Kāpēc rodas sausās acs sindroms?

Lai asaras būtu augstas kvalitātes un spētu pildīt savas funkcijas -- ieeļļot un pasargāt acs virsmu -, to sastāvā esošajām eļļām, ūdenim un gļotām jābūt pilnīgās proporcijās. Pietrūkstot kādai no šīm vielām, acis kļūst sausas, rodas kairinājums un iekaisums. Šiem simptomiem pievienojas arī pārmērīga acs asarošana, kas izskaidrojama gan ar to, ka acs ārējās virsmas kairinājuma dēļ acis sāk pastiprināti izdalīt asaras, mēģinot nodrošināt ieeļļojumu, gan ar to, ka asaras ir nekvalitatīvas un neturas uz acs virsmas (kuras šūnas turklāt ir bojātas).

Simptomi, kas var liecināt par sausās acs sindromu:

•       Kairinājuma sajūta, graušana

•       Dzelošas sāpes, dedzināšana

•       Apsārtums

•       Pasliktināta redze, miglošanās

•       Acis ātri nogurst, pārmērīgi asaro, īpaši koncentrējot skatienu (lasot, vadot automašīnu, sēžot pie datora)

•       Staipīgas gļotas acī vai ap to

•       Nepatīkamas sajūtas, lietojot kontaktlēcas

Šie simptomi nav viennozīmīgs apstiprinājums tam, ka jums ir sausās acs sindroms. Tomēr, ja kāds no tiem parādās, vajadzētu vērsties pie acu ārsta, lai veiktu izmeklējumus.

Riska faktori:

1. dzimums

Sievietes ir pakļautas lielākam SAS riskam biežo hormonālo izmaiņu dēļ (mēnešreizes, gaidot bērniņu, barojot ar krūti, menopauze, kontracepcijas līdzekļu lietošana);

2. dzīvesveids

– nepietiekama tīra ūdens uzņemšana ikdienā (< 2L/dienā; intensīvi sportojot < 3L ūdens dienā), alkohols (pat mazās devas), smēķēšana, datora lietošana, darbs skaistumkopšanas salonos (sauss gaiss, fēns, daudz ķimikāliju) un zobārstniecības kabinetos, ilgstoša automašīnas vadīšana, uzturēšanās kondicionētās telpās;

3. vecums

Dzīves gaitā asaru produkcija acīs pakāpeniski samazinās, turklāt, cilvēkam novecojot, izmainās arī ideālais līdzsvars starp taukvielu, ūdens un gļotu daudzumu asaru sastāvā. Tas padara asaru plēvīti neveselīgu un noved pie sausajai acij raksturīgajiem simptomiem.

4. slimība

Sausās acs sindroms var būt saistīts ar dažādām citām slimībām: gan ar vitamīna A deficītu, cukura diabētu, vairogdziedzera problēmām un dermatītu (ap plakstiņu vai uz tā), gan ar tādām autoimūnām sistēmiskām saslimšanām kā artrīts un sarkanā vilkēde. Reizēm tas kombinējas arī ar sausās mutes sindromu. Taču tas pastāv arī kā neatkarīga saslimšana.

5. medikamenti

Dažreiz sausās acs sindromu izraisa medikamenti, kas samazina asaru sekrēciju (piemēram, pretiesnu pilieni, hormoni (t.sk. kontraceptīvie līdzekļi), pretklepus, pretsāpju, nomierinošie un sirds līdzekļi, antihistamīni un diurētiķi, turklāt īpaši jāpiemin acu pilieni, ko lieto lokāli glaukomas ārstēšanai, iekaisuma ārstēšanai), kā arī alkohols. Bez šaubām, vēl viens faktors, kas veicina simptomu saasināšanos, ir kontaktlēcu valkāšana. Veselas acis ar tām veiksmīgi sadzīvos, taču, ja ir traucēta acs dabīgā mitrināšana, lēcas izraisīs diskomfortu.

6. slimo ēku sindroms

Par slimo ēku sindromu sauc simptomu kopumu, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās kondicionētās, nevēdinātās telpās ar sliktu gaisa kvalitāti. Tas bieži sastopams telpās, kuru iekārtošanai izmantoti mākslīgi (sintētiski un ķīmiski) materiāli, kondicionēšanas sistēmas un gaiss cirkulē pa noslēgtu apli. Parasti tas raksturīgi jaunām biroju ēkām un atjaunotām dzīvojamām mājām.

