﻿<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>acīm.lv &#187; Agnese Jēce</title>
	<atom:link href="http://www.acim.lv/author/agnese-jece/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.acim.lv</link>
	<description>acīm.lv</description>
	<lastBuildDate>Sat, 07 Feb 2026 17:57:33 +0000</lastBuildDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.9.2</generator>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
			<item>
		<title>Gaismas ietekme uz redzi. Kā aizsargāt acis?</title>
		<link>http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 20 May 2014 13:59:24 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Agnese Jēce</dc:creator>
				<category><![CDATA[Virsraksts]]></category>
		<category><![CDATA[acis]]></category>
		<category><![CDATA[gaisma]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=9683</guid>
		<description><![CDATA[Cilvēka acs nepārtraukti tiek pakļauta saules gaismas un mākslīgā apgaismojuma ietekmei. Acs tiek pakļauta UV un redzamajai gaismai. Kā tā ietekmē acis?]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Cilvēka acs nepārtraukti tiek pakļauta saules gaismas un mākslīgā apgaismojuma ietekmei. Acs tiek pakļauta UV un redzamajai gaismai (skat. 1.att). Gaisma iziet cauri acij un signalizē smadzenēm par apkārt redzēto un diennakts ritmu (1).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9714" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/spektrs2/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9714" title="spektrs2" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/spektrs2.png" alt="" width="387" height="212" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>1.att.</em> <strong>UVC, UVA, UVB, redzamās gaismas viļņa garuma diapazoni.</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p><strong><em> Intensitāte.</em></strong> Jo lielāka gaismas intensitāte, jo lielāks risks uz bojājumiem. Piemēram, acs var tikt bojāta no saules gaismas, kas atstarojās no sniega. Bojājumus var iegūt, ja skatās uz sauli aptumsuma laikā (1).</p>
<p><strong><em> Viļņa garums.</em></strong> Jo īsāks viļņa garums, jo lielāka ir šīs gaismas enerģija, bet, jo garāks viļņa garums, jo dziļāk acī šī gaisma nonāk (skat. 2. att.) (1).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9715" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/acs-uv/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9715" title="acs-uv" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/acs-uv.png" alt="" width="429" height="232" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>2.att</em>. <strong>Acs struktūru caurlaidība atkarībā no UV viļņa garuma</strong>.</p>
<p><strong> </strong>Tā kā bērniem ir ļoti dzidra lēca, tad līdz tīklenei nonāk arī UVB ar viļņa garumu 320 nm. Bērniem ir ļoti būtiski pasargāt acis lietojot saulesbrilles. Bet vacākiem cilvēkiem lēca kļūst iedzeltena un līdz tīklenei nenonāk liela daļa zilās gaismas (400nm-500nm) (1).</p>
<p>Aci no bojājumiem sargā antioksidantu sistēma. Šie pigmenti absorbē apkārtesošo starojumu un izklīdina neradot bojājumus. Pusmūžā šo antioksidantu daudzums samazinās un aizsargājošie pigmenti izmainās. Intensīva mākslīgā apgaismojuma un saules gaismas ietekmē var rasties vai pastiprināties ar vecumu saistītas acu saslimšanas (1).</p>
<p><strong>UV radītās sekas</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p><strong><em><strong> Radzenes</strong></em></strong> epitēlija un endotēlija šūnas var viegli bojāt radot keratītu, bet pateicoties to atjaunošanās spējām bojājumi lielākoties ir pārejoši. UV ietekmē var rasties arī pinguekula un pterigium (skat. 3. att.) (1).</p>
