“Kontaktlēcas ir unikālas, jo tās piemērojas valkātājam, sekojot it visām acs ābola kustībām.  Lai ikdiena būtu droša, komfortabla un ērta, ir būtiski ikdienas rituālus, kas saistīti ar lēcu lietošanu, veikt precīzi un tieši tā, kā speciālists ir norādījis,” uzsver Linards Kovaļevskis, Optikas preču vairumtirdzniecības un briļļu lēcu ražotāja SIA “Liko-R” vadītājs.

Nepareiza kopšana

Kontaktlēcas pēc to izņemšanas no oriģinālā iepakojuma ir jāglabā konteinerī, kurā atrodas speciāls šķīdums kontaktlēcu tīrīšanai. Cilvēki mēdz to neievērot un kontaktlēcas tajā neglabāt, tomēr, atstājot tās bez šķīduma, kontaktlēcas izžūst, maina savas īpašības un vairs nav lietojamas. Jāatceras, ka vienu un to pašu šķīdumu nedrīkst izmantot atkārtoti – katru reizi tas ir jāmaina. Nereti kontaktlēcu tīrīšanai jeb skalošanai tiek izmantots krāna ūdens, kas ir ļoti bieži pieļauta kļūda. Ūdenī esošie netīrumi, mikroelementi un mikroorganismi var izmainīt kontaktlēcu materiāla īpašības un izraisīt acu slimības. Jāatceras, ka pirms kontaktlēcu ielikšanas un izņemšanas rūpīgi jānomazgā un jānoslauka rokas.

Derīguma termiņa neievērošana

Tāpat kā jebkuram produktam, arī kontaktlēcām ir derīguma termiņš, kas stingri jāievēro. Nekādā gadījumā nedrīkst tās lietot ilgāk, nekā to paredz ārsts un kontaktlēcu ražotājs – derīguma termiņa neievērošana radīs ne tikai acu diskomfortu, bet var izraisīt arī nopietnas acu saslimšanas un redzes pasliktināšanos. Tāpat jāseko līdzi kontaktlēcu konteinera derīguma termiņam – tas jāmaina vismaz katru trešo mēnesi. Pērkot kontaktlēcu šķīdumu, jauns konteineris visticamāk būs iekļauts komplektā.

Kontaktlēcu nēsāšana tam neparedzētos gadījumos

Arī kontaktlēcu lietošana neparedzētos gadījumos ir viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām. Kontaktlēcas nedrīkst lietot, ejot dušā un pirtī, arī peldoties tās ir jāizņem. Acu aprūpes speciālisti un kontaktlēcu ražotāji norāda, ka nedrīkst doties gulēt pirms kontaktlēcu izņemšanas, un atgādina, ka kontaktlēcas nevar nēsāt ilgāk par divpadsmit stundām diennaktī. Kontaktlēcas kategoriski aizliegts valkāt iesnu, vīrusu un infekciju slimību gadījumā. Sievietēm ir jāatceras, ka matu kosmētika jālieto pirms kontaktlēcu ielikšanas, tomēr dekoratīvā kosmētika gan būs jāuzklāj pēc tam.

Regulāra ārsta neapmeklēšana

Svarīgs priekšnoteikums kontaktlēcu lietošanai ir regulāra ārsta apmeklēšana. Lēcu lietotājiem tas būtu jādara reizi pusgadā. Nozīmīgi ir ievērot visus ārsta ieteikumus, piemēram, jālieto redzes speciālista ieteiktais kopšanas līdzeklis, lai novērstu alerģiju un citu komplikāciju risku, kā arī kontaktlēcas būtu vēlams nesāt pārmaiņus ar briļļu valkāšanu, lai acis tiktu atpūtinātas. Gadījumos, ja ir jāveic ilgstošs darba pie datora vai jāvada auto, ārsts var ieteikt izmantot mitrinošus acu pilienus. Tomēr visbūtiskākais faktors, kas jāatceras ikvienam kontaktlēcu lietotājam – ja nēsājot kontaktlēcas parādās apsārtums, acs sāpes vai pēkšņi pasliktinās redzes, kontaktlēcas nekavējoties jāizņem un jāgriežas pie ārsta!

Atgādinām, ka vēl līdz 29. oktobrim kampaņas “Kontaktlēcu lietotāju veselības nedēļa” ietvaros kontaktlēcu lietotāji bez maksas varēs pārbaudīt redzi un uzdot sev interesējošos jautājumus par kontaktlēcām 35 Latvijas pilsētu optikas salonos. Lai uzzinātu vairāk par pārbaužu procesu, aicinām sekot līdzi informācijai www.optometrija.lv.

