Materiāls tapis sadrbībā ar acīm.lv jauno eksperti Kristīni Meļķi.

Aptauja

” Mums ir, kur augt un izvērsties! ‘ saka Zanda, ar kuras stāstu piedāvājam jums iepazīties šoreiz.  Latvijas Universitātes Optometrijas maģistratūras studentei  šajā mācību pusgadā ir iespēja mācīties vienā no augstāk atzītajām universitātēm Apvienotajā Karalistē, kas sagatavo optometristus. Tādēļ vēlējos,  lai Zanda padalās ar saviem iespaidiem par optometrijas vietu valstī, kurā tā pastāv daudz ilgāku laiku un nostabilizējusies primārās redzes aprūpes sistēmā.

Kas būtu jāzin par Kārdifas Universitāti? Ar ko tā atšķiras no Latvijas Universitātes?

Kārdifas universitāte ir pazīstama ne tikai ar Kārdifa kartēm, bet arī kā viena no lielākajām universitātēm valstī – katru gadu universitātes 27 skolas apmeklē aptuveni 28, 000 studentu. Kārdifas pilsēta ir Velsas galvaspilsēta un pazīstama kā tipiska studentu pilsēta.

Kārdifas Universitātē Optometrijas un Redzes nodaļā optometristi mācās trīs gadus, kuru laikā tie apgūst tādus priekšmetus kā Optometrijas prakse, Vājredzība, Ortoptika, Acu slimības, Likumdošana, u.c.  Paralēli lekcijām visiem studentiem notiek arī klīniskā prakse sākot ar pirmo gadu, kad tie iepazīstas ar redzes pārbaudes pamatiem un aprīkojumu, interesanti, ka viens no pamatnoteikumiem ir būt apgādātam ar savu proves rāmi, fliperiem, krustotajiem cilindriem, lineāliem, gaismas zīmuli, budgie stiku,u.c. Pirmā gada laikā studentiem jānopērk arī savs oftalmoskops un retinoskops, taču prasība trešajā gadā  ir personīgā Volk lēca. Otrā gada sākumā studenti jau apguvuši pilnu rutīnas redzes pārbaudes kārtību, pārbaudot viens otru. Tā kā katrā kursā ir aptuveni 100 studentu, nodrošināt pacientu neatkārtošanos ir samērā vienkārši. Otrajā  gadā studenti sāk praktizēties arī ar klīnikas klientiem. Līdzīgi kā Latvijas Universitātē optometrijas nodaļa ir savienota ar Optometrijas centru, tā arī Kārdifā Redzes zinātnes nodaļas pirmajā stāvā izveidota klīnika ar optiku. Trešajā gadā klīniskā prakse sastāv no vairākām specifiskākām daļām:

-          binokulārās redzes traucējumi, kurā tiek aicināti apmaksāti pacienti ar binokulārās redzes traucējumiem, visbiežāk dubultošanos visos vai konkrētos attālumos, retāk ar redzes lauka traucējumiem;

-  kontaktlēcu klīnika, kurā tiek aicināti visi interesanti, informācija tiek izsūtīta visiem universitātes studentiem no citām fakultātēm; -- ortoptika, kuras laikā studenti apmeklē citu klīniku un vēro oftalmologu/ ortoptistu darbā;

-  specklīnika, kurā studenti var piedalīties redzes pārbaudes atsevišķos posmos vai tikai novērot darbu ar bērniem un pieaugušajiem ar attīstības traucējumiem.

Absolvējot universitāti ir jāiziet vēl pirms-reģistrācijas gads, kura laikā studentiem jāatrod prakses vieta optikā vai klīnikā, jāprakstizē kā optometristam, un tikai pēc gada viņš tiek pielaists pie gala praktiskā eksāmena, kuru sekmīgi noliekot iegūst tiesības praktizēt kā optometrists Apvienotajā Karalistē(UK).

Kāda ir optometrijas situācija Apvienotajā Karalistē?

