• Līdz 10 g vecumam- 30 min (15 min. strādā – 5 min. atpūšas – 15 min. strādā);
• 10-13g- 1 h(20 min. strādā – 5 min. atpūšas – 20 min. strādā – 5 min. atpūšas – 20min. strādā);
• 14-15g- 2 h (ik pēc 30 min strādāšanas pie datora jāatpūšas 5 min).

Jāatceras, ka bērns spēj adaptēties dažādiem apstākļiem, pat tad, ja viņam ir redzes problēmas, viņš nesteigsies to atklāt, jo domās, ka tas ir normāli un pieņemami. Līdz ar to pirmā lielā atbildība, protams, ir jāuzņemas vecākiem. Ir jāseko līdzi bērna izklaidēm pie datora, planšetdatora un mobilajām ierīcēm.

Apgaismojums, tā kvalitāte -- tumšākā apgaismojumā acis ātrāk nogurs.

Atspīdumi no loga vai apkārt esošās gaismas - gaismas stariem ir jākrīt tā, lai tie nemet ēnu uz darbu, ko bērns veic. Vienmērīgi apgaismota telpa ir ideālākais variants.

Darbavietas iekārtojums, skata leņķis, distance -- sēžot pie datora, pozai jābūt ērtai, mugurai – taisnai, pleciem jābūt atbrīvotiem, kājām – ceļos saliektām taisnā leņķī, pēdām ir jābūt stabili atbalstītām uz grīdas vai paliktņa. Arī planšetdators ir kā grāmata, līdz ar to labākais attālums lasīšanai ir aptuveni 30-40 cm no acīm, bet datora monitoru vēlams novietot 45-70 cm attālumā no acīm, kas atbilst izstieptas rokas attālumam.

Galvenās pazīmes, kas liecina par bērna redzes problēmām
Bērns miedz acis, bērna galva ir noliekta vai pagriezta īpašā leņķī, kad lasa vai skatās TV. Lai saskatītu, bērns aizver vienu aci vai pietuvina apskatāmo objektu tuvāk vienai no acīm. Bērns nespēj ilgstoši lasīt vai jauc burtus. Ja rodas šādas sūdzības, bērns noteikti jāved pie acu ārsta!

Optometriste Alise Kalteniece gan uzsver, ka nepareizi ir domāt, ka dators ir visu redzes problēmu galvenais iemesls. Atslēgas vārds šajā darbībā ir laiks. Respektīvi, laika nogrieznis, kuru cilvēks pavada pie datora. Aptuveni 15 vai 30 minūtes nenodarīs nekādu ļaunumu, taču ilgstošas stundas, kas pavadītas monotoni skatoties datora ekrānā, rada veselu problēmu kopumu. Optometriste paskaidro, ka, ilgstoši strādājot pie datora, acīm jāveic divi svarīgi uzdevumi – jāfokusē un jākonverģē.

Drukātajam ir nozīme

„Ir ievērojama atšķirība lasot tekstu datorā vai uz drukātas lapas – tas varbūt kontrasts, datora monitorā burti nav tik skaidri definēti, datorekrāna spožums un tā radītie refleksi var radīt ikdienas darbu apgrūtinošu. Nereti pat neizkoriģēta redze, kas ikdienā problēmas nerada, var izraisīt diskomfortu darbā ar datoru. Tāpēc bieži ikdienā strādājot ar datoru atklājas redzes problēmas, kas nav iepriekš izkoriģētas vai atklātas,” stāsta Alise Kalteniece un min, ka ilgstoši pavadītas stundas, neievērtējot minimālo laika limitu, rada veselu problēmu kopumu. Tā rezultātā ir pat ieviests termins -- datora redzes sindroms (computer vision syndrome – CVS), kas raksturo nevis konkrētu simptomu, bet veselu simptomu grupu. Vidēji datora redzes sindroms skar 64-90 % datorlietotāju.

Optometriste par galvenajiem simptomiem sauc: acu sāpes un nogurums; retāka mirkšķināšana; kairinājums – apsārtušas acis; to sausums; dedzinoša acu sajūta; galvassāpes; nereti – dubultošanās; redzes miglošanās; kā arī kakla un muguras sāpes. Jāatceras, ka nav jāpiemīt visiem simptomiem, lai apzinātos, ka pie problēmām vainojams darbs ar datoru, jo pietiek atzīmēt dažus no tiem, lai pārdomātu, ko darīt lietas labā.

