1. Pamirkšķini!

Koncentrējot uzmanību uz datora ekrānu, mums ir tendence mirkšķināt daudz retāk – līdz 3 reizēm minūtē, lai gan vajadzētu mirkšķināt  apmēram 20 reizes minūtē. Mirkšķināšana palīdz samazināt asaru iztvaikošanu no acs virsmas un atjaunot asaru plēvīti, kas ir ļoti svarīgi ne tikai acs komforta sajūtai, bet arī redzes kvalitātei. Vienkārša atcerēšanās par mirkšķināšanu bieži palīdz izvairīties no acu diskomforta.

2. „Pārslēdzies” uz 20 sekundēm ik pēc 20 minūtēm!

Ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm safokusē skatu uz objektu 5-6 metru attālumā. Tas palīdzēs izvairīties no acs muskuļu pārslodzes, acu un galvassāpēm un miglainas bildes pie skata tālumā.

3. Sakārto darbavietu savai ērtībai!

Organizē savu darba vietu, lai ķermeņa stāvoklis būtu maksimāli ērts. Ekrānam nevajadzētu būt novietotam tuvāk par 60 cm no acīm un labāk, lai skats būtu vērsts mazliet uz leju strādājot ar datoru.

4. Aizver acis uz 20 sekundēm vismaz reizi pusstundā!

Īstenībā, tas dos atslodzi ne tikai acīm, bet arī smadzenēm.

5. Piemēro drukas izmēru savai redzei!

P.S. Izteikta acu noguruma gadījumā ir jānoskaidro cēlonis. Apmeklējot speciālistus, noskaidrojiet gan savu redzes, gan vispārējo veselības stāvokli, jo arī augsts asins spiediens vai problēmas ar sprandu var izsaukt redzes problēmas.

Arvien biežāk tiek veiktas lāzeroperācijas, lai uzlabotu redzi, lai nebūtu jālieto brilles.Savukārt, bieži vien cilvēks nepadomā par savu ikdienas ritmu, jo redze ātri vien atkal var pasliktināties. Neievērojot veselīgu dzīves veidu, ikdienas ritma maiņu, redzes kvalitāte pazeminās, rodas acu nogurums, kas rada diskomfortu.

Šodienas dzīves stils neabvēlīgi ietekmē redzi, acu stāvokli. Cilvēks lielāko daļa laika pavada pie TV un datora. Acis nav pielāgotas ilgstošai, nepārtrauktai fokusācijai vienā attālumā. Tāda situācija rada galvassāpes, acu sāpes un spiediena sajūtu uz acīm. Mūsu acis ir kā jebkurš cits muskulis organismā- arī tām ir nepeiciešami vingrinājumi un atpūta. Darba laikā ir nepieciešamas pauzes, lai atpūtinātu acis. Modernais dzīveveids acīm rada stresu. Ilgstoši strādājot tuvumā, acis fiksē skatu vienā attālumā, uz vienu objektu, rezultātā tās kļūst slinkas un rodas miglošanās. Tas paātrina acu nogurumu, stimulē tuvredzības, tālredzības vai asigmātisma rašanos. Šādos gadījumos parasti jādodas pie acu speciālista. Visbiežāk šādos gadījumos tiek ietekts lietot brilles vai kontaktlēcas. Bet gadījumi var būt dažādi. Reizēm acu vinrinājumi  palīdz uzlabot, atjaunot redzes funkcijas un korekcija nav nepieciešama. Bet jāatceras, ka tikt vaļā no mīnusiem acu vingrinājumi nepalīdzēs. Iesakot veikt acu vingrinājumus, acu speciālistu mērķis ir uzlabot redzes funkcijas, akomodācijas sistēmas darbību, kā arī stimulēt pacientus ievērot pauzes, lai atpūtinātu acis no saspringtā darba.

Kad cilvēks sāk lietot brilles, viņs kļūst nedaudz atkarīgs no tām, jo pierod skaidri redzēt. Ja izjūtat redzes pasliktināšanos, jāsāk ar acu atpūtināšanu, slodzes samazināšanu, jāpavēro, vai nav uzlabojums vai redzes stabilizācija.

1880 gadā Dr. William Bates formulēja speciālu uzdevumu krājumu acu atpūtināšanai. Viņa eksperimenti bija veiksmīgi, kļuva polulāri visā pasaulē. Tie ir daži efektīvi vingrinājumi ar plaukstas palīdzību, zīmuli un dažādiem acs rotācijas virzieniem, kā arī veselīgu diētu. Tas palīdz saglabāt redzi nemainīgu vai uzlabot to.

Dr. Bates ir devis lielu ieguldījumu redzes zinātnē, izgudrojot šos acu vingrinājumus un atpūtināšanas uzdevumus.