Cilvēka veselībai un labklājībai iekštelpu gaisa kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga, jo tam var būt pat 4–6 reizes augstāks piesārņojuma līmenis nekā āra gaisam. Slimo ēku sindroma simptomi galvenokārt izpaužas kā acu, deguna un rīkles, kā arī ādas kairinājums vai sausums, smaržas un garšas sajūtu izmaiņas, CNS traucējumi un dažādas nespecifiskas, neparastas reakcijas.

Zems relatīvā mitruma līmenis un statiskā elektrība ir galvenie acu sausumu izraisošie faktori. Ir konstatēta arī tieša saistība starp iekštelpu gaisa temperatūru (>22 o C) un slimo ēku sindromu, jo augstākās temperatūrās no mēbeļu virsmām sāk izdalīties vielas, kas kairina gļotādas un acs virsmu. Zems mitruma līmenis (<20%) pastiprina to ietekmi un ievērojami palielina elektrostatisko lādiņu apkārtējā vidē, kas veicina gaisā esošo daļiņu pielipšanu pie acs virsmas. Telpās ar plastmasas logiem, tas tiek diagnosticēts biežāk.

7. dators

Mūsdienās liela nozīme sausās acs sindroma ierosināšanā ir darbam ar datoru, kas pastiprina apkārtējās vides kaitīgo ietekmi uz acīm, strādājot iekštelpās.

Elektroiekārtas (piem., datori) pastiprina elektrostatisko lādiņu apkartējā vidē, bet kopētāji un lāzerprinteri izdala ozonu, kas kairina acs virsmu. Datori ne tikai palielina elektrostatisko lādiņu, bet arī, ilgstoši veroties datora monitorā, mēs retāk mirkšķinām acis. Normāli acis tiek samirkšķinātas līdz 22 x/min, taču strādājot pie datora vai veicot līdzīgas darbības, kas prasa īpašu redzes piepūli, tas notiek aptuveni 3 reizes retāk. Līdz ar to netiek nodrošināta pienācīga acs mitrināšana.

Papildus redzes sasprindzinājumu un nogurumu, strādājot ar datoru, rada dažādi faktori:

•       telpas nepietiekams apgaismojums,

•       sliktas kvalitātes attēls,

•       pārlieku mazs vai pārmērīgi liels kontrasts,

•       pārāk mazs zīmju izmērs un sarežģīta burtu forma,

•       netīrs, putekļains monitors u.c.

Ja katru dienu daudz strādā ar datoru, ik stundu vajadzētu paņemt 5 min pauzi, lai dotu acīm iespēju atpūsties, aizejot prom no datora ekrāna.

Materiāls tapis sadarbībā ar http://veselasacis.lv/

Arvien vairāk arī literatūrā parādās raksti par tā saukto COMPUTER VISON SYNDROM (CVS) - datoru lietotāju redzes sindromu. Dažādos pētījumos ir izpētītas sūdzības, kuras var rasties datoru lietotājiem, jo ikdienas praksē arvien vairāk var sastapties ar pacientiem, kas sūdzas par nogurumu un diskomfortu, strādājot ar datoru. Ļoti plaši tiek runāts par miopijas izveidošanos datoru lietotājiem, jo pacienti bieži sūdzas par redzes kvalitātes pasliktināšanos, īpaši vakaros.

Kas ir datoru lietotāju redzes sindroms?

Datora lietotāju redzes sindroms ir acu un redzes problēmu komplekss, kas rodas pēc ilgstoša darba ar datoru. Pētījumos ir pierādīts, ka 50% -90% cilvēku izjūt CVS simptomus. Tomēr rūpīgi sekojot dažādiem norādījumiem, ir iespējams izvairīties no šiem simptomiem. Ikdienā cilvēki veicot savus darba pienākumus ļoti reti ievēro darba režīmu -- pauzes. Acis visu laiku skatās uz datoru, tiek fokusētas vienā attālumā, līdz ar to tiek novājināta redzes sistēma. Lai noturētu skaidru attēlu, datorlietotāji nemitīgi maina fokusāciju, līdz ar to tiek noslogoti acu muskuļi, kas rada atkārtotu stresu.

Daudzi pētījumi liecina, ka 75%-90% datorlietotāju izjūt redzes problēmas, bet 22% ir balsta kustību aparāta problēmas. Visbiežāk tiek minētas sekojošas datorlietotāju sūdzības: acu sāpes; dubultošanās; galvas sāpes; fotofobija- gaismas bailes; neskaidra redze; seku attēli; sausas, kairinātas acis; kakla un muguras sāpes.

