1. Pamirkšķini!

Koncentrējot uzmanību uz datora ekrānu, mums ir tendence mirkšķināt daudz retāk – līdz 3 reizēm minūtē, lai gan vajadzētu mirkšķināt  apmēram 20 reizes minūtē. Mirkšķināšana palīdz samazināt asaru iztvaikošanu no acs virsmas un atjaunot asaru plēvīti, kas ir ļoti svarīgi ne tikai acs komforta sajūtai, bet arī redzes kvalitātei. Vienkārša atcerēšanās par mirkšķināšanu bieži palīdz izvairīties no acu diskomforta.

2. „Pārslēdzies” uz 20 sekundēm ik pēc 20 minūtēm!

Ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm safokusē skatu uz objektu 5-6 metru attālumā. Tas palīdzēs izvairīties no acs muskuļu pārslodzes, acu un galvassāpēm un miglainas bildes pie skata tālumā.

3. Sakārto darbavietu savai ērtībai!

Organizē savu darba vietu, lai ķermeņa stāvoklis būtu maksimāli ērts. Ekrānam nevajadzētu būt novietotam tuvāk par 60 cm no acīm un labāk, lai skats būtu vērsts mazliet uz leju strādājot ar datoru.

4. Aizver acis uz 20 sekundēm vismaz reizi pusstundā!

Īstenībā, tas dos atslodzi ne tikai acīm, bet arī smadzenēm.

5. Piemēro drukas izmēru savai redzei!

P.S. Izteikta acu noguruma gadījumā ir jānoskaidro cēlonis. Apmeklējot speciālistus, noskaidrojiet gan savu redzes, gan vispārējo veselības stāvokli, jo arī augsts asins spiediens vai problēmas ar sprandu var izsaukt redzes problēmas.

Parasti krāsainām kontaktlēcām ir iezīmēts varavīksnenes zīmējums, bet viducis pret zīlīti ir atstāts caurspīdīgs, lai netraucētu redzei. Tomēr tumšāka apgaismojuma apstākļos, kad acu zīlītes kļūst platākas, zīmējums var kļūt redzams, ierobežojot redzes lauku un nogurdināt redzi.

Pārsvarā krāsainās kontaktlēcas tiek ražotas no materiāla, kam ir mazāka skābekļa caurlaidība, līdz ar to šīs kontaktlēcas var nēsāt līdz 8 stundām dienā. Lietojot šādas kontaktlēcas ilgāku laiku, var veidoties ar skābekļa trūkumu saistītas komplikācijas.

Secinājums: krāsainas kontaktlēcas var nesāt ierobežotu stundu daudzumu un labāk ne katru dienu. Labs risinājums ir pamatā izmantot kontaktlēcas, kurām ir “laba elpošana” un dažreiz likt krāsainas vienas dienas kontaktlēcas.

Tā pat cilvēkiem ar vairogdziedzera problēmām un citām hormonālām izmaiņām parasti novēro asaru daudzuma un sastāva izmaiņas, kas parasti noved pie problēmām kontaktlēcu valkāšanā.

Tādas medikamentu grupas, kā : perorāla kontracepcija, diuretiķi, antihistamīni, antidepresanti un citi var ievērojami ietekmēt kontaktlēcu nēsāšanas komfortu. Ja  jūs lietojiet kādus medikamentus, noteikti konsultējieties pie sava redzes aprūpes speciālista.
Brilles ir bez kontakta korekcijas līdzeklis, kas ir absolūti drošs. Kontaktlēcas var būt drošas, ja tās tiek lietotas ievērojot visas speciālista rekomendācijas.

Jebkurā gadījumā cilvēks patstavīgi var izteikt tikai vēlēšanos nēsāt kontaktlēcas, bet lēmums par kontaktlēcu valkāšanas iespēju pieņem redzes speciālists balstoties uz izmeklēšanas datiem. Jūs nespējat sev iedomāties, cik atšķirīgas var būt 2 vizuāli līdzīgas kontaktlēcas pēc parametriem. Bez „izmēra”, ar ko saprot kontaktlēcas radiusa un diametra kombināciju, ir vairāki kontaktlēcu materiālu raksturojumi, kas ietekmē kontaktlēcu izvēli. Patvaļīga kontaktlēcu lietošana bez speciālista konsultācijas var būt bīstama acu veselībai.

