Arvien vairāk arī literatūrā parādās raksti par tā saukto COMPUTER VISON SYNDROM (CVS) - datoru lietotāju redzes sindromu. Dažādos pētījumos ir izpētītas sūdzības, kuras var rasties datoru lietotājiem, jo ikdienas praksē arvien vairāk var sastapties ar pacientiem, kas sūdzas par nogurumu un diskomfortu, strādājot ar datoru. Ļoti plaši tiek runāts par miopijas izveidošanos datoru lietotājiem, jo pacienti bieži sūdzas par redzes kvalitātes pasliktināšanos, īpaši vakaros.

Kas ir datoru lietotāju redzes sindroms?

Datora lietotāju redzes sindroms ir acu un redzes problēmu komplekss, kas rodas pēc ilgstoša darba ar datoru. Pētījumos ir pierādīts, ka 50% -90% cilvēku izjūt CVS simptomus. Tomēr rūpīgi sekojot dažādiem norādījumiem, ir iespējams izvairīties no šiem simptomiem. Ikdienā cilvēki veicot savus darba pienākumus ļoti reti ievēro darba režīmu -- pauzes. Acis visu laiku skatās uz datoru, tiek fokusētas vienā attālumā, līdz ar to tiek novājināta redzes sistēma. Lai noturētu skaidru attēlu, datorlietotāji nemitīgi maina fokusāciju, līdz ar to tiek noslogoti acu muskuļi, kas rada atkārtotu stresu.

Daudzi pētījumi liecina, ka 75%-90% datorlietotāju izjūt redzes problēmas, bet 22% ir balsta kustību aparāta problēmas. Visbiežāk tiek minētas sekojošas datorlietotāju sūdzības: acu sāpes; dubultošanās; galvas sāpes; fotofobija- gaismas bailes; neskaidra redze; seku attēli; sausas, kairinātas acis; kakla un muguras sāpes.

Baush & Lomb ir veikuši pētījumu, ka 60 miljoniem cilvēku ir problēmas, strādājot ar datoru. Palielinoties datorlietotāju skaitam, pieaug arī sūdzības, līdz ar to šī problēma ļoti plaši tiek apspriesta medicīnas literatūrā. Indijas oftalmologu pētījumi pierāda, ka 90% no 70 miljoniem datorlietotāju tiek konstatēts CVS.

Amerikas optometristu asociācijas veiktajā pētījumā minēts, ka vairāk kā 80% pacientiem, kuri lieto datoru, būtiskākās sūdzības ir acu sasprindzinājums jeb nogurums, kā arī 50% sūdzas par izplūdušu redzi un galvassāpēm.

Raksturīgākās datora lietotāju simptomu kategorijas

Sheedy klasificē sekojošas simptomu kategorijas, kur klāt ir simptomi un iespējamās diagnozes.

Kas izraisa CVS un kā atšķiras datoru lietotājs no datoru nelietotāja?

Datoru lietotāju sindroma simptomus visbiežāk rada:

• slikts apgaismojums;
• žilbinājums uz datora ekrāna;
• distances neievērošana un darba vietas apstākļi;
• nepareizs skata leņķis;
• nekoriģētās redzes problēmas;
• visu faktoru savstarpējās kombinācijas.

Datorlietotājiem un nelietotājiem ir kopīga iezīme -- tie visi veic ilgstošu tuvuma darbu. Tomēr pastāv atšķirība, kāda veida tuvuma darbs tas ir. Ir pierādīts, ka no visiem video displeju terminālu (VTD) lietotājiem visbiežāk sūdzības rodas datu ievades operatoriem.

Datoru lietotājiem par spīti atspīdumiem no monitora un flikera efektam, akomodācijas darbībai jābūt adekvātai. Salīdzinot datorlietotājus un cilvēkus, kam darbs saistīts ar drukātu tekstu uz papīra, vienmēr tiek minēta būtiskākā atšķirība:

1. Skata leņķis. Drukāts teksts lasītājiem parasti ir novietots zemāk par horizontālo acu līniju, līdz ar to acis skatās uz leju. Savukārt datora ekrāns parasti ir novietots nedaudz zemāk kā acu līmenis, bet reizēm pat standarti netiek ievēroti, un sūdzības rodas biežāk. Skata leņķis datora lietotājiem var būt dažāds:

