Arguments, kas pārliecina daudzus pacientus, ir fakts, ka vairāk nekā 80% no zināšanām par apkārtējo pasauli tiek uztverts ar redzes sistēmu. Redzes asums un redzes kvalitāte pārliecinoši ietekmē intelektuālo attīstību, mācīšanās procesus, profesionālo darbību un vispārējo veselības stāvokli. [2]

Nepietiekama korekcija var ietekmēt [1]:

• garastāvokli un uzvedību jebkurā vecumā;
• bērnu vecumā šķielēšanu un ambliopiju;
• skolas vecumā zemi sasniegumi mācībās un slikta komunikācija;
• apgrūtināta adaptācija sociālajā vidē;
• vecākiem cilvēkiem slikta redze ir tieši saistīta ar depresiju;
• nekoriģēta vai daļēji koriģēta hipermetropija izsauc galvassāpes, vispārējo diskomfortu, samazinās redzes efektivitāte un pazīmes uz hronisko konjunktivītu.

Daļējai tuvredzības korekcijai var būt šādas nevēlamas sekas [3]:

• Vāja akomodācijas darbība un vispārējs ciliārā muskuļa vājums;
• Optiskās aberācijas acī, kas ietekmē normālu centrālās, paracentrālās un perifērās tīklenes daļu darbību;
• Pārmērīga gaismas izkliede uz receptīviem laukiem tīklenes perifērā daļā, kas var veicināt acs aizmugurējā segmenta augšanu;
• Aktivējas fotoreceptoru membrānas lipīdu peroksīdi, kas noved pie hroniska peroksīda stresa un pastiprinās redzamās gaismas postošā ietekme uz acs iekšējām struktūrām.

Mūsdienu medicīnā definētas klīniskās refrakcijas normas, taču ir pacienti, kuri nepanes pilnu redzes korekciju, tāpēc katrs pacients prasa individuālu pieeju ar rūpīgi piemeklētu maksimālo redzes komfortu attiecīgajai distancei.

Mūsdienu redzes speciālistu atziņas par maksimālo korekciju.

Dr. Tatyana Poznyakova (Moscow, Russia)

„Optimāla, maksimāla redzes korekcija no agrīna vecuma nodrošina augstu redzes asumu, novērš astenopiskās sūdzības un šķielēšanu. Manuprāt, līdz ar to samazinās tuvredzības progresēšana. Mūsu mērķis ir normalizēt akomodācijas un muskuļu darbību, sniegt optimāli augstu redzes asumu. Līdz ar to pacientiem tiek nodrošināts vizuālais komforts un uzlabota dzīves kvalitāte.”

Dr. Elena Shcherbakova (Rostov-on-Don, Russia)

„Mūsdienās aizņemts un aktīvs dzīvesveids prasa perfektu redzi ikvienam. Daudzi cilvēki visu savu dzīvi ir aktīvi autobraucēji, pavada daudz laika pie datoriem un piedalās dažādās sporta aktivitātēs. Tas nozīmē, ka acīm un optiskajām sistēmām ir augstas prasības, un ir nepieciešams skaidrs fokuss, kas ir iespējams tikai ar pilnu redzes korekciju.”

Dr. Rene Maly (Valmont-France)

„Galvenā problēma ir tāda, ka daudzi pacienti domā, ka lietojot pilno korekciju brillēs vai kontaktlēcās, acis kļūst atkarīgas no šīs korekcijas, pierod un redze pasliktinās. Pilna optiskā korekcija ir īpaši nepieciešama maziem bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem.

Vecumā virs 8 gadiem, tuvredzība arī prasa liela uzmanību. Es izskaidroju vecākiem, ka jaunākā zinātniskā literatūra šobrīd ir pierādījusi, ka nepilna korekcija rada tuvredzības progresēšanu.

Piegaugušajiem nekoriģēta vai nepilnīgi koriģēta ametropija rada astenopiskas sūdzības un tas ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti.

Daudzi pacienti nelieto korekciju sporta aktivitātēs, un es viņiem saku, ka laba redze ar kontaktlēcām var būtiski uzlabot sasniegumus.”

Izmantotā literatūra.

1. Christina N. Grupcheva, Full vision correstion – The International Perspective, Eye Health Advisor, Johnson&Johnson Vision Care, 2012
2. Marek Habel, Full refractive error correction-the past, the present and the futur, Eye Health Advisor, Johnson&Johnson Vision Care, 2012
3. Igor M. Kornilovsky, Pathogenetic Characteristics of Full vision correction of myopia, Eye Health Advisor, Johnson&Johnson Vision Care, 2012

Jaunās tehnoloģijas būtība ir attēla projicēšana arī uz tīklenes periferijas, vai pat tās priekšā, atstājot arī centrālo attēlu uz tīklenes.

Lēcas MyoVision tika izstrādātas īpaši bērniem. Tās ir izgatavotas no viegla izturīga polimēru materiāla, un tām  ir dizains, kas proijicē attēlu ne tikai tīklenes centrā, bet arī periferijā. Tāds dizains nodrošina mazāku  tuvredzības progresēšanu. Lēcas MyoVision nodrošina attēla projekciju pirms vai tieši uz perifēras tīklenes  (pretstatā standarta lēcu dizainam, kur attēls tiek projicēts uz tīkleni tikai centrālā daļā, perifēro attēlu atstājot aiz tīklenes. Pēdējā laikā tas tiek uzskatīts par iemeslu pārāk lielam acs ābola garuma pieaugumam, kas arī veicina tuvredzības progrēsiju).

