acīm.lv » redzes zudums

Kas ir tīklenes atslāņošanās?

Daktera Kuzņecova Klīnika — Sun, 20 May 2012 12:32:44 +0000

Tīklenes atslāņošanās ir process, kad tīklene atdalās no asinsvadu apvalka. Veselā acī tie ir cieši saistīti. Tīklenes atslāņošanās nereti noved pie nozīmīgas redzes pasliktināšanās un akluma. Visbiežāk tā notiek traumu dēļ, pie tuvredzības, diabētiskās retinopātijas, acu iekšējiem audzējiem, tīklenes distrofijām u.c. Nereti mūsu acs tiek salīdzināta ar fotoaparātu, kur objektīvs ir radzene un lēca. Gaismas jutīgās filmiņas loma tiek piešķirta tīklenei, jo tā ir svarīgākā acs daļa, kas uztver visu, ko redzam.

Acs tīklene ir plāns, maigs apvalks, līdzīgs vieglam plīvuram. Tā sastāv no nervu šūnām un to izaugumiem. Šūnas, kas uztver gaismu (fotoreceptori), tiek sauktas par vālītēm un nūjiņām. Nūjiņas un vālītes tīklenē ir izvietotas nevienmērīgi. Katrai no šīm nervu šūnām piemīt īpašas funkcijas. Vālītes koncentrējas tīklenes centrā. Tās nodrošina cilvēkam augstu izšķirtspēju- redzes asumu, visu krāsu un nokrāsu uztveri. Nūjiņas nodrošina sānu redzi un redzi tumsā- ļauj mums orientēties telpā un redzēt tumsā. Normāli tīklene cieši pieguļ asinsvadu apvalkam, no kura saņem barošanu.

Galvenais tīklenes atslāņošanās iemesls ir tīklenes plīsums, kas parasti rodas stiklveida ķermeņa trakcijas rezultātā, kad izmainās tā normālais stāvoklis. Normāli stiklveida ķermenis atgādina caurspīdīgu želeju. Dažu acu saslimšanu gadījumos un augstās tuvredzības gadījumā stiklveida ķermenis maina savu struktūru, kļūst duļķains ar sabiezējumiem, ir sablīvētām šķiedrām, kas saistās ar tīkleni. Acs kustību gadījumā saites vietas velk tīkleni, kas var novest pie tīklenes plīsuma. Tīklenes plīsumi var rasties arī tās distrofijas gadījumā. Lieli plīsumi bieži rodas acu traumu gadījumos.

Kas var norādīt uz sākušos tīklenes atslāņošanos?

Plīvurs acs priekšā. Pacienti nesekmīgi cenšas to novērst saviem spēkiem, skalojot acis ar tēju vai pilinot pilienus. Šados gadījumos ir svarīgi atcerēties pateikt ārstam, no kuras puses iesākumā ir parādījies plīvurs, jo ar laiku tas var palielināties un aizņemt visu redzes lauku.
Dzirksteļošana un zibeņošana acu priekšā arī ir raksturīga tīklenes atslāņošanās pazīme.
Izkropļots burtu un priekšmetu attēls, atsevišķi to daļu izkrišana. Dažkārt pacienti atzīmē, ka pēc miega redze ir nedaudz uzlabojusies. Tas izskaidrojams ar to, ka, ķermenim ieņemot horizontālu stāvokli, tīklene atgriežas savā vietā, bet, kad cilvēks ieņem vertikālu stāvokli, tīklene atkal atvirzās no asinsvadu apvalka un redzes defekti atjaunojas.

Tīklenes atslāņošanos nav iespējams izārstēt ne ar kādiem pilieniem, tabletēm, špricēm. Vienīgais veids kā atjaunot redzi un saglabāt aci ir steidzama operācija. Tīklenes atslāņošanās gadījumā bojā iet nervu audi, nūjiņas un vālītes. Jo ilgāk pastāv atslāņošanās, jo vairāk šūnu iet bojā un sliktāk atjaunojas redze pat pēc veiksmīgas operācijas.

