﻿<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>acīm.lv &#187; Lija Karlsone</title>
	<atom:link href="http://www.acim.lv/author/lija-karlsone/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.acim.lv</link>
	<description>acīm.lv</description>
	<lastBuildDate>Sat, 07 Feb 2026 17:57:33 +0000</lastBuildDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.9.2</generator>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
			<item>
		<title>Keratokonuss</title>
		<link>http://www.acim.lv/2012/11/keratokonuss/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2012/11/keratokonuss/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 16 Nov 2012 13:03:13 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Lija Karlsone</dc:creator>
				<category><![CDATA[Redze un acis]]></category>
		<category><![CDATA[corneal cross linking]]></category>
		<category><![CDATA[keratokonuss]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=2143</guid>
		<description><![CDATA[Keratokonuss ir deģeneratīva radzenes saslimšana, kas norit ar radzenes audu struktūras izmaiņām. Rezultātā radzene kļūst plāna un koniska. Saslimšana ir progresējoša un tās iemesli vēl joprojām tiek pētīti.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><strong>Keratokonuss</strong> ir deģeneratīva radzenes saslimšana, kas norit ar radzenes audu struktūras izmaiņām. Rezultātā radzene kļūst plāna un koniska. Saslimšana ir progresējoša un tās iemesli vēl joprojām tiek pētīti. Teorijas par to ir vairākas -- metabolisma traucējumi, iedzimtība, arī radioaktīvais starojums tiek minēts kā provocējošs faktors. Parasti pirmās pazīmes parādās pusaudžu vecumā vai 20-30 gadu vecumā. Biežāk keratokonusu sastop vīriešiem nekā sievietēm, un tas novērojams abās acīs. Tas biežāk ir <a href="http://www.acim.lv/2010/06/tuvredziba/" target="_blank">tuvredzīgajiem</a>, retāk <a href="http://www.acim.lv/2010/07/talredziba-jeb-hipermetropija/" target="_blank">tālredzīgajiem</a>. Vidēji katru gadu ir divi jauni keratokonusa gadījumi uz 100 000 cilvēkiem.</p>
<p style="text-align: center;"><img class="aligncenter size-full wp-image-2148" title="keratokonuss" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2010/08/800px-Keratoconus.svg_.png" alt="" width="346" height="254" /></p>
<p><strong>Simptomi</strong></p>
<ul>
<li>Progresējoša redzes pasliktināšanās</li>
<li>Attēls ar ēnām, ko rada progresējošs astigmātisms</li>
<li>Kopredzes traucējumi</li>
<li>Kontrastredzes traucējumi krēslā un naktī</li>
<li>Pastiprināta acu jutība uz gaismu</li>
<li>Pastiprināta asarošana</li>
<li>Dubultošanās</li>
<li>Iepriekš diagnosticētais astigmātisms progresē un var izmainīt asi</li>
</ul>
<p><strong>Diagnostika</strong></p>
<p>Precīza keratokonusa diagnostika ir iespējama, tikai veicot radzenes topogrāfiju. Mūsu klīnikā izmantojam Allegro Oculyzer datorizēto topogrāfiju, kur radzenes parametri tiek analizēti pēc šādiem kritērijiem:</p>
<ul>
<li>Radzenes biezums centrā un visplānākajā radzenes vietā</li>
<li>Radzenes priekšējās un mugurējās virsmas liekuma rādiusi dažādos radzenes punktos</li>
<li>Keratokonusa indekss</li>
<li>Virsmas atšķirības indekss (ISV)</li>
<li>Astigmātisma asimetrijas indekss (IHA)</li>
<li>Radzenes astigmātisms (ir arī lēcas astigmātisms)</li>
<li>Specifiski koeficienti (Zernike)</li>
</ul>