1. Hipertermija. Ir skaidrs, ka neviena tipa kontaktlēcām nav nekādas būtiskas reakcijas uz augstu temperatūru. Hidrogēllēcas rada niecīgu aizsardzību kritiskajam limba rajonam mērenu apdegumu gadījumā. Gaisa temperatūta saunā var sasniegt 80-100 grādus, bez ietekmes uz k/l nēsāšanu. Ja tā ir sausā sauna, tad asaru plēvītes iztvaikošana un lēcu izžūšanu aizkavē biežāka mirkšķināšana. Tomēr, lai izvairītos no nepatikšanām, speciālisti neiesaka lietot kontaktlēcas saunā, pirtī, dušā, solārijā.
2. Hipotermija. Tiek uzskatīts, ka jaunās, modernās k/l, kuras ir daudz plānākas un atrodas tuvāk radzenei, tik labi neaizsargā acis no aukstuma un vēja. Socks veica eksperimentu ar trušiem, uzliekot tiem cietās PMMA k/l vidē, kur bija temperatūra -28.9 un vēja ātrums 125m/s. 85%-tiem netika atrastas nekādas problēmas, bet pārējiem 25% bija tikai viegls keratīts, kas pēc pāris stundām pazuda. Tas tikai pierāda to, ka k/l ir atļauts nēsāt aukstā un vējainā laikā.
3. Radiācija. Ir noskaidrots, ka k/l materiāli ir radioviļņus un blakus viļņus caurlaidīgi.
4. IR- infrasarkanie staru sildītājus lieto mašīnās un citās industrijās, lai žāvēt krāsu. Tie izstaro ļoti nelielu vai pat neredzamu gaismu. Eksperimentos, kad tiek pielietota šī gaisma, tika konstatēts, kad acis ir atvērtas, tad k/l izžūst, deformējas un izkrīt ārā no acīm. Metināšanas iekārtas izraisa tādu pašu efektu. Lai izsargātos no šīs gaismas tika lietots arī metināšanas filtrs. Šādās darba vidēs, kur tiek lietots infrasarkanais un ultravioletais starojums, vienmēr ir jālieto aizsargājošas maskas, piederumi. Šādās vidēs k/l parasti ātri izžūst un pielīp pie radzenes. Tad ir jālieto pilieni, kas palīdzēs k/l izņemt no acīm.
5. Redzamā gaisma. K/l nēsātāji parasti ir daudz jutīgāki uz gaismu- tiem ir paaugstināta fotofobija. Iemesli ir neizdibināmi. Daudziem k/l nēsātājiem radzenes ir daudz plānākas, iespējams, radzenes tūsku dēļ. Tūsku rezultātā gaisma uz radzenes virsmas tiek izkliedēta daudz vairāk, rodas apžilbināšana. Dumbletton un Cullen ir konstatējuši, ka, nēsājot UV starus absorbējošas lēcas, ir būtiski lielāks komforts dienas garumā un samazināta apžilbšana no sniega vai saules.
6. Ultravioletais starojums- nepieciešamība aizsargāt acs audus no UV starojuma iedarbības, izmantojot optiski un industriāli absorbējošus materiālus, ir ļoti labi saprotama un izstrādāta. Apskatot k/l materiālus, tika konstatēts, ka lielākā daļa k/l materiālu uzrāda tikai minimālu aizsardzību no UV stariem. Pēc Cullen pētījumiem var apgalvot, ka cilvēkiem, kuri ir pakļauti UV starojumam, nav nekādas būtiskas atšķirības nēsā tie hidrogēlkontaktlēcas vai nenēsā k/l vispār risks ir visiem vienāds. Ja runā par cieto RGP k/l UV aizsardzību, tad var teikt, ka radzenes daļa, kuri ir nosegta ar k/l, ir pasargāta no starojuma, bet atklātās radzenes un konjunktīvas daļas tiek bojātas. Tomēr ir atšķirības tām acīm, kuras ir pielāgojušās jau RGP lēcāmà tādās acīs redzam mazāk priekšējos defektus, bet vairāk granulas. To var skaidrot ar faktu, ka acis, pielāgodamās cietām lēcām, zaudējušas trauslās priekšējās zvīņainās epitēlija šūnas, un dziļākās spārnveida šūnas tiek pakļautas lielākai radiācijai.
7. Mikroviļņu radiācija. Staru izplatīšanās un absorbcija ir atkarīga no to viļņu garuma, kā arī no konkrētās struktūras (subjekta) izmēriem un formas, kā arī apstaroto audu ķīmiskā satura. EHF un super augstas frekvences (SHF) rada priekšējos radzenes bojājumus un par superaugstas frekvences bojājumi ir ierobežoti priekšējā segmentā. Būtībā arī pie šī starojuma netiek aizliegtas k/l, jo netiek konstatēti bojājumi, lai arī var gadīties k\l izžūšana, kā tas bija pie infrasarkanajiem stariem. Teorijas noliedz arī to, ka radzenes var salipt ar k/l kopā vai prekorneālā asaru slāņa izzušanu.
8. Lāzers. Radzenei piemīt lielas absorbcijas spējas, kas rada tās fotoablāciju vai sadegšanu, jo lāzeram piemīt ļoti liels spēks (piem., stimulatori, CO, CO₂). YAG un argona lāzeriem piemīt spējas bojāt iekšējās struktūras, tiešā vai netiešā veidā. Argona, kriptona, HeNe un rubīna lāzeri spēj aizsniegt pat tīkleni. Daži no tiem tiek pielietoti lāzerkoagulāciju veikšanā tīklenē vai citās struktūrās. Lāzera „kapsulotomijas” rezultātā tiek bojātas IO lēcas. Lielākā daļa k/l materiālu absorbē dažus stimulatorus, CO vai CO₂ lāzera radiāciju, bet spēks spēj reizēm sadalīt, sairdināt lēcu.
9. Jonizējošais starojums. Sausie X- stariem un α- daļiņām ir ļoti zems penetrācijas līmenis, kas rezultātā bojā radzenes un konjunktīvas priekšējos epitēlija virsmu, saistās arī ar hipostēziju, hipotermiju un tūsku (edema) kā atbildi uz UVC, bet ar garāku latento periodu. Jebkura k/l varētu radīt aizsardzību pret šādu radiāciju un arī pret zemāku radiāciju. Augstākas enerģijas β- radiācija var bojāt radzenes epitēliju un endotēliju, radot radzenes tūsku. Tomēr k/l atrašanās acīs neietekmē starojuma jonizējošo atbildi.
10. Ultraskaņa. Klīniskā oftalmiskā ultraskaņa ir ar 8- 10 Hz frekvenci. K/l atrašanās acīs ietekmēs ultrasonogrammu saistībā ar lēcas materiāla pilnīgo skaņas pretestību un absorbciju. Tomēr nav konstatēti nekādi citi riska faktori.
11. Barometra spiediens. Cilvēki, kuri nēsā k/l, parasti ir ļoti ieinteresēti, kā k/l ietekmēs atmosfēras spiediena maiņa, lidojot, kā arī piedaloties zemūdens aktivitātēs. Ir noskaidrots, ka diskomforta iemesls dažiem k/l nēsātājiem lidmašīnās ir attiecināms uz atmosfēras spiediena izmaiņām. Spiediens pazeminās un rodas relatīva hipoksija, lai arī augstums jaunajās modernajās lidmašīnās ir 2000-3000 m. Zem k/l parādās burbuļi, kad eksperimentā tiek stimulēts augstums 5400m. Flynn un Strath ir atklājuši, ka radzenes fizioloģiskā atbilde uz k/l nēsāšanu (plānināšanās) ir lielāka augstākās vietās. Par spīti tam tomēr lidotājiem tiek atļauts likt k/l.

Arī kalnos kāpējiem, kur ir kāpuši 7925m augstumā ar hidrogēlkontaktlēcām acīs netika konstatētas problēmas. Daži kalnos kāpēji reizēm min acīs izjūtamu sausuma sajūtu un nogurumu.

Apskatot rakstu žurnāla BEKO 7. numurā, tiek minēti dažādi piemēri, kad k/l tiek lietotas augstos kalnos. Pimēram, Sins Svorners 2002. gadā kāpa Everestā ar „Focus Night&Day” k/l acīs. Ceļojuma laikā temperatūras maiņas bija ļoti lielas- sākot ar loti zemām un beidzot ar ļoti augstām temperatūrām, kā arī vēja ātrums bija dažāds. Šis alpīnists bija ļoti apmierināts par k/l izvēli.

Līdzīgi bija arī Annai Červinskai, kura bija ļoti sarežģīta redze, k/l deva iespēju viņai izbaudīt savu hobiju, nemaz neraizējoties par acu problēmām. Anna bija viena no pirmajām pacientēm, kurai tika piešķirtas šīs „Night & Day” k/l. Pēc sava ceļojuma Anna bija ielūgta pat uz ārstu kongresu, kur dalījās savās sajūtās par šīm k/l. Lai arī tiek lietotas labas kontaktlēcas , kalnos galvenais ir neaizmirst par acu aizsardzību, tādēļ vienmēr jālieto aizsargbrilles.

