Liela loma mūsu redzes sistēmas veselības uzturēšanā, protams, ir augļiem un dārzeņiem. Piemēram, tumši zaļie dārzeņi un sarkanie augļi un dārzeņi mūs nodrošina ar bagātīgu luteīna un zeaksantīna devu, kas pasargā mūs no hroniskām acu slimībām, piemēram, senilās makulas deģenerācijas un kataraktas. Savukārt C vitamīns, kas lielās devās atrodams gan augļos (sevišķi citrusaugļos), gan dārzeņos, darbojas kā dabīgs antioksidants, kas samazina kataraktas risku, kā arī, kopā ar citām uzturvielām, samazina senilās makulas deģenerācijas risku.

Taču ne tikai dārzeņi un augļi spēj uzturēt mūsu acis veselas. Mūsu acis no brīvajiem radikāļiem vislabāk pasargā E vitamīns, kas atrodams riekstos, graudaugos un saldajos kartupeļos. Brīvie radikāļi mūsu organismā var veidoties, piemēram, gaisa piesārņojuma vai cigarešu dūmu dēļ, tieši tādēļ smēķētājiem šo vitamīnu vajadzētu uzņemt lielākā devā nekā nesmēķētājiem. Tiek uzskatīts, ka arī šis vitamīnu komplekss spēj novērst kataraktas un senilās makulas deģenerācijas rašanos.

Acu veselībai un redzes funkcijām būtiska ir arī neaizstājamo taukskābju uzņemšana. Neaizstājamās taukskābes ir vitāli nepieciešamas normālai organismadarbībai un ir jāuzņem ar uzturu, jo organisms pats nespēj tās sintezēt. Omega 6 taukskābes ir nepieciešamas normālai smadzeņu darbībai, sirds un artēriju veselībai, vielmaiņai, reproduktīvai sistēmai un matu un nagu augšanai, savukārt omega 3 taukskābes palīdz veidot elastīgas šūnu sieniņas, ir nepieciešamas labai acu veselībai (normālai redzes attīstībai un tīklenes funkcijām) un smadzeņu darbībai. Visvairāk omega 6 taukskābes ir vīnogu kauliņu eļļā, kukurūzas eļļā, kokvilnas sēklu eļļā, valriekstos un sojas eļļā, kā arī sezama eļļā, margarīnā, pekanriekstos, zemesriekstu sviestā, pistācijās, mandelēs, vistu taukos, linsēklu un rapšu eļļās, indijas riekstos un pīļu taakos. Savukārt labi omega 3 taukskābju avoti ir zivis un zivju eļļa, maltas linsēklas, linsēklu eļļa, čia sēklas, valrieksti un valriekstu eļļa.

Svarīgi ir uzņemt ne tikai vitamīnus, kas darbojas kā dabīgi antioksidanti, bet arī minerālvielas, kas palīdz šiem vitamīniem uzsūkties organismā. Divas svarīgākās minerālvielas ir cinks un selēns, kas sastopami jūras veltēs, olās, riekstos.

Tomēr fakts ir arī tāds – kas par daudz, tas par skādi. Piemēram, uzņemot pārāk daudz C vitamīnu var rasties nieru darbības traucējumi, alerģiska reakcija un gremošanas sistēmas traucējumi.

Savukārt cilvēkiem ar hroniskām asinsrites un sirds slimībām vajadzētu uzmanīties, lai netiktu pārdozēts E vitamīns, jo tas var traucēt asinsreci, kā arī, ilgstoši lietojot E vitamīnu pārāk lielās devās, var rasties sirds mazspēja. Lielākā daļa cilvēku uzturā iekļauj par daudz omega 6, tādējādi neveicinot normālu organisma darbību. Labs balanss starp omega 6 un omega 3 taukskābēm ir 2:1, bet palielināta omega 6 uzņemšana var novest pie iekaisuma reakcijām. Pētījumi rāda, ka mūsdienās šī attiecība vairumam cilvēku ir aptuveni 15:1.

Var secināt, ka mūsu acu veselībai un redzes funkciju saglabāšanai visi nepieciešamie līdzekļi ir brīvi pieejami dabā, tikai jāprot pareizi izmantot to, ko daba mums dod!
Materiāls tapis sadarbībā ar Fielmann optometristi Kristīni Meļķi.

Radio diskusiju var noklausīties arhīvā. http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/26556.htm

Kopējais iespaids no pētījumiem ir tāds, ka cilvēkiem, kuru uzturs ir bagāts ar augļiem un dārzeņiem vai papildināts ar vitamīniem, ir samazināts šo slimību attīstības risks un smagums. Vairāk kā ceturtdaļa organismā pieejamo uzturvielu atbalsta acu un redzes funkciju uzturošus nervus, asinsvadus un audus. Visbiežākie akluma cēloņi ir infekciju saslimšanas un nepietiekams uzturs.

Gados vecākiem cilvēkiem ir novērots paaugstināts risks uzturvielu nepietiekamībai. Kāds tam ir iemesls? Novecošanas procesā organismā notiek metaboliskas un organiskas izmaiņas. Mainās gremošanas spēja un uzturvielu asimilācija. Vitamīnu koncentrācija plazmā samazinās. Medikamentu lietošana darbojas antagonistiski (pretēji) uzturvielām. Piemēram, bieža antacīdu lietošana ir spējīga sekmēt vāju kuņģa skābes produkciju, kura ir nepieciešama minerālvielu asimilācijai tievajās zarnās. Turklāt gados vecāki cilvēki bieži ēd mazāk nekā jaunieši, kā arī daudzi ir pārdzīvojuši kara laikus un viņiem ir iespējama apšaubama uztura statusa pieredze. Ļoti bieži pasliktinās arī košļāšanas spēja. Tā kā gremošanas process sākas mutē, tika novērots, ka gados vecākiem cilvēkiem ar veseliem zobiem ir labāks vitamīnu un minerālvielu statuss nekā tiem, kam trūkst daži vai visi zobi, jo viņi visdrīzāk neizvēlēsies tādus produktus kā svaigi burkāni, āboli u.c. Problēmas pieaug arī samazinātas roku veiklības, sliktās koordinācijas dēļ, psiholoģiskiem, emocionāliem un ekonomiskiem faktoriem, sliktākas apetītes un gatavošanas prāsmju trūkuma dēļ (atraitņiem).

Kas attiecās uz uztura prasībām, tik tiešām, gados vecākiem cilvēkiem enerģijas (kaloriju) prasības samazinās, savukārt, mikroelementu prasības nemainās. Līdz ar to gados vecākiem cilvēkiem būtu jālieto uztura bagātinātāji. Veselīgs uzturs un uztura bagātinātāju pārdomāta lietošana varētu būt viens no labākajiem veidiem acu slimību profilaksē.

Atsauce: M. Davies, Msc. Nutrition and eye. Part 2. Optometry Today, FEB 13 2004,
33-37.