Jaunās tehnoloģijas būtība ir attēla projicēšana arī uz tīklenes periferijas, vai pat tās priekšā, atstājot arī centrālo attēlu uz tīklenes.

Lēcas MyoVision tika izstrādātas īpaši bērniem. Tās ir izgatavotas no viegla izturīga polimēru materiāla, un tām  ir dizains, kas proijicē attēlu ne tikai tīklenes centrā, bet arī periferijā. Tāds dizains nodrošina mazāku  tuvredzības progresēšanu. Lēcas MyoVision nodrošina attēla projekciju pirms vai tieši uz perifēras tīklenes  (pretstatā standarta lēcu dizainam, kur attēls tiek projicēts uz tīkleni tikai centrālā daļā, perifēro attēlu atstājot aiz tīklenes. Pēdējā laikā tas tiek uzskatīts par iemeslu pārāk lielam acs ābola garuma pieaugumam, kas arī veicina tuvredzības progrēsiju).

Nesen iegūtie dati liecina, ka attēla veidošanai uz tīklenes perifērijas ir nozīme tuvredzības attīstībā. Tā veicina acu augšanu un tuvredzības palielināšanos. Pētījums veikts institūta BS Haldane (Brien Holden institūtā, New South Wales, Australijā) un Optometrijas (ASV) Houston universitātē saskaņā ar Vision CRC (Starptautiskās attīstības pētījumu centrs redzes korekcijā). Rezultātā ir izgudrotas briļļu lēcas un kontaktlēcas, kas īpaši paredzētas, lai kontrolētu perifērā attēla stāvokli. Klīniskie pētījumi, kuros piedalījās vairāk nekā 500 bērnu no Ķīnas un Austrālijas, deva cerīgus rezultātus.
Prof E. Smith no Optometrijas Universitātes koledžas (Houston) paskaidro- lai koriģētu redzes defektus, simtiem gadu uzmanība tika pievērsta vienkāršai attēla projicēšanai uz tīklenes centrālās daļas, izmantojot vienkaršās briļļu lēcas. Profesors konstatēja sekojošu faktu: ja attēls tiek projicēts centrālā daļā uz tīklenes, bet perifērais attēls tomēr paliek aiz tīklenes, tās var veicināt acs pagarināšanos un tādējādi radīs tuvredzības progresēšanu.

Austrālijas zinātnieki uzsvēra jauno tehnoloģiju izmantošanas nepieciešamību balstoties uz  komerciāliem pamatiem, ņemot vērā tās lielo potenciālu, lai saglabātu redzi.

Licenci attiecībā uz jaunajām briļļu lēcām, kas kontrolē perifēro attēlu, ieguva Carl Zeiss.
Jaunās tehnoloģijas var palīdzēt ne tikai bērniem, bet arī tiem, kas jau ir kļuvuši par miopiem  koledžas gados vai ilgstoši strādājot ar datoru. Cerams, ka  drīzumā tādas lēcas paradīsies arī citur pasaulē, un pie mums, Latvijā.

Rakstā izmantoti dati no

Optical World, August 2010,

http://www.optica4all.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=1644:-myovision-carl-zeiss-&catid=441&Itemid=5

http://www.optometry.co.uk

Parūpējamies par labi apgaismotu skolēna darba vietu!

Brīdi pirms skolas gaitu uzsākšanas, īpaši aktuāls kļūst jautājums- kā pareizi iekārtot skolēna darba vietu- kur likt galdu, no kuras puses tam jābūt apgaismotam. Izvēloties mākslīgo apgaismojumu, noteikti ir nepieciešams viens vispārējs gaismas avots, kas izgaismo visu telpu, kā arī vietējais apgaismojums jeb galda lampa. Tā nedrīkst izgaismot bērna seju vai acis, tikai darba virsmu.