Optometrija UK ir vairāk sistematizēta. Ne vienu vien reizi diskusijās Latvijā ir izskanējuši dažādi viedokļi par optometrista un oftlamologa lomu un vietu primārajā redzes aprūpē. Optometrija Kārdifā un kopumā UK ir izcīnijusi un atradusi savu lomu līdzās oftlamologiem un ortoptistiem. Runājot ar studentiem un pasniedzējiem, esmu secinājusi, ka šeit optikās strādā tikai optometristi. Daļa no absolventiem strādā arī klīnikās komandā ar oftalmologiem, respektīvi pacienti nonākot acu slimnīcā sākumā tiek izmeklēti pie optometrista un tad, atkarībā no situācijas, tiek nosūtīti pie ortoptista vai oftalmologa uz padziļinātu fundus izmeklēšanu, operācijas vai ārstēšanas nozīmēšanu. Šāda sistēma palīdz samazināt rindas un apkalpot lielāku skaitu pacientu īsākā laikā. Katram optometristam un pat studentam ir jābūt reģistrētam GOC (General Optical Council), kas uzrauga, lai redzes pārbaudes veiktu tikai atbilstoši kvalificēti speciālisti ar nepieciešamo pieredzi. Tāpat ir tādas organizācijas kā optometristu asociācija, kas nodrošina dažādus izglītojošus seminārus un konferences, atlaides publikācijām, turklāt sadarbojas arī ar advokātiem. Kādēļ advokātiem? Jo diemžēl nereti, bet notiek situācijas, kad ne visi pacienti ir apmierināti ar savu speciālistu, un ne visi speciālisti spēj būt nevainojami katrā redzes pārbaudē. Tādēļ optometristu asociācija darbojas arī kā likumiskais optometristu interešu aizstāvis, ja pret tiem tiek ierosinātas tiesas prāvas. Trešā lielākā organizācija ir Optometristu koledža, kas nav īsti koledža, bet šī organizācija nodarbojas galvenokārt ar dažādu materiālu, konferenču, grāmatu un žurnālu publicēšanu optometrijas jomā. Respektīvi, manuprāt, optometrijai Latvijā vēl tālu jāaug, lai sasniegtu gan likumisko sakārtotību, tādu materiālu un informācijas pieejamību kā Apvienotajā Karalistē. Taču nekas nav nesasniedzams!

Vai studijas Kārdifā atšķiras no studijām Latvijā?

Studējot Kārdifas Universitātē apguvām arī rutīnas redzes pārbaudes kārtību kādu studenti mācās šeit. Jāatzīst ka visi testi būtībā ir tie paši un ne ar ko daudz neatšķirās, taču kārtība kādā šie testi tiek veikti gan ir nedaudz savādāka kā mēs esam pieraduši. Studenti klīnikā neizmanto projektorus, un redzes rakstura testi tiek izmantoti tikai binokulārās redzes traucējumu klīnikā. Tātad galvenais uz ko koncentrējās šeit ir izpētīt pēc iespējas vairāk dažādas funkcijas iegūstot plašāku ieskatu par redzes kvalitāti iespējami īsākā laikā. Apmēram trešā daļa pārbaudes tiek veltīta anamnēzei, tālāk nekoriģēts redzes asums tālumā, pēc kura uzreiz veic arī aizklāšanas testu, lai iegūtu ieskatu binokulārajās funkcijās. Tālāk seko arī tuvuma redzes asums un arī aizklāšanas tests. Tad tiek pārbaudītas acu kustības ar gaismas zīmuli novērtējot radzeņu refleksu atrašanos, vēlāk zīlīšu reakcija uz gaismu, konverģences tuvuma punkta noteikšana un retinoskopija. Balstoties uz retinoskopijas rezultātiem ar binokulārās koriģēšanas metodi precizē refrakciju un tad binokulāro balanu apmiglojot atsevišķi katru aci ar +1,0 D stipru lēcu, viņi vadošo aci vispār neņem vērā. Studenti Kārdifā  mācoties retinoskopēt jau no pirmā gada diezgan precīzi un ātri nosaka objektīvo korekciju, pēc tam subjektīvi to tikai nedaudz piekoriģējot. Vēlāk seko fiksācijas disparitātes tests, gan tuvumā, gan tālumā, akomodācijas amplitūda, stereotests tuvumā un atkarībā no situācijas un sūdzībām veic Madoksa, Prizmu aizklāšanas testu un fūziju rezervju testu. Noslēgumā veic oftalmoskopiju novērtējot ar oftlamoskopu arī acs priekšējās daļas un stiklveida ķermenī, kā arī tīkleni. Biomikroskopija un biomikrooftalmoskopija tiek veikta atkarībā no situācijas. Neatņemama nodaļas sastāvdaļa ir arī izpētes grupas, kurās darbojas pieredzējuši zinātnieki kopā ar doktorantūras studentiem. Trīs galvenās izpētes grupas ir Strukturālā Biofizika, Redzes neirozinātne un molekulārā bioloģija un Klīniskie izmeklējumi un redzes zinātne, strādājot tādos lauciņos kā radzenes kolagēnu šķiedru izpēte, endotēlija izpēte, redzes nerva diska un sklēras šķiedru orientācijas un uzbūves izpēte, kustības uztvere, u.c.