Lai izvairītos

Ja nekas netiek darīts, lai uzlabotu pašsajūtu un novērstu simptomus, Alise Kalteniece brīdina, tas var nopietni ietekmēt ikdienas darbu. Liela kļūda ir vērsties pie ārsta tikai tad, kad vairs nespēj veikt ikdienas darbu un jau 15 minūtes pie tā šķiet par daudz, jo nespēj paskatīties datora ekrānā, sāp acis un galva. Optometriste gan mierina, ka datora redzes sindroma izraisītas sekas ir atgriezeniskas, ja problēmas saistītas ar acu sāpēm, galvassāpēm, acu kairinājumu. Tad datora redzes sindroms nebūs ilgstošs.

Lai saudzētu acis un nepieļautu sindroma rašanos, Alise Kalteniece iesaka acīm piemērot atpūtu. „To nav viegli ievērot, taču pietiktu ar divdesmit minūšu darbu un uz vienu vai divām minūtēm aizvērt acis, vai skatīties tālumā āra pa logu. Otrs variants – ik pēc četrdesmit minūtēm darba ar datoru, piecas atpūsties un skatīties tālumā.” Tāpat jāmēģina bieži mirkšķināt acis, lai tās pastāvīgi uzturētu mitras. Ja acis joprojām ir sausas, tad papildus jālieto acu mitrinošie pilieni.

Liela nozīme ir apgaismojumam. Ir jānoņem visas gaismas, kas rada žilbšanu strādājot pie datora (piemēram, gaisma no loga, tāpēc jāaizver žalūzijas vai aizkari). Ja šķiet, ka ar to nepietiek, uz datora monitora jāuzliek speciāls filtrs, kas to mazina. „Ergonomiski pareizi jāiekārto darba vieta – datora monitoram jābūt nedaudz zemāk par acu līmeni, aptuveni 50 -- 60 centimetru attālumā no acīm. Galvenais, lai ir ērti un nav jāsasprindzina acis un jāstiepjas tuvāk ekrānam, lai saskatītu, kas rakstīts uz ekrāna,” pamāca optometriste un norāda, ka datora uzstādījumi jāpielāgo savām vajadzībām – kontrasts, spožums, burtu lielums.

Kā briļļu lietotājiem?

Vai šie paši noteikumi attiecas arī uz briļļu vai lēcu lietotājiem? Alise Kalteniece paskaidro: „Dažkārt ikdienā vispārīgi (tālumam un tuvumam) lietojamās brilles vai kontaktlēcas var nederēt darbam ar datoru, tāpēc var būt nepieciešamas speciālas brilles darbam ar datoru – vai nu tas ir dizains, atsevišķs lēcu stiprums (atslābina acs akomodāciju), pārklājums (antirefleksais pārklājums) un/vai lēcu tonējums, kas mazina atspīdumus no datora ekrāna un uzlabo redzes komfortu.” Datorbrilles ir brilles ar optimālo stiprumu, kas izkoriģē redzi atbilstoši attālumam darbam ar datoru.

Viņa norāda, ka no cilvēka ir atkarīgs, viņš ikdienas lietošanai izvēlas kontaktlēcas vai brilles, tomēr brīdina, ka tieši kontaktlēcas var būt tās, kas veicina datora redzes sindroma simptomus. Lai no tā izvairītos, jāatrod atbilstošas kontaktlēcas, kas maksimāli mazinātu diskomfortu.

VESELS PROBLĒMU KOPUMS. Darbs ar datoru ilgtermiņā rada ne tikai nepatīkamas izjūtas acīm, bet arī nopietnas problēmas, tādēļ izveidots atsevišķs termins -- datora redzes sindroms, kas ietver veselu problēmu kopumu, ar ko saskaras datorlietotāji.

Raksta autore: Agnese Ģermāne, Neatkarīgā Rīta Avīze

Pateicamies par sadarbību.

Cilvēkiem, kas lieto datoru vairāk par 2 stundām dienā, ir nepieciešams profilaktiski veikt redzes pārbaudi katru gadu, lai pārliecinātos par datora radītām acu izmaiņām. Pārbaudes laikā optometrists izmeklē acu un redzes stāvokli, izvērtē darba režīmu un darba ergonomiku, dod padomus, kā varētu optimizēt darba apstākļus, iesaka acu vingrinājumus, dod slēdzienu par redzes stāvokļa atbilstību veicamajam darbam un izvērtē redzes korekcijas nepieciešamību. Nepieciešamības gadījumā izraksta redzes korekciju darbam ar datoru. Nodarbināto obligātas veselības pārbaudes (t.sk. redzes pārbaudes) un nepieciešamu optisko korekcijas līdzekļu nodrošināšanu nosaka Darba aizsardzības likums.

