acīm.lv » katarakta

Kas ir katarakta?

Evija Barkāne — Sun, 31 Jan 2016 08:00:02 +0000

Katarakta ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās, kā rezultātā pasliktinās redze, attēls kļūst miglains un saplūdis.

Vecuma katarakta

Šī slimība attīstās pakāpeniski un visbiežāk novērojama gados vecākiem cilvēkiem. Šī slimība parasti skar abas acis.

Vecuma kataraktas cēloņi nav īsti skaidri, taču riska faktori varētu būt:

 neveselīgs dzīvesveids (smēķēšana, alkohola lietošana, aptaukošanās),

 liela tuvredzība,

 specifiskas diētas,

 vispārējās veselības problēmas (cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens)

 iedzimtība,

 steroīdu lietošana,

 ultravioletā radiācija.

Sūdzības var būt dažādas – tas atkarīgs no kataraktas intensitātes. Sākumā var būt tā, ka novēro tikai to, ka redze kļuvusi nedaudz miglaināka, taču, kataraktai attīstoties, var novērot tādus simptomus kā:

 pelēki plankumi redzes laukā,

 grūtības lasīt,

 grūtības tumšā laikā vadīt automašīnu,

 žilbšana,

 attēla dubultošanās, skatoties ar vienu aci,

 krāsu redzes pasliktināšanās.

Lai gan slimības attīstības sākuma stadijā pacientam ir iespējams palīdzēt ar briļļu korekciju, tomēr kataraktu var ārstēt tikai ķirurģiski. Mūsdienās šī operācija tiek veikta ļoti bieži un parasti ir iegūstami ļoti labi rezultāti, taču jaunattīstības valstīs, kur šī ārstēšana nav pieejama, katarakta ir galvenais redzes zuduma iemesls. Kataraktas operācija tiek uzskatīta par vienu no visefektīvākajām operācijām, jo parasti tā būtiski uzlabo redzes, tātad arī dzīves kvalitāti, neietekmējot slimnieka vispārējo veselības stāvokli.

Kataraktas operācijas laikā no acs tiek izņemta apduļķotā lēca un tā tiek aizstāta ar mākslīgu lēcu vai arī tiek lietota stipru kontaktlēcu vai briļļu korekcija.

Citas kataraktas

Lai gan krietni retāk, tomēr ir sastopama arī iedzimta katarakta, traumatiska katarakta, toksiska katarakta un katarakta, ka ir kā rezultāts kādai citai saslimšanai.

Tātad katarakta var rasties arī kādas acs traumas rezultātā, medikamentu lietošanas rezultātā, kā arī kā rezultāts tādām saslimšanām kā, piemēram, cukura diabēts un dažādas ādas saslimšanām.

Ja katarakta rodas jau bērna vecumā, tad to sauc par iedzimtu kataraktu. Parasti šī slimība ir stacionāra, bet atsevišķos gadījumos mēdz arī progresēt. Arī iedzimtas kataraktas gadījumā vienīgais ārstēšanas veids ir ķirurģiska operācija, taču gadījumos, ja apduļķojuma intensiāte ir neliela, un redze ir pietiekama, lai lasītu rakstītu un veiktu darbu, ārstēšana nav nepieciešama.

Materiāls tapis sadrbībā ar acīm.lv jauno eksperti Kristīni Meļķi.

Kā smēķēšana ietekmē tavas acis?

Evija Barkāne — Wed, 24 Nov 2010 20:34:31 +0000

Ikdienā mēs nemaz neaizdomājamies, cik daudz tabakas dūmus mēs ieelpojam, cik daudz to ir apkārtējā vidē. Savukārt ir labi zināms, ka tabakas dūmi, kas nāk no cigaretēm, pīpēm un citiem tabakas izstrādājumiem, var radīt dažādas veselības problēmas gan pašiem smēķētājam, gan arī pasīvajiem smēķētājiem- cilvēkiem, kas nesmēķē, bet atrodas smēķētāju vidē.