” Saka, ka ar acīm iegūstam 90% informācijas par apkārtējo pasauli, īstenībā tās sniedz ieskatu arī garšas sajūtās! Optometrija ir vairāk nekā zinātne!”  smej Zanda.

Vai Kārdifā pavadītais laiks mainīs tavu attieksmi pret optometriju Latvijā?

Jāatzīst, ka ir savi plusi, taču arī savi mīnusi šajā sistēmā un optometrista darbā salīdzinājumā ar to kādu esmu iepazinusi Latvijā. Un lielākais no plusiem ir tas, ka mēs esam tie, kam ir iespēja veidot optometriju Latvijā tā kā to vēlamies redzēt mēs, jo tā vēl ir tikai savā attīstības vidusposmā, ja ne sākumā.

Acs tīklene ir plāns, maigs apvalks, līdzīgs vieglam plīvuram. Tā sastāv no nervu šūnām un to izaugumiem. Šūnas, kas uztver gaismu (fotoreceptori), tiek sauktas par vālītēm un nūjiņām. Nūjiņas un vālītes tīklenē ir izvietotas nevienmērīgi. Katrai no šīm nervu šūnām piemīt īpašas funkcijas. Vālītes koncentrējas tīklenes centrā. Tās nodrošina cilvēkam augstu izšķirtspēju- redzes asumu, visu krāsu un nokrāsu uztveri. Nūjiņas nodrošina sānu redzi un redzi tumsā- ļauj mums orientēties telpā un redzēt tumsā. Normāli tīklene cieši pieguļ asinsvadu apvalkam, no kura saņem barošanu.

Galvenais tīklenes atslāņošanās iemesls ir tīklenes plīsums, kas parasti rodas stiklveida ķermeņa trakcijas rezultātā, kad izmainās tā normālais stāvoklis. Normāli stiklveida ķermenis atgādina caurspīdīgu želeju. Dažu acu saslimšanu gadījumos un augstās tuvredzības gadījumā stiklveida ķermenis maina savu struktūru, kļūst duļķains ar sabiezējumiem, ir sablīvētām šķiedrām, kas saistās ar tīkleni. Acs kustību gadījumā saites vietas velk tīkleni, kas var novest pie tīklenes plīsuma. Tīklenes plīsumi var rasties arī tās distrofijas gadījumā. Lieli plīsumi bieži rodas acu traumu gadījumos.

Kas var norādīt uz sākušos tīklenes atslāņošanos?