• Kad skatiens vērsts taisni uz priekšu, acis ir palti atvērtas, un asaras iztvaiko daudz ātrāk. Šādos gadījumos parādās sausās acs simptomi. Stāvokli var pasliktināt sliktais gaiss telpās, kondicionieri.
• Kad skata leņķis vērsts uz leju- lai lasītu tekstu (arī drukātu tekstu), plaksti nedaudz nosedz zīlīti, līdz ar to samazinot akomodācijas slodzi.
• Skatiens vērsts uz augšu parasti visbiežāk ir bifokālo briļļu nēsātājiem, kad tie meklē ērtāko pozīciju, lai varēt salasīt tekstu uz ekrāna.

2. Visatšķirīgākā sūdzība ir apžilbums (glare) - žilbināšana, kas var izraisīt datorlietotāju simptomus. Šai kategorijai var pieskaitīt arī ekrāna refleksus, fotofobiju.

Atspīdumi no datora virsmas rodas daudz vairāk kā no papīra, līdz ar to diskomforts datoru lietotāju vidū pieaug.

Kā izvairīties no datoru lietotāju sindroma?

Optometristam un oftalmologam ir jāsaprot, kas ir īstais problēmas cēlonis -- vai nu nepareizie darba vietas apstākļi vai akomodācijas un binokularitātes problēmas. Papildus ikdienas izmeklēšanai, ir jāatgriežas pie sākotnējām sūdzībām, ar kurām nācis pacients. Problēmas risināšana ir ergonomiskie apstākļu izvērtēšana (ergonomika) vai refrakcijas koriģēšana jo ir pierādīts, ka pat neliels astigmātisms rada diskomfortu, strādājot ar datoru, līdz ar to datora lietotājiem ir nepieciešama pilna korekcija.

To pierāda arī pētījums, kas tika veikts pētījums optometrista praksē noteiktai cilvēku grupai, kuri lieto datoru. Visbiežāk par nogurumu pie datora sūdzas nekoriģētie pacienti. Tika konstatēts, ka neviens no datorlietotājiem šajā grupā neievēro mikropauzes. Apskatītajai populācijai bija raksturīgas datora lietotāju redzes sindroma sūdzības, kontaktlēcas nēsājošiem datora lietotājiem biežākā sūdzība ir sausas acis, acu nogurums un graušanas sajūta, kas norāda, ka kontaktlēcas nav labākais korekcijas līdzeklis darbā ar datoru. 45% koriģēto pacientu ar miopiju sūdzas par redzes pazemināšanos tālumā, kas liek domāt par miopijas progresēšanu pieaugušo vecumā.

Izmantotā literatūra:

1. James E. Sheedy, O.D., Ph.D. The Bottom Line on Fixing Computer -- Related Vision ang Eye Problems. Journal of the American Optometric Associantion, September 1996
2. Scheiman M. Accomodative and binocular vision disorders associated with video display termināls: diagnosis and management issues. J Am Optom Assoc 1996
3. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002
4. Mutti, Zdnik K. Is computer use a risk factor for myopia? J Am Optom Assoc 1996 September
5. W. David Thomson Eye problems and visual display termināls- the facts and fallacies. Opthal.Physiol.Opt. 1998
6. Dillon, A. Reading from paper versus screens: a critical review of the empirical literature. Ergonomics, 1992
7. Larry K. Wan, OD, Gary Heiting, OD Computer Eye Strain:10 Steps for Relief.

Cilvēkiem, kas lieto datoru vairāk par 2 stundām dienā, ir nepieciešams profilaktiski veikt redzes pārbaudi katru gadu, lai pārliecinātos par datora radītām acu izmaiņām. Pārbaudes laikā optometrists izmeklē acu un redzes stāvokli, izvērtē darba režīmu un darba ergonomiku, dod padomus, kā varētu optimizēt darba apstākļus, iesaka acu vingrinājumus, dod slēdzienu par redzes stāvokļa atbilstību veicamajam darbam un izvērtē redzes korekcijas nepieciešamību. Nepieciešamības gadījumā izraksta redzes korekciju darbam ar datoru. Nodarbināto obligātas veselības pārbaudes (t.sk. redzes pārbaudes) un nepieciešamu optisko korekcijas līdzekļu nodrošināšanu nosaka Darba aizsardzības likums.

