Gaismas ietekme uz redzi. Kā aizsargāt acis?

VirsrakstsAgnese Jēce, maijs 20, 2014 15:59 | 1,471 skatījumi | Drukāt rakstu

Cilvēka acs nepārtraukti tiek pakļauta saules gaismas un mākslīgā apgaismojuma ietekmei. Acs tiek pakļauta UV un redzamajai gaismai (skat. 1.att). Gaisma iziet cauri acij un signalizē smadzenēm par apkārt redzēto un diennakts ritmu (1).

1.att. UVC, UVA, UVB, redzamās gaismas viļņa garuma diapazoni.

Intensitāte. Jo lielāka gaismas intensitāte, jo lielāks risks uz bojājumiem. Piemēram, acs var tikt bojāta no saules gaismas, kas atstarojās no sniega. Bojājumus var iegūt, ja skatās uz sauli aptumsuma laikā (1).

Viļņa garums. Jo īsāks viļņa garums, jo lielāka ir šīs gaismas enerģija, bet, jo garāks viļņa garums, jo dziļāk acī šī gaisma nonāk (skat. 2. att.) (1).

2.att. Acs struktūru caurlaidība atkarībā no UV viļņa garuma.

Tā kā bērniem ir ļoti dzidra lēca, tad līdz tīklenei nonāk arī UVB ar viļņa garumu 320 nm. Bērniem ir ļoti būtiski pasargāt acis lietojot saulesbrilles. Bet vacākiem cilvēkiem lēca kļūst iedzeltena un līdz tīklenei nenonāk liela daļa zilās gaismas (400nm-500nm) (1).

Aci no bojājumiem sargā antioksidantu sistēma. Šie pigmenti absorbē apkārtesošo starojumu un izklīdina neradot bojājumus. Pusmūžā šo antioksidantu daudzums samazinās un aizsargājošie pigmenti izmainās. Intensīva mākslīgā apgaismojuma un saules gaismas ietekmē var rasties vai pastiprināties ar vecumu saistītas acu saslimšanas (1).

UV radītās sekas

Radzenes epitēlija un endotēlija šūnas var viegli bojāt radot keratītu, bet pateicoties to atjaunošanās spējām bojājumi lielākoties ir pārejoši. UV ietekmē var rasties arī pinguekula un pterigium (skat. 3. att.) (1).

3.att. Pterygium (9)

Varavīksneni ietekmē UV un redzamā gaisma, bet šīs šūnas satur daudz pigmenta melanīna, līdz ar to ir samērā pasargātas, ja vien iedarbība nav ilgstoša un šūnas novecojušas. Ilgstoša UV starojuma ietekmē var rasties melanomas (1).

Lēcas struktūras bojājumi noved pie acs lēcas apduļķošanās (kataraktas veidošanās) (1).

Tīklenē, ja bojājums nav plašs, audu atlabšanu nodrošina speciāli mehānismi, bet plašu bojājumu gadījumā var iestāties neatgriezenisks aklums (skat. 4. att.). Makulas (tīklenes centrālās daļas) distrofija ir vadošais akluma cēlonis vecāka gada gājuma cilvēkiem (14% virs 55 gadiem; 37% virs 75 gadiem) (5, 8).

4.att. Centrālās redzes pasliktināšanās ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas progresijas gadījumā (10).

Kaut arī makulas deģenerācijas  (AMD) etioloģija ir nezināma, tomēr riska grupās ir cilvēki virs 55 gadiem, ģimenes vēsture, rase (gaiša ādas krāsa), aptaukošanās, uzturā netiek lietoti augļ un dārzeņi, augsts asinsspiediens, sievietes, gaiša acu krāsa, sirds un asinsvadu saslimšanas, smēķēšana, UV starojums, zilās gaismas ietekme, mazkustīgums (1, 3, 5, 8).

Luteīna (L) un zeaksantīna (Z) loma tīklenes aizsardzībā

Luteīns kopā ar zeaksantīnu un tā izomēru mezo-zeaksantīnu, pārstāv pigment molekulu, kas izvietojas makulā (acs tīklenes centrālajā daļā). Luteīns var atrasties tīklenes perifērijā, tīklenes pigmentepitēlijā, horioidea, ciliārajā ķermenī un nedaudz varavīksnenē un lēcā. Tiek uzskatīts, ka saņemot ikdienā papildus luteīnu un zeaksantīnu samazinās riks iegūt kataraktu un AMD, kā arī palēnināt attīstības gaitu (5).

LED (gaismu izstarojošas diodes) ietekme uz redzi

Daudzos pētījumos tiek parādīts, ka redzamā gaisma rada acu audu bojājumus, īpaši zilā gaisma no 430 nm- 500 nm tiek saistīta ar tīklenes bojājumiem. Tā kā salīdzinoši nesen ir parādījušās LED (gaismu izstarojošas diodes) un tās kļūst ar vien izplatītākas, tad tika pētīta šīs gaismas ietekme uz tīklenes audiem. LED ir sastopamas, piemēram, datoru monitoru ektrānos, TV, ekonomiskajās spuldzēs un cita veida apgaismojumos. Pētījumi parāda, ka zilā gaima nodara kaitējumu tīklenes fotoreceptoriem un fotoreceptoru (tīklenes šūnu) bojāeja var tikt saistīta ar uzturēšanos LED apgaismotā vidē. Autori gan norāda, ka pētījumā izmantotais apgaismojums nav pilnībā identisks normāliem apstākļiem. Nav atrasti tieši pierādījumi, ka fotoreceptoru bojāeja ir saistāma ar AMD, bet ir daudz sakritību un netiešu pierādījumu par iepējamu saistību (2, 4).