<p><a rel="attachment wp-att-9716" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/pterygium/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9716" title="pterygium" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/pterygium.png" alt="" width="345" height="210" /></a><span style="font-style: italic; text-align: center;"> </span></p>
<p style="text-align: center;"><span style="font-style: italic; text-align: center;">3.att.</span><em> Pterygium (9)</em></p>
<p><strong><em> </em></strong></p>
<p><strong><em> Varavīksneni</em></strong> ietekmē UV un redzamā gaisma, bet šīs šūnas satur daudz pigmenta melanīna, līdz ar to ir samērā pasargātas, ja vien iedarbība nav ilgstoša un šūnas novecojušas. Ilgstoša UV starojuma ietekmē var rasties melanomas (1).</p>
<p><strong><em> Lēcas</em></strong> struktūras bojājumi noved pie acs lēcas apduļķošanās (kataraktas veidošanās) (1).<em> </em></p>
<p><strong> <em>Tīklenē</em></strong>, ja bojājums nav plašs, audu atlabšanu nodrošina speciāli mehānismi, bet plašu bojājumu gadījumā var iestāties neatgriezenisks aklums (skat. 4. att.). Makulas (tīklenes centrālās daļas) distrofija ir vadošais akluma cēlonis vecāka gada gājuma cilvēkiem (14% virs 55 gadiem; 37% virs 75 gadiem) (5, 8).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9717" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/amd/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9717" title="AMD" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/AMD.png" alt="" width="501" height="170" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>4.att. </em><strong>Centrālās redzes pasliktināšanās ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas progresijas gadījumā (10).</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Kaut arī makulas deģenerācijas  (AMD) etioloģija ir nezināma, tomēr riska grupās ir cilvēki virs 55 gadiem, ģimenes vēsture, rase (gaiša ādas krāsa), aptaukošanās, uzturā netiek lietoti augļ un dārzeņi, augsts asinsspiediens, sievietes, gaiša acu krāsa, sirds un asinsvadu saslimšanas, smēķēšana, UV starojums, zilās gaismas ietekme, mazkustīgums (1, 3, 5, 8).</p>
<p><strong>Luteīna (L) un zeaksantīna (Z) loma tīklenes aizsardzībā</strong></p>
<p>Luteīns kopā ar zeaksantīnu un tā izomēru mezo-zeaksantīnu, pārstāv pigment molekulu, kas izvietojas makulā (acs tīklenes centrālajā daļā). Luteīns var atrasties tīklenes perifērijā, tīklenes pigmentepitēlijā, horioidea, ciliārajā ķermenī un nedaudz varavīksnenē un lēcā. Tiek uzskatīts, ka saņemot ikdienā papildus luteīnu un zeaksantīnu samazinās riks iegūt kataraktu un AMD, kā arī palēnināt attīstības gaitu (5).</p>
<p><strong>LED (gaismu izstarojošas diodes) ietekme uz redzi</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Daudzos pētījumos tiek parādīts, ka redzamā gaisma rada acu audu bojājumus, īpaši zilā gaisma no 430 nm- 500 nm tiek saistīta ar tīklenes bojājumiem. Tā kā salīdzinoši nesen ir parādījušās LED (gaismu izstarojošas diodes) un tās kļūst ar vien izplatītākas, tad tika pētīta šīs gaismas ietekme uz tīklenes audiem. LED ir sastopamas, piemēram, datoru monitoru ektrānos, TV, ekonomiskajās spuldzēs un cita veida apgaismojumos. Pētījumi parāda, ka zilā gaima nodara kaitējumu tīklenes fotoreceptoriem un fotoreceptoru (tīklenes šūnu) bojāeja var tikt saistīta ar uzturēšanos LED apgaismotā vidē. Autori gan norāda, ka pētījumā izmantotais apgaismojums nav pilnībā identisks normāliem apstākļiem. Nav atrasti tieši pierādījumi, ka fotoreceptoru bojāeja ir saistāma ar AMD, bet ir daudz sakritību un netiešu pierādījumu par iepējamu saistību (2, 4).</p>