Baush & Lomb ir veikuši pētījumu, ka 60 miljoniem cilvēku ir problēmas, strādājot ar datoru. Palielinoties datorlietotāju skaitam, pieaug arī sūdzības, līdz ar to šī problēma ļoti plaši tiek apspriesta medicīnas literatūrā. Indijas oftalmologu pētījumi pierāda, ka 90% no 70 miljoniem datorlietotāju tiek konstatēts CVS.

Amerikas optometristu asociācijas veiktajā pētījumā minēts, ka vairāk kā 80% pacientiem, kuri lieto datoru, būtiskākās sūdzības ir acu sasprindzinājums jeb nogurums, kā arī 50% sūdzas par izplūdušu redzi un galvassāpēm.

Raksturīgākās datora lietotāju simptomu kategorijas

Sheedy klasificē sekojošas simptomu kategorijas, kur klāt ir simptomi un iespējamās diagnozes.

Kas izraisa CVS un kā atšķiras datoru lietotājs no datoru nelietotāja?

Datoru lietotāju sindroma simptomus visbiežāk rada:

• slikts apgaismojums;
• žilbinājums uz datora ekrāna;
• distances neievērošana un darba vietas apstākļi;
• nepareizs skata leņķis;
• nekoriģētās redzes problēmas;
• visu faktoru savstarpējās kombinācijas.

Datorlietotājiem un nelietotājiem ir kopīga iezīme -- tie visi veic ilgstošu tuvuma darbu. Tomēr pastāv atšķirība, kāda veida tuvuma darbs tas ir. Ir pierādīts, ka no visiem video displeju terminālu (VTD) lietotājiem visbiežāk sūdzības rodas datu ievades operatoriem.

Datoru lietotājiem par spīti atspīdumiem no monitora un flikera efektam, akomodācijas darbībai jābūt adekvātai. Salīdzinot datorlietotājus un cilvēkus, kam darbs saistīts ar drukātu tekstu uz papīra, vienmēr tiek minēta būtiskākā atšķirība:

1. Skata leņķis. Drukāts teksts lasītājiem parasti ir novietots zemāk par horizontālo acu līniju, līdz ar to acis skatās uz leju. Savukārt datora ekrāns parasti ir novietots nedaudz zemāk kā acu līmenis, bet reizēm pat standarti netiek ievēroti, un sūdzības rodas biežāk. Skata leņķis datora lietotājiem var būt dažāds:

• Kad skatiens vērsts taisni uz priekšu, acis ir palti atvērtas, un asaras iztvaiko daudz ātrāk. Šādos gadījumos parādās sausās acs simptomi. Stāvokli var pasliktināt sliktais gaiss telpās, kondicionieri.
• Kad skata leņķis vērsts uz leju- lai lasītu tekstu (arī drukātu tekstu), plaksti nedaudz nosedz zīlīti, līdz ar to samazinot akomodācijas slodzi.
• Skatiens vērsts uz augšu parasti visbiežāk ir bifokālo briļļu nēsātājiem, kad tie meklē ērtāko pozīciju, lai varēt salasīt tekstu uz ekrāna.

2. Visatšķirīgākā sūdzība ir apžilbums (glare) - žilbināšana, kas var izraisīt datorlietotāju simptomus. Šai kategorijai var pieskaitīt arī ekrāna refleksus, fotofobiju.

Atspīdumi no datora virsmas rodas daudz vairāk kā no papīra, līdz ar to diskomforts datoru lietotāju vidū pieaug.

Kā izvairīties no datoru lietotāju sindroma?

Optometristam un oftalmologam ir jāsaprot, kas ir īstais problēmas cēlonis -- vai nu nepareizie darba vietas apstākļi vai akomodācijas un binokularitātes problēmas. Papildus ikdienas izmeklēšanai, ir jāatgriežas pie sākotnējām sūdzībām, ar kurām nācis pacients. Problēmas risināšana ir ergonomiskie apstākļu izvērtēšana (ergonomika) vai refrakcijas koriģēšana jo ir pierādīts, ka pat neliels astigmātisms rada diskomfortu, strādājot ar datoru, līdz ar to datora lietotājiem ir nepieciešama pilna korekcija.

