Galvenokārt sūdzības saistītas ar acu gļotādas iekaisumu, kas izraisa asarošanu vai gļotaini ūdeņainus izdalījumus, apsārtumu, graušanas sajūtu.  Var novērot arī plakstiņu ādas apsārtumu, tūsku, niezi, tumšus  lokus  zem acīm. Bieži acu alerģija kombinējas ar izdalījumiem no deguna, šķavām, aizliktu degunu. Tas raksturīgs sezonālām alerģiskām izpausmēm.

Acu ārsts pārbauda redzes asumu, mēra acu spiedienu un biomikroskopiski izvērtē acs priekšējās un mugurējās daļas, lai diferencētu  acu diskomforta iemeslu, jo atsevišķām acu slimībām simptomi var noritēt līdzīgi.

Alerģisks konjunktivīts ~ 70% gadījumu saistīts ar personīgo atopiju vai tās esamību ģimenē. Tādēļ ārsts pacientu izjautā par polinozi (siena drudzi), astmu, atopisku dermatītu vai alerģisku ekzēmu un pārtikas alerģiju.

Alerģija var piemeklēt  arī kontaktlēcu nēsātājus vai cilvēkus ar acu protēzi. Kontaktlēcu nēsātājiem alerģiskās izpausmes ir mazāk izteiktas, ja izvēlas vienas dienas vai bieži nomaināmās (2-4nedēļu) kontaktlēcas.  Bet, ja parādās nieze, gļotaini izdalījumi, diskomforts, nēsājot kontaktlēcas, jāapmeklē acu ārsts, lai pārbaudītu acu veselību un pārrunātu kontaktlēcu nēsāšanas un kopšanas režīmu -- nomainot bojātas kontaktlēcas, samazinot nēsāšanas laiku un optimizējot kopšanas režīmu.

Acu ārstam bieži jāsastopas ar kontakta hipersensivitāti acu pilienu lietošanas dēļ. Hipersensivitāte arī  ir nepareiza organisma reakcija pret vielām, un tās izpausmes ir līdzīgas alerģijai, bet nav iesaistīta organisma imūnā sistēma. Tā izpaužas kā nieze, ar plakstu ādas sausumu un apsārtumu. Bieži apakšējos plakstiņus skar dermatīts,kas var stiepties līdz pat vaigiem. Šajos gadījumos iespēju robežās atceļ  kontakta dermatītu izraisošo medikamentu vai aizvieto to ar bez konservantu formu. Tādā gadījumā nepatīkamie simptomi pāriet pāris dienu laikā, bet nepieciešamības gadījumā jāuzsāk lokāla ārstēšana.

Akūta alerģija var noritēt  ar izteiktām konjunktīvas un sistēmiskām reakcijām.

Ārstēšana ietver:

1)izvairīšanos no alergēna, tādēļ ārsta ieteikumi  būs atkarīgi no izraisītāja dabas.

Pavasarī aktuāli būs ārējās vides alergēni – ziedputekšņi (bērzu, alkšņu, zāles utt.) Cilvēkam ar ziedputekšņu alerģiju jācenšas attiecīgā auga ziedēšanas laikā mazāk uzturēties dabā. Nomainīt apģērbu, uz kura atrodas alergēni pirms ieiešanas guļamistabā. Nēsāt cepuri vai lakatu, lai matos neuzkrājas ziedputekšņi.

Saulainā laikā brīvā dabā noteikti nēsāt saulesbrilles, lai pasargātu acis no UV starojuma!

Iekštelpu alergēni- mājas putekļu ērcītes izraisītas alerģijas gadījumos pastiprināta uzmanība jāpievērš gultasveļas, matraču, spilvenu higiēnas un telpu ventilācijas jautājumiem.

Dzīvnieku alergēnu izraisītas alerģijas gadījumos vēlams būtu šķirties no mājdzīvnieka vai neuzturēties ar to vienās telpās, bet ja tas nav iespējams, tad regulāri jāveic telpu uzkopšana, pastiprinātu uzmanību pievēršot mīkstajām mēbelēm, matračiem un paklājiem.