Saskaņā ar „Darba aizsardzības likuma” 15. panta nosacījumiem darba devējam jānodrošina obligātā veselības pārbaude (OVP) tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.

Reizi trijos gados OVP veic, ja nodarbināto veselību darba vidē ietekmē tādi MK 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1. pielikumā minēti veselībai kaitīgie darba vides faktori, kuriem nav noteiktas robežvērtības (piemēram, dažādas fiziskas pārslodzes, darbs ar datoru u.c.).

Nr.ūp.k.	Kaitīgie darba vides faktori	Piezīmes	Ārstu – speciālistu apskates
			Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates	Papildus nepieciešamās speciālistu apskates
4.10.	Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana	Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**	arodslimību ārsts, oftalmologs	neirologs, optometrists
4.11.	Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)	Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**	arodslimību ārsts, oftalmologs	neirologs, optometrists

** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz slēdzienu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei.

Saskaņā ar MK 06.08.2002 noteikumiem Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Šo noteikumu 11. punktā minēts, ka darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju, obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: pirms darba uzsākšanas ar displeju; periodiskās pārbaudes; ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju. Šo noteikumu 12. punktā minēto prasību „Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto” izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Nogurušu acu cēloņi:

1. Alerģijas;
2. Acu sāpes;
3. Nogurums;
4. Konjunktivīts;
5. Neizgulēšanās;
6. Ilgstoša raudāšana;
7. Neadekvāta skābekļa piegāde radzenei;
8. Piesārņojums, putekļi;
9. Ilgstoša, pastāvīga datora lietošana;;
10. Ilgstoša lasīšana;
11. Atrašanās spilgtā apgaismojumā, apžilbums;
12. Sasprindzinājums, skatoties krēslas un tumsas apstākļos.

Nogurušu acu simptomi:

1. Smaguma sajūta acīs;
2. Dedzināšanas sajūta;
3. Kairinājums;
4. Acu apsārtums;
5. Niezēšana;
6. Sāpes;
7. Asarošana;
8. Sausuma sajūta;
9. Izplūdusi redzes, dubultošanās;
10. Galvas sāpes;
11. Sāpes sprandā;
12. Paaugstināta jutība uz gaismu.

Nogurušas acis mūsdienās ir ļoti bieži sastopama problēma. Daudzi pacienti optometrista vizītes laikā uzdod jautājumus, vai varētu ieteikt kādus vingrinājumus, kas uzlabo redzi. Pirmkārt ir jārunā ar pacientu par tā darba vietas iekārtošanu, kas tika minēts rakstā par ergonomiku darbā ar datoru. Protams, eksistē daudz un dažādi vingrinājumi, bet datorlietotājiem principā vislabāk būtu izskaidrot, ka šie vingrinājumi ir domāti acu atpūtināšanai nevis redzes uzlabošanai.

Katru vingrojumu atkārtot piecas reizes. Sākuma stāvoklis: sēdus, taisna mugura, skatiens vērsts tālumā.

1. Pacelt uzacis uz augšu, palikt šādā stāvoklī 3 sekundes. Tad cieši aizvērt acis un relaksēties 10-15 sekundes.
2. Nepagriežot galvu, vērst skatienu pa labi. Tad skatīties taisni uz priekšu. Pēc tam nepagriežot galvu, vērst skatienu pa kreisi. Skatīties taisni uz priekšu. To pašu atkārtot, vēršot skatienu uz augšu un leju.
3. Aizvērt labo aci, paturot kreiso aci vaļā. Tad aizvērt kreiso aci, paturot labo aci vaļā. Vingrojumu veikt ātrā tempā (5-10 sekundes).
4. Rādītājpirkstu pielikt pie degungala un skatīties uz to 3-5 sekundes. Tad skatīties tālumā 10-15 sekundes.
5. Aizvērt acis, nesasprindzinot acu muskulatūru (10-15 sekundes). Tad skatīties tālumā (10-15 sekundes).

