Kāpēc rodas sausās acs sindroms?

Lai asaras būtu augstas kvalitātes un spētu pildīt savas funkcijas -- ieeļļot un pasargāt acs virsmu -, to sastāvā esošajām eļļām, ūdenim un gļotām jābūt pilnīgās proporcijās. Pietrūkstot kādai no šīm vielām, acis kļūst sausas, rodas kairinājums un iekaisums. Šiem simptomiem pievienojas arī pārmērīga acs asarošana, kas izskaidrojama gan ar to, ka acs ārējās virsmas kairinājuma dēļ acis sāk pastiprināti izdalīt asaras, mēģinot nodrošināt ieeļļojumu, gan ar to, ka asaras ir nekvalitatīvas un neturas uz acs virsmas (kuras šūnas turklāt ir bojātas).

Simptomi, kas var liecināt par sausās acs sindromu:

•       Kairinājuma sajūta, graušana

•       Dzelošas sāpes, dedzināšana

•       Apsārtums

•       Pasliktināta redze, miglošanās

•       Acis ātri nogurst, pārmērīgi asaro, īpaši koncentrējot skatienu (lasot, vadot automašīnu, sēžot pie datora)

•       Staipīgas gļotas acī vai ap to

•       Nepatīkamas sajūtas, lietojot kontaktlēcas

Šie simptomi nav viennozīmīgs apstiprinājums tam, ka jums ir sausās acs sindroms. Tomēr, ja kāds no tiem parādās, vajadzētu vērsties pie acu ārsta, lai veiktu izmeklējumus.

Riska faktori:

1. dzimums

Sievietes ir pakļautas lielākam SAS riskam biežo hormonālo izmaiņu dēļ (mēnešreizes, gaidot bērniņu, barojot ar krūti, menopauze, kontracepcijas līdzekļu lietošana);

2. dzīvesveids

– nepietiekama tīra ūdens uzņemšana ikdienā (< 2L/dienā; intensīvi sportojot < 3L ūdens dienā), alkohols (pat mazās devas), smēķēšana, datora lietošana, darbs skaistumkopšanas salonos (sauss gaiss, fēns, daudz ķimikāliju) un zobārstniecības kabinetos, ilgstoša automašīnas vadīšana, uzturēšanās kondicionētās telpās;

3. vecums

Dzīves gaitā asaru produkcija acīs pakāpeniski samazinās, turklāt, cilvēkam novecojot, izmainās arī ideālais līdzsvars starp taukvielu, ūdens un gļotu daudzumu asaru sastāvā. Tas padara asaru plēvīti neveselīgu un noved pie sausajai acij raksturīgajiem simptomiem.

4. slimība

Sausās acs sindroms var būt saistīts ar dažādām citām slimībām: gan ar vitamīna A deficītu, cukura diabētu, vairogdziedzera problēmām un dermatītu (ap plakstiņu vai uz tā), gan ar tādām autoimūnām sistēmiskām saslimšanām kā artrīts un sarkanā vilkēde. Reizēm tas kombinējas arī ar sausās mutes sindromu. Taču tas pastāv arī kā neatkarīga saslimšana.

5. medikamenti

Dažreiz sausās acs sindromu izraisa medikamenti, kas samazina asaru sekrēciju (piemēram, pretiesnu pilieni, hormoni (t.sk. kontraceptīvie līdzekļi), pretklepus, pretsāpju, nomierinošie un sirds līdzekļi, antihistamīni un diurētiķi, turklāt īpaši jāpiemin acu pilieni, ko lieto lokāli glaukomas ārstēšanai, iekaisuma ārstēšanai), kā arī alkohols. Bez šaubām, vēl viens faktors, kas veicina simptomu saasināšanos, ir kontaktlēcu valkāšana. Veselas acis ar tām veiksmīgi sadzīvos, taču, ja ir traucēta acs dabīgā mitrināšana, lēcas izraisīs diskomfortu.

6. slimo ēku sindroms

Par slimo ēku sindromu sauc simptomu kopumu, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās kondicionētās, nevēdinātās telpās ar sliktu gaisa kvalitāti. Tas bieži sastopams telpās, kuru iekārtošanai izmantoti mākslīgi (sintētiski un ķīmiski) materiāli, kondicionēšanas sistēmas un gaiss cirkulē pa noslēgtu apli. Parasti tas raksturīgi jaunām biroju ēkām un atjaunotām dzīvojamām mājām.