Savukārt, kad tika veikts eksperiments nirējiem 45.5m dziļumā, tad mazi burbulīši zem PMMA lēcām tika konstatēti atgriežoties no 21 m uz 9 m augstumu. Burbuļi neveidojās, kad tika liktas hidrogēllēcas, kad netika liktas k/l vai arī, kad PMMA lēcas tika centrāli fenestrētas. Burbuļi pazuda atgriežoties jūras līmenī pēc 30 minūtēm, atstājot sīkas radzenes epitēlija tūskas pēdas. Socks atklāja, ka neviena tipa lēca netika izspiesta no acs niršanas laikā, tādēļ var apgalvot, ka sporta nirēji var likt k/l acīs, bet ir nepieciešama niršanas maska.

12.  Vibrāciju stress. Simptomi, kas saistīti ar zemu frekvenču svārstībām parasti attiecināmi uz vestibulāriem traucējumiem. Ātrāka vibrācija radīs redzes asuma samazināšanos, kas atkarīgs no frekvences un kompensatora vai saistīta ar netīšām galvas un acu kustībām. Kad k/l ir uz acs šajā gadījumā, tad tās radīs mazākus vizuālos traucējumus, nekā brillēs, it īpaši augstāko refrakciju īpašniekiem.

13. Paātrinājuma stress- acceleration stress. Augstas gravitācijas spēks ir kā cēlonis tam, ka k/l tiek atgrūsta no radzenes.

14. Mitrums. Levsound ar biedriem konstatēja, ka k/l nēsātājiem nepastāv nekāds risks, ja tie atrodas vidē ar paaugstinātu relatīvo mitruma daudzumu. Temperatūras un mitruma daudzums neietekmē k/l, ja nu vienīgi paaugstināta bīstamības pakāpe ir vietās, kur ir sauss gaiss. Tas īpaši attiecināms uz mīkstajām k/l, kuras ir plānas un satur lielu ūdens daudzumu. Šāda veida lēcas ātri izžūst un deformējas, tādejādi veicinot radzenes izžūšanu zema relatīvā mitruma apstākļos.

Ir konstatētas dažādas sakarības starp diskomfortu, asaru BUT testu, lēcas depozītiem un zemu relatīvo mitrumu. Diskomforts ir biežāk sastopams relatīvajā mitruma mazāk kā 25% gadījumu, bet, kad uz lēcām ir depozīti, tad 40% gadījumu. Subjekti ar lēcas depozītiem un īsu BUT testu (<10sek) ir biežāk jutīgi uz zemu relatīvo mitrumu. Faktori, kas rada diskomfortu ir:

• samazināta lēcas virsmas hidratācija, kas samazina skābekļa plūsmu caur lēcu;
• paaugstināts lēcas depozītu skaits;
• kustību rezultātā izraisītā lēcas „savilkšanās”.

15. Vējš. Parasti izraisa asarošanu un acu izžūšanu. Problēmas saasinājums ir putekļainās vidēs.

Kā redzam, ir daudz un dažādas divpusējas situācijas kontaktlēcu lietošanai dažādās vidēs. Līdz ar to vizītes laikā ir rūpīgi jāizrunā visas nianses ar acu speciālistu par kontaktlēcu lietošanu, kā arī ir svarīgi atcerēties, ka jāsaglabā miers neparedzētu apstākļu gadījumos. Kā rīkoties šādās situācijas? Drīz par to lasi rakstā “Neparedzētie gadījumi kontaktlēcu lietotājiem un pirmā palīdzība”.

Žurnāls „BEKO” 7. oktobris, 2003, „Kontaktlēcas un hobijs”, 68.- 70. lp..

Mehāniski ievainojumi rodas parasti no kontūzijas, satricinājuma, svešķermeņa (kurš var būt arī perforējošs), atmosfēras putekļu iedarbības, ievainojumiem, kuri iekļauj nobrāzumus, griezienus un plēstas brūces. Tie var būt arī jaukta tipa ievainojumi.

1. Svešķermeņi.

Radzenes priekšējās virsmas svešķermenis ir viens no populārākajiem ievainojumiem. Tādus simptomus kā sāpes, svešķermeņa sajūta acīs, asarošana- ko rada svešķermenis- var viegli novērst, izņemot svešķermeni ārā no acs. Ja atbilstošas formas, izmēra un svešķermenis apdraud aci, tas ar lielu ātrumu var penterēt (caurdurt) cauri radzenei vai sklērai vai var perforēt ķermeni. Radzenes aizsardzība ar k/l ir atkarīga no lēcas biezuma un rigiditātes. Reizēm arī mīkstās augsta un zema ūdens satura k/l var aizsargāt acis, bet, kad svešķermenis tiek tām cauri, tiek bojāts arī radzenes epitēlijs. Kontaktlēcas var aizsargāt acis no metāla skaidiņām.

2. Atmosfēras daļiņas.

Kādā pētījumā kontaktlēcu nēsātāji, kuri strādā ar metāla daļiņām un eļļas pilieniem mēreni piesārņotā vidē, tika novēroti divus gadus. Šajā laika posmā netika konstatētas acu problēmas un bojājumi, kā arī neviens no subjektiem nesūdzējās. Ir skaidrs, ka hidrogēlkontaktlēcu šādās bīstamās vidēs var lietot, bet jālieto ļoti uzmanīgi.

3. Nobrāzumi un brūces.

Kontaktlēcas ir sava veida aizsarglīdzeklis pret nobrāzumiem un brūcēm, bet tas ir arī atkarīgs no trieciena veida, virziena. Saprotams, ka mīkstās k/l radīs daudz mazāku aizsardzību asiem objektiem. Piemēram, tiek minēts, ka nelaimes gadījumos pacientiem, kuri lieto brilles parasti ir lielākas traumas nekā k/l. Pēc nelaimes gadījuma, izņemot k/l, trauma nav gūta, bet brilles varētu risku palielināt.

Turpinājumā 3. daļa

VISUAL DISPLAY TERMINALS- vizuālie displeja termināli. Videotermināli.

K/l lietotājiem, lietojot šādus terminālus, ir izteikti mazāk refleksu un nav aberācijas kā tas ir brillēs. Tomēr šajā gadījumā ir izteikti samazināta mirkšķināšana, kuras rezultātā lēca nekustas pa acs virsmu, savukārt radzenes virsma izžūst. Sick building syndrom- tas ir loģisks paredzējums tam, ka darba vietās, kur netiek kontrolēts gaisa relatīvais mitruma daudzums, temperatūra, gaisa plūsma, CO2 daudzums, gaisa vides piesārņojums, būtiski tiks iespaidota k/l nēsāšana.