Visbiežāk ir dzirdēts, ka smēķētāji biežāk tiek pakļauti stresam, tiem ir lielāks risks saslimt ar vēzi un kardiovaskulārām slimībām. Tomēr ļoti būtisks fakts ir smēķēšanas saistībai ar redzi.

Tabakas dūmi tiek iedalīti divās grupās:

- Sidestream smoke -- dūmi, kas nāk no apkārtējās vides, no smēķētāja cigaretes. Tie veicina 80% apkārtējās vides piesārņojumu un ir 46 reizes toksiskāki nekā tieši ieelpotie dūmi.

- Mainstrean smoke -- dūmi, kas nāk no cigaretes filtriem, tos ieelpo un izelpo smēķētājs.

Tabaks dūmi satur vairāk kā 4000 ķīmiskas vielas, to skaitā kancerogēnus, kairinātājus un iekaisumu izraisītājus. Tās nokļūst smēķētāja asinīs, ceļo pa ķermeni, kā arī ietekmē acis.

Dūmi veido aterosklerotiskus holesterīna vai tauku nogulsnējumus artēriju sieniņās, kas traucē asinsriti. Savukārt, nikotīns un karbona monoksīds ir galvenie aģenti, kas samazina artēriju elasticitāti, var radīt plīsumus, bojājumus. Smēķēšana, kā arī pasīvā smēķēšana, palielina sirds darbību, asins spiedienu, kas prasa lielāku skābekļa patēriņu no asinsvadiem, kuri satur augstu karbona monoksīda līmeni. Sirds muskuļa darbība tiek novājināta.

Kādas sekas smēķēšana atstāj uz bērnu redzes sistēmu?

Tā kā bērni nesmēķē (vismaz līdz pusaudžu gadiem) tie ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai, jo daudzu bērnu vecāki smēķē mājās vai mašīnās, kā arī apkārtējā vidē ir liela tabakas dūmu koncentrācija. Tā tiek saukta par pasīvo smēķēšanu. Tai ir negatīva iedarbība uz bērnu organismu un iekļauj sekojošas acu problēmas :

- Šķielēšana.

Ja māte grūtniecības laikā smēķē, tad šķielēšanas risks palielinās 6.55 reizes.

- Alerģiskie konjunktivīti.

Tie ir par 20% vairāk bērniem, kuri ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai.

Pieaugušie un smēķēšanas risks.

- Konjunktīvas iekaisumi- konjunktivīti.

Acs plānās virskārtas iekaisums, apsārtums, kairinājums. Dūmi var radīt hronisku acu apsārtumu, ietekmē asaru plēvītes stāvokli un rada iekaisumus.

- Sausā acs.

Smēķēšana rada kairinājumu, niezēšanu, dedzināšanas sajūtu acīs un asarošanu. Arī sausā acs šiem pacientiem ir hroniska saslimšana.

- Katarakta.

Zinātnieki ir veikuši pētījumus, kas pierāda, ka smēķētājiem katarakta izveidojas biežāk nekā nesmēķētājiem, kā arī tā straujāk progresē.

- Optiskā nerva bojājumi. Lai arī šis fakts vairāk attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir nepilnvērtīgs uzturs, tie regulāri daudz smēķē un lieto alkoholu, jāatceras, ka smēķēšana var izraisīt asins vadu sašaurināšanu vai saspiešanu. Tas var izraisīt acu spiediena palielināšanos un radīt glaukomu, kā arī optiskā nerva bojājumus ikvienam smēķētājam.

- Diabēta pacientiem kā zināms ir izmaiņas arī acs struktūrās. Plaši izplatīta ir diabētiskā retinopātija, kuras progresēšanu var veicināt smēķēšana. Tādēļ šiem pacientiem obligāti ir jāatmet smēķēšana.

- Smēķēšana grūtniecības laikā rada risku priekšlaicīgām dzemdībām, bērni biežāk piedzimst ar pazeminātu svaru, kā arī tiem ir lielāks risks saslimt ar bakteriālo meningītu.