Kontaktlēcas parasti izvēlas tuvredzīgie cilvēki ar vidēju un augstu tuvredzības pakāpi. Kontaktlēcām ir lielākas korekcijas iespējas sarežģītas redzes gadījumos: lielie optiskie stiprumi, liela starpība starp acīm, radzenes formas neregularitātes (piemērām keratokonuss). Šādos gadījumos kontaktlēcās nepastāv attēla kropļojumi, kas rodas briļļu optisko blakusefektu dēļ, kā arī kontaktlēcas nodrošina dabīgus attēla izmērus un neierobežo redzes lauku.
Tā pat ir arī dažādas iespējas kontaktlēcu korekcijai presbiopijas gadījumā.

Tas, cik bieži būs nepieciešams veikt redzes pārbaudes lielākoties nosaka jūsu individuālās redzes aprūpes prasības. Pēc pirmreizējās apskates optometrists palīdzēs noteikt atkārtotas pārbaudes laiku. Rekomendējamais vispārējas acu izmeklēšanas biežums cilvēkiem bez redzes problēmām ir sekojošs:

• 6 mēnešu vecumā
• 3 gadu vecumā
• Pirms iestāšanās pirmajā klasē un katrus 2 gadus pēc tam
• Katrus 3-5 gadus 20-39 gadu vecumā
• No 40 gadu vecuma – katru gadu

Bērniem un pieaugušiem, kuri lieto brilles redze būtu jāpārbauda reizi gadā. Pie kontaktlēcu nēsāšanas ir rekomendējams reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati.

Optometrists ir primāras redzes aprūpes speciālists, kas nodarbojas ar redzes funkciju izmeklēšanu, optisko defektu korekciju ar briļļu un kontaktlēcu palīdzību, redzes sistēmas traucējumu un acu slīmību noteikšanu un redzes terapiju. Ja optometristam rodas aizdomas par acu slīmību vai redzes sistēmas traucējumu, viņš nosūta pacientu pie oftalmologa kā arī sniedz nepieciešamās rekomendācijas. Oftalmologs ir redzes aprūpes speciālists, kuram ir tiesības ārstēt acu slimības un redzes sistēmas traucējumus un veikt ķīrurģiskās iejaukšanas.

Kopējais iespaids no pētījumiem ir tāds, ka cilvēkiem, kuru uzturs ir bagāts ar augļiem un dārzeņiem vai papildināts ar vitamīniem, ir samazināts šo slimību attīstības risks un smagums. Vairāk kā ceturtdaļa organismā pieejamo uzturvielu atbalsta acu un redzes funkciju uzturošus nervus, asinsvadus un audus. Visbiežākie akluma cēloņi ir infekciju saslimšanas un nepietiekams uzturs.

Gados vecākiem cilvēkiem ir novērots paaugstināts risks uzturvielu nepietiekamībai. Kāds tam ir iemesls? Novecošanas procesā organismā notiek metaboliskas un organiskas izmaiņas. Mainās gremošanas spēja un uzturvielu asimilācija. Vitamīnu koncentrācija plazmā samazinās. Medikamentu lietošana darbojas antagonistiski (pretēji) uzturvielām. Piemēram, bieža antacīdu lietošana ir spējīga sekmēt vāju kuņģa skābes produkciju, kura ir nepieciešama minerālvielu asimilācijai tievajās zarnās. Turklāt gados vecāki cilvēki bieži ēd mazāk nekā jaunieši, kā arī daudzi ir pārdzīvojuši kara laikus un viņiem ir iespējama apšaubama uztura statusa pieredze. Ļoti bieži pasliktinās arī košļāšanas spēja. Tā kā gremošanas process sākas mutē, tika novērots, ka gados vecākiem cilvēkiem ar veseliem zobiem ir labāks vitamīnu un minerālvielu statuss nekā tiem, kam trūkst daži vai visi zobi, jo viņi visdrīzāk neizvēlēsies tādus produktus kā svaigi burkāni, āboli u.c. Problēmas pieaug arī samazinātas roku veiklības, sliktās koordinācijas dēļ, psiholoģiskiem, emocionāliem un ekonomiskiem faktoriem, sliktākas apetītes un gatavošanas prāsmju trūkuma dēļ (atraitņiem).