<p><strong>Profilakse</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Lai samazinātu risku saslimt ar AMD un mazinātu zilās gaismas ietekmi uz tīkleni nepieciešams:</p>
<ul>
<li>fiziskās aktivitātes,</li>
<li>veselīgs vitamīniem bagāts uzturs,</li>
<li>atmest smēķēšanu,</li>
<li>lietot saulesbrilles,</li>
<li>speciālas optiskās brilles, kas bloķē zilo gaismu,</li>
<li>iesakāms pārtraukt lietot elektroniskās ierīces aptuveni 2h pirms miega,</li>
<li>nozīme ir arī antioksidantiem, īpaši C vitamīnam,</li>
<li>luteīnā un zeaksantīna uzņemšana (1, 3, 8).</li>
</ul>
<p><em> </em><span style="text-decoration: underline;">Luteīnu un zeaksantīnu</span><em> s</em>atur lapu kāposti 0.021 mg/100g, skābenes 0,0163 mg/100g, spināti 0.0126 mg/100g, kresu lapas 0.0125 mg/100g, Šveices mangolds 0.011 mg/100g, cigoriņu lapu izejvielas 0.0103 mg/100g, pētersīļi 0.0102 mg/100g, sinepju zaļumi 0.0099 mg/100g, biešu zaļumi 0.0077 mg/100g, okras 0.0068 mg/100g, sarkanie pipari 0.0068 mg/100g, dilles 0.0067 mg/100g, selerija 0.0036 mg/100g, sīpolloki 0.0021 mg/100g, puravi 0.0019 mg/100g, brokoļi 0.0018 mg/100g (skat. 9. att.) (3).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9718" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/luteins/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9718" title="luteins" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/luteins.png" alt="" width="492" height="439" /></a><br />
<em>9. att.</em> Luteīnu un zeaksantīnu saturoši produkti (3)</p>
<p><span style="text-decoration: underline;">Vitamīns C pārtikā:</span> zaļais čili 245/100g, gvajave 228mg/100g, paprika 184mg/100g (viena paprika atuveni 341g), svaigi zaļumi (timiāns, pētersīļi) 160mg/100g, zaļi lapotie dārzeņi 120mg/100g, brokoļi 89mg/100g, kivi 93mg/100g, papaija 62mg/100g, apelsīni 59mg/100g, zemenes 59mg/100g (skat. 8. att) (3).</p>
<p><a rel="attachment wp-att-9719" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/c-vitamins/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9719" title="c-vitamins" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/c-vitamins.png" alt="" width="460" height="276" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>8. att.</em> <strong>C vitamīna avoti pārtikā. C vitamīna daudzums uz 100 gramiem produkta samazinās virzienā uz leju (3)</strong></p>
<p><strong>Zilo gaismu filtrējošas optiskās lēcas</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Tā kā cilvēki pavada daudz laika pie datoru ekrāniem, pie TV, mobilajiem telefoniem un citām zilo gaismu izstarojošām ierīcēm, kas iespējams var palielināt risku iegūt AMD, tad acu veselības aprūpes sistēmas pēta un izstrādā iespējas šī riska mazināšanai (7).</p>
<p><strong> Nikon</strong> firma ir izstrādājusi <strong>SeeCoat Blue</strong>- pirmais un vienīgais lēcas klājums Kanādā, kas filtrē zilo gaimsu, lai optimizētu kontrasu, mazinātu acu saspringumu un uzlabotu veselību.  SeeCoat Blue nav tonis, bet gan dzidrs antireflekss klājums ar iestrādātu zilās gaismas filtru (7).</p>
<p><strong>Essilor</strong> firma ir izstrādājusi <strong>Crizal® Prevencia™</strong>- lēca, kas cauri laiž noderīgo zilo gaismu, bloķē kaitīgo zili-violeto gaismu, kas var veicināt AMD un kataraktas rašanos tāpat kā UV gaisma. Tajā pašā laikā lēca ir dzidra un caurspīdīga (6, 7).</p>
