Keratokonuss ir acs priekšējas caurspīdīgās daļas – radzenes slimība, kas izpaužas kā radzenes izvelvēšanās un redzes asuma pazemināšanās. Radzene no sāniem sāk atgādināt konusu nevis sfēru kā normāli. Šīs slimības biežums aptuveni ir 1 no 5000 iedzīvotājiem – tātad salīdzinot ar biežāko redzes problēmu – tuvredzību, daudz retāk sastopama. Vēl joprojām nav zināms, kas šo slimību ierosina, bet zināms, ka izmainās radzenes bioķīmijas procesi, kas noved pie izmaiņām radzenes šķiedrās, kā rezultātā radzene kļūst mīkstāka un veidojas izvelvējums. Šis process parasti sākas vienā acī, vēlāk arī otrā. Slimība var progresēt gan ļoti strauji, gan lēnām. Pacieti slimības sākumā parasti sāk sliktāk redzēt ar vienu aci. Ja slimības progress nav straujš, pacientiem pat var nebūt nekādu sūdzību, un redzes traucējumi tiek konstatēti profilaktiskās apskates laikā. Kādas tad ir šīs slimības ārstēšanas un korekcijas iespējas šodien?

Ikvienas slimības ārstēšana sākas ar diagnozi. Keratokonusa diagnozi papildus tradicionālai acu izmeklēšanai – apskatei, redzes asuma noteikšanai, refrakcijai, apstiprina radzenes topogrāfija – tiek izveidota acs priekšējas virsmas karte. Radzenes topogrāfija tāpat palīdz precīzi sekot līdzi slimības gaitai – vai radzenes izvelvējums mainās. Vēl viena būtiska diagnostikas metode ir pahimetrija -  radzenes biezuma mērīšana. Keratokonusa pacientiem, slimībai progresējot, radzene kļūst arī plānāka.

Tālākā ārstēšanas un korekcijas taktika atkarīga no slimības gaitas un stadijas. Ja slimība progresē strauji, tad sākuma stadijās iespējams veikt radzenes “cietināšanu” -- cross linking, kad radzene tiek apstarota ar UV stariem un pilināti medikamenti. Pēc šīs procedūras ap 90% gadījumu slimības progress tie bremzēts. Šīs metodes mīnusi – redzes asuma pazemināšanās pēc procedūras, kas pēc kāda laika gan atjaunojās sākotnējā, pirmsoperācijas līmenī. Protams, šī procedūra nevar panākt redzes asuma pilnīgu atjaunošanos, tāpēc tāpat nepieciešama redzes korekcija.

Keratokonusa pacientiem vēl joprojām galvenais redzes korekcijas veids ir kontaktlēcas. Brilles var daļēji uzlabot redzei tikai pašās slimības sākuma stadijās, savukārt ķirurģiskās metodes – intrakorneālās plāksnītes (riņķi) arī nespēj pilnvērtīgi koriģēt deformēto radzeni.

Speciālas mīkstās kontaktlēcas spēj nodrošināt vidēji 90% redzi pacientiem slimības agrīnās stadijās. Mīksto kontaktlēcu galvenā priekšrocība šajos gadījumos ir vieglāka pierašana pie tām.

Galvenais korekcijas veids šiem pacientiem ir cietās gāzes caurlaidīgas kontaktlēcas. Tās tiek izgatavotas individuāli, ņemot vērā konkrētā pacienta radzenes īpatnības. Kontaktlēcu formu nosaka pēc radzenes topogrāfijas un speciālām programmām. Tās var būt gan sfēriskas, gan toriskas, gan asimetriskas un ar cietajām kontaktlēcām var nodrošināt labu redzi pacientiem arī vēlīnās slimības stadijās.

Ja slimība ir izteikti progresējusi un radzene apduļķota, un arī ar kontaktlēcām vairs nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu redzi, tiek veikta keratoplastika – radzenes transplantācija. Pacientam tiek noņemta sava apduļķotā radzene un pieaudzēta jauna. Galvenā problēma ir salīdzinoši ilgais rehabilitācijas periods – apmēram gads, kamēr iestājas stabilāka redze, kā arī tas, ka pēc rehabilitācijas parasti tāpat nepieciešama redzes korekcija ar kontaktlēcām. Arī šiem gadījumiem tiek pielietotas speciālas mīkstās vai cietās – “Rose K IC” kontaktlēcas.

Tikai apvienojot visus šos momentus: savlaicīga diagnostika, slimības progresa kontrole, precīza redzes korekcija, var panākt labus rezultātus keratokonusa pacientu redzes aprūpē.