Te ir redzams video ar dažiem acu vingrinājumiem, ko regulāri varat veikt acu atpūtināšanai iesaka Dr. Bates. Vingrināsim acis!

http://www.youtube.com/watch?v=W10j2fL0hy0

Piedāvājam dažus vingrinājumus, kas palīdzēs atslābināt acis un trenēt acu muskuļus.

1. Ērti apsēdies uz krēsla. Berzē rokas tik ilgi, kamēr tās kļūst siltas, aizver acis un uzliec tām virsū plaukstas, neuzspiežot uz acīm ar spēku. Iedomājies pilnīgu tumsu un fokusējies uz to, atslābinies un domā par jaukiem notikumiem vai iedomājies skaistu ainavu. Radi savu vizualizāciju. Pēc brīža atver acis, atkārto acu aizklāšanu 3 minūtes.

2. Aizver acis uz 3-5 sekundēm, tad atver uz 3-5 sek. Uzdevumu atkārto 7-8 reizes.

3. Masē acis:

• Aukstas un siltas kompreses. Samitrini vienu dvieli ar aukstu ūdeni, otru ar siltu. Piespiežot pie sejas dvieli, pamīšus aizklājam acis un seju ar vienu un otru dvieli vairākas reizes tā, lai pabeigtu ar auksto kompresi.
• Pilna sejas masāža. Samitrini dvieli karstā ūdenī, berzē kaklu, pieri un vaigus, neaiztiekot acis. Pēc tam ar pirkstu galiem viegli masē pieri un aizver acis.
• Plakstu masāža. Aizver acis un masē tās ar cirkulārām kustībām 1-2 min. Jāatceras, ka uz acīm nedrīkst stipri spiest, kustībām jābūt vieglām, lai nesavainotu acis.

4. Ar katras rokas 3 pirkstiem viegli uzspiežam uz augšējiemplakstiem. Paturam 1-2 sekundes un atlaižam vaļā. Atkārtojam 5 reizes.

5. Apsēdies un atpūties. Apļo acis pulksteņa rādītāja virzienā un tad pretējā virzienā. Atkārto 5 reizes, starplaikā pamirkšķinot.

6. Fokusējies uz tālumā esošu objektu (50m attālumā) 10-15 sek. Tad lēnām safokusējam skatu uz tuvāk esošu objektu (10m attālumā) 10-15 sek, nemainot galvas stāvokli. Atkārtojam 5 reizes. Līdzīgi var veikt uzdevumu, stāvot pie loga. Uz loga uzlīmē nelielu objektu vai uzzīmē punktu (melnu vai sarkanu) acu līmenī 15 cm attālumā no loga un fokusē skatu uz to, tad maina skatu uz tāumā esošu objektu. Atkārto vairākas reizes.

7. Paņem pildspalvu un tur to acu līmenī, fokusē skatu uz to un tuvina uz deguna pusi, kamēr var safokusēt, līdz sadubultošanās punktam. Tad sāk no jauna- atkārto 10 reizes.

8. Skaties uz istabas pretējo sienu un iedomājies, ka tu raksti ar acīm, nekustino galvu. Pirmajā brīdī tas var likties sarežģiti, bet būs vieglāk, ja sāksiet ar lielāku burtu rakstīšanu un tad pakāpeniski var pāriet uz mazāku burtu rakstīšanu.

9. Ritmiskās kustības treniņš:

• Galvas kustības- aizver 1 aci un, ar otru aci skatoties, uzzīmē astotnieku. Tad to pašu ar otru aci. Turpini 2-3 min.
• Fokusējies uz tālumu, tuvu horizontam, atslābinies un pārnes svaru no vienas kājas uz otru, ar perifērās redzes palīdzību mēģini saskatīt apkārtni. Neaizmirsti mirkšķināt, veicot uzdevumu 2-3 min.

10. Iedomājies, ka stāvi pretī lielam pulkstenim. Skaties pa vidu tam, tad skaties uz kādu šī pulksteņa iezīmi (piemēram uz 2 ) un tad atpakaļ uz centru. Šādi uzdevumu atkārto vismaz 12 reizes, skatoties katru reizi citā virzienā. Var veikt ar acīm ciet.

11. Ik pēc pusstundas fokusē skatu uz tālumā esošu objektu, kas atrodas uz zemāka kontrasta fona.

12. Kustini acis no augšas uz leju. Vismaz 8 reizes. Tad no sāna uz sānu- no kreisās puses uz labo 8 reizes.

13. Vienmēr pabeidz vingrinājumus, aizklājot acis ar plaukstām.

Ļoti bieži tiek dzirdēti mīti par redzi un brillēm, piemēram:

• Lai arī ar brillēm redz labāk, tās pasliktina redzi.
• Brilles katru reizi būs jātaisa stiprākas.
• Nelietojiet brilles pārāk bieži, jo acis ir jāvingrina.
• Sēžot pārāk tuvu pie TV, tiek bojāta redze.
• Lasot tumsā, sabojājas redze u.c.