2) vēsas kompreses uz plakstiem vairākas reizes dienā, lai mazinātu tūsku un diskomfortu

3)mākslīgo asaru lietošana, lai noskalotu alergēnu no acs virsmas

4)lokāla ārstēšana ar pilieniem un ziedēm, deguna aerosoliem vai sistēmiski ar tabletēm acu ārsta, LOR vai alergologa uzraudzībā. Cilvēkiem ar sezonālām alerģijām iespējams savlaicīgi uzsākt profilaktisku pretalerģijas terapiju, pirms izraisītāja un līdz ar to arī simptomu parādīšanās.

Paldies par konsultciju Capital Clinic Riga oftalmoloģei Ilvai Pūķei.

Saslimšana ar alerģiskām slimībām jo īpaši strauji ir izplatījusies pēdējo gadu laikā, un mūsdienās viens no trim pasaules iedzīvotājiem cieš no kāda alerģijas veida. 8.jūlijs ir pasludināts par Pasaules alerģijas dienu un ierasti šajā dienā visā pasaulē notiek aktivitātes, kas informē, izglīto un palīdz ļaudīm saprast alerģijas izpausmes un ietekmi uz cilvēka veselību. Lai gan pacientus ar alerģiskiem acu iekaisumiem sastopam visa gada garumā, īpašī pavasarī un vasarā ir novērojams alerģijas saasināšanās periods. Alerģiski acu iekaisumi jeb alerģiski konjunktivīti visbiežāk skar cilvēkus, kuriem jau ir kāda alerģiska slimība, piemēram, astma. Taču tas nenozīmē, ka pārējie ir pasargāti no alerģijas, jo tā var skart arī pilnīgi veselu cilvēku jebkurā dzīves periodā.

Kā atpazīt acu alerģijas izpausmes?

Visbiežākie alerģisko konjunktivītu simptomi ir acu niezēšana, asarošana, apsārtums, atsevišķos gadījumos varbūt plakstu tūska, ka arī bailes no spožas gaismas, jeb tā dēvētā fotofobija. Alerģiskais konjunktivīts skar abas acis uzreiz. Ja iekaisumu novērojat tikai vienā acī, tad tam par iemeslu var būt kas cits, taču noteikti jākonsultējas ar acu ārstu abos iepriekšminētajos gadījumos. Ļoti svarīgi acis neberzēt, jo simptomus tas neatvieglos, tikai vairāk kairinās acis un pastiprinās iekaisumu.

Biežāk sastopamie alerģiju ierosinātāji

Alerģijas var iedalīt sezonālajās un pastāvīgajās. Sezonālās alerģijas izpausmes mums liek par sevi atcerēties pavasarī un vasarā, kad visapkārt ir ziedputekšņi. Turklāt ziedputekšņi nav  tikai ziediem, bet, piemēram, arī labības vārpām, plaukstošiem bērziem un pat nātrei. Savukārt, ja ar alergēnu saskaramies visa gada garumā, tā klasificējama kā pastāvīga. Šādu alerģiju ierosinātāji ir dažnedažādi, piemēram, ir alerģija pret dzīvnieku spalvām, putekļiem, medikamentiem, kosmētiku, sadzīves ķīmiju, produktiem, konservantiem… un tā šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Tāpat alerģijas mēz ierosināt acī nejauši iekļuvuši kairinātāji. Lai varētu palīdzēt pacientam un precīzi noteikt, kāds alergēns ierosinājis tādu vai citādu alerģijas izpausmes veidu, nepieciešams konsultēties ar alergologu un acu ārstu, ja alerģija skar acis. Alergologs izmantos noteiktus testus, palīdzot Jums noskaidrot un uzzināt, no kādiem alergēniem turpmāk jāizvarās.

Kas īsti ir siena drudzis?