Nesen iegūtie dati liecina, ka attēla veidošanai uz tīklenes perifērijas ir nozīme tuvredzības attīstībā. Tā veicina acu augšanu un tuvredzības palielināšanos. Pētījums veikts institūta BS Haldane (Brien Holden institūtā, New South Wales, Australijā) un Optometrijas (ASV) Houston universitātē saskaņā ar Vision CRC (Starptautiskās attīstības pētījumu centrs redzes korekcijā). Rezultātā ir izgudrotas briļļu lēcas un kontaktlēcas, kas īpaši paredzētas, lai kontrolētu perifērā attēla stāvokli. Klīniskie pētījumi, kuros piedalījās vairāk nekā 500 bērnu no Ķīnas un Austrālijas, deva cerīgus rezultātus.
Prof E. Smith no Optometrijas Universitātes koledžas (Houston) paskaidro- lai koriģētu redzes defektus, simtiem gadu uzmanība tika pievērsta vienkāršai attēla projicēšanai uz tīklenes centrālās daļas, izmantojot vienkaršās briļļu lēcas. Profesors konstatēja sekojošu faktu: ja attēls tiek projicēts centrālā daļā uz tīklenes, bet perifērais attēls tomēr paliek aiz tīklenes, tās var veicināt acs pagarināšanos un tādējādi radīs tuvredzības progresēšanu.

Austrālijas zinātnieki uzsvēra jauno tehnoloģiju izmantošanas nepieciešamību balstoties uz  komerciāliem pamatiem, ņemot vērā tās lielo potenciālu, lai saglabātu redzi.

Licenci attiecībā uz jaunajām briļļu lēcām, kas kontrolē perifēro attēlu, ieguva Carl Zeiss.
Jaunās tehnoloģijas var palīdzēt ne tikai bērniem, bet arī tiem, kas jau ir kļuvuši par miopiem  koledžas gados vai ilgstoši strādājot ar datoru. Cerams, ka  drīzumā tādas lēcas paradīsies arī citur pasaulē, un pie mums, Latvijā.

Rakstā izmantoti dati no

Optical World, August 2010,

http://www.optica4all.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=1644:-myovision-carl-zeiss-&catid=441&Itemid=5

http://www.optometry.co.uk

Izšķir 3 tuvredzības pakāpes:

• vāju — līdz 3,0 dioptrijas
• vidēju — līdz 6,0 dioptrijas
• stipru — virs 6,0 dioptrijas

Tuvredzības cēloņi. Tuvredzību biežāk izraisa acs ābola aizmugurējā segmenta izstiepšanās, retāk — pārmērīga optiskās sistēmas (radzene, acs lēcas) laušanas spēja. Tuvredzības izcelsmē galvenā nozīme ir šādiem faktoriem: primāram akomodācijas vājumam, iedzimtības faktoriem, sklēras (acs ābola apvalks) vājumam, apkārtējai videi.

Ciešs sakars ar tuvredzības sastopamību ir pacientu vecumam:

• 1 gada vecumā miopiska refrakcija ir sastopama 4-6% bērniem
• Pirmsskolas vecumā miopijas gadījumi nepārsniedz 2-3%
• 11-13 gadu vecumā miopija ir 4% bērnu
• 20 gadu vecumā un vairāk miopija ir sastopama jau 25% gadījumu.

No tā seko, ka tuvredzība sāk attīstīties tieši skolas vecumā (8-10 gadu vecumā), tā var pakāpeniski pastiprināties līdz 18—25 gadu vecumam. Organisma augšanai beidzoties, miopijas progresija parasti apstājas.

Progresējošā un ļaundabīgā tuvredzība. Tuvredzību uzskata par progresējošu, ja refrakcija pastiprinās ne mazāk par 1,0 dioptriju gadā. Dažos gadījumos acs ābola izstiepšanās kļūst patoloģiska un tuvredzība var sasniegt 20,0—30,0 dioptrijas un vairāk. Šādu tuvredzību sauc par smagu (myopia gravis) vai ļaundabīgu (myopia malignans). Progresējoša tuvredzība var kļūt par invaliditātes cēloni.

Ieteikumi. Stipra tuvredzība izraisa pārmaiņas acs dibenā, tāpēc nepieciešams saudzējošs režīms, kontrindicēta fiziska un redzes piepūle (smaguma celšana, ilgstošs darbs tuvu acīm u. tml.). Darbavietā svarīgi ievērot sekojošus faktorus:

• pietiekams apgaismojums
• pareizs attālums – apmēram 40 – 50 cm
• noteikts režīms -- pēc katrām 30 -- 40 minūtēm intensīva darba 10 -- 15 minūtes atpūta (kuras laikā var veikt acu atslābināšanas vingrinājumus, vai vismaz vienkārši skatīties tālumā)

Lai nostiprinātu cīpsleni un akomodācijas muskuļus, kā arī uzlabotu tīklenes funkcijas, tuvredzīgiem cilvēkiem ieteicams lietot vitamīniem un minerālvielām bagātu uzturu vai, konsultējoties ar speciālistu, papildus uzņemt vitamīnu preparātus.

Miopijas korekcijas veidi:

• Brilles
• Kontaktlēcas
• Refraktīva ķirurģija
• Ortokeratoloģija