Acu atpūtināšanai ir pieejami ļoti daudz dažādi vingrinājumi. Kādus padomus varat apskatīt arī šajā informatīvā publikācijā:  http://www.wikihow.com/Exercise-Your-Eyes

Izmantotā literatūra:

1. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002

2.http://www.iloveindia.com/home-remedies/symptoms-tired-eyes.html

1. Apgaismojums, tā kvalitāte.

Apgaismojums un vide ir galvenie faktori, ka veido kontrasta un atspīdumu problēmas. Galvenais iemesls parasti ir tas, ka telpā nav novietotas gaismas priekš VDT lietošanas, bet gan citiem ofisa darbiem, kas prasa savādāku gaismas avotu novietojumu un intensitāti. Izvēloties darba telpas apgaismojumu, jāņem vērā darba uzdevums (lasīšana no ekrāna, drukātu tekstu lasīšana, teksta ievadīšana u.tml.) un nodarbinātā individuālās redzes īpatnības.

2. Atspīdumi no loga vai apkārt esošās gaismas.

Atspīdumi apžilbina datora lietotāju, traucējot attēla saskatīšanu uz ekrāna. Rezultātā pieaug redzes sasprindzinājums, kas var izraisīt redzes traucējumus. Iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrāna, kuri var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērssienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, nodarbināto apģērba, mēbelēm utt. Atspīdumi visbiežāk rodas tad, ja displeji ir novietoti nepareizi, piemēram, ekrāns pret ekrānu vai ekrāns pret logu.

3.Datora monitora dizains, kontrasts, izšķirtspēja, flikera efekts, krāsas.

Ir jābūt labai izšķirtspējai, īpaši, ja ir jāstrādā garas darba stundas, jo literatūrā tiek minēts, ka dažu datoru izšķirtspēja ir daudz zemāka kā drukātam tekstam. Tas nozīmē, ka pie šāda datora nebūs ērti strādāt.

Vislabāk cilvēks jūtas strādājot pie datora ekrāna, kur ir teksts uz gaiša fona. Tas norāda uz to, ka no tumšajiem foniem labāk ir izvairīties. Dažādu krāsu kombināciju gadījumā attēla kontrastam un gaišumam (spilgtumam) jābūt viegli regulējamam.

Tekstam jābūt 3x lielākiem burtiem nekā mazākā izšķiramā teksta burtu lielums, kā arī zīmju izmēriem uz ekrāna un atstarpēm starp zīmēm ir jābūt pietiekami lielām, viegli salasāmām no optimālā attāluma.

Ir vērts pieminēt faktu, ka reizēm pacientu sūdzību vidū ir seku attēlu veidošanās. Šajā gadījumā jāizvairās no krāsainiem tekstiem- vislabāk ir melni simboli uz balta fona, bet jāizvairās no zaļiem simboliem uz melna fona.

1.att. Dažādu fonu iespējas.

1.attēlā redzam, ka datoru lietotāju redzes sindroma eksperts Sheedy iesaka izvairīties no zema kontrasta pamata fona, kā arī piemin, ka grūtāk strādāt ir, kad teksta fons ir daudzkrāsains.

4. Darba vietas iekārtojums- skata leņķis, distance.

Distance.

Displejam jābūt viegli pagriežamam un noliecamam, lai ērti varētu noregulēt attālumu un skata leņķi no nodarbinātā acīm līdz ekrānam. Displejam ir jābūt novietotam komfortablā skatīšanās attālumā (50-70cm).

2. att. Attālums līdz datora ekrānam.

Lai nodrošinātu piemērotu komfortu un maksimālo produktivitāti, iekārtu izvietojumam ir jābūt kustināmam. Krēslam ir jānodrošina ērta darba poza, tas nedrīkst ierobežot darbinieka kustības. Krēslam ir jābūt stabilam, viegli grozāmam ap savu asi (ieteicams uz 5 riteņiem). Jāizvēlas tāds darba krēsls, kam var regulēt sēdekļa un atzveltnes augstumu, sēdekļa dziļumu un slīpumu. Atzveltnei un sēdeklim ir jābūt polsterētiem un pārklātiem ar neslidenu, neelektrizējošu un gaisu caurlaidīgu materiālu. Piemērots sēdekļa augstums ir šāds: leņķis ceļa locītavā ir nedaudz lielāks par 90°, pēdas novietotas stabili uz grīdas. Tastatūras izmēriem un formai jābūt tādai, kas ļauj strādāt ātri un efektīvi. Tastatūrai jābūt viegli pārvietojamai pa darba virsmu un stabilai lietošanas laikā, kabelim pietiekami lokanam un garam, lai tastatūru varētu novietot vajadzīgajā attālumā no displeja ekrāna. Tā nedrīkst būt kopā ar datora ekrānu. Tastatūras korpusam nedrīkst būt asas šķautnes un stūri. Simboliem uz tastatūras taustiņiem ir jābūt kontrastainiem un labi salasāmiem. Tastatūru ieteicams novietot apmēram 45 -- 75 cm attālumā no nodarbinātā acīm.

