Kopš progresīvo lēcu ieviešanas optikas tirgū tās pakāpeniski tika atzītas par vispiemērotāko presbiopijas korekcijas veidu. Galvenā progresīvo lēcu priekšrocība ir skaidras redzes nodrošināšana visos attālumos. Tomēr klīniskajā praksē vēl joprojām nākas sastapties ar cilvēkiem, kuri nevar pierast pie šī redzes korekcijas līdzekļa. Visbiežāk problēmas rodas veicot darbības vidējā attālumā: pacienti atzīmē subjektīvo diskomfortu darbā ar datoru, kas parādās šaura redzes lauka un piespiedu galvas stāvokļa dēļ. Tāpēc mums parādījās interese par to, kā progresīvā dizaina lēcas ietekmē redzes uztveri, tai skaitā lasīšanas acu kustības. Izstrādājot Maģistra darbu Latvijas Universitātē, viens no raksta autoriem izvirzīja hipotēzi par to, ka progresīvās lēcas koridors rada ierobežojošu efektu uz redzes uzmanības logu lasīšanas laikā, radot izmaiņas lasīšanas kustību raksturā. Hipotēzi eksperimenti neapstiprināja, taču arbā tika iegūti rezultāti, par kuriem labprāt pastāstīsim citiem.

Progresīvo briļļu lietošana ievieš zināmas nianses darbā ar datoru, proti, atkarībā no attāluma līdz datora monitoram, datora veida un aditīva lieluma, mainās galvas pozīcija. Tabulā ir apkopoti dati par galvas pozīciju darbā ar datoru praktiski svarīgās situācijās, kas raksturīgas progresīvo briļļu lietotājiem:

Lai ar progresīvām brillēm būtu ērti darboties pie datora, jāskatās caur aditīva zonu, kas fiziski nav iespējams. Eksperimenta rezultāti pierāda, ka mazākajā darba attālumā, ap 30 cm, progresīvās lēcas koridoram ir lielāka ietekme uz lasīšanas acu kustībām nekā 60 cm attālumā. Specifiskos redzes apstākļos, kad datora monitors atrodas ļoti tuvu acīm, darbam ir labāk izmantot vienkāršakas optiskas konstrukcijas brilles.

Ar mērķi noskaidrot, kāda veida problēmas traucē progresīvo lēcu adaptācijas procesu, tika veikta aptauja progresīvo lēcu lietotāju starpā. 19 no 29 respondentiem lieto tikai progresīvās brilles, savukārt 10 respondenti ikdienā bez progresīvajām brillēm lieto arī kādas citas brilles. 50% gadījumos (5 no 10 respondentiem) kā otru korekcijas līdzekli izvēlas lasāmbrilles, kuras ļauj veikt arī tādas specifiskas darbības, kā bārdas skūšanu.

Kā galveno progresīvo briļļu priekšrocību visi atzīmē to daudzfunkcionalitāti, jo brilles nodrošina labu redzi visos attālumos un var kalpot arī kā saulesbrilles. Taču ir arī dažas problēmas, ar kurām sastopas progresīvo briļļu lietotāji:

• Ar progresīvajām brillēm darba virsma it kā „izliecas”, „šūpojas”;
• Redze grūti „pārslēdzas”, mainot darba attālumu – nepieciešama pastāvīga adaptācija;
• 3 respondenti kā problēmu atzīmē nepieciešamību mainīt galvas pozīciju, pielāgojoties tuvuma darba attāluma maiņai, pārējiem tas notiek automātiski, „zemapziņas līmenī”.

21 no 29 respondentiem darbam ar datoru lieto progresīvās brilles, mainot darba attālumu līdz monitoram (pārvietojot to tuvāk/tālāk) un pielagojot galvas pozīciju. Kad datora monitors atrodas tālu, galva ir nedaudz noliekta uz leju (dabiska pozīcija) un cilvēks skatās caur augšējo lēcas daļu jeb progresijas koridora sākumu, līdz ar to nerodas nekādas problēmas un neparādās sūdzības par diskomfortu (8 respondenti). Ja datora monitors atrodas tuvāk (50-70 cm), ir jāskatās caur vidējo lēcas daļu. Laba redze tiek panākta ar nelielu zoda pacelšanu uz augšu, kas arī nerada diskomfortu (9 respondenti). 2 respondenti ir riska grupā par palielinātu diskomfort līmeni, jo viņiem datora monitors atrodas tik tuvu, ka uz to jāskatās caur apakšējo progresīvās lēcas daļu (aditīva zonu), kas prasa ievērojamu zoda pacelšanu uz augšu. Jāatzīmē , ka vairākiem respondentiem darba apstākļiar datoru ir dažādi atšķirīgās vietās: darba vietā ir stacionārais dators, mājās – klēpjdators, -- attiecīgi galvas-acu pozīcijas modelis mainās līdz ar darba apstakļu izmaiņām. Savukārt 8 respondenti izvēlas citas brilles darbam ar datoru, izskaidrojot to ar lielāka komforta nodrošināšanu. Gadījumā, ja darbam ar datoru tiek lietotas citas brilles, tad priekšroka tiek dota ofisa progresīvajām brillēm. Šajā gadījumā ofisa progresīvs dod lielāku brīvības sajūtu, salīdzinājumā ar lasāmbrillēm, kuras ļoti ierobežo komfortabla darba attāluma diapazonu.