ĶĪMISKIE FAKTORI

Ir pieņemts, ka ķīmiskie aģenti nonāk zem cietās kontaktlēcas vai arī mīkstās kontaktlēcas var izraisīt to absorbciju, koncentrēšanos un atbrīvošanos uz radzenes virsmas. Tiek minēts, ka kontaktlēcas izraisa lielāku ļaunumu acij, absorbējot šos ķīmiskos aģentus un atbrīvojoties, šie aģenti ietekmē daudz spēcīgāk acis. Kontaktlēca acīs novērš normālu irigāciju (apūdeņošanu), kad rodas ķīmisks ievainojums. Ir bijuši eksperimenti, kur pierādīts, ka k/l ķīmiskās laboratorijās nav vietas. Kad acīs nokļūst bīstamas ķīmiskas vielas, tad, vēl pirms k/l izņemšanas, acs gūst ievainojumu.

1. Dūmi un tvaiki (Fumes and vapors).

Dažādas indīgas gāzes, dūmi, tvaiki, aerosoli un izgarojumi tūlītēji spēj ietekmēt acs ārējos apvalkus. Acs reakcija uz šiem aģentiem mainās atkarībā no koncentrācijas daudzuma, fiziskiem un ķīmiskiem aģenta rādītājiem. Augstas toksicitātes aģenti stimulē tādus aizsardzības mehānismus kā blefarospazms, asarošana, kuri limitē piekļūšanu acīm un samazina koncentrācijas daudzumu.

Lielas ilgtermiņa briesmas var izraisīt hronisu konjunktivītu ar vieglu virspusēju keratītu. Un tas nav pieņemami, ka šādās vidēs tiek lietotas kontaktlēcas, kā arī ir maz ticams, ka šādi pacienti justos komfortabli ar šāda veida k/l.

Dažas ķīmiskās vielas, kuras ir kūtras pret acs audiem, rada tikai nelielus vai pat neredzamus radzenes vai konjunktīvas defektus, savukārt ir arī daudz koncentrētāki iztvaikojumi, kas tikai pēc vairākām stundām rada reakciju. Klīniskās pazīmes ir sekojošas: epitēlijšūnu skaita zudums, tūska, epiteliālas vakuolas.

Daudzi kontaktlēcu nēsātāji atzīst, ka ikdienā, tīrot sīpolus, viņi iztiek bez „raudāšanas”- acu asarošanas- jo kontaktlēcas aizsargā acis. Arī asaru gāze ir nešķīstoša ūdenī, un k/l aizsargā acis no asaru gāzes CS (ortho chlorobenzylidine malonitrile). Kok- van Alphen ar kolēģiem, pamatojoties uz šiem faktiem, secināja, ka vācu policistiem, kuri nēsā hidrogēlkontaktlēcas, vairs nav nepieciešams lietot asaru gāzes aizsargmaskas.

Hidrogēlkontaktlēcas ir kā rezervuārs ķīmiskajiem aģentiem aptuveni 1 stundu un vēlāk vēl darbojas kā krātuve, paildzinot radzenes atklāšanu, kamēr risks tiek novērsts.

Eļļaina dūmaka, kas atrodas gaisā, absorbējas uz mīkstajām kontaktlēcām, izraisot permanento bojājumu, savukārt no cietajām k/l tos nosēdumus var noskalot. Ķīmisko izgarojumu reakcija ar k/l nav tik būtiska problēma.

2. Ķīmiskie traipi (Splash).

Ķīmisko vielu uzšļakstīšanās uz acīm ir viens no biežākajiem nopietnajiem acu ievainojumu iemesliem darba vietās. 1996. gadā Wesley izstudēja dažādu vielu reakcijas acīm, kurām tiek liktas PMMA lēcas (vienas no pirmām cietām kontaktlēcām ). Trušiem lika apsmidzinātās acis ar sālsskābi, NaOH, kreosolu. Tiem tika iespricēts nomierinošs līdzeklis. Rezultātā tika atklāts, ka acīm, kurām nebija k/l, bija 1.8x lielāka radzenes necaurspīdība nekā acīm ar k/l, kā arī acīm ar k/l ir lielāks risks tikt bojātām, ja k/l tiek izvirzīta no vietas, kad ķīmiskā viela iešļakstās acīs.

Guthrie un Seitz atklāja, ka ķīmiskie aģenti nenokļuva zem lēcas, bet gan blefarospazmas rezultātā lēca tika pievilta cieši klāt radzenei, radot aizsargbarjeras efektu.

Salīdzinot dažādus pētījumus, nevar apgalvot nedz arī noliegt, ka k/l ir slikti lietot šādās darba vidēs. Reizēm tomēr, tās kalpo kā aizsargbarjera.

Šoreiz tika apskatīti ķīmiskie faktori, kas savā ziņā ietekmē kontaktlēcu nēsāšanu. Kā redzam, tad vienmēr pastāv dilemma- gan pacientam, gan speciālistam ir jānonāk pie labākā risinājuma sarunas un pārbaudes laikā. Tas nozīmē, ka vēlreiz ir jāuzzsver, cik svarīga ir pacientu līdzestība kontaktlēu nēsāšanas periodā. Neaizmisīsim uzticēties speciālistam un sadarbosimies. Turpinājumā sekos citi faktori, kas spēj ietekmēt kontaktlēcu nēsāšanu! 2. daļa

D.G.Pitts, R.N. Kleinstein. Environmental vision: Interaction of the Eye, Vision and Environment. Izd. Butterworth- Heinemann, 422.lpp., 1993, 315.-328. lpp.

Žurnāls „BEKO” 7. oktobris, 2003, „Kontaktlēcas un hobijs”, 68.- 70. lp..

Arvien vairāk arī literatūrā parādās raksti par tā saukto COMPUTER VISON SYNDROM (CVS) - datoru lietotāju redzes sindromu. Dažādos pētījumos ir izpētītas sūdzības, kuras var rasties datoru lietotājiem, jo ikdienas praksē arvien vairāk var sastapties ar pacientiem, kas sūdzas par nogurumu un diskomfortu, strādājot ar datoru. Ļoti plaši tiek runāts par miopijas izveidošanos datoru lietotājiem, jo pacienti bieži sūdzas par redzes kvalitātes pasliktināšanos, īpaši vakaros.

Kas ir datoru lietotāju redzes sindroms?

Datora lietotāju redzes sindroms ir acu un redzes problēmu komplekss, kas rodas pēc ilgstoša darba ar datoru. Pētījumos ir pierādīts, ka 50% -90% cilvēku izjūt CVS simptomus. Tomēr rūpīgi sekojot dažādiem norādījumiem, ir iespējams izvairīties no šiem simptomiem. Ikdienā cilvēki veicot savus darba pienākumus ļoti reti ievēro darba režīmu -- pauzes. Acis visu laiku skatās uz datoru, tiek fokusētas vienā attālumā, līdz ar to tiek novājināta redzes sistēma. Lai noturētu skaidru attēlu, datorlietotāji nemitīgi maina fokusāciju, līdz ar to tiek noslogoti acu muskuļi, kas rada atkārtotu stresu.

