Jaunās tehnoloģijas būtība ir attēla projicēšana arī uz tīklenes periferijas, vai pat tās priekšā, atstājot arī centrālo attēlu uz tīklenes.

Lēcas MyoVision tika izstrādātas īpaši bērniem. Tās ir izgatavotas no viegla izturīga polimēru materiāla, un tām  ir dizains, kas proijicē attēlu ne tikai tīklenes centrā, bet arī periferijā. Tāds dizains nodrošina mazāku  tuvredzības progresēšanu. Lēcas MyoVision nodrošina attēla projekciju pirms vai tieši uz perifēras tīklenes  (pretstatā standarta lēcu dizainam, kur attēls tiek projicēts uz tīkleni tikai centrālā daļā, perifēro attēlu atstājot aiz tīklenes. Pēdējā laikā tas tiek uzskatīts par iemeslu pārāk lielam acs ābola garuma pieaugumam, kas arī veicina tuvredzības progrēsiju).

Nesen iegūtie dati liecina, ka attēla veidošanai uz tīklenes perifērijas ir nozīme tuvredzības attīstībā. Tā veicina acu augšanu un tuvredzības palielināšanos. Pētījums veikts institūta BS Haldane (Brien Holden institūtā, New South Wales, Australijā) un Optometrijas (ASV) Houston universitātē saskaņā ar Vision CRC (Starptautiskās attīstības pētījumu centrs redzes korekcijā). Rezultātā ir izgudrotas briļļu lēcas un kontaktlēcas, kas īpaši paredzētas, lai kontrolētu perifērā attēla stāvokli. Klīniskie pētījumi, kuros piedalījās vairāk nekā 500 bērnu no Ķīnas un Austrālijas, deva cerīgus rezultātus.
Prof E. Smith no Optometrijas Universitātes koledžas (Houston) paskaidro- lai koriģētu redzes defektus, simtiem gadu uzmanība tika pievērsta vienkāršai attēla projicēšanai uz tīklenes centrālās daļas, izmantojot vienkaršās briļļu lēcas. Profesors konstatēja sekojošu faktu: ja attēls tiek projicēts centrālā daļā uz tīklenes, bet perifērais attēls tomēr paliek aiz tīklenes, tās var veicināt acs pagarināšanos un tādējādi radīs tuvredzības progresēšanu.

Austrālijas zinātnieki uzsvēra jauno tehnoloģiju izmantošanas nepieciešamību balstoties uz  komerciāliem pamatiem, ņemot vērā tās lielo potenciālu, lai saglabātu redzi.

Licenci attiecībā uz jaunajām briļļu lēcām, kas kontrolē perifēro attēlu, ieguva Carl Zeiss.
Jaunās tehnoloģijas var palīdzēt ne tikai bērniem, bet arī tiem, kas jau ir kļuvuši par miopiem  koledžas gados vai ilgstoši strādājot ar datoru. Cerams, ka  drīzumā tādas lēcas paradīsies arī citur pasaulē, un pie mums, Latvijā.

Rakstā izmantoti dati no

Optical World, August 2010,

http://www.optica4all.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=1644:-myovision-carl-zeiss-&catid=441&Itemid=5

http://www.optometry.co.uk

Parūpējamies par labi apgaismotu skolēna darba vietu!

Brīdi pirms skolas gaitu uzsākšanas, īpaši aktuāls kļūst jautājums- kā pareizi iekārtot skolēna darba vietu- kur likt galdu, no kuras puses tam jābūt apgaismotam. Izvēloties mākslīgo apgaismojumu, noteikti ir nepieciešams viens vispārējs gaismas avots, kas izgaismo visu telpu, kā arī vietējais apgaismojums jeb galda lampa. Tā nedrīkst izgaismot bērna seju vai acis, tikai darba virsmu.