• Plīvurs acs priekšā. Pacienti nesekmīgi cenšas to novērst saviem spēkiem, skalojot acis ar tēju vai pilinot pilienus. Šados gadījumos ir svarīgi atcerēties pateikt ārstam, no kuras puses iesākumā ir parādījies plīvurs, jo ar laiku tas var palielināties un aizņemt visu redzes lauku.
• Dzirksteļošana un zibeņošana acu priekšā arī ir raksturīga tīklenes atslāņošanās pazīme.
• Izkropļots burtu un priekšmetu attēls, atsevišķi to daļu izkrišana. Dažkārt pacienti atzīmē, ka pēc miega redze ir nedaudz uzlabojusies. Tas izskaidrojams ar to, ka, ķermenim ieņemot horizontālu stāvokli, tīklene atgriežas savā vietā, bet, kad cilvēks ieņem vertikālu stāvokli, tīklene atkal atvirzās no asinsvadu apvalka un redzes defekti atjaunojas.

Tīklenes atslāņošanos nav iespējams izārstēt ne ar kādiem pilieniem, tabletēm, špricēm. Vienīgais veids kā atjaunot redzi un saglabāt aci ir steidzama operācija. Tīklenes atslāņošanās gadījumā bojā iet nervu audi, nūjiņas un vālītes. Jo ilgāk pastāv atslāņošanās, jo vairāk šūnu iet bojā un sliktāk atjaunojas redze pat pēc veiksmīgas operācijas.

Atcerieties! Ja slimību ielaiž, var rasties hroniska iekaisuma draudi, attīstīties katarakta, kā arī acs var pilnībā zaudēt spēju redzēt. Īpaši jāuzmanās tiem, kam jau ir bijusi tīklenes atslāņošanās vienā no acīm. Viņiem būtu periodiski jāpārbaudās pie oftalmologa, bet aizdomīgu simptomu rašanās gadījumā- nekavējoties jādodas pie sava ārsta.
Vai ir iespējams paredzēt tīklenes atslāņošanās rašanos?

Ir gadījumi, kad tas ir iespējams. Ja jums ir tuvredzība vai tīklenes distrofija, vajag regulāri novēroties pie oftalmologa, bet nepieciešamības gadījumā savlaicīgi veikt profilaktisko ārstēšanos. Tīklenes atslāņošanās profilaksei lieto lāzeru vai ultraskaņu. Lai novērstu acu traumas, kas ir par iemeslu biežiem tīklenes atslāņošanās gadījumiem (it īpaši jaunu vīriešu vidū), nepieciešams ievērot elementāras drošības normas un darba drošības tehnikas noteikumus kā ražošanā, tā arī sadzīvē.

Diagnostika

Tikai speciālists var noteikt, vai jums ir tīklenes atslāņošanās, un kāda ir tās pakāpe. Tīklenes atslāņošanās diagnostikai ir nepieciešams veikt sekojošus izmeklējumus:

• Redzes asuma pārbaude, kas parādīs tīklenes centrālās daļas stāvokli;
• Sānu redzes izmeklējumi (perimetrija), lai novērtētu tīklenes stāvokli tās perifērijā;
• Acs iekšējā spiediena mērīšana (tonometrija). Tīklenes atslāņošanās gadījumā tas var būt zem normas (norma 16 līdz 25 mm dzīvsudraba stabiņa);
• Speciāla elektrofizioloģiskā izmeklēšana ļaus noteikt, cik dzīvotspējīgas ir tīklenes nervu šūnas un redzes nerva šūnas, atklāt jutīgākos laukumus, kuros var notikt jauni slimības rašanās perēkļi;
• Izmeklējumi ar ultraskaņas palīdzību sniedz priekšstatu par tīklenes atslāņošanās apmēriem un stiklveida ķermeņa stāvokli. Šis izmeklējums īpaši svarīgs radzenes, lēcas vai stiklveida ķermeņa apduļķošanās gadījumos, kad nav iespējams saskatīt tīkleni.

Uzskaitīto izmeklējumu rezultāti un acs dibena apskate ļaus ārstam rekomendēt Jums nepieciešamo ārstēšanu.

Parasti krāsainām kontaktlēcām ir iezīmēts varavīksnenes zīmējums, bet viducis pret zīlīti ir atstāts caurspīdīgs, lai netraucētu redzei. Tomēr tumšāka apgaismojuma apstākļos, kad acu zīlītes kļūst platākas, zīmējums var kļūt redzams, ierobežojot redzes lauku un nogurdināt redzi.