Daudzi pētījumi liecina, ka 75%-90% datorlietotāju izjūt redzes problēmas, bet 22% ir balsta kustību aparāta problēmas. Visbiežāk tiek minētas sekojošas datorlietotāju sūdzības: acu sāpes; dubultošanās; galvas sāpes; fotofobija- gaismas bailes; neskaidra redze; seku attēli; sausas, kairinātas acis; kakla un muguras sāpes.

Baush & Lomb ir veikuši pētījumu, ka 60 miljoniem cilvēku ir problēmas, strādājot ar datoru. Palielinoties datorlietotāju skaitam, pieaug arī sūdzības, līdz ar to šī problēma ļoti plaši tiek apspriesta medicīnas literatūrā. Indijas oftalmologu pētījumi pierāda, ka 90% no 70 miljoniem datorlietotāju tiek konstatēts CVS.

Amerikas optometristu asociācijas veiktajā pētījumā minēts, ka vairāk kā 80% pacientiem, kuri lieto datoru, būtiskākās sūdzības ir acu sasprindzinājums jeb nogurums, kā arī 50% sūdzas par izplūdušu redzi un galvassāpēm.

Raksturīgākās datora lietotāju simptomu kategorijas

Sheedy klasificē sekojošas simptomu kategorijas, kur klāt ir simptomi un iespējamās diagnozes.

Kas izraisa CVS un kā atšķiras datoru lietotājs no datoru nelietotāja?

Datoru lietotāju sindroma simptomus visbiežāk rada:

• slikts apgaismojums;
• žilbinājums uz datora ekrāna;
• distances neievērošana un darba vietas apstākļi;
• nepareizs skata leņķis;
• nekoriģētās redzes problēmas;
• visu faktoru savstarpējās kombinācijas.

Datorlietotājiem un nelietotājiem ir kopīga iezīme -- tie visi veic ilgstošu tuvuma darbu. Tomēr pastāv atšķirība, kāda veida tuvuma darbs tas ir. Ir pierādīts, ka no visiem video displeju terminālu (VTD) lietotājiem visbiežāk sūdzības rodas datu ievades operatoriem.

Datoru lietotājiem par spīti atspīdumiem no monitora un flikera efektam, akomodācijas darbībai jābūt adekvātai. Salīdzinot datorlietotājus un cilvēkus, kam darbs saistīts ar drukātu tekstu uz papīra, vienmēr tiek minēta būtiskākā atšķirība:

1. Skata leņķis. Drukāts teksts lasītājiem parasti ir novietots zemāk par horizontālo acu līniju, līdz ar to acis skatās uz leju. Savukārt datora ekrāns parasti ir novietots nedaudz zemāk kā acu līmenis, bet reizēm pat standarti netiek ievēroti, un sūdzības rodas biežāk. Skata leņķis datora lietotājiem var būt dažāds:

• Kad skatiens vērsts taisni uz priekšu, acis ir palti atvērtas, un asaras iztvaiko daudz ātrāk. Šādos gadījumos parādās sausās acs simptomi. Stāvokli var pasliktināt sliktais gaiss telpās, kondicionieri.
• Kad skata leņķis vērsts uz leju- lai lasītu tekstu (arī drukātu tekstu), plaksti nedaudz nosedz zīlīti, līdz ar to samazinot akomodācijas slodzi.
• Skatiens vērsts uz augšu parasti visbiežāk ir bifokālo briļļu nēsātājiem, kad tie meklē ērtāko pozīciju, lai varēt salasīt tekstu uz ekrāna.

2. Visatšķirīgākā sūdzība ir apžilbums (glare) - žilbināšana, kas var izraisīt datorlietotāju simptomus. Šai kategorijai var pieskaitīt arī ekrāna refleksus, fotofobiju.

Atspīdumi no datora virsmas rodas daudz vairāk kā no papīra, līdz ar to diskomforts datoru lietotāju vidū pieaug.

Kā izvairīties no datoru lietotāju sindroma?

Optometristam un oftalmologam ir jāsaprot, kas ir īstais problēmas cēlonis -- vai nu nepareizie darba vietas apstākļi vai akomodācijas un binokularitātes problēmas. Papildus ikdienas izmeklēšanai, ir jāatgriežas pie sākotnējām sūdzībām, ar kurām nācis pacients. Problēmas risināšana ir ergonomiskie apstākļu izvērtēšana (ergonomika) vai refrakcijas koriģēšana jo ir pierādīts, ka pat neliels astigmātisms rada diskomfortu, strādājot ar datoru, līdz ar to datora lietotājiem ir nepieciešama pilna korekcija.

To pierāda arī pētījums, kas tika veikts pētījums optometrista praksē noteiktai cilvēku grupai, kuri lieto datoru. Visbiežāk par nogurumu pie datora sūdzas nekoriģētie pacienti. Tika konstatēts, ka neviens no datorlietotājiem šajā grupā neievēro mikropauzes. Apskatītajai populācijai bija raksturīgas datora lietotāju redzes sindroma sūdzības, kontaktlēcas nēsājošiem datora lietotājiem biežākā sūdzība ir sausas acis, acu nogurums un graušanas sajūta, kas norāda, ka kontaktlēcas nav labākais korekcijas līdzeklis darbā ar datoru. 45% koriģēto pacientu ar miopiju sūdzas par redzes pazemināšanos tālumā, kas liek domāt par miopijas progresēšanu pieaugušo vecumā.

Izmantotā literatūra:

1. James E. Sheedy, O.D., Ph.D. The Bottom Line on Fixing Computer -- Related Vision ang Eye Problems. Journal of the American Optometric Associantion, September 1996
2. Scheiman M. Accomodative and binocular vision disorders associated with video display termināls: diagnosis and management issues. J Am Optom Assoc 1996
3. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002
4. Mutti, Zdnik K. Is computer use a risk factor for myopia? J Am Optom Assoc 1996 September
5. W. David Thomson Eye problems and visual display termināls- the facts and fallacies. Opthal.Physiol.Opt. 1998
6. Dillon, A. Reading from paper versus screens: a critical review of the empirical literature. Ergonomics, 1992
7. Larry K. Wan, OD, Gary Heiting, OD Computer Eye Strain:10 Steps for Relief.

SAS tiek raksturots kā asaru kvantitātes un/vai kvalitātes deficīts, nestabila asaru plēvīte, acs priekšējās virsmas bojājums, kā arī ar citiem būtiskiem simptomiem- tādiem kā acs kairinājums, sausuma sajūta, acu nogurums, plūstoši redzes traucējumi.