Saskaņā ar „Darba aizsardzības likuma” 15. panta nosacījumiem darba devējam jānodrošina obligātā veselības pārbaude (OVP) tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.

Reizi trijos gados OVP veic, ja nodarbināto veselību darba vidē ietekmē tādi MK 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1. pielikumā minēti veselībai kaitīgie darba vides faktori, kuriem nav noteiktas robežvērtības (piemēram, dažādas fiziskas pārslodzes, darbs ar datoru u.c.).

Nr.ūp.k.	Kaitīgie darba vides faktori	Piezīmes	Ārstu – speciālistu apskates
			Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates	Papildus nepieciešamās speciālistu apskates
4.10.	Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana	Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**	arodslimību ārsts, oftalmologs	neirologs, optometrists
4.11.	Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)	Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**	arodslimību ārsts, oftalmologs	neirologs, optometrists

** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz slēdzienu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei.

Saskaņā ar MK 06.08.2002 noteikumiem Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Šo noteikumu 11. punktā minēts, ka darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju, obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: pirms darba uzsākšanas ar displeju; periodiskās pārbaudes; ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju. Šo noteikumu 12. punktā minēto prasību „Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto” izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Arvien biežāk tiek veiktas lāzeroperācijas, lai uzlabotu redzi, lai nebūtu jālieto brilles.Savukārt, bieži vien cilvēks nepadomā par savu ikdienas ritmu, jo redze ātri vien atkal var pasliktināties. Neievērojot veselīgu dzīves veidu, ikdienas ritma maiņu, redzes kvalitāte pazeminās, rodas acu nogurums, kas rada diskomfortu.

Šodienas dzīves stils neabvēlīgi ietekmē redzi, acu stāvokli. Cilvēks lielāko daļa laika pavada pie TV un datora. Acis nav pielāgotas ilgstošai, nepārtrauktai fokusācijai vienā attālumā. Tāda situācija rada galvassāpes, acu sāpes un spiediena sajūtu uz acīm. Mūsu acis ir kā jebkurš cits muskulis organismā- arī tām ir nepeiciešami vingrinājumi un atpūta. Darba laikā ir nepieciešamas pauzes, lai atpūtinātu acis. Modernais dzīveveids acīm rada stresu. Ilgstoši strādājot tuvumā, acis fiksē skatu vienā attālumā, uz vienu objektu, rezultātā tās kļūst slinkas un rodas miglošanās. Tas paātrina acu nogurumu, stimulē tuvredzības, tālredzības vai asigmātisma rašanos. Šādos gadījumos parasti jādodas pie acu speciālista. Visbiežāk šādos gadījumos tiek ietekts lietot brilles vai kontaktlēcas. Bet gadījumi var būt dažādi. Reizēm acu vinrinājumi  palīdz uzlabot, atjaunot redzes funkcijas un korekcija nav nepieciešama. Bet jāatceras, ka tikt vaļā no mīnusiem acu vingrinājumi nepalīdzēs. Iesakot veikt acu vingrinājumus, acu speciālistu mērķis ir uzlabot redzes funkcijas, akomodācijas sistēmas darbību, kā arī stimulēt pacientus ievērot pauzes, lai atpūtinātu acis no saspringtā darba.

Kad cilvēks sāk lietot brilles, viņs kļūst nedaudz atkarīgs no tām, jo pierod skaidri redzēt. Ja izjūtat redzes pasliktināšanos, jāsāk ar acu atpūtināšanu, slodzes samazināšanu, jāpavēro, vai nav uzlabojums vai redzes stabilizācija.

1880 gadā Dr. William Bates formulēja speciālu uzdevumu krājumu acu atpūtināšanai. Viņa eksperimenti bija veiksmīgi, kļuva polulāri visā pasaulē. Tie ir daži efektīvi vingrinājumi ar plaukstas palīdzību, zīmuli un dažādiem acs rotācijas virzieniem, kā arī veselīgu diētu. Tas palīdz saglabāt redzi nemainīgu vai uzlabot to.

Dr. Bates ir devis lielu ieguldījumu redzes zinātnē, izgudrojot šos acu vingrinājumus un atpūtināšanas uzdevumus.