Cilvēka veselībai un labklājībai iekštelpu gaisa kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga, jo tam var būt pat 4–6 reizes augstāks piesārņojuma līmenis nekā āra gaisam. Slimo ēku sindroma simptomi galvenokārt izpaužas kā acu, deguna un rīkles, kā arī ādas kairinājums vai sausums, smaržas un garšas sajūtu izmaiņas, CNS traucējumi un dažādas nespecifiskas, neparastas reakcijas.

Zems relatīvā mitruma līmenis un statiskā elektrība ir galvenie acu sausumu izraisošie faktori. Ir konstatēta arī tieša saistība starp iekštelpu gaisa temperatūru (>22 o C) un slimo ēku sindromu, jo augstākās temperatūrās no mēbeļu virsmām sāk izdalīties vielas, kas kairina gļotādas un acs virsmu. Zems mitruma līmenis (<20%) pastiprina to ietekmi un ievērojami palielina elektrostatisko lādiņu apkārtējā vidē, kas veicina gaisā esošo daļiņu pielipšanu pie acs virsmas. Telpās ar plastmasas logiem, tas tiek diagnosticēts biežāk.

7. dators

Mūsdienās liela nozīme sausās acs sindroma ierosināšanā ir darbam ar datoru, kas pastiprina apkārtējās vides kaitīgo ietekmi uz acīm, strādājot iekštelpās.

Elektroiekārtas (piem., datori) pastiprina elektrostatisko lādiņu apkartējā vidē, bet kopētāji un lāzerprinteri izdala ozonu, kas kairina acs virsmu. Datori ne tikai palielina elektrostatisko lādiņu, bet arī, ilgstoši veroties datora monitorā, mēs retāk mirkšķinām acis. Normāli acis tiek samirkšķinātas līdz 22 x/min, taču strādājot pie datora vai veicot līdzīgas darbības, kas prasa īpašu redzes piepūli, tas notiek aptuveni 3 reizes retāk. Līdz ar to netiek nodrošināta pienācīga acs mitrināšana.

Papildus redzes sasprindzinājumu un nogurumu, strādājot ar datoru, rada dažādi faktori:

•       telpas nepietiekams apgaismojums,

•       sliktas kvalitātes attēls,

•       pārlieku mazs vai pārmērīgi liels kontrasts,

•       pārāk mazs zīmju izmērs un sarežģīta burtu forma,

•       netīrs, putekļains monitors u.c.

Ja katru dienu daudz strādā ar datoru, ik stundu vajadzētu paņemt 5 min pauzi, lai dotu acīm iespēju atpūsties, aizejot prom no datora ekrāna.

Materiāls tapis sadarbībā ar http://veselasacis.lv/

Nepilnīga vai nekvalitatīva mirkšķināšana ļoti raksturīga lietojot datoru, ilgstoši lasot, strādājot ar cipariem, kas, savukārt, raksturojas ar sūdzībām par sauso aci un kontaktlēcu nēsāšanas diskomfortu. Efektīvi mirkšķināšanas ieradumi ir svarīgi, lai uzturētu acs priekšējas virsmas mitrumu un komforta sajūtu gan ar, gan bez kontaktlēcām. Visas tālāk aprakstītās sūdzības un problēmas var parādīties ne tikai kontaktlēcu nēsātājiem, bet arī tiem, kas nelieto kontaktlēcas.

Nogulsnes uz kontaktlēcas virsmas x25 palielinājumā

Kad cilvēks koncentrējas uz  kādu darbību tuvumā (dators, lasīšana u.c.), viņam palielinās intervāls starp mirkšķināšanas reizēm jeb vienkārši sakot- retāk mirkšķina. Rezultātā notiek asaru iztvaikošana un asaru plēvītes saplacināšanās. Acs priekšējā virsma, īpaši apakšdaļā, paliek sausāka, bet kontaktlēcu virsma nekvalitatīva. Tādēļ aktīvāk sāk veidoties depozīti (nogulsnes uz kontaktlēcas virsmas), kas var provocēt radzenes eroziju, iekaisumu, plakstu malu izmaiņas. Tie ir daži no faktoriem, kas var būtiski samazināt kontaktlēcu panesamību un nēsāšanas komfortu.