SAS var būt būtiska ietekme uz redzes funkcijām, kas samazina cilvēka ikdienas dzīves kvalitāti. Ir veikti daudzi pētījumi, kas pierāda, ka SAS spēj negatīvi ietekmēt ikdienas rutīnas darbu- lasīšanu, datoru lietošanu, profesionālo darbu, auto vadīšanu, TV skatīšanos.

Katrā acu mirkšķināšanas reizē, asaras mitrina acs priekšējo virsmu, radzeni. Asaras acīm ir kā aizsargslānis, samazina infekciju risku, aizskalo projām netīrumus un vielas, kas nokļuvušas acīs, saglabā acs virsmu tīru un gludu. Liekais asaru daudzums aizplūst pa asaru kanālu, kas atrodas acs plaktu iekšējā kaktiņā.

Sausās acs sindroms rodas asaru produktivitātes un drenāžas sistēmas disbalansa dēļ.  Jāatceras, ka SAS nav tikai tad, ja acis ir sausas. Vai jums ir stipra asarošana? Arī tas ir viens no simptomiem, kas rodas SAS gadījumā.

Sausās acs sindroms tiek iedalīts:

1. Nepietiekama daudzuma ūdeņainais slānis SAS gadījumā:
   • Sjogren Syndrome Dry Eye (SSDE)- asaru dziedzeru darbību ietekmē kāda cita autoimūna saslimšana.
   • Non- SSDE- parasti ir asaru disfunkcija. Izsauc biežāko – vecums izraisīto SAS. Neadekvāts asaru daudzums. Asaras producē asaru dziedzeri. Ar vecumu to daudzums samazinās, kā rezultātā rodas SAS simptomi. To daudzumu ietekmē apkārtējas vides faktori, medikamentu lietošana.
2. Evaporative dry eye (EDE)- asaru iztvaikošana. To iedala divās grupās – būtiska EDE ( meibona dziedzeru disfunkcija, slikta plakstu konfigurācija un dinamika, samazināta mirkšķināšana, medikamentu lietošana, kontaktlēcu leitošana) un nebūtiska EDE (acs virsmas patoloģisku izmaiņu radītā asaru iztvaikošana).

Asaras sastāv no 3 slāņiem: ārējais lipīdu slānis (to producē meibona dziedzeri, kas atrodas plakstu malās), vidējais  ūdeņainais slānis (to producē asaru dziedzeri) un iekšējais mucīna slānis. Katram slānītim ir sava funkcija acs virsmas aizsargāšanā. Gludais eļļainais slānis palīdz novērst ūdeņainā slāņa iztvaikošanu, kurš uztur acs virsmu mitru un aizskalo prom svešķermeņus, savukārt mucīna slānis – palīdz asarām izplatīties pa visu acs virsmu. Ja asaras iztvaiko pārāk ātri vai nav pārklājušas radzeni, rodas SAS simptomi.

Kas veicina SAS?

• Vecums – viens no svarīgākajiem faktoriem. Cilvēkiem virs 40 gadiem ļoti bieži konstatē SAS.
• Vispārējie faktori - sievietēm biežāk novēro SAS nekā vīriešiem. To saista ar hormonu izmaiņām grūtniecības laikā, kontraceptīvo tablešu lietošanu un menopauzi.
• Medikamenti - piemēram, antihistamīns, dekongistanti, asins spiedienu regulējošie medikamenti, antidepresanti, kuri samazina asaru daudzumu acīs.
• Vispārējās saslimšanas  - personām ar reimatoīdo artrītu, Sjögren’s syndrome, Stevens-Johnson sindromu ,  diabētu un vairogdziedzera problēmām bieži novēro SAS simptomus. SAS var izraisīt arī plakstu iekaisumi (blefarīts), acs priekšējās virsmas iekaisumi, kā arī nepareizs plakstu novietojums (entropion,extropion) .
• Apkārtējās vides faktori - pastiprināta jutība uz dūmiem, vējains un sauss klimats paaugstina asaru iztvaikošanu, kas izraisa SAS simptomus. Strādājot ar datoru, ir krietni samazināta acu mirkšķināšana. Ir jāpiemin arī nepareizs skata leņķis. Skatoties taisni uz priekšu uz ekrānu acis ir plati vaļā, samazinās mirkšķināšana, un līdz ar to palielinās asaru iztvaikošana. Arī sausais gaiss telpās izsauc ātru acu noguršanu, acis ir apsārtušas, reizēm var būt pārejoša redzes miglošanās, kas visbiežāk rodas darbdienas beigās. Asarošana parasti ir raksturīga jauniem cilvēkiem, bet patiesībā asaras ir nepilnvērtīgas.
• Citi faktori - kontaktlēcas (ilgstoša to lietošana izraisa sūdzības par izplūdušu redzi), acu ķirurģiskās operācijas (piemēram, LASIK) var izsaukt samazinātu asaru sekrēciju un sausas acis.

SAS simptomi.

• Sausas, saberzētas acis
• Dedzināšanas sajūta, niezēšana
• Asarošana, kas pastiprinās vējainā, aukstā laikā
• Acu apsārtums
• Svešķermeņa sajuta acīs
• Gaismas jutība
• Acis ātri nogurst, sāk sāpēt- grūti lasīt, skatīties TV, vadīt auto
• Pārejošas redzes asuma izmaiņas – miglošanās

Kad tiek konstatēti šie simptomi, un vēl pievienojas acu sāpes, tad nekavējoties ir jādodas pie speciālista.

Kā diagnosticēt SAS?

Sausās acs sindroms tiek diagnosticēts pilnas apskates laikā. Tiek izmantoti testi, kas pārbauda asaru kvalitāti un kvantitāti (piemēram, Širmera tests, fluoresīna vai bengalrozā krāsvielas tests). Svarīgi ir neaizmirst izstāstīt savam acu ārstam vai optometristam slimības vēsturi, vai jūs lietojat kādus medikamentus, apkārtējās vides faktorus, kas kairina jums acis, kā arī darba apstākļus. Pamatojoties uz šiem faktoriem ir vieglāk atklāt sūdzību cēloni, rast risinājumu.

Kā ārstēt?

Lai arī SAS medikamenti ir pieejami arī bez receptēm, tomēr būtu svarīgi apmeklēt acu ārstu. Tas veiks klīniskos izmeklējumus un izlems, ko darīt tālāk.

• Viens no pirmajiem ārstēšanas veidiem ir mākslīgās asaras. Tie ir acu pilieni , kuru sastāvs ir tuvs cilvēka asarām, atvieglo sausās acs simptomus, tādejādi, mitrinot acis, atjauno pilnvērtīgu asaru sastāvu. Pozitīvi ir tas, ka mākslīgo asaru iedarbība ir vērsta uz pašu saslimšanas cēloni, nevis tikai uz kādu no simptomiem.

Modernākie mākslīgo asaru pilieni ir pietiekoši efektīva terapija lielākajai slimnieku daļai. Vislabāk izvēlēties mākslīgās asaras bez konservanta. Sūdzību gadījumā rekomendējams 2-4 nedēļas medikamentu lietot vismaz 2-6 reizes dienā, kā to jums noteicis  speciālists, bet pēc tam pāriet uz brīvāku lietošanas režīmu.