<p><strong> Centennial Optical</strong> ir izveidojusi <strong>BluTech Lenses</strong> Kanādā, kas bloķē UV un kaitīgo zilo gaismu.  BluTech Lenses būtu jāpasargā makula no oksidatīvā stresa un kaitīgās zilās gaimas ietekmes. Šo lēcu materiālā ir iestrādāts dabīgais melanīns un acu lēcas pigments (7).</p>
<p><strong> HOYA</strong> izstrādājusi <strong>Recharge glasses</strong>, kuru antirefleksais klājums samazina augstās enerģijas redzamo gaismu (7).</p>
<p><strong>Izmantotā literatūra:</strong></p>
<ol>
<li><strong>J. E. Roberts</strong>, Ocular phototoxicity, <em>Journal of Photochemistry and Photobiology B: Biology</em> 64 (2001) 136-14.</li>
<li><strong>Mei-Ling Peng, Cheng-Yu Tsai, Chung-Liang Chien</strong>, The influence of Low-powered Family LED Lighting on Eyes in Mice Experimental Model,<em> Life Science Journal</em>, 2012; 9 (1):447-482.</li>
<li><strong>Steven M. Newman, O. D., C.N.S</strong>., ARMD Nutritional Update, <em>CEing is Believings,</em> <em>Optometry&#8217;s Virtual Conference</em>, 2013, 17-18 July.</li>
<li><strong>C. Roehlecke, U. Schumann, M. Ader</strong>, Influence of blue light on photoreceptors in a live retinal explant system, <em>Molecular Vision</em> 2011; 17:876-884, 2011.</li>
<li><strong>K. Koushan, R. Rusovici, W. Li, Lee R. Ferguson, K. V. Chalam,</strong> The Role of Lutein un Eye-Related Diseas,<em> Nutrients</em>, 5, 1823-1839, 2013.</li>
<li><em>Essilor Press Release</em>, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.essilor.com/en/Press/News/Documents/2013/ESSILOR_Press_Release_Crizal_Prevencia_28022013.pdf</li>
<li><strong>S. McGoldrick</strong>, BeatingThe Blues: Blue Light Technology, <em>Optical Prism Magazine</em>, 2013, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.opticalprism.ca/beating-the-blues/</li>
<li><strong>M. Boname</strong>, Preventive Optometry: The Foundation of Optometric Practice, <em>CEing is Believings</em>, <em>Optometry&#8217;s Virtual Conference</em>, 2013, 17-18 July.</li>
<li><a href="http://www.angelarteaga.es/en/pterigium-pinguecula-c-20.php"><em>http://www.angelarteaga.es/en/pterigium-pinguecula-c-20.php</em></a></li>
<li><a href="http://www.missionhealthtechindia.com/armd.html"><em>http://www.missionhealthtechindia.com/armd.html</em></a></li>
</ol>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kontaktlēcas un sports</title>
		<link>http://www.acim.lv/2011/10/kontaktlecas-un-sports/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2011/10/kontaktlecas-un-sports/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 07 Oct 2011 07:18:07 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Agnese Jēce</dc:creator>
				<category><![CDATA[kontaktlēcas]]></category>
		<category><![CDATA[kontaktlēcas un sports]]></category>
		<category><![CDATA[kontaktlēcu priekšrocības]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=2293</guid>
		<description><![CDATA[Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc pacients izvēlas izmēģināt kontaktlēcas ir sports  un citas fiziskās aktivitātes, kuras nav iespējamas vai ir apgrūtinātas, ja tiek lietotas brilles.
Kontaktlēcām salīdzinājumā ar brillēm ir vairākas priekšrocības.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc pacients izvēlas izmēģināt kontaktlēcas ir sports un citas fiziskās aktivitātes, kuras nav iespējamas vai ir apgrūtinātas, ja tiek lietotas brilles.</p>
<p><strong>Kontaktlēcām salīdzinājumā ar brillēm ir vairākas priekšrocības:</strong></p>
