Kas ir luteīns?

Ja jūs nekad neesat dzirdējuši par luteīnu, kuram ir ļoti liela loma acs veselības uzturēšanā, tad šoreiz gan pievērsiet uzmanību. Ir pierādīts, ka luteīns palīdz aizsargāt un nodrošināt labu redzi dabiskā veidā. Šī viela, kas atrodama kliņģerītēs un zaļo lapu dārzeņos, atrodas arī cilvēka acs tīklenē- makulā. Tā kā makula nodrošina centrālo redzi, tad makulas deģenerācijas rezultātā cilvēks var zaudēt būtiskāko redzes zonu- centrālo redzi.

Makulas deģenerācija attīstās gados vecākiem cilvēkiem, un tās attīstības gaita katram ir savādāka. Daudzi cilvēki izjūt centrālās redzes miglošanos, savukārt citiem ir būtisks, nopietns redzes zudums. Ļoti bieži ir progresējošs makulas deģenerācijas process.  Pētnieki ir pierādījuši, ka luteīns spēj samazināt makulas deģenerācijas veidošanos un  attīstību, kā arī labvēlīgi iespaido vispārējo acs veselību.

Kā uzņemt luteīnu?

Pavisam vienkāšas izmaiņas ikdienas ēdienkartē var ilgtermiņā ietekmēt acu un redzes stāvokli. Vai jums garšo virziņkāposti jeb lapu kāposti? Tie ir unikāls luteīna avots. Lapu kāpostos ir augstākais uzturvielu daudzums, un tas ir plaši pieejams, kā arī viegli un ātri pagatavojams. Luteīna uzņemšanai uzturā jālieto daudz dārzeņu: spināti, brokoļi, zaļumi, bietes, rāceņi. Pētījumi pierāda, ka, uzturā lietojot zaļumus, samazinās risks saslimšanai ar vēzi, sirds un gremošanas problēmas. Tas nozīmē, ka labumu gūst ne tikai jūsu acis, bet gan viss organisms. Ļoti vērtīgi  ir arī augļi- mango, melones, papaijas, apelsīni, aprikozes, persiki.

Protams, luteīnu iespējams uzņemt arī medikamentu veidā, bet vērtīgāk ir dzīvot veselīgu dzīvesveidu. Texas Medical Branch Oftalmoloģijas un redzes zinātnes departamenta 1998. gada pētījumu dati liecina, ka zaļie dārzeņi satur aptuveni 15-47% luteīna. Kukurūzai ir augstākais luteīna daudzums- 60%. Vērtīgi ir arī cukini, ķirbji un oranžie pipari.

Labāka izvēle, labāka redze!

Uztura, dzīvesveida un acu veselības saikne nekad nav bijusi skaidrāka! Izmainot savu dzīvesveidu, pārdomājot uzturu, jūs varat nodrošināt savām acīm labu veselību.

Izvairieties no smēķēšanas, pārliecinieties, vai jums ir sabalansēts uzturs (uzturā nelietojiet ķimisku produkciju).

Lai arī jūs lietojat brilles un jums nav sūdzības par redzi, atrodiet laiku regulāri apmeklēt acu speciālistu.

Maziem solīšiem, pārdomājot savu dzīvesveidu un rūpējoties par acīm, jūs varat nodrošināt sev skaidrāku nākotni!

Filmas James Bond zvaigznei (77 gadi)  tika diagnosticēta  makulas deģenerācija, kas var izraisīt aklumu.

Intervijā viņa pastāstīja, ka viņas redze ir jau tik slikta, ka viņa vairs nevar atpazīt sejas.

Uzzini kas tā ir par slimību. Makulas deģenerācija.

Kopējais iespaids no pētījumiem ir tāds, ka cilvēkiem, kuru uzturs ir bagāts ar augļiem un dārzeņiem vai papildināts ar vitamīniem, ir samazināts šo slimību attīstības risks un smagums. Vairāk kā ceturtdaļa organismā pieejamo uzturvielu atbalsta acu un redzes funkciju uzturošus nervus, asinsvadus un audus. Visbiežākie akluma cēloņi ir infekciju saslimšanas un nepietiekams uzturs.

