Arvien vairāk arī literatūrā parādās raksti par tā saukto COMPUTER VISON SYNDROM (CVS) - datoru lietotāju redzes sindromu. Dažādos pētījumos ir izpētītas sūdzības, kuras var rasties datoru lietotājiem, jo ikdienas praksē arvien vairāk var sastapties ar pacientiem, kas sūdzas par nogurumu un diskomfortu, strādājot ar datoru. Ļoti plaši tiek runāts par miopijas izveidošanos datoru lietotājiem, jo pacienti bieži sūdzas par redzes kvalitātes pasliktināšanos, īpaši vakaros.

Kas ir datoru lietotāju redzes sindroms?

Datora lietotāju redzes sindroms ir acu un redzes problēmu komplekss, kas rodas pēc ilgstoša darba ar datoru. Pētījumos ir pierādīts, ka 50% -90% cilvēku izjūt CVS simptomus. Tomēr rūpīgi sekojot dažādiem norādījumiem, ir iespējams izvairīties no šiem simptomiem. Ikdienā cilvēki veicot savus darba pienākumus ļoti reti ievēro darba režīmu -- pauzes. Acis visu laiku skatās uz datoru, tiek fokusētas vienā attālumā, līdz ar to tiek novājināta redzes sistēma. Lai noturētu skaidru attēlu, datorlietotāji nemitīgi maina fokusāciju, līdz ar to tiek noslogoti acu muskuļi, kas rada atkārtotu stresu.

Daudzi pētījumi liecina, ka 75%-90% datorlietotāju izjūt redzes problēmas, bet 22% ir balsta kustību aparāta problēmas. Visbiežāk tiek minētas sekojošas datorlietotāju sūdzības: acu sāpes; dubultošanās; galvas sāpes; fotofobija- gaismas bailes; neskaidra redze; seku attēli; sausas, kairinātas acis; kakla un muguras sāpes.

Baush & Lomb ir veikuši pētījumu, ka 60 miljoniem cilvēku ir problēmas, strādājot ar datoru. Palielinoties datorlietotāju skaitam, pieaug arī sūdzības, līdz ar to šī problēma ļoti plaši tiek apspriesta medicīnas literatūrā. Indijas oftalmologu pētījumi pierāda, ka 90% no 70 miljoniem datorlietotāju tiek konstatēts CVS.

Amerikas optometristu asociācijas veiktajā pētījumā minēts, ka vairāk kā 80% pacientiem, kuri lieto datoru, būtiskākās sūdzības ir acu sasprindzinājums jeb nogurums, kā arī 50% sūdzas par izplūdušu redzi un galvassāpēm.

Raksturīgākās datora lietotāju simptomu kategorijas

Sheedy klasificē sekojošas simptomu kategorijas, kur klāt ir simptomi un iespējamās diagnozes.

Kas izraisa CVS un kā atšķiras datoru lietotājs no datoru nelietotāja?

Datoru lietotāju sindroma simptomus visbiežāk rada:

• slikts apgaismojums;
• žilbinājums uz datora ekrāna;
• distances neievērošana un darba vietas apstākļi;
• nepareizs skata leņķis;
• nekoriģētās redzes problēmas;
• visu faktoru savstarpējās kombinācijas.

Datorlietotājiem un nelietotājiem ir kopīga iezīme -- tie visi veic ilgstošu tuvuma darbu. Tomēr pastāv atšķirība, kāda veida tuvuma darbs tas ir. Ir pierādīts, ka no visiem video displeju terminālu (VTD) lietotājiem visbiežāk sūdzības rodas datu ievades operatoriem.

Datoru lietotājiem par spīti atspīdumiem no monitora un flikera efektam, akomodācijas darbībai jābūt adekvātai. Salīdzinot datorlietotājus un cilvēkus, kam darbs saistīts ar drukātu tekstu uz papīra, vienmēr tiek minēta būtiskākā atšķirība:

1. Skata leņķis. Drukāts teksts lasītājiem parasti ir novietots zemāk par horizontālo acu līniju, līdz ar to acis skatās uz leju. Savukārt datora ekrāns parasti ir novietots nedaudz zemāk kā acu līmenis, bet reizēm pat standarti netiek ievēroti, un sūdzības rodas biežāk. Skata leņķis datora lietotājiem var būt dažāds:

• Kad skatiens vērsts taisni uz priekšu, acis ir palti atvērtas, un asaras iztvaiko daudz ātrāk. Šādos gadījumos parādās sausās acs simptomi. Stāvokli var pasliktināt sliktais gaiss telpās, kondicionieri.
• Kad skata leņķis vērsts uz leju- lai lasītu tekstu (arī drukātu tekstu), plaksti nedaudz nosedz zīlīti, līdz ar to samazinot akomodācijas slodzi.
• Skatiens vērsts uz augšu parasti visbiežāk ir bifokālo briļļu nēsātājiem, kad tie meklē ērtāko pozīciju, lai varēt salasīt tekstu uz ekrāna.