Siena drudzis ir viens no izplatītākajiem sezonālas alerģijas veidiem, kad skaistajā ziedēšanas laikā ziedputekšņi pamanās nomocīt mūsu elpceļus un kairina acis. Galvenie siena drudža simptomi ir vienlaikus iekaisušas, niezošas acis un izdalījumi no deguna. Ja Jums ir siena drudzis, tad šajā periodā, ja iespējams, vairāk uzturieties iekštelpās! Braucot ar auto vai atrodoties mājās no rītiem un vakaros, turiet logus aizvērtus, jo šajos diennakts laikos ziedputekšņu ir visvairāk. Ejot ārā, laicīgi iedzeriet antihistamīna medikamentus, ja ārsts Jums tādus nozīmējis, un noteikti izmantojiet saulesbrilles- tās pasargās acis no ziedputekšņiem!

Kā atvieglot alerģisko acu simptomus?

Lai atvieglotu acs alerģijas simptomus, var lietot acu pilienus – mākslīgās asaras. Šādus acu pilienus var nopirkt bez receptes, un ar to palīdzību „izskalot” alergēnu no acīm, tā mazinot alerģiska konjunktivīta simptomus. Tomēr, nevajadzētu sevi mocīt un likt paciest šos te simptomus, bet pēc iespējas ātrāk meklēt speciālista palīdzību! Vizīte pie acu ārsta palīdzēs noskaidrot, vai ir nepieciešams izrakstīt kādus konkrētus pretalerģijas acu pilienus, un, ja tas būs nepieciešams, saņemsiet recepti medikamentu iegādei.

Lai kaut nedaudz mazinātu diskomfortu, ko izjūtat acu alerģijas izpausmes laikā, sekojiet līdzi plakstu un skropstu higiēnai! Nomazgājiet acis zem tekoša ūdens, vai izmantojiet aukstas kompreses, kas palīdzēs atvieglot simptomus un nomierinās acis. Iespējams, ārsts ieteiks Jums lietot antihistamīna jeb pretalerģijas preparātus, kas palīdzēs organismam cīnīties ar alergēnu, un atvieglos vai pat pilnībā noņems simptomus. Ja ārstēšana nelīdz- alerģiskās pazīmes nemazinās un nepāriet, tas nozīme, ka saskare ar alergēnu ir joprojām un nepieciešams konsultēties ar ārstu alergologu, lai noskaidrotu alergēna veidu.

Ir svarīgi neatlikt terapiju, bet laicīgi cīnīties ar alerģijas izpausmēm, lai netiktu ierosināts dziļāks un smagāks acs infekciju risks!

Svešvārds “konjunktivīts”, iespējams, nemaz neizteiks šīs nepatīkamās acu kaites būtību. Taču, ja sakām “acu iekaisums”, daudzi mās ar galvu, sakot- jā, zināma un nepatīkama sajūta, no kuras atbrīvoties vēlamies pēc iespējas ātrāk!

Konjunktivīts ir ļoti bieži sastopama, nepatīkama, taču ne bīstama slimība. Pirmās pazīmes, kas palīdzēs atpazīt un liecinās par konjunktivītu:

• acs hiperēmija jeb apsārtums;
• plakstu konjunktīvas tūska (vieglākajos gadījumos) vai arī acs ābola konjunktīvas tūska (smagākajos gadījumos);
• asarošana;
• niezēšana;
• graušana jeb smilšu sajūta acīs;
• gļotaini (vīrusa konjunktivīta gadījumā) vai gļotaini-strutaini (bakteriālā konjunktivīta gadījumā) izdalījumi;
• plakstu tūska (pie alerģiska konjunktivīta);
• var būt nepatika pret gaismu;
• redzes traucējumi (galvenokārt akūta konjunktivīta gadījuma).

Tātad, kaite var izpausties atšķirīgi un izpausmes ietekmē konjunktivīta veids, kas skāris acis.

Pēc savas izcelsmes konjunktivīts var būt bakteriāls, vīrusa vai arī alerģisks.

Vīrusa konjunktivīts parasti rodas uzreiz abās acīs un kopā ar organisma vispārējo saaukstēšanos, vai nu kad ir iesnas, klepus vai elpceļu iekaisums.

