Ar to ir ļoti grūti cīnīties, bet ir jāsaprot, ka skatīšanās telefonā vai datora ekrānā pirms nakts miega ir ļoti stikta ideja. Smart phones izstaro zilo gaismu, kuru mēs tāpat ik mirkli redzam ikdienā.

Savukārt, naktī mūsu smadzenes tiek pakļautas stresam, jo tās redz šo spožo gaismu. Šī fakta rezultātā smadzenes pārstāj producēt melatonīnu, hormonu, kurš ļauj smadzenēm naktī atpūsties un gulēt. Tas izskaidro, kāpēc mobilo telefonu gaisma izjauc miega ciklu- cilvēks vairs nevar iemigt un ir nomodā- potenciāli radot pat nopietnākas veselības problēmas.

Šādos apstākļos cilvēka smadzenes nākošā dienā nespēj pietiekoši labi darboties, jo tās nav atpūtušās, tas iespaido atmiņu, ir grūtak mācīties, uztvert informācju. Ilgākā neizgulēšanās periodā var rasties depresija, hormonu disbalanss, kurš rada rada aptaukošanos. Ir daudz dažādi  pētījumi, kas pierāda, ka zilā gaisma spēj ietekmēt arī tīklenes saslimšanu un kataraktas attīstību.

Piedāvājam noskatīties video: Staring at screens right before sleep turns out to be a lot worse than previously thought. Dr. Dan Siegel, clinical professor of psychiatry at the UCLA School of Medicine, lays out all of the negative effects bedtime screen viewing can have on the brain and body.

http://www.youtube.com/watch?v=_1V0rDSTC9I

Redzes sistēma ir ļoti cieši saistīta ar nervu sistēmu un endokrīno sistēmu, un tieši acis ir tās, kuras ar tīklenes gaismas receptoru palīdzību sūta signālus ne tikai uz redzes garozu smadzenēs, bet arī uz hipotalāmu un čiekurveida dziedzeriem.

Redzes asums ir tikai viens no redzes aspektiem. Optimāla redze ietver gan centrālo, gan perifēro redzi, kuru pārbauda, vērtējot redzes spējas dažādos apstākļos un distancēs. Redzes sistēma ir ļoti daudz studēta. Tā ļauj mums orientēties telpā, balansēt.

Uztvere darbojas ar sensori- motorās sistēmas palīdzību, līdz ar to, tā nav pasargāta no stresa. Tas, kā mēs uztveram konkrētu situāciju, ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem. Kamēr mēs saskaramies ar dažādiem dzīves notikumiem un gūstam pieredzi, tikmēr visi šīs mijiedarbības procesi var būt stresori. Stresa atbilde sākas, kad saņemam draudīgus vai nomācošus, nepārvaramus stimulus.

Autonomās nervu sistēmas (ANS) simpatiskā daļa ierosina stresa atbildi, kas ir zināma kā cīņas vai bēgšanas atbilde (fight or flight response ). Simpatiskās atbildes rodas jebkādas aktivitātes laikā, līdz ar to ilgstošas iedarbības rezultātā rodas izsīkums un nogurums. Hroniska zīlītes paplašināšanās un gaismas jutība norāda uz simpatiskās sistēmas dominēšanu organismā. Ja zīlīte nesašaurinās gaismā, tas norāda uz pastiprinātu vai pārlieku adrenalīna dziedzeru stimulāciju.

1.attēls Attēla augšējā daļā zīlīte nesašaurinās gaismas apstākļos, bet apakšējā attēla daļā normāla zīlītes reakcija uz gaismu- sašaurināšanās.

Stresa efekta simpatiskās nervu sistēmas atbilde:

• Atbrīvošanās no adrenalīna
• Gremošanas nomākšana
• Pastiprināts sirds ritms
• Sekla elpošana
• Muskuļu saspringums
• Artēriju kontrakcijas (paaugstina asins spiedienu)
• Aizcietējumi
• Paaugstināts cukura līmenis
• Sauss deguns, rīkle un mute
• Sausas acis
• Paplašinātas zīlītes
• Acu ābolu izvirzījums
• Paaugstināts acu spiediens (glaukomas risks)
• Palēnināta akomodācijas sistēmas darbība (fokusācija)
• Palielināta eksoforija (acis diverģē)
• Neadekvāta uzvedība

Kad mēs atpūšamies, tad strādā parasimpatiskās nervu sistēmas daļa. Tās ir pretējas simpātiskās sistēmas darbībai. Tās pamatprincips ir miera stāvoklis un „sagremošana”.  Stresa samazināšanai vajadzētu iekļaut nodarbes, kas aktivizē parasimpatisko nervu sistēmu, jo šī sistēma stimulē mūsu vitālās, dzīvei svarīgās funkcijas. Kad mēs neatpūšamies, dominēt sāk simpatiskā nervu sistēma.