<p style="text-align: center;"><img class="aligncenter size-full wp-image-2152" title="normal cornea" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2010/08/normal-cornea.jpg" alt="" width="420" height="286" /></p>
<p style="text-align: center;">Normāla radzene (topogrāfijas bilde)</p>
<p style="text-align: center;"><img class="aligncenter size-full wp-image-2153" title="keratoconus-OD" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2010/08/keratoconus-OD.jpg" alt="" width="420" height="286" /></p>
<p style="text-align: center;">Keratokonuss (topogrāfijas bilde)</p>
<p><strong>Keratokonusa ārstēšanas iespējas</strong></p>
<p>Redzes korekcija ar brillēm un mīkstajām kontaktlēcām nenodrošina pietiekamu redzes asumu, kas rada problēmas sadzīvē, padara problemātisku auto vadīšanu, kā arī cilvēks nespēj strādāt profesijās, kur nepieciešama precizitāte.</p>
<p>Keratokonusu sākumstadijās var koriģēt ar <strong>speciālām keratokonusa gāzu caurlaidīgām kontaktlēcām</strong>.</p>
<p>Agrāk progresējošs keratokonuss noveda pie <strong>radzenes transplantācijas</strong>, vai novēlotos gadījumos -- pie radzenes plīsuma jeb perforācijas. Pašreiz keratokonusa progresiju iespējams apturēt ar ķirurģisku metodi -<strong> kolagēna krosslinkinga metodi</strong> (Corneal Cross Linking jeb CCL), kuras mērķis ir paaugstināt radzenes mehānisko izturību. Ārstēšanu ar krosslinkingu piedāvā arī <a href="http://www.acim.lv/partneri/" target="_blank">Dr. Lūkina acu klīnika</a>.</p>
<p>Procedūrā vispirms ar lāzera palīdzību noņem radzenes epitēliju (transepiteliāla virsmas ārstēšana jeb Trans-Epithelial Surface Treatment), pēc tam, apmēram, 30 minūtes radzeni apstaro ar UV-A stariem. Procedūras nobeigumā uzliek terapeitisko kontaktlēcu. Pēcoperācijas periodā lieto pretiekaisuma pilienus.</p>
<p>Šī metode būtu izmantojama, ja radzene nav plānāka par 400 mikrometriem, jo citādi pastāv risks sabojāt radzenes endotēliju. Jo ātrāk operē ar krosslinkinga metodi, jo labāki rezultāti. Jaunākais vecums, kad varētu veikt procedūru, ir 18 gadi, bet ir arī izņēmumi, ja keratokonuss strauji progresē.</p>
<p>Redzes asums pirmo mēnesi var pat pasliktināties, bet pēc tam uzlabojas, maksimālo efektu sasniedzot 6 mēnešus pēc procedūras. Pēc krosslinkinga var lietot arī cietās kontaktlēcas, lai uzlabotu redzi, bet nogaidot stabilizācijas laiku.</p>
<p>Ja progresējošs keratokonuss ir abās acīs, parasti procedūru starplaiks ir vismaz trīs mēneši.</p>
<p>Papildus informāciju par keratokonusu, tā simptomiem un ārstēšanu Jūs varat saņemt, konsultējoties ar acu ārstu.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2012/11/keratokonuss/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Atpazīsti alerģisku acu iekaisumu!</title>
		<link>http://www.acim.lv/2011/05/atpazisti-alergisku-acu-iekaisumu/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2011/05/atpazisti-alergisku-acu-iekaisumu/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 31 May 2011 09:45:43 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Lija Karlsone</dc:creator>
				<category><![CDATA[Redze un acis]]></category>
		<category><![CDATA[acu alerģija]]></category>
		<category><![CDATA[acu diskomforts]]></category>
		<category><![CDATA[sarkanas acis]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=5306</guid>