Bakteriālo konjunktivītu izraisa baktērijas, visbiežāk tās ir stafilokoka vai streptokoka baktērijas. Tas visbiežāk rodas vienā no acīm, bet ātri var skart arī otro aci, jo konjunktivīts ir ļoti lipīgs- ja neievēro higiēnas prasības, var ļoti viegli inficēties. Vienīgais no konjunktivīta veidiem, kas nav lipīgs, ir alerģisks konjunktivīts, kas rodas, kad kāds konkrēts alergēns iekļūst acīs.

Kas ierosina konjunktivītu?

Par iemeslu konjunktivītam var arī būt vielmaiņas traucējumi, acs plakstu saslimšanas (blefarīts, mieža grauds), nekoriģēti refrakcijas traucējumi (tuvredzība, tālredzība, astigmātisms), deguna un arīdzan deguna blakusdobumu saslimšanas.

Konjunktivīts var rasties akūti, kas vēlāk, ja netiek ārstēts, var pāriet hroniskā formā. Akūts konjunktivīts var rasties mazinoties imunitātei vai arī pēc acs traumas, vai arī, ja infekcija iekļūst acīs tiešā veidā ar netīriem priekšmetiem vai rokām. Hronisks konjunktivīts rodas, kad konjunktīva tiek ilgstoši kairināta (dūmi, putekļi), vai arī avitaminozes gadījumā (kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā). Der atcerēties, ka vienreiz izārstēts konjunktivīts nenozīmē, ka mūsu acis kļūs imūnas pret to! Jā, konjunktivīts mēdz atkārtoties.

Cik ilgi un ar ko ārstēsim?

Ārstējot, konjunktivīts pāriet 7-10 dienu laikā, bet dažkārt ilgst līdz pat divām nedēļām. Ja manāt konjunktivīta pazīmes, pirmā palīdzība ir acu skalošana un mazgāšana vai mākslīgo asaru pilināšana. Vismaz divas reizes dienā acis jāskalo ar remdenu, tekošu ūdeni. Tāpat kā jaundzimušiem mazuļiem, ar verdošu ūdeni var apliet kumelītes. Kad uzlējums atdzisis, ar tīru vates plāksnīti noslaukām acis. Šis ieteikums vien nederēs, ja jūsu acis ir alerģiskas un nepanes ziedputekšņus. Tad kumelīšu vietā vislabāk ņemam talkā ūdeni! Vai arī nomazgāt acis ar bērnu ziepēm un noskalot ar lielu ūdens daudzumu. Atceries, katrai acij izmanto savu vates piciņu!

Silta vide vairo baktērijas- rūpējies par higiēnu!

Nedrīkst taisīt siltas kompreses, jo silta, mitra un noslēgta vide ir perfekta vieta mikrobu un baktēriju vairošanai. Cilvēkam, kurš sirgst ar konjunktivītu, acu higiēna ir ļoti svarīga. Tā kā konjunktivīts ir ļoti lipīgs, jāievēro noteiktās higiēnas prasības, lai neinficētu apkārtējos. Lieku reizi nepieskarties sejai un acīm, biežāk mazgājiet rokas, tāpat mainiet biežāk gultas veļu, jo īpaši spilvendrānas, bet sejas slaucīšanai lietojiet papīra dvieļus/salvetes, nevis auduma dvieļus un kabatlakatiņus! Izmantojiet personīgos higiēnas priekšmetus, nevis svešus! Vēdiniet telpas, biežāk veiciet mitro uzkopšanu un iesaku nomazgāt arīdzan durvju rokturus!

Ja 3-4 dienu laikā nejūtat uzlabojumu un iekaisums nepāriet, noteikti konsultējieties ar acu ārstu! Acu ārsts var paņemt uzsējumu, lai noskaidrotu konjunktivīta izraisītāju un nozīmētu konkrētu medikamentozu ārstēšanu.

Vecāki, nevediet slimus mazuļus uz bērnu dārzu!