Skata leņķis - ekrāna malai vajadzētu būt 10°-20° zem acu līmeņa un ekrāna apakšējai malai nevajadzētu būt vairāk kā 40° zem acu līmeņa. Tādējādi, ja ekrāns ir novietots 50cm attālumā no operatora, ideālajā variantā ekrāna augšējai malai vajadzētu būt 18 cm (kas atbilst 10°) zem horizonta, un ekrānam atrodoties 70cm attālumā, ekrāna augšējā mala atradīsies 25cm zem horizonta.

3.att. Skata leņķis

Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka skata leņķis būtiski ietekmē datora lietotāju komfortu, jo tas ietekmē akomodācijas un konverģences slodzi, radot nogurumu, kā arī sausuma sajūtu acīs.

4.att. Pārāk augstu novietota datora ekrāns.

Pie dažādiem skata leņķiem rodas dažādas sūdzības: kakla sāpes, muguras augšējās daļas sāpes, nogurušas acis un nogurdinoša skatīšanās uz ekrānu.

5. Regulāras pauzes pie datora.

Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūras materiālos tiek minēts, ka nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri pārtraukumi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav ieteicams atrasties pie monitora. Ja darbs saistīts ar datu nolasīšanu no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja darbs saistīts ar intensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā jāizvairās no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi. Amerikas Optometristu Asociācija ierosina, ka ieteicama ir atpūtas ik pēc 20 min- skatīšanās tālumā, novēršanās no datora ekrāna.

Tieši šis punkts ir viens no svarīgākajiem, kurš piemirstās datoru lietotājiem. Rezultātā rodas sūdzības Par paužu atgādināšanu sāk parādītes arvien plašāka informācija. Internetā pieejams bez maksas mājas lietotājiem, Break programma.

Tā ir paredzēta, lai brīdinātu lietotājus veikt pārtraukuma no darba. Lietotāji var uzlikt vēlamos uzstādījumus un ļaut programmai atgādināt par pauzēm. Piemēram, lietotāji var izvēlēties programmu, lai aktivizētu atgādinājumu mikropauzēm (sekundes), pārtraukumiem (minūtes) vai visa ekrāna izslēgšanas iespēju. Pēdējais režīms ir piemērots darbaholiķiem vai hronisku muguras sāpju pacientiem.. Lietotāji var arī izvēlēties, kā rīkoties- paļauties uz atgādinājumu vai ignorēt to.

Ļoti efektīvs veids ir pie datora ekrāna malas piestiprināt lapiņu ar uzrakstu „Pamirkšķini” – cilvēks, to izlasot, automātiski pamirkšķina. Mirkšķināšana ir būtiska asaru plēvītes nodrošināšanai, it īpaši datorlietotājiem un sausās acs pacientiem.

Atpūtinot acis, skatoties tālumā, sekojot tā sauktajam 20-20-20 likuma pamatprincipam, reizēm var izvairīties no datorlietotājasindroma. Tas nozīmē, ka ir pēc 20 min ir jāpaskatās tālumā uz 20 sekundēm. Tā kā šajā gadījumā tiek mainīta skata distance, tad tas palīdz izvairīties no izplūdušas redzes un fokusācijas sūdzībām, ko parasti piemin datoru lietotāji.

Izmantotā literatūra:

1. James E. Sheedy, OD, PhD, Vision at Computer Displays, 1995, Vision Analysis
2. Protecting Your Eyes at Work
3. Computer Vision Syndrome
4. Brendan McGuigan How can I Prevent Computer Vision Syndrome?
5. Dr. Jeffrey Anshel, O.D., Visual Ergonomics Specialist, Computer Vision Syndrome. March 12, 2007
6. Squidoo lens: “Computer Ergonomics” Types of Problems, June 29, 2009