Pārsvarā krāsainās kontaktlēcas tiek ražotas no materiāla, kam ir mazāka skābekļa caurlaidība, līdz ar to šīs kontaktlēcas var nēsāt līdz 8 stundām dienā. Lietojot šādas kontaktlēcas ilgāku laiku, var veidoties ar skābekļa trūkumu saistītas komplikācijas.

Secinājums: krāsainas kontaktlēcas var nesāt ierobežotu stundu daudzumu un labāk ne katru dienu. Labs risinājums ir pamatā izmantot kontaktlēcas, kurām ir “laba elpošana” un dažreiz likt krāsainas vienas dienas kontaktlēcas.

Jebkurā gadījumā cilvēks patstavīgi var izteikt tikai vēlēšanos nēsāt kontaktlēcas, bet lēmums par kontaktlēcu valkāšanas iespēju pieņem redzes speciālists balstoties uz izmeklēšanas datiem. Jūs nespējat sev iedomāties, cik atšķirīgas var būt 2 vizuāli līdzīgas kontaktlēcas pēc parametriem. Bez „izmēra”, ar ko saprot kontaktlēcas radiusa un diametra kombināciju, ir vairāki kontaktlēcu materiālu raksturojumi, kas ietekmē kontaktlēcu izvēli. Patvaļīga kontaktlēcu lietošana bez speciālista konsultācijas var būt bīstama acu veselībai.

Kontaktlēcas parasti izvēlas tuvredzīgie cilvēki ar vidēju un augstu tuvredzības pakāpi. Kontaktlēcām ir lielākas korekcijas iespējas sarežģītas redzes gadījumos: lielie optiskie stiprumi, liela starpība starp acīm, radzenes formas neregularitātes (piemērām keratokonuss). Šādos gadījumos kontaktlēcās nepastāv attēla kropļojumi, kas rodas briļļu optisko blakusefektu dēļ, kā arī kontaktlēcas nodrošina dabīgus attēla izmērus un neierobežo redzes lauku.
Tā pat ir arī dažādas iespējas kontaktlēcu korekcijai presbiopijas gadījumā.

Piedāvājam Jums noskatīties Bausch&Lomb video par kontaktlēcu lietošanu un kopšanu.

http://www.youtube.com/watch?v=UZTYAxDxVdE

Kas būtu jāatceras?