Cilvēki ir pieraduši paši pirkt sev pilienus, bet reizēm tas var nodarīt vēl lielāku ļaunumu, jo bieži vien priekšroku dod pilieniem, kas noņem acs apsārtumu. Tie ir pilieni, kas satur asinsvadu sašaurinātājus vai citas aktīvas vielas.To iedarbība nav vērsta uz normālas asaru darbības atjaunošanu, bet tikai uz atsevišķiem simptomiem, t.i., acs apsārtuma noņemšanu. Bet ir jāatceras, ka sarkanas acis var izraisīt dažādi faktori – alerģijas, infekcijas. Tātad tas ir būtisks faktors diagnostikā.

Pacientiem, kuri lieto kontaktlēcas, ir jālieto mitrinošie pilieni, kas paredzēti tieši kontaktlēcu nēsātājiem, jo cita veida pilieni veido nosēdumus uz kontaktlēcu virsmas.

• Smagākos gadījumos pielieto asaru punktu oklūziju vai ķirurģisku iejaukšanos.

http://www.allaboutvision.com/conditions/dryeye.htm

http://www.aoa.org/dry-eye.xml

http://www.helpfordryeyes.com/index.php/what-is-dry-eye.html

Nepilnīga vai nekvalitatīva mirkšķināšana ļoti raksturīga lietojot datoru, ilgstoši lasot, strādājot ar cipariem, kas, savukārt, raksturojas ar sūdzībām par sauso aci un kontaktlēcu nēsāšanas diskomfortu. Efektīvi mirkšķināšanas ieradumi ir svarīgi, lai uzturētu acs priekšējas virsmas mitrumu un komforta sajūtu gan ar, gan bez kontaktlēcām. Visas tālāk aprakstītās sūdzības un problēmas var parādīties ne tikai kontaktlēcu nēsātājiem, bet arī tiem, kas nelieto kontaktlēcas.

Nogulsnes uz kontaktlēcas virsmas x25 palielinājumā

Kad cilvēks koncentrējas uz  kādu darbību tuvumā (dators, lasīšana u.c.), viņam palielinās intervāls starp mirkšķināšanas reizēm jeb vienkārši sakot- retāk mirkšķina. Rezultātā notiek asaru iztvaikošana un asaru plēvītes saplacināšanās. Acs priekšējā virsma, īpaši apakšdaļā, paliek sausāka, bet kontaktlēcu virsma nekvalitatīva. Tādēļ aktīvāk sāk veidoties depozīti (nogulsnes uz kontaktlēcas virsmas), kas var provocēt radzenes eroziju, iekaisumu, plakstu malu izmaiņas. Tie ir daži no faktoriem, kas var būtiski samazināt kontaktlēcu panesamību un nēsāšanas komfortu.

Radzenes apakšējas daļas erozija, kas ir labi redzama izmantojot diagnostisko fluoriscīna krāsvielu

Pat pie adekvātas asaru kvalitātes un daudzuma acs priekšējas virsmas komforta sajūta ir atkarīga no mirkšķināšanas pilnīguma vai efektivitātes un, protams, biežuma.

Piemēram, mirkšķināšanas biežums, lietojot datoru, ir apmēram 4 reizes minūtē, lasot 8 reizes minūtē, bet pie vispārējas sarunas 21 reize minūtē. Mirkšķināšanas biežums strauji samazinās pie vizuāli-intelektuāliem uzdevumiem, piemērām, ciparu skaitīšana, sarežģīta teksta lasīšanas.

Otrais būtiskākais moments ir mirkšķināšanas pilnīgums, tas nozīme plakstu malu pieskaršanās. Patvaļīga mirkšķināšana var ievērojami uzlabot asaru plēvītes kvalitāti un stabilitāti.

Mirkšķināšanas treniņi/ vingrinājumi var būt labs papildinājums sausas acs un kontaktlēcu aprūpei. Tie var palīdzēt tādos apstākļos  kā centrāla apkure, gaisa kondicionieri, dators, u.c.

Kas ir efektīvas mirkšķināšanas treniņi?

Mirkšķināšana ir:

1. pilna jeb pabeigta
2. mierīga un viegla
3. ātra
4. pārliecināta un dabiska

Izmantota literatūra:

Charles W. McMonnies. Incomplete blinking: Exposure keratopathy, lid wiper epitheliopathy, dry eye, refractive surgery, and dry contact lenses.

Tās ir gaismas bailes vai simptomi?

Tādas baiļu sajūtas kā arahnofobija (bailes no zirnekļiem), klaustrofobija (bailes no slēgtām telpām) un akrofobija (bailes no augstuma) ir labi zināmas. Kopš fotofobija (no grieķu valodas “gaismas bailes”) tiek klasificēta pie baiļu sajūtām, tā norāda uz acs nespēju paciest spožu gaismu. Precīzāk būtu teikt, ka fotofobija ir nepatika pret gaismu.

Pastiprināta jutība uz saules gaismu, fluorescento vai spožo gaismu parasti cilvēkiem ar gaišām acīm, bet tā netiek uzskatīta par lielu problēmu.  Ļoti jutīgi uz gaismu un spožumu var būt cilvēki, kuriem ir migrēna un katarakta. Savukārt, fotofobija var būt kādas citas problēmas simptoms, kas jāņem vērā kā brīdinājuma signāls. Fotofobija var radīt arī citas medicīniskas problēmas- galvassāpes, dezorientāciju. Šādi cilvēki parasti izvairās no došanās ārā spožā, saulainā laikā, kā arī telpās izvēlas mērenu apgaismojumu.

Biežāk minētie simptomi:

• Diskomforts
• Nepieciešamība aizvērt un piemiegt acis
• Dedzināšanas sajūta
• Pastiprināta asarošana

Cēloņi

Daudziem cilvēkiem ir iedzimta fotofobija, kas rada pastiprinātu jutību uz gaismu. Ja jums kādreiz ir bijušas paplašinātas zīlītes acu pārbaudes laikā, jūs zināt, ka acis ir jutīgas uz gaismu. Tad tieši šādu stāvokli jūs varat salīdzināt ar fotofobiju. Tā rodas, jo acī iekļūst liels gaismas daudzums, kas pārāk daudz stimulē acs jutīgos receptorus un rada acu sāpes.

Kontaktlēcu kairinājums, saules apdegums, refraktīvā ķirurģija (piemēram, LASIK) un  medikamenti (quinine, tetracycline un doxycycline) var radīt fotofobiju. Bieži tik minēts, ka sirds medikamenti var radīt fotofobiju.

