Ergonomika darbā ar datoru

Vispārējā veselībaEvija Barkāne, jūnijs 2, 2010 21:59 | 22,089 skatījumi | Drukāt rakstu

Runājot par ergonomiku, ir iespējams izdalīt sekojošas grupas, kas spēj ietekmēt redzes kvalitāti:

1. Apgaismojums, tā kvalitāte.

Apgaismojums un vide ir galvenie faktori, ka veido kontrasta un atspīdumu problēmas. Galvenais iemesls parasti ir tas, ka telpā nav novietotas gaismas priekš VDT lietošanas, bet gan citiem ofisa darbiem, kas prasa savādāku gaismas avotu novietojumu un intensitāti. Izvēloties darba telpas apgaismojumu, jāņem vērā darba uzdevums (lasīšana no ekrāna, drukātu tekstu lasīšana, teksta ievadīšana u.tml.) un nodarbinātā individuālās redzes īpatnības.

2. Atspīdumi no loga vai apkārt esošās gaismas.

Atspīdumi apžilbina datora lietotāju, traucējot attēla saskatīšanu uz ekrāna. Rezultātā pieaug redzes sasprindzinājums, kas var izraisīt redzes traucējumus. Iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrāna, kuri var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērssienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, nodarbināto apģērba, mēbelēm utt. Atspīdumi visbiežāk rodas tad, ja displeji ir novietoti nepareizi, piemēram, ekrāns pret ekrānu vai ekrāns pret logu.

3.Datora monitora dizains, kontrasts, izšķirtspēja, flikera efekts, krāsas.

Ir jābūt labai izšķirtspējai, īpaši, ja ir jāstrādā garas darba stundas, jo literatūrā tiek minēts, ka dažu datoru izšķirtspēja ir daudz zemāka kā drukātam tekstam. Tas nozīmē, ka pie šāda datora nebūs ērti strādāt.

Vislabāk cilvēks jūtas strādājot pie datora ekrāna, kur ir teksts uz gaiša fona. Tas norāda uz to, ka no tumšajiem foniem labāk ir izvairīties. Dažādu krāsu kombināciju gadījumā attēla kontrastam un gaišumam (spilgtumam) jābūt viegli regulējamam.

Tekstam jābūt 3x lielākiem burtiem nekā mazākā izšķiramā teksta burtu lielums, kā arī zīmju izmēriem uz ekrāna un atstarpēm starp zīmēm ir jābūt pietiekami lielām, viegli salasāmām no optimālā attāluma.

Ir vērts pieminēt faktu, ka reizēm pacientu sūdzību vidū ir seku attēlu veidošanās. Šajā gadījumā jāizvairās no krāsainiem tekstiem- vislabāk ir melni simboli uz balta fona, bet jāizvairās no zaļiem simboliem uz melna fona.

1.att. Dažādu fonu iespējas.

1.attēlā redzam, ka datoru lietotāju redzes sindroma eksperts Sheedy iesaka izvairīties no zema kontrasta pamata fona, kā arī piemin, ka grūtāk strādāt ir, kad teksta fons ir daudzkrāsains.

4. Darba vietas iekārtojums- skata leņķis, distance.

Distance.

Displejam jābūt viegli pagriežamam un noliecamam, lai ērti varētu noregulēt attālumu un skata leņķi no nodarbinātā acīm līdz ekrānam. Displejam ir jābūt novietotam komfortablā skatīšanās attālumā (50-70cm).

Ergonomika darbā ar datoru - Distance

2. att. Attālums līdz datora ekrānam.

Lai nodrošinātu piemērotu komfortu un maksimālo produktivitāti, iekārtu izvietojumam ir jābūt kustināmam. Krēslam ir jānodrošina ērta darba poza, tas nedrīkst ierobežot darbinieka kustības. Krēslam ir jābūt stabilam, viegli grozāmam ap savu asi (ieteicams uz 5 riteņiem). Jāizvēlas tāds darba krēsls, kam var regulēt sēdekļa un atzveltnes augstumu, sēdekļa dziļumu un slīpumu. Atzveltnei un sēdeklim ir jābūt polsterētiem un pārklātiem ar neslidenu, neelektrizējošu un gaisu caurlaidīgu materiālu. Piemērots sēdekļa augstums ir šāds: leņķis ceļa locītavā ir nedaudz lielāks par 90°, pēdas novietotas stabili uz grīdas. Tastatūras izmēriem un formai jābūt tādai, kas ļauj strādāt ātri un efektīvi. Tastatūrai jābūt viegli pārvietojamai pa darba virsmu un stabilai lietošanas laikā, kabelim pietiekami lokanam un garam, lai tastatūru varētu novietot vajadzīgajā attālumā no displeja ekrāna. Tā nedrīkst būt kopā ar datora ekrānu. Tastatūras korpusam nedrīkst būt asas šķautnes un stūri. Simboliem uz tastatūras taustiņiem ir jābūt kontrastainiem un labi salasāmiem. Tastatūru ieteicams novietot apmēram 45 -- 75 cm attālumā no nodarbinātā acīm.