• Kontaktlēcas (k/l) drīkst lietot max 12 h dienā, izņemot gadījumus, kad acu speciālists atļauj lietot diennakts k/l nepātrauktā režīmā.
• Katru vakaru k/l jāizņem ārā (pirms tam rūpīgi nomazgājot rokas);
• Ar k/l nedrīkst gulēt, iet peldēties, pirtī, saunā, jāizvairās no matu lakas un citu ķīmisku šķīdumu nokļūšanas acīs, kā putekļiem, jo šādosapstākļos uz k/l rodas olbalumu nosēdumi, tās kļūst netīras, pazemina redzes asumu, kā arī var radīt iekaisumu.
• Sauss gaiss var nelabvēlīgi iespaidot k/l lietošanas ilgumu.
• Nedrīkst patvaļigi mainīt kontaktlēcu kopšanas līdzekli. Jālieto ārsta norādītais kopšanas līdzeklis, jo arī šķīdumi ir alerģiski, var radīt problēmas.
• Nedrīkst likt k/l, kad ir iesnas vai kāda cita infekcijas slimība.
• Pirms acu pilienu vai citu medikamentu lietošanas vēlams konsltēties ar savu acu speciālistu.
• Nedrīkst aiztikt k/l ar nagiem vai asiem priekšmetiem, jo tie var sabojāt k/l.
• Katru dienu ir jātīra k/l un jāmaina to konteinerī šķīdums- nedrīkst divas reizes pēc kārtas likt k/l tajā pašā šķīdumā.
• K/l nedrīkst atstāt bez šķīduma, jo tās izžūst, maina savas īpašības un vairs nav lietojamas. Jāpiemin, ka nedrīkst k/l atstāt ūdenī vai sālsūdenī, ko bieži vienpajautā pacienti. Tās tiek glabātas tikai un vienīgi speciālā kontaktlēcu kopšanas šķidrumā.
• No rītiekm k/l drīkst likt ne ātrāk kā 30 min pēc pamošanās.
• Vienmēr līdzi ir jābūt k/l konteinerim, jo ar k/l var notikt kaut kas negaidīts- graušanas sajūta, putekļi acīs utt. Tad lēcas obligāti jāizņem un jānoskalo!
• K/l konteineri 1 reizi nedēļa ir jādezinficē verdošā ūdenī.
• K/l konteineri jāmaina ik pēc 3 mēnešiem, pērkot jaunu k/l šķīdumu, ņemam jaunu konteineri.
• Brīvdienās ieteicams atpūtināt acis, lietojot brilles, kā arī vakaros mājās ieteicams izņemt k/l un likt brilles.  Arī ikdienā k/l jāieto arī brilles- acīm ir jāatpūšas.
• Ja pēkšņi rodas kāda problēma k/l nēsāšanas laikā, nedrīkst atlikt vizīti pie ārsta, jo sekas var būt ļoti nopietnas.
• Jāievēro k/l lietošanas termiņi- nedrīkst viena mēneša k/l nēsāt 3-4 mēnešus vai pat ilgāk.
• Pirmreizējiem k/l pacientiem jāatceras, ka vienmēr tiek nozīmēta atkārtota k/l vizīte pēc 1 mēneša, uz kuru obligāti jāierodas, lai acu speciālists varētu novērtēt k/l kopšanas režīmu, to stāvokli, jo ne vienmēr k/l var piemeklēt ideāli jūsu acīm. Iespējams, ka pēc mēneša speciālists ieteks jums labāku variantu, ja būs kādas sūdzības.

Izvēloties briļļu lēcas, uzmanība ir jāpievērš kvalitātei, praktiskumam, estētiskajam izskatam un cenai. Ir lēcas, kas nodrošina augstāku attēla kvalitāti, bet ir arī lēcas, ka to pazemina. Tāpat ir lēcas, ka var radīt diskomfortu, nogurumu, kā arī sabojāt estētisko izskatu, piemēram, Latvijā bieži vien ir novērojama tendence izvēlēties dārgus zīmola ietvarus, bet ielikt tajā vislētākās lēcas, kuras šo estētisko izskatu bojā, jo tām nav tik laba kvalitāte.

Pirms vairākiem gadiem optikas sfēra nebija tik attīstīta. Ļoti reti varēja dabūt nepieciešamās briļļu lēcas laicīgi, līdz ar to cilvēkiem nācās samierināties ar to, kas ir. Daudzi cilvēki pat mēnešiem ilgi gaidīja savas briļļu lēcas no ārzemēm. Pieejamais materiāls bija stikls. Mūsdienās šis materiāls vairs netiek piedāvāts kā primārais. Izvēloties briļļu lēcas, ir jāņem vērā vairākas to materiālu īpašības

Briļļu lēcu raksturīpašības.

Briļļu lēcu materiālus pamatā raksturo sekojoši parametri:

• refrakcijas jeb laušanas koeficients (indekss)- jo augstāks laušanas koeficients, jo plānāka lēca un mazāk kropļojumu. Atšķirība vislabāk redzama lielu dioptriju gadījumos, kā arī, kad ir liela atšķirība starp acīm. Ir iespēja piemeklēt pēc iespējas līdzīgākas biezuma lēcas. Stiklam laušanas koeficients ir sākot no 1.5- 1.9, savukārt optiskajam plastikātam 1.5- 1.7. Lēcas, kurām indekss lielāks kā 1.6, sauc par augsta indeksa lēcām.
• Abbes skaitlis (norāda aberāciju jeb kropļojumu pakāpi lēcas malās, jo, skatoties caur lēcas optisko centru kropļojumu nav, bet, skatoties uz malām, ir redzami krāsaini kropļojumi, ko sauc par hromatisko aberāciju; jo mazāks Abbes skaitlis, jo lielāki kropļojumi)
• Svars. Parasti norādīts lēcu kataloga un ir atkarīgs no lēcu biezuma un materiāla izvēles. Stikls ir uz pusi smagāks par plastikātu.