Rezultātus apvienojot varam secināt, ka tipiskiem ar datoru saistītiem biroja tipa uzdevumiem progresīvās brilles formāli sniedz to pašu redzes komfortu, ko dod sfēriskās vai ofisa tipa progresīvās brilles.

Līdz 40 gadu vecumam pacients, skatoties tuvumā, ir spējīgs mainīt acs lēcas formu (akomodēt), lai nodrošinātu pietiekamu staru laušanu un skaidra attēla veidošanos uz tīklenes. Bet vidēji pēc 45 gadu vecuma, acs lēcas fizioloģisko un ķīmiskā sastāva izmaiņu rezultātā, lēca kļūst blīvāka (tajā veidojas ciets kodols) un tā zaudē savu elastību, akomodācijas spējas samazinās. Presbiopija ir organisma fizioloģiskās novecošanās sekas, tādēļ ikvienam cilvēkam pēc 40 gadu vecuma pienāks brīdis, kad būs nepieciešamība pēc korekcijas tuvumā.

Pirmās pazīmes, kas liecina, ka ir sākusies presbiopija:

• nogurums, diskomforts, galvassāpes pie tuvuma darba,
• redzei tuvumā nepieciešams labs apgaismojums,
• pēc lielas slodzes dienas laikā tuvumā, vakaros redze tālumā miglojas,
• grūtības veikt darbus, kas ir tuvāki par ierasto lasīšanas attālumu vai jau parādās grūtības veikt darbus esošajā lasīšanas attālumā.

Presbiopijas pazīmju parādīšanās ātrums atkarīgs no pacienta redzes stāvokļa. Nediagnosticētas vai nekoriģētas tālredzības pacientiem presbiopija sāksies relatīvi ātrāk nekā emmetropam pacientam. Bet tuvredzīgam pacientam presbiopijas pazīmes parādīsies relatīvi vēlāk, pēc gadiem 45. Ja tuvredzība ir neliela, līdz 3 dioptrijām, tad pacients sākumā labi varēs lasīt bez brillēm.

Problēmas risinājumi

Sākoties redzes problēmām tuvumā, nepieciešams doties uz optikas salonu pie optometrista vai oftalmologa. Atkarībā no pacienta redzes īpatnībām, ikdienas vajadzībām, kopā ar speciālistu tiks rasts labākais risinājums ikvienam pacientam.

Iespējamie risinājumi:

• Lasāmbrilles – vienkāršākais presbiopijas korekcijas līdzeklis. Labs variants cilvēkiem, kuriem ir laba redze tālumā vai kuriem nav bieži jāmaina skatīšanās attālums no tāluma uz tuvumu, jo skatoties caur šīm brillēm tālumā miglosies. Ja cilvēks līdz presbiopijai ir lietojis kontaktlēcas un viņš vēlas to turpināt darīt, tad iespējama kombinācija -- tālumā skatīties caur kontaktlēcām, bet tuvumā virs kontaktlēcām lietot lasāmās brilles.
• Bifokālās vai progresīvās brilles – ja cilvēkam nepieciešama korekcija tālumā vai jāredz skaidri dažādi attālumi, piemēram, jāskatās dokumentos, uz datoru vai kolēģiem kabineta pretējā malā, tad kombinētās briļļu lēcas būs ērtākas, jo tā vietā, lai mainītu tāluma brilles pret tuvuma un otrādi, būs nepieciešams skatīties caur attiecīgo briļļu zonu.

• Multifokālās vai progresīvās kontaktlēcas – ja cilvēks tālumam ir lietojis tikai kontaktlēcas un tuvumā viņš nevēlas lietot brilles, tad ikdienas lietošanai būtu piemērotas multifokālās vai progresīvās kontaktlēcas, ar kurām iespējams redzēt gan tālumā, gan tuvumā.

Briļļu stiprums parasti palielinās par 1 dioptriju 2 gadu laikā, taču lielākoties šis process apstājas 55 – 60 gadu vecumā, kad brilles ir no +2,5 līdz +3,0 dioptriju stipras.