Gaismas stariem ir jākrīt tā, lai tie nemet ēnu uz darbu, ko bērns veic. Piemēram, raksta burtnīcā. Tātad, labročiem no kreisās puses, bet kreiļiem- no labās puses. Dienas gaišajās stundās, kad mācībām un darbam pilnībā pietiek ar dabīgo apgaismojumu, tas ir jāizmanto. Taču, ja apgaismojums nav pietiekams, acis un redzes sistēma cenšas trūkumu kompensēt un strādā pastiprinātā slodzē. Tādēļ veidojas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē redzi un pasliktina bērna redzes izšķirtspēju, rada vēlmi miegt acis, lai saskatītu.

Ja apgaismojums ir pārāk spilgts, cilvēks nespēj ilgi koncentrēties, jo ķīmiskie bio-procesi acī notiek pastiprināti ātri, un drīz vien pietrūkst tā saucamo ķīmisko izejvielu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu redzes procesu. Turklāt, mācoties pārlieku apgaismotā telpā, bērni mēdz miegt acis, kas var radīt nepareizu acs ābola ģeometriju, un līdz ar to veido nepareizu vai miglainu attēlu.  Un šajā mirklī rodas vajadzība izmantot brilles, lai koriģētu redzi. Atceramies- nepārspīlējam ar apgaismojumu!

Kā sēžam pie rakstāmgalda?

Nereti vecāki izvēlas iegādāties apģērbu, kas ir par izmēru lielāks- tā, lai der ilgāku laiku. Izvēloties mēbeles, rūpīgi apdomājiet šo soli, jo rakstāmgalda augstumam ir jāatbilst bērna augumam tā, lai ērtākā poza ir sēdēt ar taisnu muguru. Vislabāk, ja ir iegādāts krēsls, kā augstums ir regulējams. Sēžot uz tā, kājas balstām pret grīdu, lai  ilgstoša sēdēšana nenosprosto asinsriti.

Ja ir paredzēta vieta arī datoram, tā monitoram jāatrodas tieši pretim- bērnam jāsēž taisni, nevis jāapgrūtina sevi, pagriežoties sāņus. Vislabāk, ja monitora augšējā līnija ir acu augstumā, un jālūkojas ekrānā ar skatienu nedaudz vērstu uz leju.

Ierasti bērni par redzi nesūdzas, jo nekad nav bijusi cita pieredze, ar ko salīdzināt. Tāpēc vecākiem ir jāparūpējas par savu atvašu redzi un jārīkojas, ja redzam- kaut kas nav kārtībā.

Galvenās lietas, ko paši varam pamanīt:

• bērns miedz acis;
• bērna galva ir noliekta vai pagriezta īpašā leņķī, kad lasa vai, piemēram, skatās TV;
• lai saskatītu, bērns aizver vienu aci vai pietuvina apskatāmo objektu tuvāk vienai no acīm.
• nespēj ilgstoši lasīt vai jauc burtus.

Tas ietekmē bērna attīstības gaitu, tāpēc ir jāizprot, vai bērnam neinteresē mācību process, vai arī  mācības ir pārāk apgrūtinošas sliktās redzes dēļ. Bērni ir dažādi, un dažādi ir argumenti, kā pārliecināt bērnu vai pusaudzi ikdienā izmantot brilles. Mums ir jāskaidro bērnam, ka brilles nav traucēklis, tās palīdzēs redzēt pasauli košāku, skaistāku. Piemēram, asu izjūtu cienītāji ar sliktu redzi nespēs izbaudīt ātru braucienu ar motociklu vai snovbordu, jo reakcijai ir nepieciešams redzēt tūlīt, nevis tad, kad esi iebraucis nepamanītā šķērslī.

Kliedējam mītu- dators nebojā redzi!