Radzenes apakšējas daļas erozija, kas ir labi redzama izmantojot diagnostisko fluoriscīna krāsvielu

Pat pie adekvātas asaru kvalitātes un daudzuma acs priekšējas virsmas komforta sajūta ir atkarīga no mirkšķināšanas pilnīguma vai efektivitātes un, protams, biežuma.

Piemēram, mirkšķināšanas biežums, lietojot datoru, ir apmēram 4 reizes minūtē, lasot 8 reizes minūtē, bet pie vispārējas sarunas 21 reize minūtē. Mirkšķināšanas biežums strauji samazinās pie vizuāli-intelektuāliem uzdevumiem, piemērām, ciparu skaitīšana, sarežģīta teksta lasīšanas.

Otrais būtiskākais moments ir mirkšķināšanas pilnīgums, tas nozīme plakstu malu pieskaršanās. Patvaļīga mirkšķināšana var ievērojami uzlabot asaru plēvītes kvalitāti un stabilitāti.

Mirkšķināšanas treniņi/ vingrinājumi var būt labs papildinājums sausas acs un kontaktlēcu aprūpei. Tie var palīdzēt tādos apstākļos  kā centrāla apkure, gaisa kondicionieri, dators, u.c.

Kas ir efektīvas mirkšķināšanas treniņi?

Mirkšķināšana ir:

1. pilna jeb pabeigta
2. mierīga un viegla
3. ātra
4. pārliecināta un dabiska

Izmantota literatūra:

Charles W. McMonnies. Incomplete blinking: Exposure keratopathy, lid wiper epitheliopathy, dry eye, refractive surgery, and dry contact lenses.

Ļoti bieži tiek dzirdēti mīti par redzi un brillēm, piemēram:

• Lai arī ar brillēm redz labāk, tās pasliktina redzi.
• Brilles katru reizi būs jātaisa stiprākas.
• Nelietojiet brilles pārāk bieži, jo acis ir jāvingrina.
• Sēžot pārāk tuvu pie TV, tiek bojāta redze.
• Lasot tumsā, sabojājas redze u.c.

Tas nozīmē, ka cilvēki neizprot mītu patieso būtību, līdz ar to tālāk ir minēti populārākie mīti, ko nākas dzirdēt, un īsas atbildes tiem:

1. Ēdot burkānus, uzlabojas redze.

Burkāni satur Avitamīnu, kas ir svarīgs organismam, acīm, bet ēdot burkānus, pat ļoti lielā daudzumā, tie neuzlabos redzi. Bet jāatceras, ka Avitamīna deficīts ir viens no akluma cēloņiem, tādēļ vitamīni ir jāuzņem regulāri, lai acs saglabātu savu funkciju.

2.  Lasot tumsā, tiek bojāta redze.

Tumsa rada acu nogurumu, bet nebojā acis. Tomēr jāatceras, ka lasīšana ļoti spožā apgaismojumā rada tādu pašu acu nogurumu.

3. Sēžot pārāk tuvu TV, tas bojā acis.

Bērni sēž tuvāk TV, jo tad ir vieglāk fokusēt, bez sasprindzinājuma. Tajā pašā laikā, lai arī nav pierādījumu, ka, skatoties tuvu TV, bojājas redze, ir jāuzsver, ka tas var būt tuvredzības simptoms- tā kā detaļas ir grūtāk saskatīt pa gabalu, ir nepieciešams tuvāks skata attālums, lai skaidri redzētu.

4. Satuvinot acis (konverģējot), tās var palitk tādas uz visu mūžu.

Tā nav taisība. Kad mēs satuvinam acis tuvāk degunam, acis dabiski satuvinās ar muskuļu sasprindzināšanas palīdzību. Runas par acu palikšanu šadā pozīcijā uz mūžu, ir krietni pārspītētas.