<ul>
<li>plašs redzeslauks,</li>
<li>kontaktlēcas neaizsvīst un ir laba redzamība lietus laikā,</li>
<li>nevar salauzt un pazaudēt,</li>
<li>var izmantot kopā ar aizsargmaskām, peldbrillēm un saulesbrillēm,</li>
<li>samazināti attēla kropļojumi,</li>
<li>dabīgāks attēla lielums, īpaši augstas tuvredzības un tālredzības gadījumā,</li>
<li>uz lēcas virsmām neveidojas atspīdumi,</li>
<li>samazinās attēlu atšķirība, ja starp acīm ir liela optiskā stipruma starpība .</li>
</ul>
<p>Sporta laikā iesakāms lietot kontaktlēcas ar<a href="http://www.acim.lv/2010/06/kontaktlecu-ipasibas/" target="_blank"> augstu skābekļa caurlaidību</a>.</p>
<p><a href="http://www.acim.lv/2010/06/kontaktlecu-veidi/" target="_blank">Cietās radzenes kontaktlēcas</a> tiek uz skatītas par nepiemērotām sporta gadījumos divu iemeslu dēļ.</p>
<ul>
<li>Problēmas var radīt zem kontaktlēcas pakļuvušie putekļi un gruži.</li>
<li>Var tikt gūtas nopietnas acu traumas, ja trieciena gadījumā kontaktlēca saplīst.</li>
</ul>
<p>Sportā, ja  nav iespējams lietot cita veida kontaktlēcas, ar vien biežāk tiek lietotas liela diametra cietās gāzu caurlaidīgās kontaktlēcas (<a href="http://www.soclearlens.com/" target="_blank">SoClear</a>) un jaunās hibrīd dizaina kontaktlēcas (<a href="http://www.synergeyes.com/" target="_blank">SynergEyes</a>). Vēl viens veids, kā pielietot cietās kontaktlēcas, ir<a href="http://www.acim.lv/2010/08/ortokeratologija-vai-nakts-kontaktlecas/" target="_blank"> ortokeratoloģija</a>. Tomēr sportojot lielākoties tiek izmantotas dažāda veida mīkstās kontaktlēcas.</p>
<h3>Tonētās kontaktlēcas</h3>
<p>Lai uzlabotu kontrastu un samazinātu žilbumu, iepējms izvēlēties tonētas kontaktlēcas. Zinātnieki ir izgudrojuši arī fotohromās hidrogēla kontaktlēcas, kas gan vēl tirdzniecībā nav pieejamas.</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-2295" href="http://www.acim.lv/2011/10/kontaktlecas-un-sports/photochromic-cl/"><img class="aligncenter size-full wp-image-2295" title="photochromic CL" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2010/08/photochromic-CL.jpg" alt="" width="275" height="204" /></a></p>
<p style="text-align: center;">Fotohromās hidrogēla kontaktlēcas.</p>
<h3>Acu aizsardzība</h3>
<p>Visām<a href="http://www.acim.lv/2010/06/kontaktlecu-veidi/" target="_blank"> hidrogēla kontaktlēcām</a> piemīt dažas acu aizsardzības īpašības, bet pie augsta riska sportaveidiem, piemēram, skvoša, ir nepieciešamas speciālas aizsargbrilles.</p>
<h3><a href="http://www.acim.lv/2010/07/aizsarga-savas-acis/" target="_blank">Aizsardzība no ultavioletā starojuma</a> (UV)</h3>
<p>UV starojums atkarībā noviļņa garuma tiek ieddalīts 3 grupās:</p>
<ul>
<li>UVA 315 nm- 380 nm (vistuvākais redzmajam gaismas spektram)</li>
<li>UVB 290 nm- 315 nm</li>
<li>UVC 290 nm- 200 nm</li>
</ul>
<p>Tāpēc ir iespējams izvēlēties kontaktlēcas, kas papildus saulesbrillēm aizsargā acis no UV starojuma. Tirdzniecībā ir pieejamas divas UV staru aizsargājošas kontaktlēcu grupas. Pirmās grupas kontaktlēcas aizsargā no 96% UVA un 100% UVB starojuma. Pie šis grupas pieder Acuvue Oasys un Advanced (Johnson &amp; Johnson Visioncare). Otrās grupas kontaktlēcas aizsārgā no 70% UVA un 95% UVB starojuma. Pie šīs grupas pieder Precision UV  (CIBA Vision).</p>
<p><strong>Ūdens sporta veidi un kontaktlēcas</strong></p>