Nepareiza poza un nenormēts darbs pie monitora ir lielākie ļaunuma radītāji. Pamēģiniet 8 stundas dienā pavadīt sporta zālē un tā katru dienu! Nogurdinoši, vai ne? Toties reizi dienā 1 stundu pasportot ir lietderīgi. Līdzīga slodze ir arī mūsu acīm. Jā, aizvien vairāk skolēni ikdienas darbos izmanto datoru, taču acis regulāri ir jāatpūtina no slodzes, lai nenodarītu tām pāri. Vislabāk, ja ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes palūkosimies tālumā un vismaz reizi stundā piecelsimies no krēsla, izlocīsim kājas, piemēram, aizejot uz virtuvi pēc tējas vai ūdens glāzes. Vēl labāk, ja pēc skolā vai pie datora pavadītā laika ir sporta nodarbības, kad varam atpūtināt acis un kustoties veicināt asinsriti.

Ja runājam par bērnu redzes noslodzi, tad tā ik katru gadu patiešām pieaug, piemēram, lasīšana, rakstīšana, datora lietošana, taču viss ir labs ar mēru. Ir svarīgi redzes slodzi izmantot sevis izglītošanai un pilnveidošanai, bet virtuālo pasauli labāk iemainīt pret reālo!

Vakar uz vizīti sieviete atveda 6 gadus vecu zēnu, kuram labās acs labākais koriģētais redzes asums maksimāli ir 0,4 (40%), kreisās acs labākais koriģētais redzes asums ir 1.0 (100%). Izmeklējot tika konstatēta dažādas pakāpes tālredzība abas acīs un labās acs neizteikta šķielēšana uz iekšu. Proti, labā acs : +4,50 dioptrijas un redz 0,4 rindiņu, bet kreisā acs +1.00 dioptrija redz 1.0 rindiņu. Bērnam sūdzības nekad nav bijušas. Šādā situācijā jāapzinās, ka diez vai labai acij kādreiz būs labāks redzes asums par 0,4. Ja šī redzes problēma būtu savlaicīgi (pirms 3 gadu vecuma) konstatēta un tika uzliktas brilles, tad nebūtu izveidojusies labas acs ambliopija („slinka acs”) un šķielēšana.

Atcerieties! Ja jums rodas jebkādas aizdomas, ka bērns šķielē vai dīvaini tur galvu, kad kaut ko pēta/apskata tuvumā, nevajag atlikt vizīti pie speciālista, jo, kad notiek bērna redzes sistēmas attīstība, svarīgs ir katrs mēnesis!

Noteikti jānoskaidro, vai acis ir spējīgas pietiekoši skaidri redzēt, ātri pārslēgties un ideāli sadarboties. Tas palīdz saprast vai acis varēs tikt galā ar slodzi, vai ir jāpalīdz ar brillēm un vingrinājumiem. Varbūt iemesls meklējams nepareizajos ieradumos, kam nepievērš uzmanību, bet ko var ļoti viegli novērst ar vienkāršu ieteikumu ievērošanu.

Kāpēc tieši pirms skolas?

Tiem, kas jau valkā brilles, ir jāpārbauda, vai esošās brilles joprojām dod acīm iespēju strādāt maksimāli efektīvi. Līdz ar to, vecākiem, kam rūp bērnu mācīšanās spējas, pirms kārtējā mācību gada ir jāpārbauda redze. Īpaši svarīgi tas ir pirmklasniekiem, kam šī pārbaude dažreiz mēdz būt arī pirmā. Šis ir pēdējais laiks, kad var atklāt līdz šim neievērotus redzes traucējumus. Piemēram, ambliopija jeb slinka acs, kas dažādu iemeslu dēļ neattīstās, ir stāvoklis, kura agrīna atklāšana var noteikt cilvēka redzes spējas visai tālākai dzīvei. Un šis laiks ir pēdējais , kad var vēl kaut ko darīt, lai sekmētu acs attīstību. Ambliopiju var atklāt tikai pārbaudot redzi, jo ļoti bieži slikta redze vienā acī tiek kompensēta ar perfektu redzi otrajā acī. Rezultātā bērns it kā visu redz, bet palaižot šo stāvokli garām neārstētu, bērnam dzīvē var vairs nekad nebūt kopredzes un var pat attīstīties šķielēšana. Tieši tāpēc redzes pārbaudei ir liela vērtība sagatavošanas procesā skolai.