5. Bērnam šķielēšana un ambliopja (viena acs neredz tik labi kā otra) izzūd pati no sevis.

Ja bērnam ir šķielēšana vai ambliopija, tad tam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tikai sākuma stadijā to var koriģēt vai uzlabot ar operācijas, briļļu, ortoptikas vingrinājumu palīdzību. Jo ātrāk tiek risināta problēma, jo labāku rezultātu var iegūt.

6.  Patstāvīgi lietojot brilles, acis pie tām pierod un redze bojājas.

Briļļu lietošana nerada redzes pazsliktināšanos. Redzes problēmas saistītas ar vecumu. Bez brillēm cilvēks neredz tik skaidri, un, kad tās tiek noņemtas, var likties, ka neko neredz. Bet šo faktu var izskaidrot ļoti vienkārši. Nēsājot brilles cilvēks saprot, ka var skaidri redzēt, bet acu piepūles un sasprindzinājuma. Savukārt, noņemot tās nost, jau ir aizmirsis, ka pirms to lietošanas redzēja tik pat neskaidri. Tas ir psiholoģiskais faktors. Tieši tāpat ir presbiopijas vecuma cilvēkiem, kuriem brilles ir nepieciešamas arvien stiprākas. Tomēr gribas atgādināt, ka te atkal darbojas ieradums pie skaidras redzes un cilvēks nespēj vairs lasīt neskaidri, tādēļ brilles kļūst stiprākas, jo acs akomodācijas sistēma ar gadiem noveco, nav tik elastīga, nespēj mainīt fokusāciju.

7. Akli cilvēki dzīvo pilnīgi tumšā pasaulē.

Tumsa ir vārds, kas raksturo situāciju, kad nav gaismas. Savukārt, cilvēi, kas ir 100% akli, neredz neko- viņiem nav spēja atšķirt tumsu no gaismas.

8.  Visine (vizīns) izārstē sausas acis.

Pārlieku bieži lietojot mitrinošos acu pilienus, piemēram, VISINE pilienus, tiek samazināta asaru cirkulācija un asaru plēvītes kvalitāte. Acs pierod pie pilieniem, un asaras tiek producētas mazākā daudzumā. Rezultāta rodas atkarība, pieradums pie acu pilieniem.

9.  Lietojot svešas brilles, acis tiek bojātas.

Vienīgais ļaunums, kas rodas, lietojot svešas brilles, ir redzes pasliktināšanās. Jāatceras, ka katram cilvēkam ir jālieto brilles ar savu starpzīlīšu attālumu (PD). Lietojot svešas brilles, tas var būt neatbilsošs jūsu PD.

10.  Redzes pārbaude nepieciešama tikai tad, kad ir kādas sūdzības.

Ir būtiski apmeklēt acu speciālistu regulāri, pat, ja nav nekādas sūdzības. Bieži vien problēmām nav izteikti simptomi, un rezultātā rodas nopietnas acu saslimšanas un vispārējas veseības problēmas

11. Dators bojā redzi.

Ilgstoši strādājot pie datora, acis tiek mirkšķinātas retāk kā parasti, tas rada sausuma sajūtu, acu sāpes, diskomfortu un nogurumu.  Ir jāievēro regulāras pauzes un ergonomiskie apstākļi.

12. Acu vingrinājumi uzlabo redzi.

Ir veikti daudzi pētījumi, bet nav konkrētu pierādījumu, ka acu vingrinājumi samzina miopijas, hipermetropijas un astigmātisma progresēšanu. Tāpat netika pierādīts, ka vingrināumi palīdz izvairīties no makulas deģenerācija, glaukomas vai diabētiskās retinopātijas radītiem redzes bojājumiem.

13. Nēsājot kontaktlēcas, tuvredzība vai tālredzība neprogresē.

Precīzi piemeklētas kontaktlēcas un brilles ļauj cilvēkam redzēt skaidri. Lai cilvēks justos komfotablāk, it īpaši lielu dioptiju gadījumā, ērtākasi veids ir lietot kontaktlēcas. Bet, tas nenozīmē, ka kontaktlēcas aptur redzes pasliktināšanos. Tās vairāk kalpo kosmētiskam efektam un ērtumam. Redze mainās gan bērniem, gan studiju gados, gan presbiopijas vecumā un tas nav atkarīgs no kontaktlēcām.