Te ir redzams video ar dažiem acu vingrinājumiem, ko regulāri varat veikt acu atpūtināšanai iesaka Dr. Bates. Vingrināsim acis!

http://www.youtube.com/watch?v=W10j2fL0hy0

Piedāvājam dažus vingrinājumus, kas palīdzēs atslābināt acis un trenēt acu muskuļus.

1. Ērti apsēdies uz krēsla. Berzē rokas tik ilgi, kamēr tās kļūst siltas, aizver acis un uzliec tām virsū plaukstas, neuzspiežot uz acīm ar spēku. Iedomājies pilnīgu tumsu un fokusējies uz to, atslābinies un domā par jaukiem notikumiem vai iedomājies skaistu ainavu. Radi savu vizualizāciju. Pēc brīža atver acis, atkārto acu aizklāšanu 3 minūtes.

2. Aizver acis uz 3-5 sekundēm, tad atver uz 3-5 sek. Uzdevumu atkārto 7-8 reizes.

3. Masē acis:

• Aukstas un siltas kompreses. Samitrini vienu dvieli ar aukstu ūdeni, otru ar siltu. Piespiežot pie sejas dvieli, pamīšus aizklājam acis un seju ar vienu un otru dvieli vairākas reizes tā, lai pabeigtu ar auksto kompresi.
• Pilna sejas masāža. Samitrini dvieli karstā ūdenī, berzē kaklu, pieri un vaigus, neaiztiekot acis. Pēc tam ar pirkstu galiem viegli masē pieri un aizver acis.
• Plakstu masāža. Aizver acis un masē tās ar cirkulārām kustībām 1-2 min. Jāatceras, ka uz acīm nedrīkst stipri spiest, kustībām jābūt vieglām, lai nesavainotu acis.

4. Ar katras rokas 3 pirkstiem viegli uzspiežam uz augšējiemplakstiem. Paturam 1-2 sekundes un atlaižam vaļā. Atkārtojam 5 reizes.

5. Apsēdies un atpūties. Apļo acis pulksteņa rādītāja virzienā un tad pretējā virzienā. Atkārto 5 reizes, starplaikā pamirkšķinot.

6. Fokusējies uz tālumā esošu objektu (50m attālumā) 10-15 sek. Tad lēnām safokusējam skatu uz tuvāk esošu objektu (10m attālumā) 10-15 sek, nemainot galvas stāvokli. Atkārtojam 5 reizes. Līdzīgi var veikt uzdevumu, stāvot pie loga. Uz loga uzlīmē nelielu objektu vai uzzīmē punktu (melnu vai sarkanu) acu līmenī 15 cm attālumā no loga un fokusē skatu uz to, tad maina skatu uz tāumā esošu objektu. Atkārto vairākas reizes.

7. Paņem pildspalvu un tur to acu līmenī, fokusē skatu uz to un tuvina uz deguna pusi, kamēr var safokusēt, līdz sadubultošanās punktam. Tad sāk no jauna- atkārto 10 reizes.

8. Skaties uz istabas pretējo sienu un iedomājies, ka tu raksti ar acīm, nekustino galvu. Pirmajā brīdī tas var likties sarežģiti, bet būs vieglāk, ja sāksiet ar lielāku burtu rakstīšanu un tad pakāpeniski var pāriet uz mazāku burtu rakstīšanu.

9. Ritmiskās kustības treniņš:

• Galvas kustības- aizver 1 aci un, ar otru aci skatoties, uzzīmē astotnieku. Tad to pašu ar otru aci. Turpini 2-3 min.
• Fokusējies uz tālumu, tuvu horizontam, atslābinies un pārnes svaru no vienas kājas uz otru, ar perifērās redzes palīdzību mēģini saskatīt apkārtni. Neaizmirsti mirkšķināt, veicot uzdevumu 2-3 min.

10. Iedomājies, ka stāvi pretī lielam pulkstenim. Skaties pa vidu tam, tad skaties uz kādu šī pulksteņa iezīmi (piemēram uz 2 ) un tad atpakaļ uz centru. Šādi uzdevumu atkārto vismaz 12 reizes, skatoties katru reizi citā virzienā. Var veikt ar acīm ciet.

11. Ik pēc pusstundas fokusē skatu uz tālumā esošu objektu, kas atrodas uz zemāka kontrasta fona.

12. Kustini acis no augšas uz leju. Vismaz 8 reizes. Tad no sāna uz sānu- no kreisās puses uz labo 8 reizes.

13. Vienmēr pabeidz vingrinājumus, aizklājot acis ar plaukstām.

Ļoti bieži tiek dzirdēti mīti par redzi un brillēm, piemēram:

• Lai arī ar brillēm redz labāk, tās pasliktina redzi.
• Brilles katru reizi būs jātaisa stiprākas.
• Nelietojiet brilles pārāk bieži, jo acis ir jāvingrina.
• Sēžot pārāk tuvu pie TV, tiek bojāta redze.
• Lasot tumsā, sabojājas redze u.c.