Ja redzes pārbaude apstiprināja labas redzes funkcijas, tad skolēns ir gatavs skolai. Ja redzes pārbaudes laikā bija noskaidrotas redzes nepilnības, ir jāseko ārstēšanas plānam, kas var būt gan dažādu vingrinājumu pildīšana, gan acu pilienu lietošana, noteikta režīma ievērošana vai briļļu nēsāšana.

Ja nepieciešamas brilles

Ja skolēnam tika izrakstītas brilles, tad obligāti tās ir jālieto tā kā redzes aprūpes speciālists ir nozīmējis. Briļļu funkcija ir palīdzēt acīm tikt galā ar visiem uzdevumiem. Ja skolēns nenēsās izrakstītas viņam brilles, mācīšanas process būs grūtāks un mazāk efektīvs. Redzes problēmas var pat izraisīt nevēlēšanos mācīties, tāpēc ja bērns saņem sliktas atzīmes, nesteidzieties viņu sodīt, bet pārbaudiet viņa redzi. Iespējams, ka apgrūtināta redze padara bērnu nelaimīgu mācību procesā.

Briļļu piemeklēšana ir ne mazāk svarīgs posms kā briļļu izrakstīšana, jo var padarīt brilles no efektīva palīginstrumenta bezjēdzīgajā un pat traucējošajā slogā. Ideāli bērnam jājūtas brillēs brīvi, līdzīgi kā bez tām. Mērķis ir izvēlēties drošas, ērtas brilles, kas bērnam patīk. Tas ir radošs kopīgs darbs, kur ir jāpiedalās gan vecākiem, gan optikas veikala darbiniekiem. Bērns ir jāmotivē. Šeit nevar būt tikai medicīniska pieeja, bet arī psiholoģiska un estētiska.

Ļoti labi veidot bērna attieksmi pret brillēm, kā pret aksesuāru un rotu. Jaunībā cilvēka stils vēl formējas, ļoti svarīgi ir palīdzēt viņam izvēlēties ietvaru, kas atbalstītu pašizteiksmes prieku. Bērni meklē savu vietu jaunajā kolektīvā. Tie, kas valkā brilles, parasti grib, lai brilles būtu mazāk pamanāmas uz sejas un nemaina izskatu. Tas parasti attiecas uz pirmreizējiem briļļu valkātājiem. Pusaudžiem jau parādās interese par plastmasas krāsainām brillēm, kas piesaista uzmanību, tādā veidā interesējoties par pašizteiksmes iespējām un individuāla stila veidošanu. Izskats – tas, kas visvairāk interesē skolēnu brillēs. Izvēloties brilles, kas būs viņa sejas rota, kuru nēsāšana būs skolēnam patīkama, pozitīvi ietekmēs pašvērtējumu. Ieguldot naudu skolnieka brillēs, jūs dodiet viņam vērtīgu dāvanu, prieku mācīties, prieku sazināties, prieku būt nozīmīgam un prieku patikt sev un citiem.

Briļļu ietvara izvēle

Kamēr pats skolnieks ir koncentrēts uz savu izskatu ar brillēm, vecākiem ir jāatcerās arī par komfortu un drošību. Piemeklējot brilles jebkura vecuma bērnam, jāpievērš uzmanība ietvara frontālam platumam, briļļu konstrukcijai aiz ausīm, garumam un deguna tiltam.