Tas nozīmē, ka cilvēki neizprot mītu patieso būtību, līdz ar to tālāk ir minēti populārākie mīti, ko nākas dzirdēt, un īsas atbildes tiem:

1. Ēdot burkānus, uzlabojas redze.

Burkāni satur Avitamīnu, kas ir svarīgs organismam, acīm, bet ēdot burkānus, pat ļoti lielā daudzumā, tie neuzlabos redzi. Bet jāatceras, ka Avitamīna deficīts ir viens no akluma cēloņiem, tādēļ vitamīni ir jāuzņem regulāri, lai acs saglabātu savu funkciju.

2.  Lasot tumsā, tiek bojāta redze.

Tumsa rada acu nogurumu, bet nebojā acis. Tomēr jāatceras, ka lasīšana ļoti spožā apgaismojumā rada tādu pašu acu nogurumu.

3. Sēžot pārāk tuvu TV, tas bojā acis.

Bērni sēž tuvāk TV, jo tad ir vieglāk fokusēt, bez sasprindzinājuma. Tajā pašā laikā, lai arī nav pierādījumu, ka, skatoties tuvu TV, bojājas redze, ir jāuzsver, ka tas var būt tuvredzības simptoms- tā kā detaļas ir grūtāk saskatīt pa gabalu, ir nepieciešams tuvāks skata attālums, lai skaidri redzētu.

4. Satuvinot acis (konverģējot), tās var palitk tādas uz visu mūžu.

Tā nav taisība. Kad mēs satuvinam acis tuvāk degunam, acis dabiski satuvinās ar muskuļu sasprindzināšanas palīdzību. Runas par acu palikšanu šadā pozīcijā uz mūžu, ir krietni pārspītētas.

5. Bērnam šķielēšana un ambliopja (viena acs neredz tik labi kā otra) izzūd pati no sevis.

Ja bērnam ir šķielēšana vai ambliopija, tad tam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tikai sākuma stadijā to var koriģēt vai uzlabot ar operācijas, briļļu, ortoptikas vingrinājumu palīdzību. Jo ātrāk tiek risināta problēma, jo labāku rezultātu var iegūt.

6.  Patstāvīgi lietojot brilles, acis pie tām pierod un redze bojājas.

Briļļu lietošana nerada redzes pazsliktināšanos. Redzes problēmas saistītas ar vecumu. Bez brillēm cilvēks neredz tik skaidri, un, kad tās tiek noņemtas, var likties, ka neko neredz. Bet šo faktu var izskaidrot ļoti vienkārši. Nēsājot brilles cilvēks saprot, ka var skaidri redzēt, bet acu piepūles un sasprindzinājuma. Savukārt, noņemot tās nost, jau ir aizmirsis, ka pirms to lietošanas redzēja tik pat neskaidri. Tas ir psiholoģiskais faktors. Tieši tāpat ir presbiopijas vecuma cilvēkiem, kuriem brilles ir nepieciešamas arvien stiprākas. Tomēr gribas atgādināt, ka te atkal darbojas ieradums pie skaidras redzes un cilvēks nespēj vairs lasīt neskaidri, tādēļ brilles kļūst stiprākas, jo acs akomodācijas sistēma ar gadiem noveco, nav tik elastīga, nespēj mainīt fokusāciju.

7. Akli cilvēki dzīvo pilnīgi tumšā pasaulē.

Tumsa ir vārds, kas raksturo situāciju, kad nav gaismas. Savukārt, cilvēi, kas ir 100% akli, neredz neko- viņiem nav spēja atšķirt tumsu no gaismas.

8.  Visine (vizīns) izārstē sausas acis.

Pārlieku bieži lietojot mitrinošos acu pilienus, piemēram, VISINE pilienus, tiek samazināta asaru cirkulācija un asaru plēvītes kvalitāte. Acs pierod pie pilieniem, un asaras tiek producētas mazākā daudzumā. Rezultāta rodas atkarība, pieradums pie acu pilieniem.

9.  Lietojot svešas brilles, acis tiek bojātas.

Vienīgais ļaunums, kas rodas, lietojot svešas brilles, ir redzes pasliktināšanās. Jāatceras, ka katram cilvēkam ir jālieto brilles ar savu starpzīlīšu attālumu (PD). Lietojot svešas brilles, tas var būt neatbilsošs jūsu PD.