- Greiva oftalmopātija jeb tiroīdā acu slimība- stāvoklis, kuram raksturīgs acu orbītas audu un muskuļu iekaisums. Smēķētājiem iznākums ir sliktāks kā nesmēķētājiem.

- Uveīts. Tam raksturīga acu vidējās zonas uveas iekaisums. Laboratoriju pētījumi pierāda, ka endotoksīns, kas ir atrasts tabakas dūmos, var izraisīt iekaisuma reakciju un akūtu uveītu.

- Makulas deģenerācija.

Lai arī tiek minētas daudzas acu komplikācijas smēķētājiem, tomēr par visbiežāko akluma cēloni smēķētājiem, tiek minēta ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, kas rada neatgriezenisku centrālās redzes zudumu.

Makulā (centrālā tīklenes vieta- atbild par centrālo redzi) ir vislabākā asins apgāde, kas asinsrites traucējumu rezultātā pasliktinās un rada makulas bojājumus, redzes zudumu. Iemesls, kāpēc rodas ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, konkrēti nav zināms, bet pētnieki ir pierādījuši, ka smēķēšana ir viens no riska faktoriem, kas to var veicināt, jo smēķēšana biežāk rada kardiovaskulārās slimības, kas savukārt veicina makulas deģenerāciju.

Ar vecumu saistītai makulas deģenerācijai ir divas formas:

sausā jeb atrofiskā forma. Tīklene paliek plānāka, un to nevar atjaunot. Tā ir tīklenes novājināšana. Reizēm multivitamīnu lietošana var palēnināt progresēšanu.
mitrā jeb eksudatīvā forma. Tīklenē veidojas jauni asinsvadi, veidojot asins šķidruma noplūdi, tādā veidā bojājot makulu. Stāvokļa stabilizēšanu var veikt ar lāzera palīdzību, kas iznīcina jaunveidotos asinsvadus un fotodinamisko terapiju, bet jāatceras, ka tas ir neatgriezenisks process. Zaudēto redzi vairs nav iespējams atjaunot. Otrā tipa deģenerācija ir biežāk satopama- pacients izjūt taisnu līniju kropļojumus, kā arī vēlāk pelēki vai melni plankumi parādās centrālajā redzē un traucē uztvert attēlu.

Vai atmetot smēķēšanu slimības izzūd?

Ir jāatceras, ja makulas deģenerācija ir izveidojusies, tā neizzudīs. Atmetot smēķēšanu process tiek „piebremzēts”, samazinās slimības progresēšanas varbūtība.

Kas būtu jāatceras?

- Smēķēšana ir makulas deģenerācijas attīstību veicinošs faktors.

- Nav efektīvas makulas deģenācijas ārstēšanas metodes.

- Atmetot smēķēšanu jums ilgstošāk saglabāsies laba redze.

Daži interesanti fakti, kas būtu jāzina par smēķēšanu un makulas deģenerāciju (šeit).

Esiet gudri un neignorējiet šos faktus! Izvēlaties atmest smēķēšanu un aizsargājiet savu ķermeni no nevajadzīgām veselības problēmām!

Redzes atjaunošana pēc veiktās kataraktas operācijas

Daktera Kuzņecova Klīnika — Wed, 27 Oct 2010 14:50:38 +0000

Pēc kataraktas operācijas acs ir afakiska, tas ir – tai nav lēcas. Tas nenozīmē, ka Jūs neko nevarēsiet redzēt. Vai Jūs esat kādreiz atvēruši acis zem ūdens? Aptuveni tāda pasaule izskatās ar kataraktas pacienta acīm pēc veiktās operācijas.

Jūs varēsiet orientēties telpā un veikt vienkāršas darbības. Lai atjaunotu Jūsu redzi pēc kataraktas operācijas var izmantot brilles vai kontaktlēcas vai mākslīgās lēcas (intraokulārās lēcas – saīsināti IOL), ko ievada (implantē) acī izoperētās apduļķotās lēcas vietā.