Atcerieties! Ja slimību ielaiž, var rasties hroniska iekaisuma draudi, attīstīties katarakta, kā arī acs var pilnībā zaudēt spēju redzēt. Īpaši jāuzmanās tiem, kam jau ir bijusi tīklenes atslāņošanās vienā no acīm. Viņiem būtu periodiski jāpārbaudās pie oftalmologa, bet aizdomīgu simptomu rašanās gadījumā- nekavējoties jādodas pie sava ārsta.
Vai ir iespējams paredzēt tīklenes atslāņošanās rašanos?

Ir gadījumi, kad tas ir iespējams. Ja jums ir tuvredzība vai tīklenes distrofija, vajag regulāri novēroties pie oftalmologa, bet nepieciešamības gadījumā savlaicīgi veikt profilaktisko ārstēšanos. Tīklenes atslāņošanās profilaksei lieto lāzeru vai ultraskaņu. Lai novērstu acu traumas, kas ir par iemeslu biežiem tīklenes atslāņošanās gadījumiem (it īpaši jaunu vīriešu vidū), nepieciešams ievērot elementāras drošības normas un darba drošības tehnikas noteikumus kā ražošanā, tā arī sadzīvē.

Diagnostika

Tikai speciālists var noteikt, vai jums ir tīklenes atslāņošanās, un kāda ir tās pakāpe. Tīklenes atslāņošanās diagnostikai ir nepieciešams veikt sekojošus izmeklējumus:

Redzes asuma pārbaude, kas parādīs tīklenes centrālās daļas stāvokli;
Sānu redzes izmeklējumi (perimetrija), lai novērtētu tīklenes stāvokli tās perifērijā;
Acs iekšējā spiediena mērīšana (tonometrija). Tīklenes atslāņošanās gadījumā tas var būt zem normas (norma 16 līdz 25 mm dzīvsudraba stabiņa);
Speciāla elektrofizioloģiskā izmeklēšana ļaus noteikt, cik dzīvotspējīgas ir tīklenes nervu šūnas un redzes nerva šūnas, atklāt jutīgākos laukumus, kuros var notikt jauni slimības rašanās perēkļi;
Izmeklējumi ar ultraskaņas palīdzību sniedz priekšstatu par tīklenes atslāņošanās apmēriem un stiklveida ķermeņa stāvokli. Šis izmeklējums īpaši svarīgs radzenes, lēcas vai stiklveida ķermeņa apduļķošanās gadījumos, kad nav iespējams saskatīt tīkleni.

Uzskaitīto izmeklējumu rezultāti un acs dibena apskate ļaus ārstam rekomendēt Jums nepieciešamo ārstēšanu.

Kā smēķēšana ietekmē tavas acis?

Evija Barkāne — Wed, 24 Nov 2010 20:34:31 +0000

Ikdienā mēs nemaz neaizdomājamies, cik daudz tabakas dūmus mēs ieelpojam, cik daudz to ir apkārtējā vidē. Savukārt ir labi zināms, ka tabakas dūmi, kas nāk no cigaretēm, pīpēm un citiem tabakas izstrādājumiem, var radīt dažādas veselības problēmas gan pašiem smēķētājam, gan arī pasīvajiem smēķētājiem- cilvēkiem, kas nesmēķē, bet atrodas smēķētāju vidē.

Visbiežāk ir dzirdēts, ka smēķētāji biežāk tiek pakļauti stresam, tiem ir lielāks risks saslimt ar vēzi un kardiovaskulārām slimībām. Tomēr ļoti būtisks fakts ir smēķēšanas saistībai ar redzi.

Tabakas dūmi tiek iedalīti divās grupās:

- Sidestream smoke -- dūmi, kas nāk no apkārtējās vides, no smēķētāja cigaretes. Tie veicina 80% apkārtējās vides piesārņojumu un ir 46 reizes toksiskāki nekā tieši ieelpotie dūmi.

- Mainstrean smoke -- dūmi, kas nāk no cigaretes filtriem, tos ieelpo un izelpo smēķētājs.

Tabaks dūmi satur vairāk kā 4000 ķīmiskas vielas, to skaitā kancerogēnus, kairinātājus un iekaisumu izraisītājus. Tās nokļūst smēķētāja asinīs, ceļo pa ķermeni, kā arī ietekmē acis.