Gados vecākiem cilvēkiem ir novērots paaugstināts risks uzturvielu nepietiekamībai. Kāds tam ir iemesls? Novecošanas procesā organismā notiek metaboliskas un organiskas izmaiņas. Mainās gremošanas spēja un uzturvielu asimilācija. Vitamīnu koncentrācija plazmā samazinās. Medikamentu lietošana darbojas antagonistiski (pretēji) uzturvielām. Piemēram, bieža antacīdu lietošana ir spējīga sekmēt vāju kuņģa skābes produkciju, kura ir nepieciešama minerālvielu asimilācijai tievajās zarnās. Turklāt gados vecāki cilvēki bieži ēd mazāk nekā jaunieši, kā arī daudzi ir pārdzīvojuši kara laikus un viņiem ir iespējama apšaubama uztura statusa pieredze. Ļoti bieži pasliktinās arī košļāšanas spēja. Tā kā gremošanas process sākas mutē, tika novērots, ka gados vecākiem cilvēkiem ar veseliem zobiem ir labāks vitamīnu un minerālvielu statuss nekā tiem, kam trūkst daži vai visi zobi, jo viņi visdrīzāk neizvēlēsies tādus produktus kā svaigi burkāni, āboli u.c. Problēmas pieaug arī samazinātas roku veiklības, sliktās koordinācijas dēļ, psiholoģiskiem, emocionāliem un ekonomiskiem faktoriem, sliktākas apetītes un gatavošanas prāsmju trūkuma dēļ (atraitņiem).

Kas attiecās uz uztura prasībām, tik tiešām, gados vecākiem cilvēkiem enerģijas (kaloriju) prasības samazinās, savukārt, mikroelementu prasības nemainās. Līdz ar to gados vecākiem cilvēkiem būtu jālieto uztura bagātinātāji. Veselīgs uzturs un uztura bagātinātāju pārdomāta lietošana varētu būt viens no labākajiem veidiem acu slimību profilaksē.

Atsauce: M. Davies, Msc. Nutrition and eye. Part 2. Optometry Today, FEB 13 2004,
33-37.

Visbiežāk ir dzirdēts, ka smēķētāji biežāk tiek pakļauti stresam, tiem ir lielāks risks saslimt ar vēzi un kardiovaskulārām slimībām.  Tomēr ļoti būtisks fakts ir smēķēšanas saistībai ar redzi.

Tabakas dūmi tiek iedalīti divās grupās:

-        Sidestream smoke -- dūmi, kas nāk no apkārtējās vides, no smēķētāja cigaretes. Tie veicina 80% apkārtējās vides piesārņojumu un ir 46 reizes toksiskāki nekā tieši ieelpotie dūmi.

-        Mainstrean smoke -- dūmi, kas nāk no cigaretes filtriem, tos ieelpo un izelpo smēķētājs.

Tabaks dūmi satur vairāk kā 4000 ķīmiskas vielas, to skaitā kancerogēnus, kairinātājus un iekaisumu izraisītājus. Tās nokļūst smēķētāja asinīs, ceļo pa ķermeni, kā arī ietekmē acis.

Dūmi veido aterosklerotiskus holesterīna vai tauku nogulsnējumus artēriju sieniņās, kas traucē asinsriti. Savukārt, nikotīns un karbona monoksīds ir galvenie aģenti, kas samazina artēriju elasticitāti, var radīt plīsumus, bojājumus. Smēķēšana, kā arī pasīvā smēķēšana, palielina sirds darbību, asins spiedienu, kas prasa lielāku skābekļa patēriņu no asinsvadiem, kuri satur augstu karbona monoksīda līmeni. Sirds muskuļa darbība tiek novājināta.

Kādas sekas smēķēšana atstāj uz  bērnu redzes sistēmu?