Intra okulārās lēcas implantēšana ir pati efektīvākā redzes korekcijas metode pēc kataraktas operācijas veikšanas. Tā ļauj iegūt ne tikai augstas pakāpes redzes asumu, bet arī atbrīvo no diskomforta sajūtas, ko izjūt pacienti, kuriem ir jānēsā brilles ar bieziem stikliem. Bez tam, mākslīgās lēcas ievietošana acī Jūs atbrīvos no nepieciešamības pirkt kontaktlēcas un to kopšanas līdzekļus vai dārgas brilles.

Taču pat pēc implantācijas operācijas dažiem pacientiem var būt pazemināts redzes asums, kas var būt paralēli noritošo acu saslimšanu sekas.

Intraokulārā lēca.

Intraokulārā lēca sastāv no optiskās daļas un atbalstošajiem elementiem, kas to notur acī. Pēc savām optiskajām īpašībām intraokulārā lēca ir tuva dabiskajai lēcai. Tā ir ļoti droša un var visu mūžu palikt Jūsu acī.
Eksistē daudz intraokulāro lēcu veidi. Pamatā tās ir mugurējās kameras lēcas, ko ievieto aiz varavīksnenes un zīlītes. To, kurš no lēcu tipiem ir Jūsu acij piemērots, izšķirs ķirurgs. Mākslīgās lēcas optiskais stiprums tiek katram pacientam piemeklēts individuāli, ņemot vērā pacienta acs optiskās un anatomiskās īpatnības.

Bez tam, ārsts ņem vērā Jūsu profesijas specifiku un sociālos apstākļus. Ja Jūs aizraujaties ar medībām, nodarbojaties ar sportu vai esat autovadītājs, Jums tiks ieteikta tāda tipa lēca, lai Jūs varat iztikt bez brillēm, kad nepieciešams redzēt tālumā.
Ja Jums ir nepieciešams daudz lasīt un rakstīt, tad mākslīgā lēca Jūs atbrīvos no nepieciešamības lietot brilles strādājot tāda veida darbus.
Ļoti retos gadījumos, kad ir ļoti smaga līdztekus noritoša patoloģija, acu ārsts var izlemt, ka implantēt intraokulāro lēcu nav mērķtiecīgi.

Pēcoperācijas periods
Pirmajās pēcoperācijas dienās apkārtējie priekšmeti Jums var izskatīties deformēti. Tā tas notiek, jo zīlīte ir paplašināta un atsevišķos gadījumos acī tiek uzliktas šuves. Kad acu zīlīte sašaurināsies, Jūs izjutīsiet redzes uzlabošanos, bet pēc veiktās operācijas dažam nedēļām jūsu redze būs pilnībā atjaunojusies.
Retos gadījumos ir iespējams, ka dažus mēnešus pēc lēcas izņemšanas operācijas mugurējā kapsula apduļķojas. Slimnieks izjūt zināmu redzes pasliktināšanos operētajā acī. Šādos gadījumos runā par atkārtoto kataraktu. Pārliecīgam uztraukumam nav pamata: pēc veiktās lāzera procedūras pielietošanas pēc dažām stundām redze atjaunojas.

Kā pareizi iepilināt acu pilienus.
Pusotru mēnesi, Jums būs nepieciešams patstāvīgi pilināt acu pilienus operētajā acī. Iemācieties, kā to pareizi darīt.

Lai iepilinātu acī pilienus, Jums galva nedaudz jāatliec atpakaļ.
Skatiens jāvērš uz augšu.
Nedaudz jāatvelk apakšējais plakstiņš un tai vietā jāiepilina pilieni.
Pietiek ar 1-2 pilieniem.
Cenšaties ar pipetes galu nepieskarties plakstiņu ādai un skropstām.
Ja jums ārsts ir nozīmējis vairākus medikamentus, tad starp to iepilināšanu ir jāievēro 20-30 sekunžu intervāls.