Gaismas stariem ir jākrīt tā, lai tie nemet ēnu uz darbu, ko bērns veic. Piemēram, raksta burtnīcā. Tātad, labročiem no kreisās puses, bet kreiļiem- no labās puses. Dienas gaišajās stundās, kad mācībām un darbam pilnībā pietiek ar dabīgo apgaismojumu, tas ir jāizmanto. Taču, ja apgaismojums nav pietiekams, acis un redzes sistēma cenšas trūkumu kompensēt un strādā pastiprinātā slodzē. Tādēļ veidojas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē redzi un pasliktina bērna redzes izšķirtspēju, rada vēlmi miegt acis, lai saskatītu.

Ja apgaismojums ir pārāk spilgts, cilvēks nespēj ilgi koncentrēties, jo ķīmiskie bio-procesi acī notiek pastiprināti ātri, un drīz vien pietrūkst tā saucamo ķīmisko izejvielu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu redzes procesu. Turklāt, mācoties pārlieku apgaismotā telpā, bērni mēdz miegt acis, kas var radīt nepareizu acs ābola ģeometriju, un līdz ar to veido nepareizu vai miglainu attēlu.  Un šajā mirklī rodas vajadzība izmantot brilles, lai koriģētu redzi. Atceramies- nepārspīlējam ar apgaismojumu!

Kā sēžam pie rakstāmgalda?

Nereti vecāki izvēlas iegādāties apģērbu, kas ir par izmēru lielāks- tā, lai der ilgāku laiku. Izvēloties mēbeles, rūpīgi apdomājiet šo soli, jo rakstāmgalda augstumam ir jāatbilst bērna augumam tā, lai ērtākā poza ir sēdēt ar taisnu muguru. Vislabāk, ja ir iegādāts krēsls, kā augstums ir regulējams. Sēžot uz tā, kājas balstām pret grīdu, lai  ilgstoša sēdēšana nenosprosto asinsriti.

Ja ir paredzēta vieta arī datoram, tā monitoram jāatrodas tieši pretim- bērnam jāsēž taisni, nevis jāapgrūtina sevi, pagriežoties sāņus. Vislabāk, ja monitora augšējā līnija ir acu augstumā, un jālūkojas ekrānā ar skatienu nedaudz vērstu uz leju.

Ierasti bērni par redzi nesūdzas, jo nekad nav bijusi cita pieredze, ar ko salīdzināt. Tāpēc vecākiem ir jāparūpējas par savu atvašu redzi un jārīkojas, ja redzam- kaut kas nav kārtībā.

Galvenās lietas, ko paši varam pamanīt:

• bērns miedz acis;
• bērna galva ir noliekta vai pagriezta īpašā leņķī, kad lasa vai, piemēram, skatās TV;
• lai saskatītu, bērns aizver vienu aci vai pietuvina apskatāmo objektu tuvāk vienai no acīm.
• nespēj ilgstoši lasīt vai jauc burtus.

Tas ietekmē bērna attīstības gaitu, tāpēc ir jāizprot, vai bērnam neinteresē mācību process, vai arī  mācības ir pārāk apgrūtinošas sliktās redzes dēļ. Bērni ir dažādi, un dažādi ir argumenti, kā pārliecināt bērnu vai pusaudzi ikdienā izmantot brilles. Mums ir jāskaidro bērnam, ka brilles nav traucēklis, tās palīdzēs redzēt pasauli košāku, skaistāku. Piemēram, asu izjūtu cienītāji ar sliktu redzi nespēs izbaudīt ātru braucienu ar motociklu vai snovbordu, jo reakcijai ir nepieciešams redzēt tūlīt, nevis tad, kad esi iebraucis nepamanītā šķērslī.

Kliedējam mītu- dators nebojā redzi!

Nepareiza poza un nenormēts darbs pie monitora ir lielākie ļaunuma radītāji. Pamēģiniet 8 stundas dienā pavadīt sporta zālē un tā katru dienu! Nogurdinoši, vai ne? Toties reizi dienā 1 stundu pasportot ir lietderīgi. Līdzīga slodze ir arī mūsu acīm. Jā, aizvien vairāk skolēni ikdienas darbos izmanto datoru, taču acis regulāri ir jāatpūtina no slodzes, lai nenodarītu tām pāri. Vislabāk, ja ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes palūkosimies tālumā un vismaz reizi stundā piecelsimies no krēsla, izlocīsim kājas, piemēram, aizejot uz virtuvi pēc tējas vai ūdens glāzes. Vēl labāk, ja pēc skolā vai pie datora pavadītā laika ir sporta nodarbības, kad varam atpūtināt acis un kustoties veicināt asinsriti.

