Kā smēķēšana ietekmē tavas acis?
Redze un acis, Vispārējā veselība — Evija Barkāne, novembris 24, 2010 22:34 | 3,788 skatījumi | Drukāt rakstuIkdienā mēs nemaz neaizdomājamies, cik daudz tabakas dūmus mēs ieelpojam, cik daudz to ir apkārtējā vidē. Savukārt ir labi zināms, ka tabakas dūmi, kas nāk no cigaretēm, pīpēm un citiem tabakas izstrādājumiem, var radīt dažādas veselības problēmas gan pašiem smēķētājam, gan arī pasīvajiem smēķētājiem- cilvēkiem, kas nesmēķē, bet atrodas smēķētāju vidē.
Visbiežāk ir dzirdēts, ka smēķētāji biežāk tiek pakļauti stresam, tiem ir lielāks risks saslimt ar vēzi un kardiovaskulārām slimībām. Tomēr ļoti būtisks fakts ir smēķēšanas saistībai ar redzi.
Tabakas dūmi tiek iedalīti divās grupās:
- Sidestream smoke -- dūmi, kas nāk no apkārtējās vides, no smēķētāja cigaretes. Tie veicina 80% apkārtējās vides piesārņojumu un ir 46 reizes toksiskāki nekā tieši ieelpotie dūmi.
- Mainstrean smoke -- dūmi, kas nāk no cigaretes filtriem, tos ieelpo un izelpo smēķētājs.
Tabaks dūmi satur vairāk kā 4000 ķīmiskas vielas, to skaitā kancerogēnus, kairinātājus un iekaisumu izraisītājus. Tās nokļūst smēķētāja asinīs, ceļo pa ķermeni, kā arī ietekmē acis.
Dūmi veido aterosklerotiskus holesterīna vai tauku nogulsnējumus artēriju sieniņās, kas traucē asinsriti. Savukārt, nikotīns un karbona monoksīds ir galvenie aģenti, kas samazina artēriju elasticitāti, var radīt plīsumus, bojājumus. Smēķēšana, kā arī pasīvā smēķēšana, palielina sirds darbību, asins spiedienu, kas prasa lielāku skābekļa patēriņu no asinsvadiem, kuri satur augstu karbona monoksīda līmeni. Sirds muskuļa darbība tiek novājināta.
Kādas sekas smēķēšana atstāj uz bērnu redzes sistēmu?
Tā kā bērni nesmēķē (vismaz līdz pusaudžu gadiem) tie ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai, jo daudzu bērnu vecāki smēķē mājās vai mašīnās, kā arī apkārtējā vidē ir liela tabakas dūmu koncentrācija. Tā tiek saukta par pasīvo smēķēšanu. Tai ir negatīva iedarbība uz bērnu organismu un iekļauj sekojošas acu problēmas :
- Šķielēšana.
Ja māte grūtniecības laikā smēķē, tad šķielēšanas risks palielinās 6.55 reizes.
- Alerģiskie konjunktivīti.
Tie ir par 20% vairāk bērniem, kuri ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai.
Pieaugušie un smēķēšanas risks.
- Konjunktīvas iekaisumi- konjunktivīti.
Acs plānās virskārtas iekaisums, apsārtums, kairinājums. Dūmi var radīt hronisku acu apsārtumu, ietekmē asaru plēvītes stāvokli un rada iekaisumus.
Smēķēšana rada kairinājumu, niezēšanu, dedzināšanas sajūtu acīs un asarošanu. Arī sausā acs šiem pacientiem ir hroniska saslimšana.
- Katarakta.
Zinātnieki ir veikuši pētījumus, kas pierāda, ka smēķētājiem katarakta izveidojas biežāk nekā nesmēķētājiem, kā arī tā straujāk progresē.