Dūmi veido aterosklerotiskus holesterīna vai tauku nogulsnējumus artēriju sieniņās, kas traucē asinsriti. Savukārt, nikotīns un karbona monoksīds ir galvenie aģenti, kas samazina artēriju elasticitāti, var radīt plīsumus, bojājumus. Smēķēšana, kā arī pasīvā smēķēšana, palielina sirds darbību, asins spiedienu, kas prasa lielāku skābekļa patēriņu no asinsvadiem, kuri satur augstu karbona monoksīda līmeni. Sirds muskuļa darbība tiek novājināta.

Kādas sekas smēķēšana atstāj uz bērnu redzes sistēmu?

Tā kā bērni nesmēķē (vismaz līdz pusaudžu gadiem) tie ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai, jo daudzu bērnu vecāki smēķē mājās vai mašīnās, kā arī apkārtējā vidē ir liela tabakas dūmu koncentrācija. Tā tiek saukta par pasīvo smēķēšanu. Tai ir negatīva iedarbība uz bērnu organismu un iekļauj sekojošas acu problēmas :

- Šķielēšana.

Ja māte grūtniecības laikā smēķē, tad šķielēšanas risks palielinās 6.55 reizes.

- Alerģiskie konjunktivīti.

Tie ir par 20% vairāk bērniem, kuri ir pakļauti tabakas dūmu ieelpošanai.

Pieaugušie un smēķēšanas risks.

- Konjunktīvas iekaisumi- konjunktivīti.

Acs plānās virskārtas iekaisums, apsārtums, kairinājums. Dūmi var radīt hronisku acu apsārtumu, ietekmē asaru plēvītes stāvokli un rada iekaisumus.

- Sausā acs.

Smēķēšana rada kairinājumu, niezēšanu, dedzināšanas sajūtu acīs un asarošanu. Arī sausā acs šiem pacientiem ir hroniska saslimšana.

- Katarakta.

Zinātnieki ir veikuši pētījumus, kas pierāda, ka smēķētājiem katarakta izveidojas biežāk nekā nesmēķētājiem, kā arī tā straujāk progresē.

- Optiskā nerva bojājumi. Lai arī šis fakts vairāk attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir nepilnvērtīgs uzturs, tie regulāri daudz smēķē un lieto alkoholu, jāatceras, ka smēķēšana var izraisīt asins vadu sašaurināšanu vai saspiešanu. Tas var izraisīt acu spiediena palielināšanos un radīt glaukomu, kā arī optiskā nerva bojājumus ikvienam smēķētājam.

- Diabēta pacientiem kā zināms ir izmaiņas arī acs struktūrās. Plaši izplatīta ir diabētiskā retinopātija, kuras progresēšanu var veicināt smēķēšana. Tādēļ šiem pacientiem obligāti ir jāatmet smēķēšana.

- Smēķēšana grūtniecības laikā rada risku priekšlaicīgām dzemdībām, bērni biežāk piedzimst ar pazeminātu svaru, kā arī tiem ir lielāks risks saslimt ar bakteriālo meningītu.

- Greiva oftalmopātija jeb tiroīdā acu slimība- stāvoklis, kuram raksturīgs acu orbītas audu un muskuļu iekaisums. Smēķētājiem iznākums ir sliktāks kā nesmēķētājiem.

- Uveīts. Tam raksturīga acu vidējās zonas uveas iekaisums. Laboratoriju pētījumi pierāda, ka endotoksīns, kas ir atrasts tabakas dūmos, var izraisīt iekaisuma reakciju un akūtu uveītu.

- Makulas deģenerācija.

Lai arī tiek minētas daudzas acu komplikācijas smēķētājiem, tomēr par visbiežāko akluma cēloni smēķētājiem, tiek minēta ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, kas rada neatgriezenisku centrālās redzes zudumu.

Makulā (centrālā tīklenes vieta- atbild par centrālo redzi) ir vislabākā asins apgāde, kas asinsrites traucējumu rezultātā pasliktinās un rada makulas bojājumus, redzes zudumu. Iemesls, kāpēc rodas ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, konkrēti nav zināms, bet pētnieki ir pierādījuši, ka smēķēšana ir viens no riska faktoriem, kas to var veicināt, jo smēķēšana biežāk rada kardiovaskulārās slimības, kas savukārt veicina makulas deģenerāciju.