Tā kā bērni nesmēķē (vismaz līdz pusaudžu gadiem) tie ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai, jo daudzu bērnu vecāki smēķē mājās vai mašīnās, kā arī apkārtējā vidē ir liela tabakas dūmu koncentrācija. Tā tiek saukta par pasīvo smēķēšanu. Tai ir negatīva iedarbība uz bērnu organismu un iekļauj sekojošas acu problēmas :

-        Šķielēšana.

Ja māte grūtniecības laikā smēķē, tad šķielēšanas risks palielinās 6.55 reizes.

-        Alerģiskie konjunktivīti.

Tie ir par 20% vairāk bērniem, kuri ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai.

Pieaugušie un smēķēšanas risks.

-        Konjunktīvas iekaisumi- konjunktivīti.

Acs plānās virskārtas iekaisums, apsārtums, kairinājums. Dūmi var radīt hronisku acu apsārtumu, ietekmē asaru plēvītes stāvokli un rada iekaisumus.

-       Sausā acs.

Smēķēšana rada kairinājumu, niezēšanu, dedzināšanas sajūtu acīs un asarošanu. Arī sausā acs šiem pacientiem ir hroniska saslimšana.

-        Katarakta.

Zinātnieki ir veikuši pētījumus, kas pierāda, ka smēķētājiem katarakta izveidojas biežāk nekā nesmēķētājiem, kā arī tā straujāk progresē.

-        Optiskā nerva bojājumi. Lai arī šis fakts vairāk attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir nepilnvērtīgs uzturs, tie regulāri daudz smēķē un lieto alkoholu, jāatceras, ka smēķēšana var izraisīt asins vadu sašaurināšanu vai saspiešanu. Tas var izraisīt acu spiediena palielināšanos un radīt glaukomu, kā arī optiskā nerva bojājumus ikvienam smēķētājam.

-        Diabēta pacientiem kā zināms ir izmaiņas arī acs struktūrās. Plaši izplatīta ir diabētiskā retinopātija, kuras progresēšanu var veicināt smēķēšana. Tādēļ šiem pacientiem obligāti ir jāatmet smēķēšana.

-        Smēķēšana grūtniecības laikā rada risku priekšlaicīgām dzemdībām, bērni biežāk piedzimst ar pazeminātu svaru, kā arī tiem ir lielāks risks saslimt ar bakteriālo meningītu.

-        Greiva oftalmopātija jeb tiroīdā acu slimība- stāvoklis, kuram raksturīgs acu orbītas audu un muskuļu iekaisums. Smēķētājiem iznākums ir sliktāks kā nesmēķētājiem.

-        Uveīts. Tam raksturīga acu vidējās zonas uveas iekaisums. Laboratoriju pētījumi pierāda, ka endotoksīns, kas ir atrasts tabakas dūmos, var izraisīt iekaisuma reakciju un akūtu uveītu. 

-       Makulas deģenerācija.

Lai arī tiek minētas daudzas acu komplikācijas smēķētājiem, tomēr par visbiežāko akluma cēloni smēķētājiem, tiek minēta ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, kas rada neatgriezenisku centrālās redzes zudumu.

Makulā (centrālā tīklenes vieta- atbild par centrālo redzi) ir vislabākā asins apgāde, kas asinsrites traucējumu rezultātā pasliktinās un rada makulas bojājumus, redzes zudumu. Iemesls, kāpēc rodas ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, konkrēti nav zināms, bet pētnieki ir pierādījuši, ka smēķēšana ir viens no riska faktoriem, kas to var veicināt, jo smēķēšana biežāk rada kardiovaskulārās slimības, kas savukārt veicina makulas deģenerāciju.

Ar vecumu saistītai makulas deģenerācijai ir divas formas:

1. sausā jeb atrofiskā forma. Tīklene paliek plānāka, un to nevar atjaunot. Tā ir tīklenes novājināšana. Reizēm multivitamīnu lietošana var palēnināt progresēšanu.
2. mitrā jeb eksudatīvā forma. Tīklenē veidojas jauni asinsvadi, veidojot asins šķidruma noplūdi, tādā veidā bojājot makulu. Stāvokļa stabilizēšanu var veikt ar lāzera palīdzību, kas iznīcina jaunveidotos asinsvadus un fotodinamisko terapiju, bet jāatceras, ka tas ir neatgriezenisks process. Zaudēto redzi vairs nav iespējams atjaunot. Otrā tipa deģenerācija ir biežāk satopama- pacients izjūt taisnu līniju kropļojumus, kā arī vēlāk pelēki vai melni plankumi parādās centrālajā redzē un traucē uztvert attēlu.