ANS parasimpatiskā daļa uzlabo spēju konverģēt acis dažādās distancēs, it īpaši tuvumā. Konverģence ļauj mums noturēt acis noteiktā attālumā, piemēram lasot, rakstot, lietojot datoru noteiktu laika periodu. Kad cilvēkam dominē simpatiskā nervu sistēmas daļa, ir grūti konverģēt. Lai būtu vieglāk veikt darbu tuvumā cilvēks alternē   (maina acis), supresē (nospiež) vai sašaurina redzes lauku. Šāda veida adaptācija, alternējot  jeb izmantojot vienu aci tuvumam, bet otru- tālumam, var radīt nervu sistēmas disbalansu un radīt stresu.

Parasimpatiskā sistēma nepieciešama akomodācijas darbībai. Acis gluži kā kamera maina savu fokusu dažādās distancēs. Acis maina fokusāciju  ikreiz, kad tās kustās. Neskaidra redze var radīt papildus stresu. Stresa samazināšana un redzes treniņi uzlabo redzes skaidrību.

httpv://www.youtube.com/watch?v=hMHKJF31lBg&feature=related

Cilvēks ar konverģences un akomodācijas problēmām var izjust grūtības, diskomfortu, strādājot ar datoru un veicot tuvuma darbu. Kad cilvēks neatlaidīgi veic darbu distresa gadījumā (izjūt bēdas, ciešanas, ir  nomocīts), tad visbiežāk viņš izjutīs galvas sāpes, nespēju koncentrēties, nogurumu.  Tā kā mūsdienās visi darbi ir saistīti ar datoru, tad datoru lietotāju sindroms ir bieža parādība.

Datoru radītā stresa simptomi:

• Sausuma, dedzināšanas un kairinājuma sajūta acīs
• Zemas fokusācijas spējas
• Novājināta perifērā redze
• Galvassāpes
• Ķermeņa saspringums- tai skaitā sprandas, plecu sāpes
• Roku krampji, stīvas vai sāpīgas plaukstu locītavas.
• Nogurums
• Neapmierinātība
• Zemas koncentrēšanās spējas un uzmanības zudums
• Reiboņi, nelabums, depresija

Redzes sistēmas apstrādes problēmas augstākos neirālos ceļos rodas, kad ir traucēta redzes uztvere, kas var radīt arī uzmanības trūkumu un traucēt darba procesu. Ar redzes stresu var sastapties jau skolas vecumā, kad ir neadekvāta redzes uztvere- rezultātā rodas tuvredzība, tālredzība vai astigmātisms. Reizēm var sākties šķielēšana, kad abas acis nespēj vienādi fokusēt.

Lai būtu laba vispārējā veselība un  redzes sistēma būtu stabila, ir nepieciešama sabalansēta nervu sistēma.  Problēmu gadījumā speciālisti parasti nozīmē gaismas terapiju- syntonic, tiešā nozīmē  “to bring into balance” jeb sabalansēt. To lieto no 1920. gada funkcionālie, speciāli apmācītie optometristi un citi speciālisti, lai sabalansētu nervu sistēmu, endokrīno sistēmu un redzes sistēmu. Ar šīs metodes palīdzību veiksmīgi ir izārstētas redzes  disfunkcijas, adrenalīna izsīkums, depresija un citas radītās problēmas. Dziļa elpošana, Yoga, Reiki un citas relaksācijas formas var stimulēt parasimpatiskās nervu sistēmas atbildi. Vispārsteidzošākais ir tas, ka, līdz ar redzes sistēmas darbības uzlabošanos, mainās pats cilvēks- viņa uztvere, pieradumi, atbildes reakcijas.