Augsta indeksa lēcas parasti ir dārgākas par standarta indeksa lēcām. Jāpiemin, ka gandrīz visas augsta indeksa lēcas tiek piedāvātas uzreiz ar dzidrināto pārklājumu.

Monofokālo briļļu lēcu dizaini.

Briļļu lēcas pēc dizaina iedalās sfēriskās un asfēriskās.

Sfēriskās lēcas- abas virsmas var uzskatīt par daļu no lodes virsmas vai arī viena no virsmas pusēm var būt plakana. Brillēs parasti novieto tā, lai mazāk izliektā vai vairāk ieliektā virsma būtu tuvāka acij. Ar šādu lēcu parasti koriģē vienkāršākus gadījumus.) Sfēriskas briļļu lēcas mazliet biezākas un liektākas nekā asferiska dizaina lēcas, kā arī pie slīpa acu skatiem ir lielāka stipruma kļūda nekā asfersikām lēcām.

Asfēriskā lēca- ap 1990. gadu strauji tirgū parādījās šīs lēcas, kas ir daudz sarežģītākas nekā sfēriskās lēcas. Šīm lēcām ir vairākas priekšrocības salīdzinot ar sfērisko lēcu dizainu: tās ir plakanākas, plānākas un līdz ar to vieglākas, samazina kropļojumus, (tās ir ar augstu refrakcijas koeficientu, beidzas ar plānāku malu, kas)vizuāli rada acij mazāku palielinājumu vai samazinājumu, (novietotas tuvāk acij), vieglākas pat līdz 43%, mazāka stipruma kļūda, skatoties uz sāniem.

Vērtējot estētisko izskatu, asfēriska dizaina lēcas ievērojami uzlabo briļļu izskatu pie vidējiem un lieliem „plus” stiprumiem.

Ja cilvēks ir pieradis pie konkrēta lēcu dizaina (sfēriskas vai asfēriskas), tad mainot lēcu dizainu būs vajadzīgs neliels adaptācijas periods, kas var ilgt pāris stundas līdz pat vairākām dienām.

Lēcu dizainu sadalījums ir aktuāls tikai pie augstāka indeksa lēcām. Piemērām, Lēca ar laušanas koeficentu 1,67 var būt gan sfēriska, gan asferiska dizaina.

Asfēriska dizaina lēca ir parasti mazliet dārgāk par sfēriska dizaina lēcu.

Briļļu lēcu materiālu veidi:

• Stikls- pamatā ir minerālstikla lēcas, bet tām var būt arī dažādi piemaisījumi, kuri izmaina lēcas īpašības, piemēram, Krona stiklam ir liels smago metālu piemaisījums, rezultātā tam ir izteikta cietība, palielinās refrakcijas koeficients, samazinās Abbes skaitlis, līdz ar to palielinās kropļojumu daudzums.

Visvecākais no materiāliem ir stikls. Tas ir smags, plīstošs, traumatisks, bet tas nenoskrāpējas tik ātri kā plastikāts. Galvenās stikla priekšrocības ir augstākas laušanas koeficienta robežas nekā plastikātam un mehāniskā izturība (izņemot triecienus). Šo materiālu parasti izvēlas biežāk tie cilvēki, kas brilles lieto daudzus gadus un ir pieraduši pie šī materiāla- tie ir vecākas paaudzes cilvēki, kā arī konkrētu profesiju pārstāvji, piemēram, metinātāji (smalkas metāla daļiņas daudz vieglāk var sabojāt plastikāta lēcas nekā stikla) un gadījumos, ja darbs ir pie augstām temperatūrām, jo stiklam ir lielāka temperatūras izturība.