Tas nozīmē, ka cilvēki neizprot mītu patieso būtību, līdz ar to tālāk ir minēti populārākie mīti, ko nākas dzirdēt, un īsas atbildes tiem:

1. Ēdot burkānus, uzlabojas redze.

Burkāni satur Avitamīnu, kas ir svarīgs organismam, acīm, bet ēdot burkānus, pat ļoti lielā daudzumā, tie neuzlabos redzi. Bet jāatceras, ka Avitamīna deficīts ir viens no akluma cēloņiem, tādēļ vitamīni ir jāuzņem regulāri, lai acs saglabātu savu funkciju.

2.  Lasot tumsā, tiek bojāta redze.

Tumsa rada acu nogurumu, bet nebojā acis. Tomēr jāatceras, ka lasīšana ļoti spožā apgaismojumā rada tādu pašu acu nogurumu.

3. Sēžot pārāk tuvu TV, tas bojā acis.

Bērni sēž tuvāk TV, jo tad ir vieglāk fokusēt, bez sasprindzinājuma. Tajā pašā laikā, lai arī nav pierādījumu, ka, skatoties tuvu TV, bojājas redze, ir jāuzsver, ka tas var būt tuvredzības simptoms- tā kā detaļas ir grūtāk saskatīt pa gabalu, ir nepieciešams tuvāks skata attālums, lai skaidri redzētu.

4. Satuvinot acis (konverģējot), tās var palitk tādas uz visu mūžu.

Tā nav taisība. Kad mēs satuvinam acis tuvāk degunam, acis dabiski satuvinās ar muskuļu sasprindzināšanas palīdzību. Runas par acu palikšanu šadā pozīcijā uz mūžu, ir krietni pārspītētas.

5. Bērnam šķielēšana un ambliopja (viena acs neredz tik labi kā otra) izzūd pati no sevis.

Ja bērnam ir šķielēšana vai ambliopija, tad tam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tikai sākuma stadijā to var koriģēt vai uzlabot ar operācijas, briļļu, ortoptikas vingrinājumu palīdzību. Jo ātrāk tiek risināta problēma, jo labāku rezultātu var iegūt.

6.  Patstāvīgi lietojot brilles, acis pie tām pierod un redze bojājas.

Briļļu lietošana nerada redzes pazsliktināšanos. Redzes problēmas saistītas ar vecumu. Bez brillēm cilvēks neredz tik skaidri, un, kad tās tiek noņemtas, var likties, ka neko neredz. Bet šo faktu var izskaidrot ļoti vienkārši. Nēsājot brilles cilvēks saprot, ka var skaidri redzēt, bet acu piepūles un sasprindzinājuma. Savukārt, noņemot tās nost, jau ir aizmirsis, ka pirms to lietošanas redzēja tik pat neskaidri. Tas ir psiholoģiskais faktors. Tieši tāpat ir presbiopijas vecuma cilvēkiem, kuriem brilles ir nepieciešamas arvien stiprākas. Tomēr gribas atgādināt, ka te atkal darbojas ieradums pie skaidras redzes un cilvēks nespēj vairs lasīt neskaidri, tādēļ brilles kļūst stiprākas, jo acs akomodācijas sistēma ar gadiem noveco, nav tik elastīga, nespēj mainīt fokusāciju.

7. Akli cilvēki dzīvo pilnīgi tumšā pasaulē.

Tumsa ir vārds, kas raksturo situāciju, kad nav gaismas. Savukārt, cilvēi, kas ir 100% akli, neredz neko- viņiem nav spēja atšķirt tumsu no gaismas.

8.  Visine (vizīns) izārstē sausas acis.

Pārlieku bieži lietojot mitrinošos acu pilienus, piemēram, VISINE pilienus, tiek samazināta asaru cirkulācija un asaru plēvītes kvalitāte. Acs pierod pie pilieniem, un asaras tiek producētas mazākā daudzumā. Rezultāta rodas atkarība, pieradums pie acu pilieniem.