Deguns notur gandrīz visu briļļu smagumu un ietvara atbilstība degunam nosaka, cik ērta būs briļļu nesāšana. Ietvars ir jāpiemeklē tā, lai ietvara tilts visvairāk piegulētu degunam. Ja ietvaram ir regulējamie deguna spilventiņi, labāk izvēlēties silikona spilventiņus, kas ar visu savu virsmu pieguļ degunam katrā pusē, optimālam svara sadalījumam un ietvara slīdēšanas novēršanai. Bērnam augot viņa virsdegune kļūst augstāka un šaurāka, tāpēc lai nodrošinātu pareizu briļļu piegulēšanu, brilles jāmaina biežāk (vismaz – reizi gadā). Brilles tiek aizāķētas aiz ausīm ar aizaušu palīdzību tādējādi pasargājot brilles no slīdēšanas uz leju. Izvēloties brilles skolēnam, jāpievērš uzmanība aizaušu garumam un iespējai to saīsināt un pielocīt. Tam ir principiāla nozīme, jo nodrošina ērtu briļļu valkāšanu un stabilu stāvokli uz sejas. Brilles, kas nepareizi pieguļ vai slīd, var nozīmīgi traucēt, radīt iespiedumus un pat galvassāpes. Aizaušiem jāatbalstas tikai uz auss augšējo daļu, tie nedrīkst spiest uz deniņiem un ierobežot sānu redzi. Ļoti aktīviem bērniem, īpaši sportojot, var lietot savelkošas gumijas, kas cieši notur brilles vietā.

Atsperu eņģītes būtu ieteicamas bērnu brillēm, jo nodrošina labu piegulēšanu ilglaicīgi, neļaujot aizaušiem pastiepties un saglabājot briļļu formu. Pusaudžiem bieži patīk ietvari no pieaugušo kolekcijām, bet optiķim ir jāpārbauda, lai izmērs atbilstu sejas parametriem, jo neatbilstoša ietvara nēsāšanas sekas var būt ļoti bēdīgas.

Vēl viena svarīga lieta, kas jāizvērtē, izvēloties brilles skolēnam, ir drošums un remonta iespējamība. Bērni ir ļoti aktīvi, spēlē dažādas spēles un ir mazāk piesardzīgi, tāpēc bērnu brillēm vidēji reizi pusgadā ir nepieciešams remonts.

Jūsu ērtībai salonā „EKSPERTS optika” briļļu meistars ir uz vietas un nav nepieciešams ilgi gaidīt, lai saremontētu brilles. Daudzi
remonti tiek veikti 5 minūšu laikā, sarežģītāki tiek veikti pēc iespējas ātrāk.

Briļļu lēcu izvēle

Aktīvs dzīvesveids var novest arī pie acu traumatisma. Lai novērstu acs traumas iespēju, ir jāizvēlas briļļu lēcas no drošākiem materiāliem nevis no stikla, kas var būt bīstams bērna acu veselībai. Plastikāts būtu standarta izvēle, jo retāk saplīst un plīst lielos
gabalos ar neasām malām. Vislabāk izvēlēties briļļu lēcas no stipriem, sitienizturīgiem materiāliem – polikarbonāta un triveksa – pirmās izvēles lēcas bērnu redzes korekcijā. Turklāt bērni ļoti daudz laika pavada ārā, kur acis ir jāaizsargā no kaitīgas UV staru iedarbības uz acīm. To arī nodrošina polikarbonāta lēcas.

Lai skolnieki saņemtu ērtas, drošas, skaistas brilles, kas viņiem patīk un piestāv, „EKSPERTS optika” piedāvā iegādāties brilles par 30% lētāk (uzrādot skolēna apliecību).

Pazīmes, kas liecina par iespējamām redzes problēmām:

• Izteikts gaismas jūtīgums
• Sliktas koncentrēšanās spējas
• Acu fiksācijas problēmas, kustību traucējumi
• Hronisks apsārtums, plakstu pietūkums
• Nespēja izlasīt uz tāfeles rakstīto (skolas vecuma bērniem)
• Grūtības lasīt tuvumā
• Vēlme sēdēt tuvu televizoram.