Mūsu klīnikā 10 gadu laikā novēroti un koriģēti vairāki simti keratokonusa pacienti. Diagnostikā papildus standarta oftalmoloģiskajai izmeklēšanai tiek pielietots radzenes topogrāfs, kas aprīkots ar speciālām keratokonusa skrīninga un kontaktlēcu modelēšanas datorprogrammām, kā arī radzenes pahimetrija. Redzes korekcijā tiek pielietotas gan mīkstās hidrogēla, gan silikonhidrogēla(labāka gaisa caurlaidība) kontaktlēcas, ka arī speciāla dizaina Rose K cietās kontaktlēcas. Pateicoties precīzajai diagnostikai un plašajai kontaktlēcu izvēlei, klīnikas speciālistiem iespējams izvēlēties katram pacientam piemērotāko kontaktlēcu veidu.

Ortokeratoloģija jeb radzenes refraktīvā terapija ir metode, kad paciets pa nakti guļ ar speciālām kontaktlēcām, kas izmaina acs optisko stiprumu, tādējādi iegūstot iespēju skaidri redzēt bez lēcām vai brillēm. Efekts pēc vienas nakts kontaktlēcu valkāšanas saglabājas vienu līdz pat sešām dienām. Galvenā metodes atšķirība no refraktīvās ķirurģijas ir tā, ka process ir atgriezenisks. Tāpēc pacients jebkurā brīdī var pārtraukt šo korekcijas metodi un izvēlēties citu (brilles vai kontaktlēcas). Tādēļ arī nosaukums – refraktīvā terapija. Šo metodi var pielietot arī gados jaunākiem pacientiem, kuriem vēl nevar veikt refraktīvo ķirurģiju. Vienīgais šīs metodes trūkums ir tas, ka ar to var izlabot tikai salīdzinoši nelielu tuvredzību, līdz 3-4 dioptrijām.

Mūsu klīnikā ortokeratoloģijas, kā arī citu kontaktlēcu pacientu izmeklēšanā tiek pielietots TOMEY TMS 4 datortopogrāfs, kas dod iespēju pilnīgi precīzi izmeklēt pacienta acs priekšējo virsmu, un pēc speciālām programmām nosaka nepieciešamos kontaktlēcu parametrus. Mūsu klīnika ir viena no pirmajām Latvijā, kas jau vairākus gadus atpakaļ sāka pielietot šo metodi pacientu izmeklēšanā un kontaktlēcu modelēšanā. Pašas kontaktlēcas tiek izgatavotas Eiropā, tām ir EC un TUV sertifikāti, kā arī šīs lēcas ir reģistrētas Latvijā, kas nozīmē, ka tās atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem un ir drošas pacientiem.

Tāpat jaunumi ir arī mīksto kontaktlēcu “frontē”, kur aizvien vairāk tiek  lietotas silikonhidrogēla kontaktlēcas, kuras atšķirībā no agrākos gados lietotajām hidrogēla lēcām, ir ar daudz augstāku gaisa caurlaidību. Tas nodrošina šīm lēcām ilgāku ikdienas valkāšanas laiku, mazāk komplikāciju, kā arī iespēju vajadzības gadījumos gulēt ar lēcām. Tagad silikonhidrogēla lēcas pieejamas arī pacientiem ar astigmatismu (toriskās kontaktlēcas) un vecuma tālredzību (multifokālās kontaktlēcas).

Mūsu klīnikas (Dr. Skricka kontaktlēcu prakse) speciālistu vairāk kā desmit gadu darba pieredze darbā ar dažādām kontaktlēcām un plašais kontaktlēcu piedāvājums var nodrošināt katram pacientam vispiemērotāko korekcijas veida un kontaktlēcu izvēli arī sarežģītos gadījumos.

Redzes korekcija ir nepieciešama 58% iedzīvotāju. Uz šodienu galvenie redzes korekcijas veidi ir: brilles, kontaktlēcas un ķirurģiskā korekcija. Kontaktlēcas izvēlas no 1 līdz 10% iedzīvotāju dažādās pasaules valstīs. Kādas tad ir kontaktlēcu priekšrocības? Kontaktlēcas atrodas tieši uz acs, tādi nodrošinot labāku redzes kvalitāti nekā brilles. Kontaktlēcas ir vairāk piemērotas aktīvam dzīves stilam. Arī salīdzinot ar ķirurģisko (lāzera) korekciju kontaktlēcas vairumā gadījumu dod labāku redzes kvalitāti.

Visvairāk tiek lietotas mīkstās kontaktlēcas – 85% no visām. Tās var būt gan plānveida maiņas- pacienti paši maina savas kontaktlēcas noteiktā laikā (pēc vienas nedēļas, mēneša vai katru dienu), bet ārstu apmeklē noteiktajos termiņos (parasti reizi pusgadā), gan tradicionālās nomaiņas – pacienti maina kontaktlēcas apmeklējot ārstu.

