Simptomi

• Progresējoša redzes pasliktināšanās
• Attēls ar ēnām, ko rada progresējošs astigmātisms
• Kopredzes traucējumi
• Kontrastredzes traucējumi krēslā un naktī
• Pastiprināta acu jutība uz gaismu
• Pastiprināta asarošana
• Dubultošanās
• Iepriekš diagnosticētais astigmātisms progresē un var izmainīt asi

Diagnostika

Precīza keratokonusa diagnostika ir iespējama, tikai veicot radzenes topogrāfiju. Mūsu klīnikā izmantojam Allegro Oculyzer datorizēto topogrāfiju, kur radzenes parametri tiek analizēti pēc šādiem kritērijiem:

• Radzenes biezums centrā un visplānākajā radzenes vietā
• Radzenes priekšējās un mugurējās virsmas liekuma rādiusi dažādos radzenes punktos
• Keratokonusa indekss
• Virsmas atšķirības indekss (ISV)
• Astigmātisma asimetrijas indekss (IHA)
• Radzenes astigmātisms (ir arī lēcas astigmātisms)
• Specifiski koeficienti (Zernike)

Normāla radzene (topogrāfijas bilde)

Keratokonuss (topogrāfijas bilde)

Keratokonusa ārstēšanas iespējas

Redzes korekcija ar brillēm un mīkstajām kontaktlēcām nenodrošina pietiekamu redzes asumu, kas rada problēmas sadzīvē, padara problemātisku auto vadīšanu, kā arī cilvēks nespēj strādāt profesijās, kur nepieciešama precizitāte.

Keratokonusu sākumstadijās var koriģēt ar speciālām keratokonusa gāzu caurlaidīgām kontaktlēcām.

Agrāk progresējošs keratokonuss noveda pie radzenes transplantācijas, vai novēlotos gadījumos -- pie radzenes plīsuma jeb perforācijas. Pašreiz keratokonusa progresiju iespējams apturēt ar ķirurģisku metodi - kolagēna krosslinkinga metodi (Corneal Cross Linking jeb CCL), kuras mērķis ir paaugstināt radzenes mehānisko izturību. Ārstēšanu ar krosslinkingu piedāvā arī Dr. Lūkina acu klīnika.

Procedūrā vispirms ar lāzera palīdzību noņem radzenes epitēliju (transepiteliāla virsmas ārstēšana jeb Trans-Epithelial Surface Treatment), pēc tam, apmēram, 30 minūtes radzeni apstaro ar UV-A stariem. Procedūras nobeigumā uzliek terapeitisko kontaktlēcu. Pēcoperācijas periodā lieto pretiekaisuma pilienus.

Šī metode būtu izmantojama, ja radzene nav plānāka par 400 mikrometriem, jo citādi pastāv risks sabojāt radzenes endotēliju. Jo ātrāk operē ar krosslinkinga metodi, jo labāki rezultāti. Jaunākais vecums, kad varētu veikt procedūru, ir 18 gadi, bet ir arī izņēmumi, ja keratokonuss strauji progresē.

Redzes asums pirmo mēnesi var pat pasliktināties, bet pēc tam uzlabojas, maksimālo efektu sasniedzot 6 mēnešus pēc procedūras. Pēc krosslinkinga var lietot arī cietās kontaktlēcas, lai uzlabotu redzi, bet nogaidot stabilizācijas laiku.

Ja progresējošs keratokonuss ir abās acīs, parasti procedūru starplaiks ir vismaz trīs mēneši.

Papildus informāciju par keratokonusu, tā simptomiem un ārstēšanu Jūs varat saņemt, konsultējoties ar acu ārstu.

Keratokonuss ir acs priekšējas caurspīdīgās daļas – radzenes slimība, kas izpaužas kā radzenes izvelvēšanās un redzes asuma pazemināšanās. Radzene no sāniem sāk atgādināt konusu nevis sfēru kā normāli. Šīs slimības biežums aptuveni ir 1 no 5000 iedzīvotājiem – tātad salīdzinot ar biežāko redzes problēmu – tuvredzību, daudz retāk sastopama. Vēl joprojām nav zināms, kas šo slimību ierosina, bet zināms, ka izmainās radzenes bioķīmijas procesi, kas noved pie izmaiņām radzenes šķiedrās, kā rezultātā radzene kļūst mīkstāka un veidojas izvelvējums. Šis process parasti sākas vienā acī, vēlāk arī otrā. Slimība var progresēt gan ļoti strauji, gan lēnām. Pacieti slimības sākumā parasti sāk sliktāk redzēt ar vienu aci. Ja slimības progress nav straujš, pacientiem pat var nebūt nekādu sūdzību, un redzes traucējumi tiek konstatēti profilaktiskās apskates laikā. Kādas tad ir šīs slimības ārstēšanas un korekcijas iespējas šodien?