Padomi drīzākai izveseļošanai.
Lai pēcoperācijas periods priekš jums noritētu bez sarežģījumiem un ātri, Jums ir jāseko speciālistu ieteikumiem:

Pirmajās divās līdz trīs nedēļās cenšaties negulēt uz operētās acs pusi
Neberzējiet, nespaidiet un neaiztieciet aci ar rokām;
Izvairieties no ūdens un ziepju nokļūšanas acī, lai tā nenotiktu, uzlieciet uz operētās acs sterilu marles pārsēju un leikoplastu. Pēc dušas vēlams iepilināt acī dezinficējošus acu pilienus;
Centieties nepakļaut operēto aci straujām temperatūras svārstībām pirmajos trīs mēnešos pēc operācijas: atturieties no pirts, baseina, solārija, saunas apmeklējuma;
Neceliet smagumus;
Pirmajos trīs mēnešos pēc veiktās operācijas izvairieties no smaga fiziska darba veikšanas, it īpaši, no darba, kas saistīts ar strauju galvas noliekšanu uz leju un atrašanos šādā stāvoklī;
Lai paceltu priekšmetus no grīdas nepieliecieties, bet pietupieties;
Acu kosmētiku drīkst lietot ne ātrāk, kā mēnesi pēc veiktās operācijas;
Pilnībā ir jāizslēdz fiziskās aktivitātes, kas saistītas ar sportu pirmajos trijos mēnešos pēc operācijas. Ar laiku Jūs pakāpeniski varēsiet sākt rīta vingrošanu, tad peldēšanu, skriešanu un citas fiziskās aktivitātes, kas nav saistītas ar straujiem satricinājumiem un ķermeņa sasprindzinājumiem (pilnībā izslēdzama ir īso distanču skriešana, lēkšana ūdenī, jāšana, svarcelšana, bokss);
Nesēdieties pie automobiļa stūres, līdz acs nav pilnībā sadzijusi.
Izejot ārā lietojiet saulesbrilles!

Katarakta nav pasaules gals!

Daktera Kuzņecova Klīnika — Sun, 24 Oct 2010 15:56:06 +0000

Vai ārsts ir diagnosticējis jums kataraktu?

Atceraties – Jūs neesat viens, kuram ir ciešanas: tikpat kā puse zemeslodes iedzīvotāju, pēc 40 gadu vecuma sirgst ar kataraktu. Mūsdienīgās medicīnas tehnoloģijas palīdz sekmīgi cīnīties ar kataraktu.

Miljons cilvēku ik gadus tiek veiktas kataraktas operācijas, kā rezultātā viņiem tiek atgriezta iespēja no jauna saskatīt pasauli un priecāties par dzīves krāšņumu.

Kas ir katarakta?

Jūs jau zināt, ka acs lēca ir izliekta un caurspīdīga. Taču ar gadiem tā mēdz apduļķoties. Saslimšanu, kas izraisa lēcas apduļķošanos, sauc par kataraktu.

Lēcas caurspīdīguma samazināšanās traucē, samazina gaismas staru iekļūšanu acīs, un līdz ar to redze pasliktinās. Katarakta var skart visu lēcu vai tikai tās daļu.

Katarakta- apduļķota lēca.

Pastāv atšķirīgi uzskati par kataraktu. Dažreiz cilvēki domā, ka katarakta ir patstāvīgi augoša plēve, kas pakāpeniski aizklāj aci. Šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Katarakta ir neatgriezeniskas izmaiņas acs lēcā. Saslimšana var skart vienu vai abas acis uzreiz, bet tā nepāriet no vienas acs uz otru. Kataraktas attīstība nav saistīta ar pārmērīgu redzes piepūli. Kataraktas rašanās vēl nenozīmē to, ka Jums draud pilnīgs aklums.

Kāpēc rodas un attīstās katarakta?

Kataraktas cēloņi var būt dažādi; tā var būt pārciestas acs traumas, acs audu barošanas traucējumu, kas saistīti ar vecumu, radiācijas iespaidu, diabētu rezultātā, kā arī dažām acu saslimšanām (piem., glaukoma) vai pārmantotām Jūsu organisma īpatnībām.

Visbiežāk katarakta rodas organisma novecošanās procesa rezultātā, kas rada lēcas sabiezēšanas procesu un tās apduļķošanos. Tāda katarakta tiek dēvēta par vecuma vai senīlo kataraktu. Tā var rasties sasniedzot 45 gadu vecumu.