Ja agrākos gados mīkstās kontaktlēcas izgatavoja tikai no hidrogēla (dažādi polimēri kas satur ūdeni no 38-70%) tās bija pietiekoši mīkstas un komfortablas, bet ne vienmēr ar pietiekošu gaisa caurlaidību, tad tagad aizvien vairāk ražotāju savas lēcas izgatavo no silikonhidrogēla – materiāla, kurā apvienots hidrogēla lēcu komforts ar augstu gaisa caurlaidību. Tieši šīs kontaktlēcas ir visdraudzīgākās acīm. No šī materiāla tiek izgatavotas arī kontaktlēcas, ko var atstāt acīs arī pa nakti.

Tomēr ne visiem pacientiem šīs kontaktlēcas spēj nodrošināt pietiekamu labu redzi. Aptuveni 30% visu kontaktlēcu lietotāju ir ar tādām redzes problēmām, kuru korekcijai nepieciešamas speciālas individuāla pasūtījuma kontaktlēcas.

Ir cilvēki, kuru acs optiskā sistēma lauž starus dažādi dažādos meridiānos – astigmātisms. Lielāka astigmātisma gadījumos ar parastām sfēriskām mīkstajām kontaktlēcām šie pacienti nevar iegūt pietiekošu redzes asumu. Tam domātas mīkstās toriskās kontaktlēcas.

Pēc 40 gadu vecuma cilvēkiem parādās grūtības vienādi skaidri redzēt dažādos attālumos – presbiopija (vecuma tālredzība). Parasti tad lieto brilles tuvumam. Bet pastāv iespējas to koriģēt arī ar kontaktlēcām -- progresīvās kontaktlēcas.

Arī pacientiem ar augstas pakāpes tuvredzību (-10 dioptrijas un vairāk) mīkstās sfēriskās kontaktlēcas nedod pietiekamu redzes asumu. Tāpēc neskatoties uz visu plašo mīksto kontaktlēcu piedāvājumu tiek lietotas cietās kontaktlēcas. Tagad tās tiek izgatavotas no gaisu caurlaidīgiem materiāliem, un ir piemērotas nekaitīgai valkāšanai visas dienas garumā. Tieši cietās kontaktlēcas ir vienīgā redzes korekcijas iespēja cilvēkiem ar dažām acu slimībām, kas bojā acs priekšējo daļu, kā keratokonuss.

Dažādu acs kosmētisku defektu korekcijai domātas kosmētiskās kontaktlēcas.

Visas iepriekšminētās kontaktlēcas tiek piemeklētas vai izgatavotas katram pacientam individuāli pēc viņa acu optiskajiem parametriem divu līdz četru nedēļu laikā.

Lai varētu pareizi piemeklēt šīs kontaktlēcas nepieciešama kvalificēta acu izmeklēšana, kas šodien nav iedomājama bez atbilstošiem aparātiem. Lai precīzi noteiktu acs priekšējās virsmas izmērus un pielaikotu atbilstošākās kontaktlēcas katram pacientam, tiek lietots datortopogrāfs.  Izmantojot to, iespējams piemeklēt kontaktlēcas arī tādiem pacientiem, kam agrāk tas nebija iespējams. Tāpat ar šo aparatūru var agrīni diagnosticēt pat vismazākās izmaiņas acu priekšējās daļās, tādi padarot kontaktlēcu valkāšanu drošāku.

Lai kontaktlēcu valkāšana būtu nekaitīga acīm, ar pareizi piemeklētām kontaktlēcām, tas ir ārsta darbu, vien nepietiek. Nepieciešams ir šīs kontaktlēcas pareizi lietot un kopt, kas jau ir atkarīgs tikai no paša pacienta. Tāpēc arī kontaktlēcu kopšana šodien ir padarīta pēc iespējas vienkāršāka – lēcas katru vakaru tikai jānotīra un jāievieto konteinerā ar atbilstošu šķīdumu. Vēl ļoti svarīgi kontaktlēcu lietotājiem ir regulāri apmeklēt ārstu noteiktajos termiņos, kā arī mainīt kontaktlēcas noteiktajā laikā.

To kādas kontaktlēcas ir vislabāk piemērotas katram pacientam var noteikt tikai ārsts pēc acu izmeklēšanas un ņemot vērā katra pacienta darba un dzīves veidu. Tāpat ārsts zinās ieteikt arī atbilstošos kopšanas līdzekļus attiecīgajām kontaktlēcām.