Kas attiecās uz uztura prasībām, tik tiešām, gados vecākiem cilvēkiem enerģijas (kaloriju) prasības samazinās, savukārt, mikroelementu prasības nemainās. Līdz ar to gados vecākiem cilvēkiem būtu jālieto uztura bagātinātāji. Veselīgs uzturs un uztura bagātinātāju pārdomāta lietošana varētu būt viens no labākajiem veidiem acu slimību profilaksē.

Atsauce: M. Davies, Msc. Nutrition and eye. Part 2. Optometry Today, FEB 13 2004,
33-37.

Noteikti jānoskaidro, vai acis ir spējīgas pietiekoši skaidri redzēt, ātri pārslēgties un ideāli sadarboties. Tas palīdz saprast vai acis varēs tikt galā ar slodzi, vai ir jāpalīdz ar brillēm un vingrinājumiem. Varbūt iemesls meklējams nepareizajos ieradumos, kam nepievērš uzmanību, bet ko var ļoti viegli novērst ar vienkāršu ieteikumu ievērošanu.

Kāpēc tieši pirms skolas?

Tiem, kas jau valkā brilles, ir jāpārbauda, vai esošās brilles joprojām dod acīm iespēju strādāt maksimāli efektīvi. Līdz ar to, vecākiem, kam rūp bērnu mācīšanās spējas, pirms kārtējā mācību gada ir jāpārbauda redze. Īpaši svarīgi tas ir pirmklasniekiem, kam šī pārbaude dažreiz mēdz būt arī pirmā. Šis ir pēdējais laiks, kad var atklāt līdz šim neievērotus redzes traucējumus. Piemēram, ambliopija jeb slinka acs, kas dažādu iemeslu dēļ neattīstās, ir stāvoklis, kura agrīna atklāšana var noteikt cilvēka redzes spējas visai tālākai dzīvei. Un šis laiks ir pēdējais , kad var vēl kaut ko darīt, lai sekmētu acs attīstību. Ambliopiju var atklāt tikai pārbaudot redzi, jo ļoti bieži slikta redze vienā acī tiek kompensēta ar perfektu redzi otrajā acī. Rezultātā bērns it kā visu redz, bet palaižot šo stāvokli garām neārstētu, bērnam dzīvē var vairs nekad nebūt kopredzes un var pat attīstīties šķielēšana. Tieši tāpēc redzes pārbaudei ir liela vērtība sagatavošanas procesā skolai.

Ja redzes pārbaude apstiprināja labas redzes funkcijas, tad skolēns ir gatavs skolai. Ja redzes pārbaudes laikā bija noskaidrotas redzes nepilnības, ir jāseko ārstēšanas plānam, kas var būt gan dažādu vingrinājumu pildīšana, gan acu pilienu lietošana, noteikta režīma ievērošana vai briļļu nēsāšana.

Ja nepieciešamas brilles

Ja skolēnam tika izrakstītas brilles, tad obligāti tās ir jālieto tā kā redzes aprūpes speciālists ir nozīmējis. Briļļu funkcija ir palīdzēt acīm tikt galā ar visiem uzdevumiem. Ja skolēns nenēsās izrakstītas viņam brilles, mācīšanas process būs grūtāks un mazāk efektīvs. Redzes problēmas var pat izraisīt nevēlēšanos mācīties, tāpēc ja bērns saņem sliktas atzīmes, nesteidzieties viņu sodīt, bet pārbaudiet viņa redzi. Iespējams, ka apgrūtināta redze padara bērnu nelaimīgu mācību procesā.