9.  Lietojot svešas brilles, acis tiek bojātas.

Vienīgais ļaunums, kas rodas, lietojot svešas brilles, ir redzes pasliktināšanās. Jāatceras, ka katram cilvēkam ir jālieto brilles ar savu starpzīlīšu attālumu (PD). Lietojot svešas brilles, tas var būt neatbilsošs jūsu PD.

10.  Redzes pārbaude nepieciešama tikai tad, kad ir kādas sūdzības.

Ir būtiski apmeklēt acu speciālistu regulāri, pat, ja nav nekādas sūdzības. Bieži vien problēmām nav izteikti simptomi, un rezultātā rodas nopietnas acu saslimšanas un vispārējas veseības problēmas

11. Dators bojā redzi.

Ilgstoši strādājot pie datora, acis tiek mirkšķinātas retāk kā parasti, tas rada sausuma sajūtu, acu sāpes, diskomfortu un nogurumu.  Ir jāievēro regulāras pauzes un ergonomiskie apstākļi.

12. Acu vingrinājumi uzlabo redzi.

Ir veikti daudzi pētījumi, bet nav konkrētu pierādījumu, ka acu vingrinājumi samzina miopijas, hipermetropijas un astigmātisma progresēšanu. Tāpat netika pierādīts, ka vingrināumi palīdz izvairīties no makulas deģenerācija, glaukomas vai diabētiskās retinopātijas radītiem redzes bojājumiem.

13. Nēsājot kontaktlēcas, tuvredzība vai tālredzība neprogresē.

Precīzi piemeklētas kontaktlēcas un brilles ļauj cilvēkam redzēt skaidri. Lai cilvēks justos komfotablāk, it īpaši lielu dioptiju gadījumā, ērtākasi veids ir lietot kontaktlēcas. Bet, tas nenozīmē, ka kontaktlēcas aptur redzes pasliktināšanos. Tās vairāk kalpo kosmētiskam efektam un ērtumam. Redze mainās gan bērniem, gan studiju gados, gan presbiopijas vecumā un tas nav atkarīgs no kontaktlēcām.

Nogurušu acu cēloņi:

1. Alerģijas;
2. Acu sāpes;
3. Nogurums;
4. Konjunktivīts;
5. Neizgulēšanās;
6. Ilgstoša raudāšana;
7. Neadekvāta skābekļa piegāde radzenei;
8. Piesārņojums, putekļi;
9. Ilgstoša, pastāvīga datora lietošana;;
10. Ilgstoša lasīšana;
11. Atrašanās spilgtā apgaismojumā, apžilbums;
12. Sasprindzinājums, skatoties krēslas un tumsas apstākļos.

Nogurušu acu simptomi:

1. Smaguma sajūta acīs;
2. Dedzināšanas sajūta;
3. Kairinājums;
4. Acu apsārtums;
5. Niezēšana;
6. Sāpes;
7. Asarošana;
8. Sausuma sajūta;
9. Izplūdusi redzes, dubultošanās;
10. Galvas sāpes;
11. Sāpes sprandā;
12. Paaugstināta jutība uz gaismu.

Nogurušas acis mūsdienās ir ļoti bieži sastopama problēma. Daudzi pacienti optometrista vizītes laikā uzdod jautājumus, vai varētu ieteikt kādus vingrinājumus, kas uzlabo redzi. Pirmkārt ir jārunā ar pacientu par tā darba vietas iekārtošanu, kas tika minēts rakstā par ergonomiku darbā ar datoru. Protams, eksistē daudz un dažādi vingrinājumi, bet datorlietotājiem principā vislabāk būtu izskaidrot, ka šie vingrinājumi ir domāti acu atpūtināšanai nevis redzes uzlabošanai.

Katru vingrojumu atkārtot piecas reizes. Sākuma stāvoklis: sēdus, taisna mugura, skatiens vērsts tālumā.

1. Pacelt uzacis uz augšu, palikt šādā stāvoklī 3 sekundes. Tad cieši aizvērt acis un relaksēties 10-15 sekundes.
2. Nepagriežot galvu, vērst skatienu pa labi. Tad skatīties taisni uz priekšu. Pēc tam nepagriežot galvu, vērst skatienu pa kreisi. Skatīties taisni uz priekšu. To pašu atkārtot, vēršot skatienu uz augšu un leju.
3. Aizvērt labo aci, paturot kreiso aci vaļā. Tad aizvērt kreiso aci, paturot labo aci vaļā. Vingrojumu veikt ātrā tempā (5-10 sekundes).
4. Rādītājpirkstu pielikt pie degungala un skatīties uz to 3-5 sekundes. Tad skatīties tālumā 10-15 sekundes.
5. Aizvērt acis, nesasprindzinot acu muskulatūru (10-15 sekundes). Tad skatīties tālumā (10-15 sekundes).