- Optiskā nerva bojājumi. Lai arī šis fakts vairāk attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir nepilnvērtīgs uzturs, tie regulāri daudz smēķē un lieto alkoholu, jāatceras, ka smēķēšana var izraisīt asins vadu sašaurināšanu vai saspiešanu. Tas var izraisīt acu spiediena palielināšanos un radīt glaukomu, kā arī optiskā nerva bojājumus ikvienam smēķētājam.
- Diabēta pacientiem kā zināms ir izmaiņas arī acs struktūrās. Plaši izplatīta ir diabētiskā retinopātija, kuras progresēšanu var veicināt smēķēšana. Tādēļ šiem pacientiem obligāti ir jāatmet smēķēšana.
- Smēķēšana grūtniecības laikā rada risku priekšlaicīgām dzemdībām, bērni biežāk piedzimst ar pazeminātu svaru, kā arī tiem ir lielāks risks saslimt ar bakteriālo meningītu.
- Greiva oftalmopātija jeb tiroīdā acu slimība- stāvoklis, kuram raksturīgs acu orbītas audu un muskuļu iekaisums. Smēķētājiem iznākums ir sliktāks kā nesmēķētājiem.
- Uveīts. Tam raksturīga acu vidējās zonas uveas iekaisums. Laboratoriju pētījumi pierāda, ka endotoksīns, kas ir atrasts tabakas dūmos, var izraisīt iekaisuma reakciju un akūtu uveītu.
- Makulas deģenerācija.
Lai arī tiek minētas daudzas acu komplikācijas smēķētājiem, tomēr par visbiežāko akluma cēloni smēķētājiem, tiek minēta ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, kas rada neatgriezenisku centrālās redzes zudumu.
Makulā (centrālā tīklenes vieta- atbild par centrālo redzi) ir vislabākā asins apgāde, kas asinsrites traucējumu rezultātā pasliktinās un rada makulas bojājumus, redzes zudumu. Iemesls, kāpēc rodas ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, konkrēti nav zināms, bet pētnieki ir pierādījuši, ka smēķēšana ir viens no riska faktoriem, kas to var veicināt, jo smēķēšana biežāk rada kardiovaskulārās slimības, kas savukārt veicina makulas deģenerāciju.
Ar vecumu saistītai makulas deģenerācijai ir divas formas:
- sausā jeb atrofiskā forma. Tīklene paliek plānāka, un to nevar atjaunot. Tā ir tīklenes novājināšana. Reizēm multivitamīnu lietošana var palēnināt progresēšanu.
- mitrā jeb eksudatīvā forma. Tīklenē veidojas jauni asinsvadi, veidojot asins šķidruma noplūdi, tādā veidā bojājot makulu. Stāvokļa stabilizēšanu var veikt ar lāzera palīdzību, kas iznīcina jaunveidotos asinsvadus un fotodinamisko terapiju, bet jāatceras, ka tas ir neatgriezenisks process. Zaudēto redzi vairs nav iespējams atjaunot. Otrā tipa deģenerācija ir biežāk satopama- pacients izjūt taisnu līniju kropļojumus, kā arī vēlāk pelēki vai melni plankumi parādās centrālajā redzē un traucē uztvert attēlu.
Vai atmetot smēķēšanu slimības izzūd?
Ir jāatceras, ja makulas deģenerācija ir izveidojusies, tā neizzudīs. Atmetot smēķēšanu process tiek „piebremzēts”, samazinās slimības progresēšanas varbūtība.
Kas būtu jāatceras?
- Smēķēšana ir makulas deģenerācijas attīstību veicinošs faktors.
- Nav efektīvas makulas deģenācijas ārstēšanas metodes.
- Atmetot smēķēšanu jums ilgstošāk saglabāsies laba redze.
Daži interesanti fakti, kas būtu jāzina par smēķēšanu un makulas deģenerāciju (šeit).
Esiet gudri un neignorējiet šos faktus! Izvēlaties atmest smēķēšanu un aizsargājiet savu ķermeni no nevajadzīgām veselības problēmām!
Birkas: katarakta, makulas deģenerācija, redzes zudums, smēķēšana
3 Komentāri