2. Visatšķirīgākā sūdzība ir apžilbums (glare) - žilbināšana, kas var izraisīt datorlietotāju simptomus. Šai kategorijai var pieskaitīt arī ekrāna refleksus, fotofobiju.

Atspīdumi no datora virsmas rodas daudz vairāk kā no papīra, līdz ar to diskomforts datoru lietotāju vidū pieaug.

Kā izvairīties no datoru lietotāju sindroma?

Optometristam un oftalmologam ir jāsaprot, kas ir īstais problēmas cēlonis -- vai nu nepareizie darba vietas apstākļi vai akomodācijas un binokularitātes problēmas. Papildus ikdienas izmeklēšanai, ir jāatgriežas pie sākotnējām sūdzībām, ar kurām nācis pacients. Problēmas risināšana ir ergonomiskie apstākļu izvērtēšana (ergonomika) vai refrakcijas koriģēšana jo ir pierādīts, ka pat neliels astigmātisms rada diskomfortu, strādājot ar datoru, līdz ar to datora lietotājiem ir nepieciešama pilna korekcija.

To pierāda arī pētījums, kas tika veikts pētījums optometrista praksē noteiktai cilvēku grupai, kuri lieto datoru. Visbiežāk par nogurumu pie datora sūdzas nekoriģētie pacienti. Tika konstatēts, ka neviens no datorlietotājiem šajā grupā neievēro mikropauzes. Apskatītajai populācijai bija raksturīgas datora lietotāju redzes sindroma sūdzības, kontaktlēcas nēsājošiem datora lietotājiem biežākā sūdzība ir sausas acis, acu nogurums un graušanas sajūta, kas norāda, ka kontaktlēcas nav labākais korekcijas līdzeklis darbā ar datoru. 45% koriģēto pacientu ar miopiju sūdzas par redzes pazemināšanos tālumā, kas liek domāt par miopijas progresēšanu pieaugušo vecumā.

Izmantotā literatūra:

1. James E. Sheedy, O.D., Ph.D. The Bottom Line on Fixing Computer -- Related Vision ang Eye Problems. Journal of the American Optometric Associantion, September 1996
2. Scheiman M. Accomodative and binocular vision disorders associated with video display termināls: diagnosis and management issues. J Am Optom Assoc 1996
3. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002
4. Mutti, Zdnik K. Is computer use a risk factor for myopia? J Am Optom Assoc 1996 September
5. W. David Thomson Eye problems and visual display termināls- the facts and fallacies. Opthal.Physiol.Opt. 1998
6. Dillon, A. Reading from paper versus screens: a critical review of the empirical literature. Ergonomics, 1992
7. Larry K. Wan, OD, Gary Heiting, OD Computer Eye Strain:10 Steps for Relief.

Cilvēkiem, kas lieto datoru vairāk par 2 stundām dienā, ir nepieciešams profilaktiski veikt redzes pārbaudi katru gadu, lai pārliecinātos par datora radītām acu izmaiņām. Pārbaudes laikā optometrists izmeklē acu un redzes stāvokli, izvērtē darba režīmu un darba ergonomiku, dod padomus, kā varētu optimizēt darba apstākļus, iesaka acu vingrinājumus, dod slēdzienu par redzes stāvokļa atbilstību veicamajam darbam un izvērtē redzes korekcijas nepieciešamību. Nepieciešamības gadījumā izraksta redzes korekciju darbam ar datoru. Nodarbināto obligātas veselības pārbaudes (t.sk. redzes pārbaudes) un nepieciešamu optisko korekcijas līdzekļu nodrošināšanu nosaka Darba aizsardzības likums.

Saskaņā ar „Darba aizsardzības likuma” 15. panta nosacījumiem darba devējam jānodrošina obligātā veselības pārbaude (OVP) tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.

Reizi trijos gados OVP veic, ja nodarbināto veselību darba vidē ietekmē tādi MK 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1. pielikumā minēti veselībai kaitīgie darba vides faktori, kuriem nav noteiktas robežvērtības (piemēram, dažādas fiziskas pārslodzes, darbs ar datoru u.c.).

Nr.ūp.k.	Kaitīgie darba vides faktori	Piezīmes	Ārstu – speciālistu apskates
			Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates	Papildus nepieciešamās speciālistu apskates
4.10.	Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana	Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**	arodslimību ārsts, oftalmologs	neirologs, optometrists
4.11.	Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)	Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**	arodslimību ārsts, oftalmologs	neirologs, optometrists

** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz slēdzienu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei.

Saskaņā ar MK 06.08.2002 noteikumiem Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Šo noteikumu 11. punktā minēts, ka darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju, obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: pirms darba uzsākšanas ar displeju; periodiskās pārbaudes; ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju. Šo noteikumu 12. punktā minēto prasību „Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto” izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.