Acu atpūtināšanai ir pieejami ļoti daudz dažādi vingrinājumi. Kādus padomus varat apskatīt arī šajā informatīvā publikācijā:  http://www.wikihow.com/Exercise-Your-Eyes

Izmantotā literatūra:

1. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002

2.http://www.iloveindia.com/home-remedies/symptoms-tired-eyes.html

1. Apgaismojums, tā kvalitāte.

Apgaismojums un vide ir galvenie faktori, ka veido kontrasta un atspīdumu problēmas. Galvenais iemesls parasti ir tas, ka telpā nav novietotas gaismas priekš VDT lietošanas, bet gan citiem ofisa darbiem, kas prasa savādāku gaismas avotu novietojumu un intensitāti. Izvēloties darba telpas apgaismojumu, jāņem vērā darba uzdevums (lasīšana no ekrāna, drukātu tekstu lasīšana, teksta ievadīšana u.tml.) un nodarbinātā individuālās redzes īpatnības.

2. Atspīdumi no loga vai apkārt esošās gaismas.

Atspīdumi apžilbina datora lietotāju, traucējot attēla saskatīšanu uz ekrāna. Rezultātā pieaug redzes sasprindzinājums, kas var izraisīt redzes traucējumus. Iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrāna, kuri var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērssienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, nodarbināto apģērba, mēbelēm utt. Atspīdumi visbiežāk rodas tad, ja displeji ir novietoti nepareizi, piemēram, ekrāns pret ekrānu vai ekrāns pret logu.

3.Datora monitora dizains, kontrasts, izšķirtspēja, flikera efekts, krāsas.

Ir jābūt labai izšķirtspējai, īpaši, ja ir jāstrādā garas darba stundas, jo literatūrā tiek minēts, ka dažu datoru izšķirtspēja ir daudz zemāka kā drukātam tekstam. Tas nozīmē, ka pie šāda datora nebūs ērti strādāt.

Vislabāk cilvēks jūtas strādājot pie datora ekrāna, kur ir teksts uz gaiša fona. Tas norāda uz to, ka no tumšajiem foniem labāk ir izvairīties. Dažādu krāsu kombināciju gadījumā attēla kontrastam un gaišumam (spilgtumam) jābūt viegli regulējamam.

Tekstam jābūt 3x lielākiem burtiem nekā mazākā izšķiramā teksta burtu lielums, kā arī zīmju izmēriem uz ekrāna un atstarpēm starp zīmēm ir jābūt pietiekami lielām, viegli salasāmām no optimālā attāluma.

Ir vērts pieminēt faktu, ka reizēm pacientu sūdzību vidū ir seku attēlu veidošanās. Šajā gadījumā jāizvairās no krāsainiem tekstiem- vislabāk ir melni simboli uz balta fona, bet jāizvairās no zaļiem simboliem uz melna fona.

1.att. Dažādu fonu iespējas.

1.attēlā redzam, ka datoru lietotāju redzes sindroma eksperts Sheedy iesaka izvairīties no zema kontrasta pamata fona, kā arī piemin, ka grūtāk strādāt ir, kad teksta fons ir daudzkrāsains.

4. Darba vietas iekārtojums- skata leņķis, distance.

Distance.

Displejam jābūt viegli pagriežamam un noliecamam, lai ērti varētu noregulēt attālumu un skata leņķi no nodarbinātā acīm līdz ekrānam. Displejam ir jābūt novietotam komfortablā skatīšanās attālumā (50-70cm).

2. att. Attālums līdz datora ekrānam.

Lai nodrošinātu piemērotu komfortu un maksimālo produktivitāti, iekārtu izvietojumam ir jābūt kustināmam. Krēslam ir jānodrošina ērta darba poza, tas nedrīkst ierobežot darbinieka kustības. Krēslam ir jābūt stabilam, viegli grozāmam ap savu asi (ieteicams uz 5 riteņiem). Jāizvēlas tāds darba krēsls, kam var regulēt sēdekļa un atzveltnes augstumu, sēdekļa dziļumu un slīpumu. Atzveltnei un sēdeklim ir jābūt polsterētiem un pārklātiem ar neslidenu, neelektrizējošu un gaisu caurlaidīgu materiālu. Piemērots sēdekļa augstums ir šāds: leņķis ceļa locītavā ir nedaudz lielāks par 90°, pēdas novietotas stabili uz grīdas. Tastatūras izmēriem un formai jābūt tādai, kas ļauj strādāt ātri un efektīvi. Tastatūrai jābūt viegli pārvietojamai pa darba virsmu un stabilai lietošanas laikā, kabelim pietiekami lokanam un garam, lai tastatūru varētu novietot vajadzīgajā attālumā no displeja ekrāna. Tā nedrīkst būt kopā ar datora ekrānu. Tastatūras korpusam nedrīkst būt asas šķautnes un stūri. Simboliem uz tastatūras taustiņiem ir jābūt kontrastainiem un labi salasāmiem. Tastatūru ieteicams novietot apmēram 45 -- 75 cm attālumā no nodarbinātā acīm.