Ikvienas slimības ārstēšana sākas ar diagnozi. Keratokonusa diagnozi papildus tradicionālai acu izmeklēšanai – apskatei, redzes asuma noteikšanai, refrakcijai, apstiprina radzenes topogrāfija – tiek izveidota acs priekšējas virsmas karte. Radzenes topogrāfija tāpat palīdz precīzi sekot līdzi slimības gaitai – vai radzenes izvelvējums mainās. Vēl viena būtiska diagnostikas metode ir pahimetrija -  radzenes biezuma mērīšana. Keratokonusa pacientiem, slimībai progresējot, radzene kļūst arī plānāka.

Tālākā ārstēšanas un korekcijas taktika atkarīga no slimības gaitas un stadijas. Ja slimība progresē strauji, tad sākuma stadijās iespējams veikt radzenes “cietināšanu” -- cross linking, kad radzene tiek apstarota ar UV stariem un pilināti medikamenti. Pēc šīs procedūras ap 90% gadījumu slimības progress tie bremzēts. Šīs metodes mīnusi – redzes asuma pazemināšanās pēc procedūras, kas pēc kāda laika gan atjaunojās sākotnējā, pirmsoperācijas līmenī. Protams, šī procedūra nevar panākt redzes asuma pilnīgu atjaunošanos, tāpēc tāpat nepieciešama redzes korekcija.

Keratokonusa pacientiem vēl joprojām galvenais redzes korekcijas veids ir kontaktlēcas. Brilles var daļēji uzlabot redzei tikai pašās slimības sākuma stadijās, savukārt ķirurģiskās metodes – intrakorneālās plāksnītes (riņķi) arī nespēj pilnvērtīgi koriģēt deformēto radzeni.

Speciālas mīkstās kontaktlēcas spēj nodrošināt vidēji 90% redzi pacientiem slimības agrīnās stadijās. Mīksto kontaktlēcu galvenā priekšrocība šajos gadījumos ir vieglāka pierašana pie tām.

Galvenais korekcijas veids šiem pacientiem ir cietās gāzes caurlaidīgas kontaktlēcas. Tās tiek izgatavotas individuāli, ņemot vērā konkrētā pacienta radzenes īpatnības. Kontaktlēcu formu nosaka pēc radzenes topogrāfijas un speciālām programmām. Tās var būt gan sfēriskas, gan toriskas, gan asimetriskas un ar cietajām kontaktlēcām var nodrošināt labu redzi pacientiem arī vēlīnās slimības stadijās.

Ja slimība ir izteikti progresējusi un radzene apduļķota, un arī ar kontaktlēcām vairs nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu redzi, tiek veikta keratoplastika – radzenes transplantācija. Pacientam tiek noņemta sava apduļķotā radzene un pieaudzēta jauna. Galvenā problēma ir salīdzinoši ilgais rehabilitācijas periods – apmēram gads, kamēr iestājas stabilāka redze, kā arī tas, ka pēc rehabilitācijas parasti tāpat nepieciešama redzes korekcija ar kontaktlēcām. Arī šiem gadījumiem tiek pielietotas speciālas mīkstās vai cietās – “Rose K IC” kontaktlēcas.

Tikai apvienojot visus šos momentus: savlaicīga diagnostika, slimības progresa kontrole, precīza redzes korekcija, var panākt labus rezultātus keratokonusa pacientu redzes aprūpē.

Mūsu klīnikā 10 gadu laikā novēroti un koriģēti vairāki simti keratokonusa pacienti. Diagnostikā papildus standarta oftalmoloģiskajai izmeklēšanai tiek pielietots radzenes topogrāfs, kas aprīkots ar speciālām keratokonusa skrīninga un kontaktlēcu modelēšanas datorprogrammām, kā arī radzenes pahimetrija. Redzes korekcijā tiek pielietotas gan mīkstās hidrogēla, gan silikonhidrogēla(labāka gaisa caurlaidība) kontaktlēcas, ka arī speciāla dizaina Rose K cietās kontaktlēcas. Pateicoties precīzajai diagnostikai un plašajai kontaktlēcu izvēlei, klīnikas speciālistiem iespējams izvēlēties katram pacientam piemērotāko kontaktlēcu veidu.