Bērnu vecumā visbiežāk sastop:

*Ambliopija jeb “slinkā acs” nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs, ko nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Tā veidojas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā. Jo agrāk ambliopija ir atklāta un ārstēta, jo labāks ir rezultāts. Pēc 7-8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt. Ambliopiju rada jebkurš iemesls, kas traucē attēlam nonākt tīklenē caur acs optisko sistēmu. Visbiežākie “slinkās acs” iemesli ir staru laušanas īpatnības, šķielēšana un actiņas caurspīdīgās vides slimības, kas neatļauj attēlam precīzi projicēties uz tīklenes.

* Šķielēšana traucē acs saskaņotu darbību. Apkārtējie cilvēki šajā gadījumā pamana pastāvīgu vai periodisku acu stāvokļa asimetriju. Pirmsskolas vecuma bērniem šķielēšana var veidoties refrakcijas traucējumu dēļ. Šajā gadījumā acs nespēj precīzi fokusēt attēlu uz tīklenes, tas paliek izplūdis. Bērna acs līdz četru, piecu gadu vecumam ir tālredzīga. Bet ja šī tālredzība pārsniedz vecuma normu, var parādīties acu šķielēšana uz iekšu. Pie tuvredzības bieži novēro ārējo šķielēšanu.

* Pseidošķielēšana rodas zīdaiņiem un maziem bērniem, jo deguna sakne bērniem ir plata, „plakana”, tā kopā ar plaksta ādas kroku (epicanthus) veido šķielējošu acu skatienu, taču acis ir patiesi taisnas. Acu ārsta pārbaude ir nepieciešama, lai izvērtētu, vai tā ir pseidošķielēšana vai īsta šķielēšana bērnam.

* Refrakcijas kļūdas Acs refrakcija atkarīga no acs optiskās sistēmas stipruma un acs ass garuma. Tuvredzība ir visbiežāk sastopamā refrakcijas kļūda, maziem bērniem novēro tālredzību un astigmātismu:

a) Tuvredzība ir slikta redze tālumā (sauc arī par miopiju), parasti tiek ārstēta ar brillēm vai kontaktlēcām;

b) Tālredzība jeb hipermetropija. Šajā gadījumā cilvēki nespēj skaidri saredzēt priekšmetus, kas atrodas tuvumā. Tāpat kā tuvredzība, tā tiek koriģēta ar brillēm vai kontaktlēcām;

c) Astigmātisms jeb nevienādu staru laušana rodas gadījumā, ja radzenes virsma nav sfēriska, respektīvi, tās virsma ir izliekta nevienmērīgi. Šajā gadījumā  stari netiek lauzti vienādi, līdz ar to tie arī fokusējas dažādās vietās un skaidru attēlu iegūt nav iespējams. Astigmātisms var būt iedzimts un iegūts.

* Blefarīts ir plakstiņu malas iekaisums, kas izraisa plaksta pietūkumu un pārmērīgu krevelīšu veidošanos pie skropstu pamatnes, to veidošanos novēro vairāk no rītiem.

* Konjunktivīts (sarkana acs), tas ir saistīts ar pastiprinātu asarošanu, diskomfortu un svešķermeņa sajūtu acīs. Zīdaiņiem un maziem bērniem, to parasti izraisa vīrusu vai bakteriāla infekcija. Vecākiem bērniem tā attīstību var veicināt alerģiskas izpausmes.

* Radzenes nobrāzums jeb radzenes erozija. Šis nobrāzums ir sāpīgs, raksturīgas izteiktas „gaismas bailes” un redzes miglošanās.

* Ptoze (noslīdējis plakstiņš) ir acs augšējā plakstiņa muskuļu vājums. Ja ptoze ir neliela, tas galvenokārt ir kosmētisks defekts. Taču ja plakstiņa muskuļa vājums ir smagāks jeb izteiktāks, tas var traucēt normālai redzes attīstībai.