Profilakse

Lai samazinātu risku saslimt ar AMD un mazinātu zilās gaismas ietekmi uz tīkleni nepieciešams:

  • fiziskās aktivitātes,
  • veselīgs vitamīniem bagāts uzturs,
  • atmest smēķēšanu,
  • lietot saulesbrilles,
  • speciālas optiskās brilles, kas bloķē zilo gaismu,
  • iesakāms pārtraukt lietot elektroniskās ierīces aptuveni 2h pirms miega,
  • nozīme ir arī antioksidantiem, īpaši C vitamīnam,
  • luteīnā un zeaksantīna uzņemšana (1, 3, 8).

Luteīnu un zeaksantīnu satur lapu kāposti 0.021 mg/100g, skābenes 0,0163 mg/100g, spināti 0.0126 mg/100g, kresu lapas 0.0125 mg/100g, Šveices mangolds 0.011 mg/100g, cigoriņu lapu izejvielas 0.0103 mg/100g, pētersīļi 0.0102 mg/100g, sinepju zaļumi 0.0099 mg/100g, biešu zaļumi 0.0077 mg/100g, okras 0.0068 mg/100g, sarkanie pipari 0.0068 mg/100g, dilles 0.0067 mg/100g, selerija 0.0036 mg/100g, sīpolloki 0.0021 mg/100g, puravi 0.0019 mg/100g, brokoļi 0.0018 mg/100g (skat. 9. att.) (3).


9. att. Luteīnu un zeaksantīnu saturoši produkti (3)

Vitamīns C pārtikā: zaļais čili 245/100g, gvajave 228mg/100g, paprika 184mg/100g (viena paprika atuveni 341g), svaigi zaļumi (timiāns, pētersīļi) 160mg/100g, zaļi lapotie dārzeņi 120mg/100g, brokoļi 89mg/100g, kivi 93mg/100g, papaija 62mg/100g, apelsīni 59mg/100g, zemenes 59mg/100g (skat. 8. att) (3).

8. att. C vitamīna avoti pārtikā. C vitamīna daudzums uz 100 gramiem produkta samazinās virzienā uz leju (3)

Zilo gaismu filtrējošas optiskās lēcas

Tā kā cilvēki pavada daudz laika pie datoru ekrāniem, pie TV, mobilajiem telefoniem un citām zilo gaismu izstarojošām ierīcēm, kas iespējams var palielināt risku iegūt AMD, tad acu veselības aprūpes sistēmas pēta un izstrādā iespējas šī riska mazināšanai (7).

Nikon firma ir izstrādājusi SeeCoat Blue- pirmais un vienīgais lēcas klājums Kanādā, kas filtrē zilo gaimsu, lai optimizētu kontrasu, mazinātu acu saspringumu un uzlabotu veselību.  SeeCoat Blue nav tonis, bet gan dzidrs antireflekss klājums ar iestrādātu zilās gaismas filtru (7).

Essilor firma ir izstrādājusi Crizal® Prevencia™- lēca, kas cauri laiž noderīgo zilo gaismu, bloķē kaitīgo zili-violeto gaismu, kas var veicināt AMD un kataraktas rašanos tāpat kā UV gaisma. Tajā pašā laikā lēca ir dzidra un caurspīdīga (6, 7).

Centennial Optical ir izveidojusi BluTech Lenses Kanādā, kas bloķē UV un kaitīgo zilo gaismu.  BluTech Lenses būtu jāpasargā makula no oksidatīvā stresa un kaitīgās zilās gaimas ietekmes. Šo lēcu materiālā ir iestrādāts dabīgais melanīns un acu lēcas pigments (7).

HOYA izstrādājusi Recharge glasses, kuru antirefleksais klājums samazina augstās enerģijas redzamo gaismu (7).

Izmantotā literatūra:

  1. J. E. Roberts, Ocular phototoxicity, Journal of Photochemistry and Photobiology B: Biology 64 (2001) 136-14.
  2. Mei-Ling Peng, Cheng-Yu Tsai, Chung-Liang Chien, The influence of Low-powered Family LED Lighting on Eyes in Mice Experimental Model, Life Science Journal, 2012; 9 (1):447-482.
  3. Steven M. Newman, O. D., C.N.S., ARMD Nutritional Update, CEing is Believings, Optometry’s Virtual Conference, 2013, 17-18 July.
  4. C. Roehlecke, U. Schumann, M. Ader, Influence of blue light on photoreceptors in a live retinal explant system, Molecular Vision 2011; 17:876-884, 2011.
  5. K. Koushan, R. Rusovici, W. Li, Lee R. Ferguson, K. V. Chalam, The Role of Lutein un Eye-Related Diseas, Nutrients, 5, 1823-1839, 2013.
  6. Essilor Press Release, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.essilor.com/en/Press/News/Documents/2013/ESSILOR_Press_Release_Crizal_Prevencia_28022013.pdf
  7. S. McGoldrick, BeatingThe Blues: Blue Light Technology, Optical Prism Magazine, 2013, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.opticalprism.ca/beating-the-blues/
  8. M. Boname, Preventive Optometry: The Foundation of Optometric Practice, CEing is Believings, Optometry’s Virtual Conference, 2013, 17-18 July.
  9. http://www.angelarteaga.es/en/pterigium-pinguecula-c-20.php
  10. http://www.missionhealthtechindia.com/armd.html
Birkas: , ,

  • Dalies Facebook