To pierāda arī pētījums, kas tika veikts pētījums optometrista praksē noteiktai cilvēku grupai, kuri lieto datoru. Visbiežāk par nogurumu pie datora sūdzas nekoriģētie pacienti. Tika konstatēts, ka neviens no datorlietotājiem šajā grupā neievēro mikropauzes. Apskatītajai populācijai bija raksturīgas datora lietotāju redzes sindroma sūdzības, kontaktlēcas nēsājošiem datora lietotājiem biežākā sūdzība ir sausas acis, acu nogurums un graušanas sajūta, kas norāda, ka kontaktlēcas nav labākais korekcijas līdzeklis darbā ar datoru. 45% koriģēto pacientu ar miopiju sūdzas par redzes pazemināšanos tālumā, kas liek domāt par miopijas progresēšanu pieaugušo vecumā.

Izmantotā literatūra:

1. James E. Sheedy, O.D., Ph.D. The Bottom Line on Fixing Computer -- Related Vision ang Eye Problems. Journal of the American Optometric Associantion, September 1996
2. Scheiman M. Accomodative and binocular vision disorders associated with video display termināls: diagnosis and management issues. J Am Optom Assoc 1996
3. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002
4. Mutti, Zdnik K. Is computer use a risk factor for myopia? J Am Optom Assoc 1996 September
5. W. David Thomson Eye problems and visual display termināls- the facts and fallacies. Opthal.Physiol.Opt. 1998
6. Dillon, A. Reading from paper versus screens: a critical review of the empirical literature. Ergonomics, 1992
7. Larry K. Wan, OD, Gary Heiting, OD Computer Eye Strain:10 Steps for Relief.

SAS tiek raksturots kā asaru kvantitātes un/vai kvalitātes deficīts, nestabila asaru plēvīte, acs priekšējās virsmas bojājums, kā arī ar citiem būtiskiem simptomiem- tādiem kā acs kairinājums, sausuma sajūta, acu nogurums, plūstoši redzes traucējumi.

SAS var būt būtiska ietekme uz redzes funkcijām, kas samazina cilvēka ikdienas dzīves kvalitāti. Ir veikti daudzi pētījumi, kas pierāda, ka SAS spēj negatīvi ietekmēt ikdienas rutīnas darbu- lasīšanu, datoru lietošanu, profesionālo darbu, auto vadīšanu, TV skatīšanos.

Katrā acu mirkšķināšanas reizē, asaras mitrina acs priekšējo virsmu, radzeni. Asaras acīm ir kā aizsargslānis, samazina infekciju risku, aizskalo projām netīrumus un vielas, kas nokļuvušas acīs, saglabā acs virsmu tīru un gludu. Liekais asaru daudzums aizplūst pa asaru kanālu, kas atrodas acs plaktu iekšējā kaktiņā.

Sausās acs sindroms rodas asaru produktivitātes un drenāžas sistēmas disbalansa dēļ.  Jāatceras, ka SAS nav tikai tad, ja acis ir sausas. Vai jums ir stipra asarošana? Arī tas ir viens no simptomiem, kas rodas SAS gadījumā.

Sausās acs sindroms tiek iedalīts:

1. Nepietiekama daudzuma ūdeņainais slānis SAS gadījumā:
   • Sjogren Syndrome Dry Eye (SSDE)- asaru dziedzeru darbību ietekmē kāda cita autoimūna saslimšana.
   • Non- SSDE- parasti ir asaru disfunkcija. Izsauc biežāko – vecums izraisīto SAS. Neadekvāts asaru daudzums. Asaras producē asaru dziedzeri. Ar vecumu to daudzums samazinās, kā rezultātā rodas SAS simptomi. To daudzumu ietekmē apkārtējas vides faktori, medikamentu lietošana.
2. Evaporative dry eye (EDE)- asaru iztvaikošana. To iedala divās grupās – būtiska EDE ( meibona dziedzeru disfunkcija, slikta plakstu konfigurācija un dinamika, samazināta mirkšķināšana, medikamentu lietošana, kontaktlēcu leitošana) un nebūtiska EDE (acs virsmas patoloģisku izmaiņu radītā asaru iztvaikošana).

Asaras sastāv no 3 slāņiem: ārējais lipīdu slānis (to producē meibona dziedzeri, kas atrodas plakstu malās), vidējais  ūdeņainais slānis (to producē asaru dziedzeri) un iekšējais mucīna slānis. Katram slānītim ir sava funkcija acs virsmas aizsargāšanā. Gludais eļļainais slānis palīdz novērst ūdeņainā slāņa iztvaikošanu, kurš uztur acs virsmu mitru un aizskalo prom svešķermeņus, savukārt mucīna slānis – palīdz asarām izplatīties pa visu acs virsmu. Ja asaras iztvaiko pārāk ātri vai nav pārklājušas radzeni, rodas SAS simptomi.