Vai atmetot smēķēšanu slimības izzūd?

Ir jāatceras, ja makulas deģenerācija ir izveidojusies, tā neizzudīs. Atmetot smēķēšanu process tiek „piebremzēts”, samazinās slimības progresēšanas varbūtība.

Kas būtu jāatceras?

-        Smēķēšana ir makulas deģenerācijas attīstību veicinošs faktors.

-        Nav efektīvas makulas deģenācijas ārstēšanas metodes.

-        Atmetot smēķēšanu jums ilgstošāk saglabāsies laba redze.

Daži interesanti fakti, kas būtu jāzina par smēķēšanu un makulas deģenerāciju (šeit).

Esiet gudri un neignorējiet šos faktus! Izvēlaties atmest smēķēšanu un aizsargājiet savu ķermeni no nevajadzīgām veselības problēmām!

]]> http://www.acim.lv/2010/11/ka-smekesana-ietekme-tavas-acis/feed/ 3 http://www.acim.lv/2010/11/dazi-interesanti-fakti-kas-butu-jazina-par-smekesanu-un-makulas-degeneraciju/ http://www.acim.lv/2010/11/dazi-interesanti-fakti-kas-butu-jazina-par-smekesanu-un-makulas-degeneraciju/#comments Wed, 24 Nov 2010 20:33:53 +0000 Evija Barkāne http://www.acim.lv/?p=3653

• Cigaretes ķīmiskās vielas iekļūst asinsritē, bojā tīkleni un makulu. Tas izraisa makulas deģenerāciju un aklumu.

• Makulas deģenerācija ierobežo cilvēka spēju saskatīt objektu, uz ko viņš skatās (piemēram, sarunājoties skatāsun cilvēku un neredz tā seju).

• Makulas deģenerācija ietekmē krāsu redzi.

• Lāzerķirurģija nevar novērst bojājumu, bet spēj apstādināt vai kavēt slimības procesu, lai mazinātu redzes lauka zudumu. Pusei pacientu, kuriem veikta lāzerķirurģija, slimība atgriežas sākotnējā stadijā, bet tiem, kas neatmet smēķēšanu, visiem bez izņēmuma slimība turpina progresēt!

• Pētnieki ir secinājuši, ka 20 000 Austrālijas iedzīvotājiem ir makulas deģenerācija, ko saista ar smēķēšanu. Aptuveni 8000 no tiem kļūst akli.

• Daudzi cilvēki, kam ir makulas deģenerācija, nemaz to nepamana, līdz tā sāk attītstīties jau otrā acī. Tādēļ profilaktiski ir ieteicams veikt Amslera testu pat mājas apstākļos- skatoties ar 1 aci uz melno punktu (attēlā), līnijām ir jābūt taisnām. Tīklenes bojājuma rezultātā līnijas sāk kropļoties un izkrīt redzes lauki.

Normāls, standarta testa rezultāts- tīklenē nav problēmas.Tīklenē redzam līniju kropļojumus un redzes zudumu centrālajā daļā.

• 2/3 pacientu, kuriem makulas deģenerācija vienā acī, redzes zudums prognozējams abās acīs.

Šīs redzes problēmas rada diskomfotru un liedz cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot!

• Cilvēks nespēj lasīt un saredzēt konkrētas detaļas, piemēram skatoties TV.
• Nespēj atšķirt sejas.
• Nevar vadīt auto.
• Traucēta pārvietošanās, lielāks risks traumām.
• Ir nepieciešama aprūpe, jo, kā tika minēts, makulas deģenerācija izraisa aklumu.