10.  Redzes pārbaude nepieciešama tikai tad, kad ir kādas sūdzības.

Ir būtiski apmeklēt acu speciālistu regulāri, pat, ja nav nekādas sūdzības. Bieži vien problēmām nav izteikti simptomi, un rezultātā rodas nopietnas acu saslimšanas un vispārējas veseības problēmas

11. Dators bojā redzi.

Ilgstoši strādājot pie datora, acis tiek mirkšķinātas retāk kā parasti, tas rada sausuma sajūtu, acu sāpes, diskomfortu un nogurumu.  Ir jāievēro regulāras pauzes un ergonomiskie apstākļi.

12. Acu vingrinājumi uzlabo redzi.

Ir veikti daudzi pētījumi, bet nav konkrētu pierādījumu, ka acu vingrinājumi samzina miopijas, hipermetropijas un astigmātisma progresēšanu. Tāpat netika pierādīts, ka vingrināumi palīdz izvairīties no makulas deģenerācija, glaukomas vai diabētiskās retinopātijas radītiem redzes bojājumiem.

13. Nēsājot kontaktlēcas, tuvredzība vai tālredzība neprogresē.

Precīzi piemeklētas kontaktlēcas un brilles ļauj cilvēkam redzēt skaidri. Lai cilvēks justos komfotablāk, it īpaši lielu dioptiju gadījumā, ērtākasi veids ir lietot kontaktlēcas. Bet, tas nenozīmē, ka kontaktlēcas aptur redzes pasliktināšanos. Tās vairāk kalpo kosmētiskam efektam un ērtumam. Redze mainās gan bērniem, gan studiju gados, gan presbiopijas vecumā un tas nav atkarīgs no kontaktlēcām.

Nogurušu acu cēloņi:

1. Alerģijas;
2. Acu sāpes;
3. Nogurums;
4. Konjunktivīts;
5. Neizgulēšanās;
6. Ilgstoša raudāšana;
7. Neadekvāta skābekļa piegāde radzenei;
8. Piesārņojums, putekļi;
9. Ilgstoša, pastāvīga datora lietošana;;
10. Ilgstoša lasīšana;
11. Atrašanās spilgtā apgaismojumā, apžilbums;
12. Sasprindzinājums, skatoties krēslas un tumsas apstākļos.

Nogurušu acu simptomi:

1. Smaguma sajūta acīs;
2. Dedzināšanas sajūta;
3. Kairinājums;
4. Acu apsārtums;
5. Niezēšana;
6. Sāpes;
7. Asarošana;
8. Sausuma sajūta;
9. Izplūdusi redzes, dubultošanās;
10. Galvas sāpes;
11. Sāpes sprandā;
12. Paaugstināta jutība uz gaismu.

Nogurušas acis mūsdienās ir ļoti bieži sastopama problēma. Daudzi pacienti optometrista vizītes laikā uzdod jautājumus, vai varētu ieteikt kādus vingrinājumus, kas uzlabo redzi. Pirmkārt ir jārunā ar pacientu par tā darba vietas iekārtošanu, kas tika minēts rakstā par ergonomiku darbā ar datoru. Protams, eksistē daudz un dažādi vingrinājumi, bet datorlietotājiem principā vislabāk būtu izskaidrot, ka šie vingrinājumi ir domāti acu atpūtināšanai nevis redzes uzlabošanai.

Katru vingrojumu atkārtot piecas reizes. Sākuma stāvoklis: sēdus, taisna mugura, skatiens vērsts tālumā.

1. Pacelt uzacis uz augšu, palikt šādā stāvoklī 3 sekundes. Tad cieši aizvērt acis un relaksēties 10-15 sekundes.
2. Nepagriežot galvu, vērst skatienu pa labi. Tad skatīties taisni uz priekšu. Pēc tam nepagriežot galvu, vērst skatienu pa kreisi. Skatīties taisni uz priekšu. To pašu atkārtot, vēršot skatienu uz augšu un leju.
3. Aizvērt labo aci, paturot kreiso aci vaļā. Tad aizvērt kreiso aci, paturot labo aci vaļā. Vingrojumu veikt ātrā tempā (5-10 sekundes).
4. Rādītājpirkstu pielikt pie degungala un skatīties uz to 3-5 sekundes. Tad skatīties tālumā 10-15 sekundes.
5. Aizvērt acis, nesasprindzinot acu muskulatūru (10-15 sekundes). Tad skatīties tālumā (10-15 sekundes).

Acu atpūtināšanai ir pieejami ļoti daudz dažādi vingrinājumi. Kādus padomus varat apskatīt arī šajā informatīvā publikācijā:  http://www.wikihow.com/Exercise-Your-Eyes

Izmantotā literatūra:

1. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002

2.http://www.iloveindia.com/home-remedies/symptoms-tired-eyes.html