Katarakta var rasties arī bērna vecumā un tad to sauc par iedzimtu.

Iedzimta katarakta- labai acij (fotografējot nav redzams acs dibens reflekss).

Pēc pārciestas acs traumas lēcas apduļķošanās var notikt jebkurā vecumā. Spēcīgs trieciens, griezta, durta brūce acī, termisks vai ķīmisks apdegums var novest pie pēctraumatiskas kataraktas rašanās.

Tipiska traumatiska katarakta.

Visbeidzot – tiek izdalīta diabētiskā katarakta, kas rodas kā komplikācija cukura diabēta gadījumā. Tai raksturīgs, ka slimība skar abas acis un tās attīstības gaita ir strauja.

Kataraktas simptomi.

Atkarībā no tā, kurā lēcas daļā ir sākusies katarakta un cik lieli ir apduļķošanās apmēri, Jūs varat pamanīt vai arī pat to nenojaust, ka Jums ir sākusies katarakta.

Ja katarakta atrodas lēcas perifērijā, tad subjektīvi Jūs neizjutīsiet nekādus redzes traucējumus. Jo tuvāk acs lēcas centram atrodas apduļķojums, jo nopietnākas ir redzes problēmas.

Jūs varat pamanīt, ka priekšmeti visapkārt ir redzami neskaidri, to kontūras ir izplūdušas, it īpaši spilgtā apgaismojumā. Attēls sāk dubultoties. Bieži rodas bailes no gaismas. Redze vienai acij var būt labāka, nekā otrai acij. Acs zīlīte, kas normāli izskatās melna, var izskatīties gaiša vai iegūt dzeltenīgu nokrāsu.

Pastiprinoties minētajām parādībām, Jūs esat spiesti nomainīt savas brilles.

Diagnostika.

Obligāti konsultējieties ar acu speciālistu! Vienīgi speciālists var noteikt, vai Jums ir izveidojusies katarakta.

Izmeklējumi ir pilnīgi nesāpīgi. Speciālists ar aprīkojuma palīdzību izmeklē Jūsu acis un nosaka pataloģijas formu, tipu un vietu, kur tā ir attīstījusies Jūsu acs lēcā.

Attēlā pa kreisi redzam ,kā redz cilvēks, kuram nav katarakta,savukārt- pa labi redzam kataraktas izraistīus redzes traucējumus!

Diagnosticēšanas procesa gaitā jums tiks veiktas redzes asuma pārbaudes, izmērīs acs iekšējo spiedienu, izmeklēs redzes lauku (kompjūterperimetrija), izdarīs ultraskaņas, lai konstatētu iespējamās līdzās norisošās acs saslimšanas.

Operācijas sagatavošanās periodā tiek veiktas parastās asins analīzes, urīna analīzes, tiek izdarīta elektrokardiogramma, krūšu dobuma rentgens, stomatologa pārbaudes, LOR un terapeita konsultācijas (vai ģimenes ārsta).

Ja Jūsu organismā netiks atklāti akūta iekaisuma procesi un hronisku saslimšanu procesu paasinājumi, tad tā būs ķīla labam operācijas rezultātam!

Ārstēšana.

Vienīgais kataraktas ārstēšanas paņēmiens ir ķirurģiska apduļķotās lēcas izņemšana. Neticiet tam, ka kādu pilienu, speciālu briļļu lēcu lietošana vai diēta un vingrinājumi palīdzēs izārstēt kataraktu.

Pieredzējušo speciālistu rīcībā ir pilnveidotākā tehnika, kas nodrošina pozitīvu operācijas rezultātu. Nevajag uztraukties, uzticieties savam ārstam! Pēc operācijas Jūs varēsiet atgriezties normālā dzīvē: strādāt, lasīt, skatīties TV utt. Tikai jāatceras sekojošs fakts- ja jums ir gan katarakta, gan ir acu, redzes nerva vai tīklenes saslimšanas, operācijas efekts var tikt samazināts.