Briļļu piemeklēšana ir ne mazāk svarīgs posms kā briļļu izrakstīšana, jo var padarīt brilles no efektīva palīginstrumenta bezjēdzīgajā un pat traucējošajā slogā. Ideāli bērnam jājūtas brillēs brīvi, līdzīgi kā bez tām. Mērķis ir izvēlēties drošas, ērtas brilles, kas bērnam patīk. Tas ir radošs kopīgs darbs, kur ir jāpiedalās gan vecākiem, gan optikas veikala darbiniekiem. Bērns ir jāmotivē. Šeit nevar būt tikai medicīniska pieeja, bet arī psiholoģiska un estētiska.

Ļoti labi veidot bērna attieksmi pret brillēm, kā pret aksesuāru un rotu. Jaunībā cilvēka stils vēl formējas, ļoti svarīgi ir palīdzēt viņam izvēlēties ietvaru, kas atbalstītu pašizteiksmes prieku. Bērni meklē savu vietu jaunajā kolektīvā. Tie, kas valkā brilles, parasti grib, lai brilles būtu mazāk pamanāmas uz sejas un nemaina izskatu. Tas parasti attiecas uz pirmreizējiem briļļu valkātājiem. Pusaudžiem jau parādās interese par plastmasas krāsainām brillēm, kas piesaista uzmanību, tādā veidā interesējoties par pašizteiksmes iespējām un individuāla stila veidošanu. Izskats – tas, kas visvairāk interesē skolēnu brillēs. Izvēloties brilles, kas būs viņa sejas rota, kuru nēsāšana būs skolēnam patīkama, pozitīvi ietekmēs pašvērtējumu. Ieguldot naudu skolnieka brillēs, jūs dodiet viņam vērtīgu dāvanu, prieku mācīties, prieku sazināties, prieku būt nozīmīgam un prieku patikt sev un citiem.

Briļļu ietvara izvēle

Kamēr pats skolnieks ir koncentrēts uz savu izskatu ar brillēm, vecākiem ir jāatcerās arī par komfortu un drošību. Piemeklējot brilles jebkura vecuma bērnam, jāpievērš uzmanība ietvara frontālam platumam, briļļu konstrukcijai aiz ausīm, garumam un deguna tiltam.

Deguns notur gandrīz visu briļļu smagumu un ietvara atbilstība degunam nosaka, cik ērta būs briļļu nesāšana. Ietvars ir jāpiemeklē tā, lai ietvara tilts visvairāk piegulētu degunam. Ja ietvaram ir regulējamie deguna spilventiņi, labāk izvēlēties silikona spilventiņus, kas ar visu savu virsmu pieguļ degunam katrā pusē, optimālam svara sadalījumam un ietvara slīdēšanas novēršanai. Bērnam augot viņa virsdegune kļūst augstāka un šaurāka, tāpēc lai nodrošinātu pareizu briļļu piegulēšanu, brilles jāmaina biežāk (vismaz – reizi gadā). Brilles tiek aizāķētas aiz ausīm ar aizaušu palīdzību tādējādi pasargājot brilles no slīdēšanas uz leju. Izvēloties brilles skolēnam, jāpievērš uzmanība aizaušu garumam un iespējai to saīsināt un pielocīt. Tam ir principiāla nozīme, jo nodrošina ērtu briļļu valkāšanu un stabilu stāvokli uz sejas. Brilles, kas nepareizi pieguļ vai slīd, var nozīmīgi traucēt, radīt iespiedumus un pat galvassāpes. Aizaušiem jāatbalstas tikai uz auss augšējo daļu, tie nedrīkst spiest uz deniņiem un ierobežot sānu redzi. Ļoti aktīviem bērniem, īpaši sportojot, var lietot savelkošas gumijas, kas cieši notur brilles vietā.

Atsperu eņģītes būtu ieteicamas bērnu brillēm, jo nodrošina labu piegulēšanu ilglaicīgi, neļaujot aizaušiem pastiepties un saglabājot briļļu formu. Pusaudžiem bieži patīk ietvari no pieaugušo kolekcijām, bet optiķim ir jāpārbauda, lai izmērs atbilstu sejas parametriem, jo neatbilstoša ietvara nēsāšanas sekas var būt ļoti bēdīgas.

Vēl viena svarīga lieta, kas jāizvērtē, izvēloties brilles skolēnam, ir drošums un remonta iespējamība. Bērni ir ļoti aktīvi, spēlē dažādas spēles un ir mazāk piesardzīgi, tāpēc bērnu brillēm vidēji reizi pusgadā ir nepieciešams remonts.