Ja runājam par bērnu redzes noslodzi, tad tā ik katru gadu patiešām pieaug, piemēram, lasīšana, rakstīšana, datora lietošana, taču viss ir labs ar mēru. Ir svarīgi redzes slodzi izmantot sevis izglītošanai un pilnveidošanai, bet virtuālo pasauli labāk iemainīt pret reālo!

Dati par bērnu redzi ir satraucoši . Pētījuma dati liecina, ka vismaz 44% jaunāko klašu skolēniem nepieciešama redzes korekcija (optometrijas maģistrantu projekta „Latvijas skolēnu redzes skrīnings” pētījums, 2010). Optometristi un ārsti mēdz veikt skaidrojošo darbu, t.i, stāsta bērniem par briļļu nepieciešamību un to, ka tas nav nekas nedz nosodāms, nedz apsmejams. Tomēr otra lielākā problēma, kādēļ visi bērni, kam nepieciešama redzes korekcija, nenēsā brilles, lai arī ir  konstatēta problēma, ir ģimenes materiālie apstākļi. „Mūsu optikas piedāvā ļoti draudzīgas cenas, tomēr jebkurā ģimenē briļļu iegāde ir papildus izdevumi, ko ne visas ģimenes var atļauties. Tādēļ rīkojam šādu īpašu akciju – lai neciestu bērnu  veselība, bet ietaupīto naudiņu ģimenes varētu izlietot citām vajadzībām,” stāsta optikas tīkla „Fielmann” pārstāvniecības Baltijas valstīs ģenerāldirektors, kompānijas „Baltoptik” vadītājs Gintauts Kersnausks. Jāpiebilst, ka „Fielmann” jau rīkojis līdzīgas akcijas, piemēram, pērnā gada 1. jūnijā, Bērnu tiesību aizsardzības dienā, kad piecdesmit bērni brilles saņēma bez maksas.

Mūsdienu vide ne vienmēr ir redzei labvēlīga. Īpaši būtiski ir saudzēt redzi bērniem, tomēr tas diemžēl nereti pat nav iespējams: pārmērīgā mācību slodze skolā, dators, televizors, neprasme acis atpūtināt ir iemesli redzes traucējumiem. Ļoti svarīgi tos diagnosticēt pēc iespējas ātrāk, tādēļ speciālisti iesaka pievērst uzmanību pazīmēm, kas liecina par iespējamām redzes problēmām: izteiktam jutīgumam pret gaismu, sliktākai koncentrēšanās spējai, acu fiksācijas problēmai, nespējai salasīt uz tāfeles rakstīto, grūtībām lasīt tuvumā, hroniskam acu apsārtumam, vēlmei sēdēt pārāk tuvu televizoram u.c.

Viens no redzes problēmu iemesliem ir arī fakts, ka cilvēkiem nav laika atpūsties. Arī bērniem slodze nereti ir pārāk liela. Kopā ar vecākiem acu atpūtināšanai var veikt dažādus vingrinājumus, piemēram: skatīties uz logam pielīmētu tumšu punktiņu, tad – uz apvārsni vai debesīm; pāris minūtes cītīgi mirkšķināt acis; cieši aizvērt plakstus uz pāris sekundēm, tad atvērt; sekot līdzi gaisā vilktiem pusapļiem  u. c. Vecākiem jāseko, lai bērna mācību un rotaļu stūrītis būtu labi apgaismotā vietā, mākslīgajam apgaismojumam jākrīt no kreisās puses (kreiļiem – no labās). Grāmata jātur vismaz 30 cm attālumā no acīm, turklāt labāk to novietot uz slīpa paliktnīša. Lasot acis pa brīdim jāatpūtina, paveroties ārā pa logu. Televizoru bērnībā vēlams skatīties ne ilgāk kā pusstundu dienā, arī tad, ja līdz trīs gadu vecumam nav novērotas redzes problēmas. Tas pats ar datoru – ilgstoši skatoties ekrānā, acis tiek mirkšķinātas retāk, un tas rada sausuma sajūtu, acu sāpes, diskomfortu un nogurumu, tādēļ jāievēro regulāras pauzes un ergonomiskie apstākļi, bet vēl labāk – izdomājiet aizraujošas rotaļas kopā ar bērniem tā vietā, lai visu vakaru vērtos katrs savā ekrānā!

