Saslimšana ar alerģiskām slimībām jo īpaši strauji ir izplatījusies pēdējo gadu laikā, un mūsdienās viens no trim pasaules iedzīvotājiem cieš no kāda alerģijas veida. 8.jūlijs ir pasludināts par Pasaules alerģijas dienu un ierasti šajā dienā visā pasaulē notiek aktivitātes, kas informē, izglīto un palīdz ļaudīm saprast alerģijas izpausmes un ietekmi uz cilvēka veselību. Lai gan pacientus ar alerģiskiem acu iekaisumiem sastopam visa gada garumā, īpašī pavasarī un vasarā ir novērojams alerģijas saasināšanās periods. Alerģiski acu iekaisumi jeb alerģiski konjunktivīti visbiežāk skar cilvēkus, kuriem jau ir kāda alerģiska slimība, piemēram, astma. Taču tas nenozīmē, ka pārējie ir pasargāti no alerģijas, jo tā var skart arī pilnīgi veselu cilvēku jebkurā dzīves periodā.

Kā atpazīt acu alerģijas izpausmes?

Visbiežākie alerģisko konjunktivītu simptomi ir acu niezēšana, asarošana, apsārtums, atsevišķos gadījumos varbūt plakstu tūska, ka arī bailes no spožas gaismas, jeb tā dēvētā fotofobija. Alerģiskais konjunktivīts skar abas acis uzreiz. Ja iekaisumu novērojat tikai vienā acī, tad tam par iemeslu var būt kas cits, taču noteikti jākonsultējas ar acu ārstu abos iepriekšminētajos gadījumos. Ļoti svarīgi acis neberzēt, jo simptomus tas neatvieglos, tikai vairāk kairinās acis un pastiprinās iekaisumu.

Biežāk sastopamie alerģiju ierosinātāji

Alerģijas var iedalīt sezonālajās un pastāvīgajās. Sezonālās alerģijas izpausmes mums liek par sevi atcerēties pavasarī un vasarā, kad visapkārt ir ziedputekšņi. Turklāt ziedputekšņi nav  tikai ziediem, bet, piemēram, arī labības vārpām, plaukstošiem bērziem un pat nātrei. Savukārt, ja ar alergēnu saskaramies visa gada garumā, tā klasificējama kā pastāvīga. Šādu alerģiju ierosinātāji ir dažnedažādi, piemēram, ir alerģija pret dzīvnieku spalvām, putekļiem, medikamentiem, kosmētiku, sadzīves ķīmiju, produktiem, konservantiem… un tā šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Tāpat alerģijas mēz ierosināt acī nejauši iekļuvuši kairinātāji. Lai varētu palīdzēt pacientam un precīzi noteikt, kāds alergēns ierosinājis tādu vai citādu alerģijas izpausmes veidu, nepieciešams konsultēties ar alergologu un acu ārstu, ja alerģija skar acis. Alergologs izmantos noteiktus testus, palīdzot Jums noskaidrot un uzzināt, no kādiem alergēniem turpmāk jāizvarās.

Kas īsti ir siena drudzis?

Siena drudzis ir viens no izplatītākajiem sezonālas alerģijas veidiem, kad skaistajā ziedēšanas laikā ziedputekšņi pamanās nomocīt mūsu elpceļus un kairina acis. Galvenie siena drudža simptomi ir vienlaikus iekaisušas, niezošas acis un izdalījumi no deguna. Ja Jums ir siena drudzis, tad šajā periodā, ja iespējams, vairāk uzturieties iekštelpās! Braucot ar auto vai atrodoties mājās no rītiem un vakaros, turiet logus aizvērtus, jo šajos diennakts laikos ziedputekšņu ir visvairāk. Ejot ārā, laicīgi iedzeriet antihistamīna medikamentus, ja ārsts Jums tādus nozīmējis, un noteikti izmantojiet saulesbrilles- tās pasargās acis no ziedputekšņiem!

Kā atvieglot alerģisko acu simptomus?

Lai atvieglotu acs alerģijas simptomus, var lietot acu pilienus – mākslīgās asaras. Šādus acu pilienus var nopirkt bez receptes, un ar to palīdzību „izskalot” alergēnu no acīm, tā mazinot alerģiska konjunktivīta simptomus. Tomēr, nevajadzētu sevi mocīt un likt paciest šos te simptomus, bet pēc iespējas ātrāk meklēt speciālista palīdzību! Vizīte pie acu ārsta palīdzēs noskaidrot, vai ir nepieciešams izrakstīt kādus konkrētus pretalerģijas acu pilienus, un, ja tas būs nepieciešams, saņemsiet recepti medikamentu iegādei.