<p>Kontaktlēcas neiesaka lietot peldēšanai, jo pastāv dažādu acu infekciju risks un var kontaktlēcu pazaudēt. Tā kā baseinos tiek lietoti dažādi dezinfekcijas līdzekļi, tad šo līdzekļu mijiedarbība ar lēcu var izsaukt arī dažādas komplikācijas. Hidrogēla kontaktlēcu lietošana palielina <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Keratitis" target="_blank">bakteriālā keratīta </a>risku un peldēšana ar kontaktlēcām palielina risku saslimt ar <em><a href="http://www.allaboutvision.com/contacts/acanthamoeba-keratitis.htm" target="_blank">Acanthamoeba</a></em><a href="http://www.allaboutvision.com/contacts/acanthamoeba-keratitis.htm" target="_blank"> keratītu</a>.  <em>Acanthamoeba</em> ir ļoti izturīga un ir atrasta gan krāna ūdenī, gan tīrā ūdenī, gan jūras ūdenī, gan peldbaseinos. <em>Acanthamoeba</em> keratīts ir ļoti bīstams un prasa ātru un intensīvu ārstēšanu. Tā kā pastāv dažādu infekciju riskt, tad peldoties nepieciešams lietot speciālas optiskās peldbrilles. Daudzi lieto vienas dienas kontaktlēcas, kurām pa virsu tiek liktas speciālas, labi pieguļošas brilles, bet pēc peldēšanās kontaktlēcas tiek izmestas. Ja tiek liktas jaunas kontaktlēcas, tad vajadzētu nogaidīt vienu stundu pēc veco kontaktlēcu izmešanas.</p>
<p>Zema spiediena apstākļos pastāv risks, ka kontaktlēca var pielipt pie acs, tāpēc vajadzētu nogaidīt 20 minūtes pirms lēcas noņemšanas.</p>
<p>Augsta spiediena apstākļo, piemēram, okeānā, lēca var kļūt pārlieku vaļīga.</p>
<p><span style="text-decoration: underline;"><strong>Noteikti ir jāmeklē palīdzība, ja pēc peldēšanas ar kontaktlēcām tiek justas sāpes vai miglošanās!</strong></span></p>
<h3>Citi sporta veidi</h3>
<p><em> </em></p>
<p><strong>Šaušana</strong></p>
<p>Tā kā nepieciešama liela precizitāte un īslaicīga miglošanās nav pieļaujama, tad iesakāmas ir silikona hidrogēla kontaktlēcas un arī kontaktlēcu mitrinošie pilieni. Astigmātisma gadījumā, vajadzētu lietot toriskās kontaktlēcas. Cietās kontaktlēcas var nodrošināt asu attēlu, bet varētu būt nepieņemamas gadījumos, kad lieto kontaktlēcas tikai reizēm.</p>
<p><strong>Niršana</strong></p>
<p>Nirēji, kas pārāk ātri atgriežas ūdens virspusē, var izjust saspiešanas nelabumu. Šāda stāvokļa ārstēšana var izsaukt dažādas komplikācijas, kā rezultātā var rasties radzenes tūska, kontaktlēca var pielipt pie acs vai nobīdīties. Balstotie uz šādām potenciālām problēmām, kontaktlēcas ir stingri kontrindicētas.</p>
<p><strong>Zvejošana</strong></p>
<p>Kopā ar kontaktlēcām iesakāms lietot polarizētas saulesbrilles, lai pasargātu acis netikai no UV starojuma, bet arī no iespējamām zvejas āķa radītām traumām.</p>
<p><strong>Bokss (dūru cīņas)</strong></p>
<p>Kontaktlēcas nav iesakāmas, jo pastāv dažādu acu traumu risks. Ja pastāv ļoti liela nepieciešamība, tad iesācējiem var atļaut mīkstās kontaktlēcas, bet profesionālajā boksā Pasaules Boksa Asociācija neatļauj kontaktlēcu izmanotošanu.</p>
<p><strong>Futbols, regbijs</strong></p>
<p>Iesakāmas ir tikai mīkstās kontaktlēcas.</p>
<p><strong>Golfs</strong></p>
<p>Kontaktlēcas ir lielisks risinājums golfa spēlētājiem, jo ir plašs redzes lauks, samazinātas aberācijas, iespējama UV aizsardzība. Ļoti labi klāt vēl derētu saulesbrilles.</p>
<p><strong>Teniss</strong></p>
<p>Iesakāmas ir mīkstās kontaktlēcas. Cietās kontaktlēcas ir kontrindicētas, jo pastāv tenisa bumbiņas radītas traumas risks.</p>
<p><strong>Motosports</strong></p>
<p>Iesakāmas ir tikai mīkstās kontaktlēcas. Jālieto arī speciāla sejas aizsargmaska.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2011/10/kontaktlecas-un-sports/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>3</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