Kas veicina SAS?

• Vecums – viens no svarīgākajiem faktoriem. Cilvēkiem virs 40 gadiem ļoti bieži konstatē SAS.
• Vispārējie faktori - sievietēm biežāk novēro SAS nekā vīriešiem. To saista ar hormonu izmaiņām grūtniecības laikā, kontraceptīvo tablešu lietošanu un menopauzi.
• Medikamenti - piemēram, antihistamīns, dekongistanti, asins spiedienu regulējošie medikamenti, antidepresanti, kuri samazina asaru daudzumu acīs.
• Vispārējās saslimšanas  - personām ar reimatoīdo artrītu, Sjögren’s syndrome, Stevens-Johnson sindromu ,  diabētu un vairogdziedzera problēmām bieži novēro SAS simptomus. SAS var izraisīt arī plakstu iekaisumi (blefarīts), acs priekšējās virsmas iekaisumi, kā arī nepareizs plakstu novietojums (entropion,extropion) .
• Apkārtējās vides faktori - pastiprināta jutība uz dūmiem, vējains un sauss klimats paaugstina asaru iztvaikošanu, kas izraisa SAS simptomus. Strādājot ar datoru, ir krietni samazināta acu mirkšķināšana. Ir jāpiemin arī nepareizs skata leņķis. Skatoties taisni uz priekšu uz ekrānu acis ir plati vaļā, samazinās mirkšķināšana, un līdz ar to palielinās asaru iztvaikošana. Arī sausais gaiss telpās izsauc ātru acu noguršanu, acis ir apsārtušas, reizēm var būt pārejoša redzes miglošanās, kas visbiežāk rodas darbdienas beigās. Asarošana parasti ir raksturīga jauniem cilvēkiem, bet patiesībā asaras ir nepilnvērtīgas.
• Citi faktori - kontaktlēcas (ilgstoša to lietošana izraisa sūdzības par izplūdušu redzi), acu ķirurģiskās operācijas (piemēram, LASIK) var izsaukt samazinātu asaru sekrēciju un sausas acis.

SAS simptomi.

• Sausas, saberzētas acis
• Dedzināšanas sajūta, niezēšana
• Asarošana, kas pastiprinās vējainā, aukstā laikā
• Acu apsārtums
• Svešķermeņa sajuta acīs
• Gaismas jutība
• Acis ātri nogurst, sāk sāpēt- grūti lasīt, skatīties TV, vadīt auto
• Pārejošas redzes asuma izmaiņas – miglošanās

Kad tiek konstatēti šie simptomi, un vēl pievienojas acu sāpes, tad nekavējoties ir jādodas pie speciālista.

Kā diagnosticēt SAS?

Sausās acs sindroms tiek diagnosticēts pilnas apskates laikā. Tiek izmantoti testi, kas pārbauda asaru kvalitāti un kvantitāti (piemēram, Širmera tests, fluoresīna vai bengalrozā krāsvielas tests). Svarīgi ir neaizmirst izstāstīt savam acu ārstam vai optometristam slimības vēsturi, vai jūs lietojat kādus medikamentus, apkārtējās vides faktorus, kas kairina jums acis, kā arī darba apstākļus. Pamatojoties uz šiem faktoriem ir vieglāk atklāt sūdzību cēloni, rast risinājumu.

Kā ārstēt?

Lai arī SAS medikamenti ir pieejami arī bez receptēm, tomēr būtu svarīgi apmeklēt acu ārstu. Tas veiks klīniskos izmeklējumus un izlems, ko darīt tālāk.

• Viens no pirmajiem ārstēšanas veidiem ir mākslīgās asaras. Tie ir acu pilieni , kuru sastāvs ir tuvs cilvēka asarām, atvieglo sausās acs simptomus, tādejādi, mitrinot acis, atjauno pilnvērtīgu asaru sastāvu. Pozitīvi ir tas, ka mākslīgo asaru iedarbība ir vērsta uz pašu saslimšanas cēloni, nevis tikai uz kādu no simptomiem.

Modernākie mākslīgo asaru pilieni ir pietiekoši efektīva terapija lielākajai slimnieku daļai. Vislabāk izvēlēties mākslīgās asaras bez konservanta. Sūdzību gadījumā rekomendējams 2-4 nedēļas medikamentu lietot vismaz 2-6 reizes dienā, kā to jums noteicis  speciālists, bet pēc tam pāriet uz brīvāku lietošanas režīmu.