Jūsu ērtībai salonā „EKSPERTS optika” briļļu meistars ir uz vietas un nav nepieciešams ilgi gaidīt, lai saremontētu brilles. Daudzi
remonti tiek veikti 5 minūšu laikā, sarežģītāki tiek veikti pēc iespējas ātrāk.

Briļļu lēcu izvēle

Aktīvs dzīvesveids var novest arī pie acu traumatisma. Lai novērstu acs traumas iespēju, ir jāizvēlas briļļu lēcas no drošākiem materiāliem nevis no stikla, kas var būt bīstams bērna acu veselībai. Plastikāts būtu standarta izvēle, jo retāk saplīst un plīst lielos
gabalos ar neasām malām. Vislabāk izvēlēties briļļu lēcas no stipriem, sitienizturīgiem materiāliem – polikarbonāta un triveksa – pirmās izvēles lēcas bērnu redzes korekcijā. Turklāt bērni ļoti daudz laika pavada ārā, kur acis ir jāaizsargā no kaitīgas UV staru iedarbības uz acīm. To arī nodrošina polikarbonāta lēcas.

Lai skolnieki saņemtu ērtas, drošas, skaistas brilles, kas viņiem patīk un piestāv, „EKSPERTS optika” piedāvā iegādāties brilles par 30% lētāk (uzrādot skolēna apliecību).

Brīvie radikāļi ir reaktīva skābekļa paveids. Acis tiek nepārtraukti pakļautas brīvo radikāļu iedarbībai. Divi galvenie brīvo radikāļu avoti ir gaismas iedarbība un smēķēšana. Lai rastos gaismas radītais acu audu bojājums caur brīvo radikāļu veidošanos, nepieciešami trīs komponenti: gaismu absorbējošo molekulu (krāsa, pigments), skābekli un īso viļņu garuma (zilā un ultravioletā) gaismu. Gaisma maina molekulas enerģijas līmenī līdz nestabilam stāvoklim, un tā atdala elektronu, kurš parasti saistās ar kaimiņu molekulu (biežāk ar skābekli). Skābeklis kļūst par superoksīdu (O₂ˉ). Pēc būtības brīvais radikāls ir atoms vai molekula ar nesapāroto elektronu. Īsi dzīvojošs, nestabils, ar lielu enerģijas daudzumu tas mēģinās iegūt elektronu no cita atoma vai molekulas, lai kļūtu par ķīmiski stabilu, rezultātā veidojas bojājoša ķēdes reakcija. Ja brīvie radikāļi netiek neitralizēti, tie uzbrūk šūnas membrānai un tās saturam (DNS), sekmējot šūnas mutāciju, nāvi un saistīto ar to audu un orgānu destrukciju. Tie brīvi reaģē ar lipīdiem, proteīniem, ogļhidrātiem un nukleīnskābēm, bojājot šīs svarīgās bioloģiskās molekulas. Brīvie radikāļi jeb superoksidanti, var sagraut mitohondriju membrānas, depolimerizēt kolagēnu un hialuronskābi, tādējādi noārdot audus.

Novecošana un apkārtējās vides iedarbība palielina reaktīvā skābekļa savienojumu koncentrāciju (piem, izplūdes gāzu ieelpošana). Brīvos radikāļus satur arī piedegušie, pārogļotie produkti vai augsti rafinētas eļļas. Eļļas sildīšana līdz augstām tempertūrām producē brīvos radikāļus.

Normāli organismā eksistē aizsargmolekulas – antioksidanti, kas nemitīgi meklē un neitralizē jebkurus paradījušos brīvos radikāļus, ziedojot elektronu vai labojot reaktīvā skābekļa izsauktus bojājumus. Organismā antioksidanti nokļūst ar uzturu. Uzturā antioksidanti ir pārstāvēti ar vitamīniem, minerālvielām, enzīmiem un fitoprotektoriem (karotenoīdi). Tadējādi oksidatīvs stress veidojas, ja reaktīva skābekļa produkcija neatbilst aizsargspējām pret to.