Ja ir pēkšņa jutība uz gaismu, ir acs apsārtums, acu sāpes, galvas sāpes, kakla stīvums un miglaina redze, kas nepāriet dažu dienu laikā, tad tas norāda uz nopietnu problēmu:

• Radzenes erozijas, čūlas, infekcijas;
• Citas acu saslimšanas, ievainojumi vai infekcijas (konjunktivīts, glaukoma, episklerīts)
• Meningīts ;
• Uveīts;
• Botulisms
• Trakumsērga
• Saindēšanās ar dzīvsudrabu (mercury poisoning)
• Amfetamīnu, kokaīna lietošana (use of “street” drugs)

Ārstēšana

Visefektīvākā ārstēšana ir šīs cēloņa atklāšana. Taču ir jāatceras, ka bailes nevar novērst. Ja tiek novērsts problēmas cēlonis, tad samazinās jutība un fotofobijai būtu jāpazūd. Ja tiek lietoti medikamenti, kas izraisa fotofobiju, ir jāpārtrauc to lietošana vai jāpiemeklē cita alternatīva. Ja cēlonis netiek atklāts, tad jāizvairās no spožas gaismas un jāizsargā debesu zilās acis, liekot platmali un saulesbrilles, kas principā tiek ieteikts jebkuram cilvēkam, kurš tiek pakļauts UV starojuma iedarbībai.

Izvēloties brilles, jāatceras par briļļu lēcu dažādību. Cilvēkiem, kuriem ir fotofobija, jāizvēlas ikdienai nedaudz tonētas brilles, kas samazinās acī ienākošās gaismas daudzumu, kā arī pasargās no apžilbšanas. Spožākām vidēm jāizvēlas polarizētas brilles. Ir jāatceras, ka katram cilvēkam jutība pret gaismu ir atšķirīga, līdz ar to risinājumi var būt dažādi.

Redzes speciālisti jums palīdzēs piemeklēt jums ērtāko variantu, lai pasargātu jūsu acis no apžilbšanas. Esiet atvērti un neaizmirstiet izstāstīt par savu problēmu.

Kad ieradīsities pie acu speciālista, tiks veikta redze pārbaude, kā arī Jums jābūt gataviem atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

• Kad sākās pastiprināta jutība uz gaismu?
• Vai sāpju sajūta ir vienmēr vai tikai reizēm?
• Cik stipras ir sāpes?
• Vai ir nepieciešams uzlikt tumšas saulesbrilles un vieglāk ir palikt tumšā telpā?
• Vai nesen nav bijusi redzes pārbaude, kad tiek paplašinātas zīlītes?
• Vai jūs lietojat kontaktlēcas?
• Vai nav lietoti losjoni, krēmi, kosmētika acu rajonā?
• Vai apkārtējā vidē nav netīrumi, spoža saule, vējš, putekšņi vai ķimikālijas?
• Vai ir brīži, kad jutība pret gaismu mainās- ir labāk vai sliktāk?
• Vai nav bijis ievainojums?
• Vai tiek lietoti kādi medikamenti?
• Vai ir vēl kādi simptomi?

Acu speciālists būtu jāinformē par sekojošiem simptomiem:

• Acu sāpes;
• Galvassāpes;
• Nelabums- slikta dūša;
• Reibonis;
• Kakla sprandas stīvums;
• Redzes miglošanās;
• Smaguma vai sāpju sajūta acīs;
• Acu apsārtums;
• Acu niezēšana un pietūkums;
• Tirpšanas sajūta vai nejutīga kāda ķermeņa daļa.
• Dzirdes izmaiņas.

Izmantotā literatūra:

http://www.rebuildyourvision.com/blog/vision-conditions/photophobia-fear-of-light/

http://www.wisegeek.com/what-is-photophobia.htm

http://www.umm.edu/ency/article/003041trt.htm

http://www.eyecaresource.com/problems/photophobia.html

Alerģiski acu iekaisumi jeb alerģiskie konjunktivīti ir konjunktīvas (membrānas, kas sedz acs baltumu) iekaisums alergēna dēļ. Biežāk slimo cilvēki, kuriem jau ir kāda alerģiska slimība, piemēram, astma, ādas ekzēma, siena drudzis, bet alerģiju var iegūt arī pilnīgi veseli cilvēki jebkurā dzīves posmā.

Biežākie alergēni:

• Ziedputekšņi
• Mājas putekļu ērce
• Dzīvnieku spalva un siekalas
• Smaržas un kosmētika
• Medikamenti ādai
• Gaisa piesārņojums, cigarešu dūmi, izplūdes gāzes
• Acu pilieni (uz pilienos esošiem konservantiem)

Alerģisko konjunktivītu simptomi:

• Skar abas acis
• Nieze un asarošana
• Apsārtums, ko rada perifēro mazo asinsvadu    paplašināšanās alergēna ietekmē
• Tūska
• Gaismas bailes jeb fotofobija
• Plakstu tūska
• Svešķermeņa sajūta

Nieze ir visraksturīgākais alerģisku acu iekaisumu simptoms, un to sastop 75 % pacientu. Otrs biežākais simptoms ir apsārtums. Sūdzības pastiprinās, kad ārā valda sauss un silts laiks, turpretī vēss un mitrs laiks rada atvieglojumu.

Slimības diagnostika ir apgrūtināta, jo daudzi simptomi ir nespecifiski, bet būtiska ir pacienta iztaujāšana par sūdzību parādīšanās laiku, provocējošiem faktoriem, blakus saslimšanām, slimībām ģimenē. Bieži vien jānoskaidro jautājumi par hobijiem, darba vidi, ceļojumiem pēdējā laikā.

Vēl sastop t.s. gigantpapillāro konjunktivītu, kas raksturīgs kontaktlēcu valkātājiem un t.s. fliktenulāro keratokonjunktivītu, kas ir kā hipersensibilitāte un iekaisīga reakcija uz baktēriju, piemēram, stafilakoku, hlamīdiju, kandidu un citiem izraisītājiem.

Ārstēšana:

• Būtiski atpazīt alergēnu, kas rada sūdzības un izvairīties no tā, ja iespējams
• Acu plakstu un skropstu higiēna
• Pirms nokļūstat pie acu ārsta varētu likt acu rajonā aukstas kompreses, lietot mākslīgo asaru pilienus, kas nopērkami bez receptes. Piemērotus pretalerģijas acu pilienus Jums var nozīmēt acu ārsts
• Antihistamīna preparāti
• Kortikosteroīdus saturoši acu pilieni – bet, ilgstoši lietojot, var attīstīties katarakta un paaugstināties acs iekšējais spiediens
• Nesteroīdo pretriekaisuma līdzekļu acu pilieni

Alerģiskus acs iekaisumus būtiski atpazīt, jo savlaicīgi uzsākot terapiju ātrāk novērsīsim nepatīkamos simptomus un izvairīsimies no dziļākas acs infekcijas riska.

Oftalmologs

Dr. Lija Karlsone