Ja tomēr brilles nepieciešamas, atliek vien doties pie oftalmologa pēc receptes un tad uz kādu no „Fielmann” optikas saloniem, lai par vienu latu izvēlētos skaistas un stilīgas brilles.

Jāpiebilst, ka „Fielmann” optikas salonos ir īpaša briļļu ietvaru kolekcija tieši bērniem, lai viņi paši varētu izvēlēties tos, kas pašiem tīk labāk – apaļus vai ovālus, zilus, zaļus, sarkanus vai raibus. Briļļu ietvari ir ne tikai rotaļīgi un krāsaini, bet arī īpaši piemēroti bērnu vajadzībām – izturīgi, ar stingru tiltiņu, elastīgiem deguna atbalstiem, kas neļauj brillēm noslīdēt. Visām bērnu brillēm ir trīs gadu garantija.
Tirdzniecības zīme „Fielmann” pieder vācu kompānijai „Fielmann AG”, kuru 1972. gadā dibināja optometrists Ginters Fīlmans. „Fielmann”ir briļļu tirgus līderis Vācijā un lielākais optikas salonu tīkls Eiropā, kas ļoti veiksmīgi darbojas arī Latvijā, piedāvājot modernas brilles par īpaši draudzīgām cenām un nodrošinot dažāda veida bezmaksas servisu. Tīklam ir četras filiāles Rīgā un viena – Daugavpilī

Anatomiskās atšķirības padara bērna smadzenes jutīgākas pret noteikta veida ievainojumiem nekā pieaugušo galvas traumu gadījumos. Bērniem galva ir proporcionāli lielākā ķermeņa virsmas laukumam, un stabilitāte ir atkarīga no saišu stingrības nevis no kaulu struktūras. Bērniem smadzenēs ir vairāk šķidruma  (šķidruma saturs ir 88%, salīdzinot ar 77% pieaugušajiem), kas padara smadzenes mīkstākas, un ir lielāka iespēja traumēt tās.

Pēc galvas traumām var būt traucēta neiroloģiskā sistēma, kas inervē ārējos acu muskuļus, kontrolējot acu kustības, kā arī sistēmu, kas regulē redzes asumu. Vizuāli simptomi bieži vien ir saistīti ar iegūtu smadzeņu traumu. Tie var būt šādi:

• diplopija (redzes dubultošanās),
• redzes miglošanās (traucētas acu kustību spējas);
• grūtības mainīt skata virzienu (no viena punkta uz otru);
• akomodācijas traucējumi („fokusēšanas” traucējumi);
• binokulārās redzes traucējumi (acu pielāgošanās viena otrai);
• atspulgu jūtība (pastiprināta gaismas jūtība);
• nespēja saglabāt vizuālo kontaktu .

Post Trauma Vision sindroms (pēc traumas redzes traucējumu sindroms) ir sindroms, kas attīstās pēc traumas, ietekmējot funkcionālās redzes sistēmu un klīniski izpaužas šādi:

• exotropia (acs šķielēšana uz āru);
• konverģences nepietiekamība;
• akomodācijas nepietiekamība;
• okulomotorā disfunkcija;
• tuvredzības attīstība;
• diplopija;
• neskaidra redze tuvumā;
• galvassāpes;
• izteikta jūtība pret gaismu.

Ja Jūs savam bērnam novērojat kādu no iepriekš minētajiem simptomiem pēc galvas vai citas smagas traumas, bērns būtu jāizmeklē pilnīgāk.