Ar vecumu saistītai makulas deģenerācijai ir divas formas:

sausā jeb atrofiskā forma. Tīklene paliek plānāka, un to nevar atjaunot. Tā ir tīklenes novājināšana. Reizēm multivitamīnu lietošana var palēnināt progresēšanu.
mitrā jeb eksudatīvā forma. Tīklenē veidojas jauni asinsvadi, veidojot asins šķidruma noplūdi, tādā veidā bojājot makulu. Stāvokļa stabilizēšanu var veikt ar lāzera palīdzību, kas iznīcina jaunveidotos asinsvadus un fotodinamisko terapiju, bet jāatceras, ka tas ir neatgriezenisks process. Zaudēto redzi vairs nav iespējams atjaunot. Otrā tipa deģenerācija ir biežāk satopama- pacients izjūt taisnu līniju kropļojumus, kā arī vēlāk pelēki vai melni plankumi parādās centrālajā redzē un traucē uztvert attēlu.

Vai atmetot smēķēšanu slimības izzūd?

Ir jāatceras, ja makulas deģenerācija ir izveidojusies, tā neizzudīs. Atmetot smēķēšanu process tiek „piebremzēts”, samazinās slimības progresēšanas varbūtība.

Kas būtu jāatceras?

- Smēķēšana ir makulas deģenerācijas attīstību veicinošs faktors.

- Nav efektīvas makulas deģenācijas ārstēšanas metodes.

- Atmetot smēķēšanu jums ilgstošāk saglabāsies laba redze.

Daži interesanti fakti, kas būtu jāzina par smēķēšanu un makulas deģenerāciju (šeit).

Esiet gudri un neignorējiet šos faktus! Izvēlaties atmest smēķēšanu un aizsargājiet savu ķermeni no nevajadzīgām veselības problēmām!

Daži interesanti fakti, kas būtu jāzina par smēķēšanu un makulas deģenerāciju

Evija Barkāne — Wed, 24 Nov 2010 20:33:53 +0000

Austrālijā makulas deģenerācija ir galvenais akluma cēlonis, kā arī smēķēšana ir būtiskākais novēršamais faktors.

Cigaretes ķīmiskās vielas iekļūst asinsritē, bojā tīkleni un makulu. Tas izraisa makulas deģenerāciju un aklumu.

Makulas deģenerācija ierobežo cilvēka spēju saskatīt objektu, uz ko viņš skatās (piemēram, sarunājoties skatāsun cilvēku un neredz tā seju).

Makulas deģenerācija ietekmē krāsu redzi.

Lāzerķirurģija nevar novērst bojājumu, bet spēj apstādināt vai kavēt slimības procesu, lai mazinātu redzes lauka zudumu. Pusei pacientu, kuriem veikta lāzerķirurģija, slimība atgriežas sākotnējā stadijā, bet tiem, kas neatmet smēķēšanu, visiem bez izņēmuma slimība turpina progresēt!

Pētnieki ir secinājuši, ka 20 000 Austrālijas iedzīvotājiem ir makulas deģenerācija, ko saista ar smēķēšanu. Aptuveni 8000 no tiem kļūst akli.

Daudzi cilvēki, kam ir makulas deģenerācija, nemaz to nepamana, līdz tā sāk attītstīties jau otrā acī. Tādēļ profilaktiski ir ieteicams veikt Amslera testu pat mājas apstākļos- skatoties ar 1 aci uz melno punktu (attēlā), līnijām ir jābūt taisnām. Tīklenes bojājuma rezultātā līnijas sāk kropļoties un izkrīt redzes lauki.

Normāls, standarta testa rezultāts- tīklenē nav problēmas.Tīklenē redzam līniju kropļojumus un redzes zudumu centrālajā daļā.

2/3 pacientu, kuriem makulas deģenerācija vienā acī, redzes zudums prognozējams abās acīs.

Šīs redzes problēmas rada diskomfotru un liedz cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot!

Cilvēks nespēj lasīt un saredzēt konkrētas detaļas, piemēram skatoties TV.
Nespēj atšķirt sejas.
Nevar vadīt auto.
Traucēta pārvietošanās, lielāks risks traumām.
Ir nepieciešama aprūpe, jo, kā tika minēts, makulas deģenerācija izraisa aklumu.