Apkopojot apskatīto, ir jāatceras, ka pēkšņas redzes problēmas var būt viens no stresa simptomiem. Parasti tiek izjusta miglošanās, tuneļa redze, iedomāti silueti. Stress parasti pārņem cilvēka organismu palēnām un var radīt nopietnas fiziskas un psiholoģiskas problēmas.  Ja redzes problēmas ir stresa radītas, tad ir muskuļu vājums, nogurums, kā arī pārmērīga adrenalīna izstrādāšanās.

Tātad būtiskākais ir tas, ka hronisks stress rada adrenalīna pārprodukciju. Tas var ietekmēt gan organisma vispārējo stāvokli, gan palielināt intraokulāro (acu) spiedienu, kas rada ne tikai redzes miglošanos- izplūdušu redzi, tuneļa redzi, bet arī perifērās (sānu) redzes problēmas. Šāda veida cilvēki parasti pārlieku jutīgi uztver apkārtējas vides apstākļus, baidās no ēnām, gaismas, augstuma, pat vēja. Reizēm šādi cilvēki redz oreolus ap gaismas objektiem, dzirksteļošanu, redz peldošus objektus. Ir jāatceras, ka tas var būt saistīts arī ar nopietnu acu problēmu (ir jāizmeklē tīklene). Ja šādas redzes izmaiņas tiek izjustas, nekavējoties ir jāapmeklē savs acu speciālists, lai rastu piemērotāko risinājumu.

Tiek izdalītas galvenās galvassāpju iemeslu grupas:

• Muskuļu kontrakcijas. Sāpes rodas, piepūlot kakla un sprandas muskuļus Sāpes jūt pieres, deniņu un acu rajonā. Tiek saistītas ar:
  • stresa un nemiera situācijām ikdienā;
  • neizgulēšanos;
  • ilgstošu tuvuma darbu;
  • spondilītu (spondilytis);
  • depresiju.
• Migrēna. Iemesls ir galvas asinsvadu paplašināšanās. Tipiskās migrēnas pacientiem jūtamas intermitējošas (saraustītas) galvas sāpes, ko papildina nelabums un vemšana. Var būt arī temporāli redzes traucējumi. Savukārt atipiskai migrēnai ir smagas galvas sāpes, bez simptomiem.
• Acu saslimšanas un refrakcijas problēmas:
  • Nekoriģētas refrakcijas kļūdas;
  • Acu muskuļu disbalanss- latentā šķielēšana, konverģences problēmas;
  • Acu slimības- akūta glaukoma, akūts uveīts.
• Citas saslimšanas- zobu problēmas, deguna, blakusdobumu iekaisums, kakla spondolīts, augsts asinsspiediens u.c.

Kad galvassāpju cēlonis ir redzes sistēmas problēmas, tad tās pastiprināsies atkarībā no acu noslogojuma veida. Sāpes raksturīgas pieres rajonā pa uzacu līniju, līdz pat deniņiem. Sāpes ir trulas, nospiedošas un apnicīgas. Zemāk ir minēti dažādi galvas sāpju iespējamie cēloņi, kas saistīti ar redzes sistēmu:

• Astigmātisms. Kad mēs skatāmies uz objektu, akomodācijas darbība ir apgrūtināta. Acīm ir ļoti jāpiepūlas, lai saskatītu skaidru attēlu, spētu to noturēt fokusā. Līdz ar to rodas acu sāpes un galvas sāpes. Pastāv dažādi astigmātisma veidi- horizontālais, vertikālais un slīpais. Vertikālais un slīpais astigmātisms ir problemātiskākie, jo par mazas pakāpes astigmātisms var radīt galvas sāpes un diskomfortu.
• Hipermetropija jeb tālredzība. Hipermetropam relatīvi labāk redz tālumā nekā tuvumā. Lai arī tālumā ir jāakomodē, lai saskatītu skaidru attēlu, tuvumā akomodācijas piepūle ir vēl lielāka. Pārmērīga akomodācijas piepūle rada acu muskuļu un galvas sāpēm. Palīdzēs tikai korekcija.
• Presbiopija. Cilvēkiem gados tuvuma redze ir apgrūtināta, jo, piemkārt, lēca ir kļuvusi biezāka un nespēj mainīt formu, otrkārt, acs sistēma vairs nav tik elastīga, līdz ar to fokusēšanas spējas ir apgrūtinātas. Pārlieku liela piepūle rada galvassāpes.
• Anizometropija. Acu refrakcija ir dažāda. Piemēram, viena acs var būt tuvredzīga, otra- tālredzīga. Šī atšķirība rada nelīdzvērtīgu akomodācijas darbību un acu koordinācijas problēmas. Līdz ar to tas izsauc galvassāpes. Risinājums ir piemērota optiskā briļļu korekcija vai kontaktlēcas. Kad anizometropija ir liela, tādos gadījumos vieglāk panesama būs korekcija ar kontaktlēcām.
• Anizeikonija. Anizometropijas tips, kad tā it tik liela, ka rada attēlu izmēru starpību. Kad attēla palielinājums vienā acī atšķiras par vairāk kā 4%, tad tas rada dezorientāciju, acu sāpes, galvas sāpes, fokusācijas problēmas, kā arī reiboni un balansa traucējumus. Atrisinājums: kontaktlēcas vai speciālas izokoniskas lēcas, kas radītu līdzīgus attēlu izmērus.
• Akomodatīvas problēmas. Fokusācijas problēmas izraisa miglošanos, muskuļu spazmu, acu sāpes, nogurumu un rezultātā rada galvassāpes. Problēmas risināšanai izmanto medikamentus, kas uzlabo muskuļa elasticitāti un funkcijas, kā arī izraksta brilles, kas atvieglo akomodācijas darbu. 
• Binokulāras problēmas. Binokularitāte parāda, kā acis sadarbojas kopā kā viens vesels, jo katra acs mums uztver savu attēlu un tālāk notiek attēlu sapludināšana. Ja ir binokulārās funkcijas disbalanss, rodas acu sāpes, dubultošanās, nogurums, kas izraisa arī galvas sāpes.
• Glaukoma. Acu spiediena rezultātā notiek redzes zudums. Visizplatītākais glaukomas veids ir atvērta kakta glaukoma, kas lēnām progresē un ir nesāpīga. Otrs glaukomas tips ir akūta slēgta kakta glaukoma, kas rada spēcīgas acu un galvas sāpes. Nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība un agresīva medikamentoza terapija.
• Iritis. Tas ir iekaisuma cēlonis ir autoimūna saslimšana, trauma, sistēmiska slimība, kā arī reizēm iemesls nav zināms. Acis ir sarkanas, asaro un ir jutīgas uz gaismu. Redze var kļūt miglaina. Dziļas, nospiedošas sāpes acīs, kā arī pavadošas sāpes deniņu rajonā.

Kas būtu jāievēro? Kā ārstēt galvassāpes?

• Izvairīties no trokšņainām vidēm un asām smakām;
• Krīzes laikā jāatrod laiks atpūtai klusā, tumšā istabā komfortablā krēslā, jāaizver acis un jāabalsta galva.
• Pretsāpju medikamentu lietošana pēc ārsta ieteikuma.
• Neaizmirstiet uzlikt redzi koriģēošas brilles, skatoties TV, lasot vai lietojot datoru.
• Attālumam no TV jabūt ne mazāk kā 3m.
• Strādājot ar datoru jāievēro ergonomika.
• Sprandas masāža.
• Ja ir sausuma sajūta acīs, jāizskalo acis ar aukstu ūdeni un jālieto acu mitrinošie pilieni.
• Regulāri jāapmeklēacu speciālists, ja darba saistīts ar ilgstošu tuvuma slodzi.
• Ilgstoši lasot, jāatpūtina acis ik pēc 10 min, vēršot skatu tālumā.
• Ja galvas sāpes ir radušās no acu sāpēm un nepāriet, tad jāapmeklēoftalmologs, jo tas var būt saistīts ar nopietnu acu slimību, kam nepieciešama medikamentoza ārstēšana.

Izmantotā literatūra:

http://www.buzzle.com/articles/headache-behind-eyes.html

http://www.lakshdeep.com/headache.htm

http://www.headacheexpert.co.uk/headaches-and-eyesight.html

http://www.manageyourlifenow.com/Articles/tabid/60/articleType/ArticleView/articleId/46/Eye-and-Headache-causes-and-cure.aspx