No konjunktivīta neesam pasargāti neviens un tas var rasties jebkurā vecumā. Ļoti bieži to novēro arī bērniem un zīdainīšiem. Ja konjunktivīta pazīmes ir paradījušās bērnam, to nedrīkst atstāt bez uzmanības un nepieciešama konsultācija ar acu ārstu. Nedrīkst novilcināt laiku un gaidīt, kad tas pats no sevis pāries pēc dažām dienām! Biežākais konjunktivīta veids, kas piemeklē bērnus, ir bakteriāls konjunktivīts, jo bērni bieži berzē acis ar netīrām rokām. Jāatceras, ka bakteriāls konjunktivīts ir ļoti lipīgs! Bērns jāuzrauga, kā arī jānodrošina viņam personīgie higiēna līdzekļi, ko neviens cits bērns vai pieaugušais nelietos.

Optikas salonu Metropole optometriste Viktorija Vlasenko atgādina: kamēr bērnam ir konjunktivīts, viņš nedrīkst apmeklēt sabiedriskas vietas, it īpaši viņu nevajag vest uz bērnudārzu vai skolu, citādāk ar konjunktivītu var viegli saslimt arī pārējie bērni!

Alerģiski acu iekaisumi jeb alerģiskie konjunktivīti ir konjunktīvas (membrānas, kas sedz acs baltumu) iekaisums alergēna dēļ. Biežāk slimo cilvēki, kuriem jau ir kāda alerģiska slimība, piemēram, astma, ādas ekzēma, siena drudzis, bet alerģiju var iegūt arī pilnīgi veseli cilvēki jebkurā dzīves posmā.

Biežākie alergēni:

• Ziedputekšņi
• Mājas putekļu ērce
• Dzīvnieku spalva un siekalas
• Smaržas un kosmētika
• Medikamenti ādai
• Gaisa piesārņojums, cigarešu dūmi, izplūdes gāzes
• Acu pilieni (uz pilienos esošiem konservantiem)

Alerģisko konjunktivītu simptomi:

• Skar abas acis
• Nieze un asarošana
• Apsārtums, ko rada perifēro mazo asinsvadu    paplašināšanās alergēna ietekmē
• Tūska
• Gaismas bailes jeb fotofobija
• Plakstu tūska
• Svešķermeņa sajūta

Nieze ir visraksturīgākais alerģisku acu iekaisumu simptoms, un to sastop 75 % pacientu. Otrs biežākais simptoms ir apsārtums. Sūdzības pastiprinās, kad ārā valda sauss un silts laiks, turpretī vēss un mitrs laiks rada atvieglojumu.

Slimības diagnostika ir apgrūtināta, jo daudzi simptomi ir nespecifiski, bet būtiska ir pacienta iztaujāšana par sūdzību parādīšanās laiku, provocējošiem faktoriem, blakus saslimšanām, slimībām ģimenē. Bieži vien jānoskaidro jautājumi par hobijiem, darba vidi, ceļojumiem pēdējā laikā.

Vēl sastop t.s. gigantpapillāro konjunktivītu, kas raksturīgs kontaktlēcu valkātājiem un t.s. fliktenulāro keratokonjunktivītu, kas ir kā hipersensibilitāte un iekaisīga reakcija uz baktēriju, piemēram, stafilakoku, hlamīdiju, kandidu un citiem izraisītājiem.

Ārstēšana:

• Būtiski atpazīt alergēnu, kas rada sūdzības un izvairīties no tā, ja iespējams
• Acu plakstu un skropstu higiēna
• Pirms nokļūstat pie acu ārsta varētu likt acu rajonā aukstas kompreses, lietot mākslīgo asaru pilienus, kas nopērkami bez receptes. Piemērotus pretalerģijas acu pilienus Jums var nozīmēt acu ārsts
• Antihistamīna preparāti
• Kortikosteroīdus saturoši acu pilieni – bet, ilgstoši lietojot, var attīstīties katarakta un paaugstināties acs iekšējais spiediens
• Nesteroīdo pretriekaisuma līdzekļu acu pilieni

Alerģiskus acs iekaisumus būtiski atpazīt, jo savlaicīgi uzsākot terapiju ātrāk novērsīsim nepatīkamos simptomus un izvairīsimies no dziļākas acs infekcijas riska.