Cilvēki ir pieraduši paši pirkt sev pilienus, bet reizēm tas var nodarīt vēl lielāku ļaunumu, jo bieži vien priekšroku dod pilieniem, kas noņem acs apsārtumu. Tie ir pilieni, kas satur asinsvadu sašaurinātājus vai citas aktīvas vielas.To iedarbība nav vērsta uz normālas asaru darbības atjaunošanu, bet tikai uz atsevišķiem simptomiem, t.i., acs apsārtuma noņemšanu. Bet ir jāatceras, ka sarkanas acis var izraisīt dažādi faktori – alerģijas, infekcijas. Tātad tas ir būtisks faktors diagnostikā.

Pacientiem, kuri lieto kontaktlēcas, ir jālieto mitrinošie pilieni, kas paredzēti tieši kontaktlēcu nēsātājiem, jo cita veida pilieni veido nosēdumus uz kontaktlēcu virsmas.

• Smagākos gadījumos pielieto asaru punktu oklūziju vai ķirurģisku iejaukšanos.

http://www.allaboutvision.com/conditions/dryeye.htm

http://www.aoa.org/dry-eye.xml

http://www.helpfordryeyes.com/index.php/what-is-dry-eye.html

Nepilnīga vai nekvalitatīva mirkšķināšana ļoti raksturīga lietojot datoru, ilgstoši lasot, strādājot ar cipariem, kas, savukārt, raksturojas ar sūdzībām par sauso aci un kontaktlēcu nēsāšanas diskomfortu. Efektīvi mirkšķināšanas ieradumi ir svarīgi, lai uzturētu acs priekšējas virsmas mitrumu un komforta sajūtu gan ar, gan bez kontaktlēcām. Visas tālāk aprakstītās sūdzības un problēmas var parādīties ne tikai kontaktlēcu nēsātājiem, bet arī tiem, kas nelieto kontaktlēcas.

Nogulsnes uz kontaktlēcas virsmas x25 palielinājumā

Kad cilvēks koncentrējas uz  kādu darbību tuvumā (dators, lasīšana u.c.), viņam palielinās intervāls starp mirkšķināšanas reizēm jeb vienkārši sakot- retāk mirkšķina. Rezultātā notiek asaru iztvaikošana un asaru plēvītes saplacināšanās. Acs priekšējā virsma, īpaši apakšdaļā, paliek sausāka, bet kontaktlēcu virsma nekvalitatīva. Tādēļ aktīvāk sāk veidoties depozīti (nogulsnes uz kontaktlēcas virsmas), kas var provocēt radzenes eroziju, iekaisumu, plakstu malu izmaiņas. Tie ir daži no faktoriem, kas var būtiski samazināt kontaktlēcu panesamību un nēsāšanas komfortu.

Radzenes apakšējas daļas erozija, kas ir labi redzama izmantojot diagnostisko fluoriscīna krāsvielu

Pat pie adekvātas asaru kvalitātes un daudzuma acs priekšējas virsmas komforta sajūta ir atkarīga no mirkšķināšanas pilnīguma vai efektivitātes un, protams, biežuma.

Piemēram, mirkšķināšanas biežums, lietojot datoru, ir apmēram 4 reizes minūtē, lasot 8 reizes minūtē, bet pie vispārējas sarunas 21 reize minūtē. Mirkšķināšanas biežums strauji samazinās pie vizuāli-intelektuāliem uzdevumiem, piemērām, ciparu skaitīšana, sarežģīta teksta lasīšanas.

Otrais būtiskākais moments ir mirkšķināšanas pilnīgums, tas nozīme plakstu malu pieskaršanās. Patvaļīga mirkšķināšana var ievērojami uzlabot asaru plēvītes kvalitāti un stabilitāti.

Mirkšķināšanas treniņi/ vingrinājumi var būt labs papildinājums sausas acs un kontaktlēcu aprūpei. Tie var palīdzēt tādos apstākļos  kā centrāla apkure, gaisa kondicionieri, dators, u.c.

Kas ir efektīvas mirkšķināšanas treniņi?

Mirkšķināšana ir:

1. pilna jeb pabeigta
2. mierīga un viegla
3. ātra
4. pārliecināta un dabiska

Izmantota literatūra:

Charles W. McMonnies. Incomplete blinking: Exposure keratopathy, lid wiper epitheliopathy, dry eye, refractive surgery, and dry contact lenses.