Skata leņķis - ekrāna malai vajadzētu būt 10°-20° zem acu līmeņa un ekrāna apakšējai malai nevajadzētu būt vairāk kā 40° zem acu līmeņa. Tādējādi, ja ekrāns ir novietots 50cm attālumā no operatora, ideālajā variantā ekrāna augšējai malai vajadzētu būt 18 cm (kas atbilst 10°) zem horizonta, un ekrānam atrodoties 70cm attālumā, ekrāna augšējā mala atradīsies 25cm zem horizonta.

3.att. Skata leņķis

Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka skata leņķis būtiski ietekmē datora lietotāju komfortu, jo tas ietekmē akomodācijas un konverģences slodzi, radot nogurumu, kā arī sausuma sajūtu acīs.

4.att. Pārāk augstu novietota datora ekrāns.

Pie dažādiem skata leņķiem rodas dažādas sūdzības: kakla sāpes, muguras augšējās daļas sāpes, nogurušas acis un nogurdinoša skatīšanās uz ekrānu.

5. Regulāras pauzes pie datora.

Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūras materiālos tiek minēts, ka nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri pārtraukumi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav ieteicams atrasties pie monitora. Ja darbs saistīts ar datu nolasīšanu no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja darbs saistīts ar intensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā jāizvairās no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi. Amerikas Optometristu Asociācija ierosina, ka ieteicama ir atpūtas ik pēc 20 min- skatīšanās tālumā, novēršanās no datora ekrāna.

Tieši šis punkts ir viens no svarīgākajiem, kurš piemirstās datoru lietotājiem. Rezultātā rodas sūdzības Par paužu atgādināšanu sāk parādītes arvien plašāka informācija. Internetā pieejams bez maksas mājas lietotājiem, Break programma.

Tā ir paredzēta, lai brīdinātu lietotājus veikt pārtraukuma no darba. Lietotāji var uzlikt vēlamos uzstādījumus un ļaut programmai atgādināt par pauzēm. Piemēram, lietotāji var izvēlēties programmu, lai aktivizētu atgādinājumu mikropauzēm (sekundes), pārtraukumiem (minūtes) vai visa ekrāna izslēgšanas iespēju. Pēdējais režīms ir piemērots darbaholiķiem vai hronisku muguras sāpju pacientiem.. Lietotāji var arī izvēlēties, kā rīkoties- paļauties uz atgādinājumu vai ignorēt to.

Ļoti efektīvs veids ir pie datora ekrāna malas piestiprināt lapiņu ar uzrakstu „Pamirkšķini” – cilvēks, to izlasot, automātiski pamirkšķina. Mirkšķināšana ir būtiska asaru plēvītes nodrošināšanai, it īpaši datorlietotājiem un sausās acs pacientiem.

Atpūtinot acis, skatoties tālumā, sekojot tā sauktajam 20-20-20 likuma pamatprincipam, reizēm var izvairīties no datorlietotājasindroma. Tas nozīmē, ka ir pēc 20 min ir jāpaskatās tālumā uz 20 sekundēm. Tā kā šajā gadījumā tiek mainīta skata distance, tad tas palīdz izvairīties no izplūdušas redzes un fokusācijas sūdzībām, ko parasti piemin datoru lietotāji.

Izmantotā literatūra:

1. James E. Sheedy, OD, PhD, Vision at Computer Displays, 1995, Vision Analysis
2. Protecting Your Eyes at Work
3. Computer Vision Syndrome
4. Brendan McGuigan How can I Prevent Computer Vision Syndrome?
5. Dr. Jeffrey Anshel, O.D., Visual Ergonomics Specialist, Computer Vision Syndrome. March 12, 2007
6. Squidoo lens: “Computer Ergonomics” Types of Problems, June 29, 2009