Oftalmologs

Dr. Lija Karlsone

Atbilstoša kopšanas šķīduma nozīmēšana būtiski palielina kontaktlēcu nēsāšanas komfortu un ilgumu.

Ideālais kopšanas šķīdums.

Visas kompānijas, kas ražo kontaktlēcu kopšanas šķīdumus, tiecas pēc pieciem zelta kritērijiem. Ideālais kopšanas šķīdums:

1. dezinficē
2. nav alerģisks acs virsmai
3. vienkārši lietojams
4. efektīvi attīra no nogulsnēm (tauki, olbaltumi un citi)
5. pieejams

Nesaderības izpratne.

Nozīmējot kopšanas šķīdumu speciālists ņem vērā vairākus kritērijus:

1. Detalizēta pacienta anamnēze („redzes vēsture”)
2. Kontaktlēcu materiāls
3. Pacienta līdzestības potenciāls

Ir zināms, ka kontaktlēcu kopšanas šķīdumi var izraisīt acs priekšējo daļu alerģisko reakciju. Parasti klīniski nozīmīgāku alerģisko reakciju izraisa konservants, kas ir kopšanas šķīduma sastāvā- polyhexinide (PHMB)- savienojumā ar liela ūdens satura (hidrogēla) kontaktlēcu materiāliem. Bet ir pierādīts, ka arī citi konservanti var provocēt dažādas pakāpes alerģiskas reakcijas gan ar hidrogēla, gan ar silikonhidrogēla kontaktlēcu materiāliem.

No visa iepriekšminētā var secināt:

1. Ja jums ir nozīmēts konkrēts kopšanas šķīdums, nemainiet bez speciālista (optometrista vai acu ārsta) konsultācijas.
2. Parasti alerģisko reakciju provocē ne tikai kopšanas šķīdums pats par sevi, bet gan biežāk konkrēta kopšanas šķīduma un konkrēta kontaktlēcu materiāla nesaderība.
3. Ja jums ir dedzinoša sajūta, kas pēcāk pāriet, ieliekot kontaktlēcas (tikko izņemtas no konteinera ar kopšanas šķīdumu), ir jādomā par iespējamo alerģiju.
4. Problēmu var arī nejust. Kad acs ir adaptējusies kontaktlēcu nēsāšanai, tai samazinās virsmas jutība, līdz ar to ļoti bieži cilvēks var arī nezināt, ka ir problēma. To var atklāt tikai kontroles vizītes laikā, kura kontaktlēcu nēsātājiem notiek ik pēc pusgada.

Dažreiz atbilstošā kopšanas šķīduma piemeklēšana ir visai smalks pasākums.

Gadījums no prakses.

Jaunā sieviete, kura agrāk nav nēsājusi kontaktlēcas, atnāca uz pirmo kontaktlēcu vizīti. Vizītes laikā netika atklātas nekādas problēmas un tika uzliktas mīkstas 1 mēneša kontaktlēcas X plus nozīmēts kopšanas šķīdums Y.

Obligātā kontroles vizīte ir pēc mēneša, kur speciālists skatās, kā acis reaģē uz kontaktlēcām un jautā pacientam ,kā viņš jūtas ar kontaktlēcām, vai tās acīm nesagādā problēmas. Šādas apskates laikā ar mikroskopu tika atklāta nopietna alerģiska reakcija, kas prasīja atbilstošu aprūpi.

Kontaktlēcu nēsāšana tika atjaunota pēc 2 nedēļām. Tad bija nozīmētas kontaktlēcas X un nozīmētas kopšanas šķīdums Z. Atkārtotā kontroles vizītē pēc mēneša vairs nekādas alerģiskas reakcija netika konstatētas.

Līdz ar to tika parakstītas kontaktlēcas X un kopšanas šķīdums Z.

Iepriekš aprakstītais gadījums nav retums un aptuveni 1 no 20 cilvēkiem ir nepiemērots kopšanas šķīdums.