* Zīdaiņa kataraktu novēro zīdaiņu vecumā. Katarakta ir pakāpeniska acs lēcas apduļķošanās. Bērnam piedzimstot, mēs ievērojam, ka vienas vai abu acu  zīlīšu refleksi nav sārti, bet ir vairāk vai mazāk izteikti pelēcīgi.

* Iedzimta glaukoma bērniem ir reta slimība, ko diagnosticē pirmajā dzīves gadā. Glaukoma bērnu vecumā ir saistīta ar nepilnīgu acs drenāžas attīstību pirms dzimšanas. Bērnam no dzimšanas būs lielas abas vai viena acs, palielinātas radzenes, bērnam augot, novēros strauju acs ābolu un radzeņu augšanu, iespējams, ka radzenes var kļūt necaurspīdīgas, duļķainas.

* Ģenētiskās vai vielmaiņas slimības, var veicināt dažādu acu simptomu attīstību. Šiem bērniem svarīgi ir veikt regulāru acu izmeklēšanu un pēc iespējas agrīnā vecumā.

* Retinoblastoma ir ļaundabīgs audzējs, kas parasti parādās pirmajos 3 dzīves gados. Skartajā acī var būt redzes zudums, šķielēšana un dzeltenīgs zīlītes reflekss.

Noteikti konsultējieties ar savu acu ārstu, ja pamanāt savam bērnam kādu no iepriekš minētajiem simptomiem, aprakstītajām pazīmēm, vai pastāv iespējamais risks kādai minētai slimībai.

• Kādā vecumā būtu ieteicams pārbaudīt bērnam redzi un acis
• Kādas redzes funkcijas vērtē bērniem pārbaudes laikā
• Kādēļ būtu ieteicams tieši pirms skolas pārbaudīt redzi
• Kas būtu jāievēro vecākiem un kas var liecināt par redzes problēmām

httpv://www.youtube.com/watch?v=Qkgh-LfeePE

Tas, vai mazuļa redze būs laba vai slikta, ir ļoti atkarīgs no ģenētiskajiem faktoriem. Bieži iedzimst tālredzība. Ja tā ir atšķirīga starp abām actiņām, var izveidoties šķielēšana. Savukārt augstas pakāpes tuvredzība maziem bērniem ir reti sastopama.

Visi mazuļi gada vecumā noteikti jāaizved pie acu ārsta. Vislabāk vizīti ir ieplānot tā, lai mazulis būtu labā noskaņojumā, -- lai bērns ir izgulējies un paēdis, nevis niķīgs un noguris. Vizītes laikā ārsts novērtē, kā bērniņš skatās, kā fiksē skatienu, vērtē acu kustības, vai tās ir vienmērīgas, vai nav traucējumu. Apskatās arī acu dziļākās vides, vai tajās nav iedzimtas īpatnības, kas varētu traucēt attīstīties mazuļa redzei. Ar dažādiem mērinstrumentiem pārbaudot aci, ārsts novērtē, vai mazulim nav kāda no staru laušanas īpatnībām -- tālredzība, tuvredzība vai astigmātisms. Ja tādas būs, tiks izrakstītas brilles, ļaujot stariem nonākt uz tīklenes un pilnvērtīgi attīstīties bērna redzei. Ja brilles netiek valkātas, tas visbiežāk ir vājredzības jeb ambliopijas cēlonis.

Kaut arī mazulim viena gadu vecumā ar redzi viss ir bijis kārtībā, triju gadu vecumā atkal vajag aizvest viņu pie acu ārsta. Bērns jau ir spējīgs atbildēt uz ārsta jautājumiem. Apmeklējuma laikā ārsts pārbauda kopredzi, staru laušanu, kā bērns redz ar katru aci atsevišķi. Šajā vecumā ir iespēja pārbaudīt krāsu redzi. Meitenēm reti sastop krāsu redzes traucējumus, bet zēniem jau agrā bērnībā var pateikt krāsu redzes novirzes.