Skata leņķis - ekrāna malai vajadzētu būt 10°-20° zem acu līmeņa un ekrāna apakšējai malai nevajadzētu būt vairāk kā 40° zem acu līmeņa. Tādējādi, ja ekrāns ir novietots 50cm attālumā no operatora, ideālajā variantā ekrāna augšējai malai vajadzētu būt 18 cm (kas atbilst 10°) zem horizonta, un ekrānam atrodoties 70cm attālumā, ekrāna augšējā mala atradīsies 25cm zem horizonta.

Ergonomika darbā ar datoru - Skata leņķis

3.att. Skata leņķis

Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka skata leņķis būtiski ietekmē datora lietotāju komfortu, jo tas ietekmē akomodācijas un konverģences slodzi, radot nogurumu, kā arī sausuma sajūtu acīs.

Ergonomika darbā ar datoru

4.att. Pārāk augstu novietota datora ekrāns.

Pie dažādiem skata leņķiem rodas dažādas sūdzības: kakla sāpes, muguras augšējās daļas sāpes, nogurušas acis un nogurdinoša skatīšanās uz ekrānu.

5. Regulāras pauzes pie datora.

Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūras materiālos tiek minēts, ka nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri pārtraukumi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav ieteicams atrasties pie monitora. Ja darbs saistīts ar datu nolasīšanu no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja darbs saistīts ar intensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā jāizvairās no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi. Amerikas Optometristu Asociācija ierosina, ka ieteicama ir atpūtas ik pēc 20 min- skatīšanās tālumā, novēršanās no datora ekrāna.

Tieši šis punkts ir viens no svarīgākajiem, kurš piemirstās datoru lietotājiem. Rezultātā rodas sūdzības Par paužu atgādināšanu sāk parādītes arvien plašāka informācija. Internetā pieejams bez maksas mājas lietotājiem, Break programma.

Tā ir paredzēta, lai brīdinātu lietotājus veikt pārtraukuma no darba. Lietotāji var uzlikt vēlamos uzstādījumus un ļaut programmai atgādināt par pauzēm. Piemēram, lietotāji var izvēlēties programmu, lai aktivizētu atgādinājumu mikropauzēm (sekundes), pārtraukumiem (minūtes) vai visa ekrāna izslēgšanas iespēju. Pēdējais režīms ir piemērots darbaholiķiem vai hronisku muguras sāpju pacientiem.. Lietotāji var arī izvēlēties, kā rīkoties- paļauties uz atgādinājumu vai ignorēt to.

Ļoti efektīvs veids ir pie datora ekrāna malas piestiprināt lapiņu ar uzrakstu „Pamirkšķini” – cilvēks, to izlasot, automātiski pamirkšķina. Mirkšķināšana ir būtiska asaru plēvītes nodrošināšanai, it īpaši datorlietotājiem un sausās acs pacientiem.

Atpūtinot acis, skatoties tālumā, sekojot tā sauktajam 20-20-20 likuma pamatprincipam, reizēm var izvairīties no datorlietotājasindroma. Tas nozīmē, ka ir pēc 20 min ir jāpaskatās tālumā uz 20 sekundēm. Tā kā šajā gadījumā tiek mainīta skata distance, tad tas palīdz izvairīties no izplūdušas redzes un fokusācijas sūdzībām, ko parasti piemin datoru lietotāji.

Izmantotā literatūra:

  1. James E. Sheedy, OD, PhD, Vision at Computer Displays, 1995, Vision Analysis
  2. Protecting Your Eyes at Work
  3. Computer Vision Syndrome
  4. Brendan McGuigan How can I Prevent Computer Vision Syndrome?
  5. Dr. Jeffrey Anshel, O.D., Visual Ergonomics Specialist, Computer Vision Syndrome. March 12, 2007
  6. Squidoo lens: “Computer Ergonomics” Types of Problems, June 29, 2009
Birkas: , ,

  • Dalies Facebook