Lai kaut nedaudz mazinātu diskomfortu, ko izjūtat acu alerģijas izpausmes laikā, sekojiet līdzi plakstu un skropstu higiēnai! Nomazgājiet acis zem tekoša ūdens, vai izmantojiet aukstas kompreses, kas palīdzēs atvieglot simptomus un nomierinās acis. Iespējams, ārsts ieteiks Jums lietot antihistamīna jeb pretalerģijas preparātus, kas palīdzēs organismam cīnīties ar alergēnu, un atvieglos vai pat pilnībā noņems simptomus. Ja ārstēšana nelīdz- alerģiskās pazīmes nemazinās un nepāriet, tas nozīme, ka saskare ar alergēnu ir joprojām un nepieciešams konsultēties ar ārstu alergologu, lai noskaidrotu alergēna veidu.

Ir svarīgi neatlikt terapiju, bet laicīgi cīnīties ar alerģijas izpausmēm, lai netiktu ierosināts dziļāks un smagāks acs infekciju risks!

Svešvārds “konjunktivīts”, iespējams, nemaz neizteiks šīs nepatīkamās acu kaites būtību. Taču, ja sakām “acu iekaisums”, daudzi mās ar galvu, sakot- jā, zināma un nepatīkama sajūta, no kuras atbrīvoties vēlamies pēc iespējas ātrāk!

Konjunktivīts ir ļoti bieži sastopama, nepatīkama, taču ne bīstama slimība. Pirmās pazīmes, kas palīdzēs atpazīt un liecinās par konjunktivītu:

• acs hiperēmija jeb apsārtums;
• plakstu konjunktīvas tūska (vieglākajos gadījumos) vai arī acs ābola konjunktīvas tūska (smagākajos gadījumos);
• asarošana;
• niezēšana;
• graušana jeb smilšu sajūta acīs;
• gļotaini (vīrusa konjunktivīta gadījumā) vai gļotaini-strutaini (bakteriālā konjunktivīta gadījumā) izdalījumi;
• plakstu tūska (pie alerģiska konjunktivīta);
• var būt nepatika pret gaismu;
• redzes traucējumi (galvenokārt akūta konjunktivīta gadījuma).

Tātad, kaite var izpausties atšķirīgi un izpausmes ietekmē konjunktivīta veids, kas skāris acis.

Pēc savas izcelsmes konjunktivīts var būt bakteriāls, vīrusa vai arī alerģisks.

Vīrusa konjunktivīts parasti rodas uzreiz abās acīs un kopā ar organisma vispārējo saaukstēšanos, vai nu kad ir iesnas, klepus vai elpceļu iekaisums.

Bakteriālo konjunktivītu izraisa baktērijas, visbiežāk tās ir stafilokoka vai streptokoka baktērijas. Tas visbiežāk rodas vienā no acīm, bet ātri var skart arī otro aci, jo konjunktivīts ir ļoti lipīgs- ja neievēro higiēnas prasības, var ļoti viegli inficēties. Vienīgais no konjunktivīta veidiem, kas nav lipīgs, ir alerģisks konjunktivīts, kas rodas, kad kāds konkrēts alergēns iekļūst acīs.

Kas ierosina konjunktivītu?

Par iemeslu konjunktivītam var arī būt vielmaiņas traucējumi, acs plakstu saslimšanas (blefarīts, mieža grauds), nekoriģēti refrakcijas traucējumi (tuvredzība, tālredzība, astigmātisms), deguna un arīdzan deguna blakusdobumu saslimšanas.

Konjunktivīts var rasties akūti, kas vēlāk, ja netiek ārstēts, var pāriet hroniskā formā. Akūts konjunktivīts var rasties mazinoties imunitātei vai arī pēc acs traumas, vai arī, ja infekcija iekļūst acīs tiešā veidā ar netīriem priekšmetiem vai rokām. Hronisks konjunktivīts rodas, kad konjunktīva tiek ilgstoši kairināta (dūmi, putekļi), vai arī avitaminozes gadījumā (kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā). Der atcerēties, ka vienreiz izārstēts konjunktivīts nenozīmē, ka mūsu acis kļūs imūnas pret to! Jā, konjunktivīts mēdz atkārtoties.

Cik ilgi un ar ko ārstēsim?