Stiklu izvēlas:

• vecāka gada gājuma cilvēki, kas jau gadiem ilgi lieto stikla lēcas;
• konkrētas profesijas pārstāvji;
• lielu dioptriju gadījumā, kad klients nav spējīgs samaksāt par plastikāta lēcām, jo plānināts stikls parasti ir lētāks;
• klienti, kas vēlās visplānākās lēcas (pieejams plānāks stikls nekā plastikāts).

Kā jau iepriekš minēju, stikls nav vairs izplatīts sabiedrībā, jo labas, kvalitatīvas stikla lēcas, piemēram, Zeiss firmas stikla hameljona lēcas ar dzidrināto pārklājumu, maksā ļoti dārgi.

• Polimērs jeb plastikāts:
  • Polikarbonāts- ciets, neplīstošs plastikāts, ko izmanto skrūvbriļļu izgatavošanai
  • CR39- neizturīgs pret skrāpēšanos, plīst lielos gabalos;
  • Polimetilakrilāts (plastikāti)- par 50% mazāks svars, mazāk bīstams nekā stikls, mazāk svīst, jo mazāka siltumietilpība.

Ir dzirdēti viedokļi, ka plastikāta briļļu lēcas viegli skrāpējas, ir mazāk caurspīdīgas un sliktākas kvalitātes. Tomēr gribētu teikt, ka šis fakts ir mānīgs, jo mūsdienās tehnoloģijas it ļoti attīstītas. Plastikāta lēcas tiek ražotas no īpaša polimēra materiāla, kuram optiskās īpašības nemaz nav sliktākas kā optiskajam stiklam. Galvenās plastikāta īpašības:

• viegls materiāls ( 2 reizes vieglāks kā stikls)
• nav traumatisks ( briļļu lēcas saplīšanas gadījumā risks savainot aci ir daudz mazāks nekā stikla lēcām, jo tas ir izturīgāks un plīsuma gadījumā nav tik traumatisks. Ir valstis, piemēram, ASV, kur stikla briļļu lēcas principā ir aizliegtas, jo nav izturējušas plīšanas testu, ko veic pārbaudēs. Tikai īpašos medicīniskos gadījumos tiek atļauts lietot stiklu.
• viegli krāsojams- plastikāts ļauj brīvi variēt, tonējot lēcas dažādās krāsu kombinācijās.

Kā visiem materiāliem arī plastikātam ir mīnuss. Tas ātrāk noskrāpējas nekā stikls. Tomēr tehnoloģijas un zinātne attīstās, un arī plastikātam ir izgudroti dažādi klājumi, kas palīdz novērst šo problēmu.

Ir jāpiemin polikarbonāta materiāls. Šis lēcu materiāls ir:

• komfortabls- par 35% vieglāks, 30% plānāks kā tradicionālais organiskais (plastikāts) lēcu materiāls, piemērots cilvēkiem, kuriem ir svarīgi, lai lēcas būtu vieglas, plānas (indekss 1,59) un triecienizturīgas. Tām ir 100% UV aizsardzība.
• Estētisks- polikarbonāta lēcas ir tik pat plānas kā augsta indeksa lēcas, tā kā lēcu virsma pārklāta ar speciālu lakas kārtiņu, lai tās būtu ļoti izturīgas, šīs lēcas izmanto skrūvbriļļu izgatavošanai, kā arī ļoti labi der titāna ietvariem un ietvariem ar stīgu. Polikarbonāta lēcas ir ļoti dzidras, jo tām ir dzidrinātais daudzslāņu pārklājums, kā arī virsmas pārklājums, kas pasargā lēcas no mitruma un netīrumiem, kā arī atvieglo to kopšanu..
• Drošs. Polikarbonāta lēcas neplīst, tās ir grūti sasist, tām ir 12 reizes lielāka triecienizturība nekā organiskai briļļu lēcai un 200 reizes lielāka nekā stiklam. Šis ir vispraktiskākais briļļu lēcu materiāls.

Gribētu pievērst uzmanību bērnu briļļu lēcu piemeklēšanai un izvēlei. Vislabākā izvēle ir polikarbonāta materiāls, jo tas ir izturīgs un nav traumatisks.