		<description><![CDATA[Mūsu acis ikdienā ir tiešā kontaktā ar apkārtējo vidi un asi reaģē uz katru kairinājumu. Alerģiska iekaisuma pazīmes ir novērojamas arī jebkura acu iekaisuma, kairinājuma, traumas gadījumos, bet ārstēšana būtiski atšķiras. Acu ārsta praksē ar alerģiskiem acu iekaisumiem sastopamies visu gadu, bet pavasaris un vasara ir alerģiju saasināšanās laiks.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Mūsu acis ikdienā ir tiešā kontaktā ar apkārtējo vidi un asi reaģē uz katru kairinājumu. Alerģiska iekaisuma pazīmes ir novērojamas arī jebkura acu iekaisuma, kairinājuma, traumas gadījumos, bet ārstēšana būtiski atšķiras. Acu ārsta praksē ar alerģiskiem acu iekaisumiem sastopamies visu gadu, bet pavasaris un vasara ir alerģiju saasināšanās laiks.</p>
<p>Alerģiski acu iekaisumi jeb alerģiskie konjunktivīti ir konjunktīvas (membrānas, kas sedz acs baltumu) iekaisums alergēna dēļ. Biežāk slimo cilvēki, kuriem jau ir kāda alerģiska slimība, piemēram, astma, ādas ekzēma, siena drudzis, bet alerģiju var iegūt arī pilnīgi veseli cilvēki jebkurā dzīves posmā.</p>
<p><strong>Biežākie alergēni: </strong></p>
<ul>
<li>Ziedputekšņi</li>
<li>Mājas putekļu ērce</li>
<li>Dzīvnieku spalva un siekalas</li>
<li>Smaržas un kosmētika</li>
<li>Medikamenti ādai</li>
<li>Gaisa piesārņojums, cigarešu dūmi, izplūdes gāzes</li>
<li>Acu pilieni (uz pilienos esošiem konservantiem)</li>
</ul>
<p><strong>Alerģisko konjunktivītu simptomi:</strong></p>
<ul>
<li>Skar abas acis</li>
<li>Nieze un asarošana</li>
<li>Apsārtums, ko rada perifēro mazo asinsvadu    paplašināšanās alergēna ietekmē</li>
<li>Tūska</li>
<li>Gaismas bailes jeb fotofobija</li>
<li>Plakstu tūska</li>
<li>Svešķermeņa sajūta</li>
</ul>
<p>Nieze ir visraksturīgākais alerģisku acu iekaisumu simptoms, un to sastop 75 % pacientu. Otrs biežākais simptoms ir apsārtums. Sūdzības pastiprinās, kad ārā valda sauss un silts laiks, turpretī vēss un mitrs laiks rada atvieglojumu.</p>
<p>Slimības diagnostika ir apgrūtināta, jo daudzi simptomi ir nespecifiski, bet būtiska ir pacienta iztaujāšana par sūdzību parādīšanās laiku, provocējošiem faktoriem, blakus saslimšanām, slimībām ģimenē. Bieži vien jānoskaidro jautājumi par hobijiem, darba vidi, ceļojumiem pēdējā laikā.</p>
<p>Vēl sastop t.s. gigantpapillāro konjunktivītu, kas raksturīgs kontaktlēcu valkātājiem un t.s. fliktenulāro keratokonjunktivītu, kas ir kā hipersensibilitāte un iekaisīga reakcija uz baktēriju, piemēram, stafilakoku, hlamīdiju, kandidu un citiem izraisītājiem.</p>
<p><strong>Ārstēšana:</strong></p>
<ul>
<li>Būtiski atpazīt alergēnu, kas rada sūdzības un izvairīties no tā, ja iespējams</li>
<li>Acu plakstu un skropstu higiēna</li>
<li>Pirms nokļūstat pie acu ārsta varētu likt acu rajonā aukstas kompreses, lietot mākslīgo asaru pilienus, kas nopērkami bez receptes. Piemērotus pretalerģijas acu pilienus Jums var nozīmēt acu ārsts</li>
<li>Antihistamīna preparāti</li>
<li>Kortikosteroīdus saturoši acu pilieni – bet, ilgstoši lietojot, var attīstīties katarakta un paaugstināties acs iekšējais spiediens</li>
<li>Nesteroīdo pretriekaisuma līdzekļu acu pilieni</li>
</ul>
<p>Alerģiskus acs iekaisumus būtiski atpazīt, jo savlaicīgi uzsākot terapiju ātrāk novērsīsim nepatīkamos simptomus un izvairīsimies no dziļākas acs infekcijas riska.</p>
<p>Oftalmologs</p>
<p>Dr. Lija Karlsone</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2011/05/atpazisti-alergisku-acu-iekaisumu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