Ārstējot, konjunktivīts pāriet 7-10 dienu laikā, bet dažkārt ilgst līdz pat divām nedēļām. Ja manāt konjunktivīta pazīmes, pirmā palīdzība ir acu skalošana un mazgāšana vai mākslīgo asaru pilināšana. Vismaz divas reizes dienā acis jāskalo ar remdenu, tekošu ūdeni. Tāpat kā jaundzimušiem mazuļiem, ar verdošu ūdeni var apliet kumelītes. Kad uzlējums atdzisis, ar tīru vates plāksnīti noslaukām acis. Šis ieteikums vien nederēs, ja jūsu acis ir alerģiskas un nepanes ziedputekšņus. Tad kumelīšu vietā vislabāk ņemam talkā ūdeni! Vai arī nomazgāt acis ar bērnu ziepēm un noskalot ar lielu ūdens daudzumu. Atceries, katrai acij izmanto savu vates piciņu!

Silta vide vairo baktērijas- rūpējies par higiēnu!

Nedrīkst taisīt siltas kompreses, jo silta, mitra un noslēgta vide ir perfekta vieta mikrobu un baktēriju vairošanai. Cilvēkam, kurš sirgst ar konjunktivītu, acu higiēna ir ļoti svarīga. Tā kā konjunktivīts ir ļoti lipīgs, jāievēro noteiktās higiēnas prasības, lai neinficētu apkārtējos. Lieku reizi nepieskarties sejai un acīm, biežāk mazgājiet rokas, tāpat mainiet biežāk gultas veļu, jo īpaši spilvendrānas, bet sejas slaucīšanai lietojiet papīra dvieļus/salvetes, nevis auduma dvieļus un kabatlakatiņus! Izmantojiet personīgos higiēnas priekšmetus, nevis svešus! Vēdiniet telpas, biežāk veiciet mitro uzkopšanu un iesaku nomazgāt arīdzan durvju rokturus!

Ja 3-4 dienu laikā nejūtat uzlabojumu un iekaisums nepāriet, noteikti konsultējieties ar acu ārstu! Acu ārsts var paņemt uzsējumu, lai noskaidrotu konjunktivīta izraisītāju un nozīmētu konkrētu medikamentozu ārstēšanu.

Vecāki, nevediet slimus mazuļus uz bērnu dārzu!

No konjunktivīta neesam pasargāti neviens un tas var rasties jebkurā vecumā. Ļoti bieži to novēro arī bērniem un zīdainīšiem. Ja konjunktivīta pazīmes ir paradījušās bērnam, to nedrīkst atstāt bez uzmanības un nepieciešama konsultācija ar acu ārstu. Nedrīkst novilcināt laiku un gaidīt, kad tas pats no sevis pāries pēc dažām dienām! Biežākais konjunktivīta veids, kas piemeklē bērnus, ir bakteriāls konjunktivīts, jo bērni bieži berzē acis ar netīrām rokām. Jāatceras, ka bakteriāls konjunktivīts ir ļoti lipīgs! Bērns jāuzrauga, kā arī jānodrošina viņam personīgie higiēna līdzekļi, ko neviens cits bērns vai pieaugušais nelietos.

Optikas salonu Metropole optometriste Viktorija Vlasenko atgādina: kamēr bērnam ir konjunktivīts, viņš nedrīkst apmeklēt sabiedriskas vietas, it īpaši viņu nevajag vest uz bērnudārzu vai skolu, citādāk ar konjunktivītu var viegli saslimt arī pārējie bērni!

Parūpējamies par labi apgaismotu skolēna darba vietu!

Brīdi pirms skolas gaitu uzsākšanas, īpaši aktuāls kļūst jautājums- kā pareizi iekārtot skolēna darba vietu- kur likt galdu, no kuras puses tam jābūt apgaismotam. Izvēloties mākslīgo apgaismojumu, noteikti ir nepieciešams viens vispārējs gaismas avots, kas izgaismo visu telpu, kā arī vietējais apgaismojums jeb galda lampa. Tā nedrīkst izgaismot bērna seju vai acis, tikai darba virsmu.

Gaismas stariem ir jākrīt tā, lai tie nemet ēnu uz darbu, ko bērns veic. Piemēram, raksta burtnīcā. Tātad, labročiem no kreisās puses, bet kreiļiem- no labās puses. Dienas gaišajās stundās, kad mācībām un darbam pilnībā pietiek ar dabīgo apgaismojumu, tas ir jāizmanto. Taču, ja apgaismojums nav pietiekams, acis un redzes sistēma cenšas trūkumu kompensēt un strādā pastiprinātā slodzē. Tādēļ veidojas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē redzi un pasliktina bērna redzes izšķirtspēju, rada vēlmi miegt acis, lai saskatītu.

