Galvenokārt sūdzības saistītas ar acu gļotādas iekaisumu, kas izraisa asarošanu vai gļotaini ūdeņainus izdalījumus, apsārtumu, graušanas sajūtu.  Var novērot arī plakstiņu ādas apsārtumu, tūsku, niezi, tumšus  lokus  zem acīm. Bieži acu alerģija kombinējas ar izdalījumiem no deguna, šķavām, aizliktu degunu. Tas raksturīgs sezonālām alerģiskām izpausmēm.

Acu ārsts pārbauda redzes asumu, mēra acu spiedienu un biomikroskopiski izvērtē acs priekšējās un mugurējās daļas, lai diferencētu  acu diskomforta iemeslu, jo atsevišķām acu slimībām simptomi var noritēt līdzīgi.

Alerģisks konjunktivīts ~ 70% gadījumu saistīts ar personīgo atopiju vai tās esamību ģimenē. Tādēļ ārsts pacientu izjautā par polinozi (siena drudzi), astmu, atopisku dermatītu vai alerģisku ekzēmu un pārtikas alerģiju.

Alerģija var piemeklēt  arī kontaktlēcu nēsātājus vai cilvēkus ar acu protēzi. Kontaktlēcu nēsātājiem alerģiskās izpausmes ir mazāk izteiktas, ja izvēlas vienas dienas vai bieži nomaināmās (2-4nedēļu) kontaktlēcas.  Bet, ja parādās nieze, gļotaini izdalījumi, diskomforts, nēsājot kontaktlēcas, jāapmeklē acu ārsts, lai pārbaudītu acu veselību un pārrunātu kontaktlēcu nēsāšanas un kopšanas režīmu -- nomainot bojātas kontaktlēcas, samazinot nēsāšanas laiku un optimizējot kopšanas režīmu.

Acu ārstam bieži jāsastopas ar kontakta hipersensivitāti acu pilienu lietošanas dēļ. Hipersensivitāte arī  ir nepareiza organisma reakcija pret vielām, un tās izpausmes ir līdzīgas alerģijai, bet nav iesaistīta organisma imūnā sistēma. Tā izpaužas kā nieze, ar plakstu ādas sausumu un apsārtumu. Bieži apakšējos plakstiņus skar dermatīts,kas var stiepties līdz pat vaigiem. Šajos gadījumos iespēju robežās atceļ  kontakta dermatītu izraisošo medikamentu vai aizvieto to ar bez konservantu formu. Tādā gadījumā nepatīkamie simptomi pāriet pāris dienu laikā, bet nepieciešamības gadījumā jāuzsāk lokāla ārstēšana.

Akūta alerģija var noritēt  ar izteiktām konjunktīvas un sistēmiskām reakcijām.

Ārstēšana ietver:

1)izvairīšanos no alergēna, tādēļ ārsta ieteikumi  būs atkarīgi no izraisītāja dabas.

Pavasarī aktuāli būs ārējās vides alergēni – ziedputekšņi (bērzu, alkšņu, zāles utt.) Cilvēkam ar ziedputekšņu alerģiju jācenšas attiecīgā auga ziedēšanas laikā mazāk uzturēties dabā. Nomainīt apģērbu, uz kura atrodas alergēni pirms ieiešanas guļamistabā. Nēsāt cepuri vai lakatu, lai matos neuzkrājas ziedputekšņi.

Saulainā laikā brīvā dabā noteikti nēsāt saulesbrilles, lai pasargātu acis no UV starojuma!

Iekštelpu alergēni- mājas putekļu ērcītes izraisītas alerģijas gadījumos pastiprināta uzmanība jāpievērš gultasveļas, matraču, spilvenu higiēnas un telpu ventilācijas jautājumiem.

Dzīvnieku alergēnu izraisītas alerģijas gadījumos vēlams būtu šķirties no mājdzīvnieka vai neuzturēties ar to vienās telpās, bet ja tas nav iespējams, tad regulāri jāveic telpu uzkopšana, pastiprinātu uzmanību pievēršot mīkstajām mēbelēm, matračiem un paklājiem.

2) vēsas kompreses uz plakstiem vairākas reizes dienā, lai mazinātu tūsku un diskomfortu

3)mākslīgo asaru lietošana, lai noskalotu alergēnu no acs virsmas

4)lokāla ārstēšana ar pilieniem un ziedēm, deguna aerosoliem vai sistēmiski ar tabletēm acu ārsta, LOR vai alergologa uzraudzībā. Cilvēkiem ar sezonālām alerģijām iespējams savlaicīgi uzsākt profilaktisku pretalerģijas terapiju, pirms izraisītāja un līdz ar to arī simptomu parādīšanās.

Paldies par konsultciju Capital Clinic Riga oftalmoloģei Ilvai Pūķei.