Ja apgaismojums ir pārāk spilgts, cilvēks nespēj ilgi koncentrēties, jo ķīmiskie bio-procesi acī notiek pastiprināti ātri, un drīz vien pietrūkst tā saucamo ķīmisko izejvielu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu redzes procesu. Turklāt, mācoties pārlieku apgaismotā telpā, bērni mēdz miegt acis, kas var radīt nepareizu acs ābola ģeometriju, un līdz ar to veido nepareizu vai miglainu attēlu.  Un šajā mirklī rodas vajadzība izmantot brilles, lai koriģētu redzi. Atceramies- nepārspīlējam ar apgaismojumu!

Kā sēžam pie rakstāmgalda?

Nereti vecāki izvēlas iegādāties apģērbu, kas ir par izmēru lielāks- tā, lai der ilgāku laiku. Izvēloties mēbeles, rūpīgi apdomājiet šo soli, jo rakstāmgalda augstumam ir jāatbilst bērna augumam tā, lai ērtākā poza ir sēdēt ar taisnu muguru. Vislabāk, ja ir iegādāts krēsls, kā augstums ir regulējams. Sēžot uz tā, kājas balstām pret grīdu, lai  ilgstoša sēdēšana nenosprosto asinsriti.

Ja ir paredzēta vieta arī datoram, tā monitoram jāatrodas tieši pretim- bērnam jāsēž taisni, nevis jāapgrūtina sevi, pagriežoties sāņus. Vislabāk, ja monitora augšējā līnija ir acu augstumā, un jālūkojas ekrānā ar skatienu nedaudz vērstu uz leju.

Ierasti bērni par redzi nesūdzas, jo nekad nav bijusi cita pieredze, ar ko salīdzināt. Tāpēc vecākiem ir jāparūpējas par savu atvašu redzi un jārīkojas, ja redzam- kaut kas nav kārtībā.

Galvenās lietas, ko paši varam pamanīt:

• bērns miedz acis;
• bērna galva ir noliekta vai pagriezta īpašā leņķī, kad lasa vai, piemēram, skatās TV;
• lai saskatītu, bērns aizver vienu aci vai pietuvina apskatāmo objektu tuvāk vienai no acīm.
• nespēj ilgstoši lasīt vai jauc burtus.

Tas ietekmē bērna attīstības gaitu, tāpēc ir jāizprot, vai bērnam neinteresē mācību process, vai arī  mācības ir pārāk apgrūtinošas sliktās redzes dēļ. Bērni ir dažādi, un dažādi ir argumenti, kā pārliecināt bērnu vai pusaudzi ikdienā izmantot brilles. Mums ir jāskaidro bērnam, ka brilles nav traucēklis, tās palīdzēs redzēt pasauli košāku, skaistāku. Piemēram, asu izjūtu cienītāji ar sliktu redzi nespēs izbaudīt ātru braucienu ar motociklu vai snovbordu, jo reakcijai ir nepieciešams redzēt tūlīt, nevis tad, kad esi iebraucis nepamanītā šķērslī.

Kliedējam mītu- dators nebojā redzi!

Nepareiza poza un nenormēts darbs pie monitora ir lielākie ļaunuma radītāji. Pamēģiniet 8 stundas dienā pavadīt sporta zālē un tā katru dienu! Nogurdinoši, vai ne? Toties reizi dienā 1 stundu pasportot ir lietderīgi. Līdzīga slodze ir arī mūsu acīm. Jā, aizvien vairāk skolēni ikdienas darbos izmanto datoru, taču acis regulāri ir jāatpūtina no slodzes, lai nenodarītu tām pāri. Vislabāk, ja ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes palūkosimies tālumā un vismaz reizi stundā piecelsimies no krēsla, izlocīsim kājas, piemēram, aizejot uz virtuvi pēc tējas vai ūdens glāzes. Vēl labāk, ja pēc skolā vai pie datora pavadītā laika ir sporta nodarbības, kad varam atpūtināt acis un kustoties veicināt asinsriti.

Ja runājam par bērnu redzes noslodzi, tad tā ik katru gadu patiešām pieaug, piemēram, lasīšana, rakstīšana, datora lietošana, taču viss ir labs ar mēru. Ir svarīgi redzes slodzi izmantot sevis izglītošanai un pilnveidošanai, bet virtuālo pasauli labāk iemainīt pret reālo!