Priecājamies par optometristi Kristīni Kalniču-Doroshenko, kura savu ideju attīstīja līdz realizācijai, pateicoties “Icebreakers’21 ” jauno biznesa ideju konkursam, kurā ieguva galveno balvu 7000 EUR.  Lai top daudz jaunas idejas arī turpmāk.

• Līdz 10 g vecumam- 30 min (15 min. strādā – 5 min. atpūšas – 15 min. strādā);
• 10-13g- 1 h(20 min. strādā – 5 min. atpūšas – 20 min. strādā – 5 min. atpūšas – 20min. strādā);
• 14-15g- 2 h (ik pēc 30 min strādāšanas pie datora jāatpūšas 5 min).

Jāatceras, ka bērns spēj adaptēties dažādiem apstākļiem, pat tad, ja viņam ir redzes problēmas, viņš nesteigsies to atklāt, jo domās, ka tas ir normāli un pieņemami. Līdz ar to pirmā lielā atbildība, protams, ir jāuzņemas vecākiem. Ir jāseko līdzi bērna izklaidēm pie datora, planšetdatora un mobilajām ierīcēm.

Apgaismojums, tā kvalitāte -- tumšākā apgaismojumā acis ātrāk nogurs.

Atspīdumi no loga vai apkārt esošās gaismas - gaismas stariem ir jākrīt tā, lai tie nemet ēnu uz darbu, ko bērns veic. Vienmērīgi apgaismota telpa ir ideālākais variants.

Darbavietas iekārtojums, skata leņķis, distance -- sēžot pie datora, pozai jābūt ērtai, mugurai – taisnai, pleciem jābūt atbrīvotiem, kājām – ceļos saliektām taisnā leņķī, pēdām ir jābūt stabili atbalstītām uz grīdas vai paliktņa. Arī planšetdators ir kā grāmata, līdz ar to labākais attālums lasīšanai ir aptuveni 30-40 cm no acīm, bet datora monitoru vēlams novietot 45-70 cm attālumā no acīm, kas atbilst izstieptas rokas attālumam.

Galvenās pazīmes, kas liecina par bērna redzes problēmām
Bērns miedz acis, bērna galva ir noliekta vai pagriezta īpašā leņķī, kad lasa vai skatās TV. Lai saskatītu, bērns aizver vienu aci vai pietuvina apskatāmo objektu tuvāk vienai no acīm. Bērns nespēj ilgstoši lasīt vai jauc burtus. Ja rodas šādas sūdzības, bērns noteikti jāved pie acu ārsta!

Galvenokārt sūdzības saistītas ar acu gļotādas iekaisumu, kas izraisa asarošanu vai gļotaini ūdeņainus izdalījumus, apsārtumu, graušanas sajūtu.  Var novērot arī plakstiņu ādas apsārtumu, tūsku, niezi, tumšus  lokus  zem acīm. Bieži acu alerģija kombinējas ar izdalījumiem no deguna, šķavām, aizliktu degunu. Tas raksturīgs sezonālām alerģiskām izpausmēm.

Acu ārsts pārbauda redzes asumu, mēra acu spiedienu un biomikroskopiski izvērtē acs priekšējās un mugurējās daļas, lai diferencētu  acu diskomforta iemeslu, jo atsevišķām acu slimībām simptomi var noritēt līdzīgi.

Alerģisks konjunktivīts ~ 70% gadījumu saistīts ar personīgo atopiju vai tās esamību ģimenē. Tādēļ ārsts pacientu izjautā par polinozi (siena drudzi), astmu, atopisku dermatītu vai alerģisku ekzēmu un pārtikas alerģiju.

Alerģija var piemeklēt  arī kontaktlēcu nēsātājus vai cilvēkus ar acu protēzi. Kontaktlēcu nēsātājiem alerģiskās izpausmes ir mazāk izteiktas, ja izvēlas vienas dienas vai bieži nomaināmās (2-4nedēļu) kontaktlēcas.  Bet, ja parādās nieze, gļotaini izdalījumi, diskomforts, nēsājot kontaktlēcas, jāapmeklē acu ārsts, lai pārbaudītu acu veselību un pārrunātu kontaktlēcu nēsāšanas un kopšanas režīmu -- nomainot bojātas kontaktlēcas, samazinot nēsāšanas laiku un optimizējot kopšanas režīmu.

Acu ārstam bieži jāsastopas ar kontakta hipersensivitāti acu pilienu lietošanas dēļ. Hipersensivitāte arī  ir nepareiza organisma reakcija pret vielām, un tās izpausmes ir līdzīgas alerģijai, bet nav iesaistīta organisma imūnā sistēma. Tā izpaužas kā nieze, ar plakstu ādas sausumu un apsārtumu. Bieži apakšējos plakstiņus skar dermatīts,kas var stiepties līdz pat vaigiem. Šajos gadījumos iespēju robežās atceļ  kontakta dermatītu izraisošo medikamentu vai aizvieto to ar bez konservantu formu. Tādā gadījumā nepatīkamie simptomi pāriet pāris dienu laikā, bet nepieciešamības gadījumā jāuzsāk lokāla ārstēšana.

Akūta alerģija var noritēt  ar izteiktām konjunktīvas un sistēmiskām reakcijām.

Ārstēšana ietver:

1)izvairīšanos no alergēna, tādēļ ārsta ieteikumi  būs atkarīgi no izraisītāja dabas.

Pavasarī aktuāli būs ārējās vides alergēni – ziedputekšņi (bērzu, alkšņu, zāles utt.) Cilvēkam ar ziedputekšņu alerģiju jācenšas attiecīgā auga ziedēšanas laikā mazāk uzturēties dabā. Nomainīt apģērbu, uz kura atrodas alergēni pirms ieiešanas guļamistabā. Nēsāt cepuri vai lakatu, lai matos neuzkrājas ziedputekšņi.

Saulainā laikā brīvā dabā noteikti nēsāt saulesbrilles, lai pasargātu acis no UV starojuma!

Iekštelpu alergēni- mājas putekļu ērcītes izraisītas alerģijas gadījumos pastiprināta uzmanība jāpievērš gultasveļas, matraču, spilvenu higiēnas un telpu ventilācijas jautājumiem.

Dzīvnieku alergēnu izraisītas alerģijas gadījumos vēlams būtu šķirties no mājdzīvnieka vai neuzturēties ar to vienās telpās, bet ja tas nav iespējams, tad regulāri jāveic telpu uzkopšana, pastiprinātu uzmanību pievēršot mīkstajām mēbelēm, matračiem un paklājiem.

2) vēsas kompreses uz plakstiem vairākas reizes dienā, lai mazinātu tūsku un diskomfortu

3)mākslīgo asaru lietošana, lai noskalotu alergēnu no acs virsmas

4)lokāla ārstēšana ar pilieniem un ziedēm, deguna aerosoliem vai sistēmiski ar tabletēm acu ārsta, LOR vai alergologa uzraudzībā. Cilvēkiem ar sezonālām alerģijām iespējams savlaicīgi uzsākt profilaktisku pretalerģijas terapiju, pirms izraisītāja un līdz ar to arī simptomu parādīšanās.

Paldies par konsultciju Capital Clinic Riga oftalmoloģei Ilvai Pūķei.

Acis ir viena no jutīgākajām ķermeņa daļām, līdz ar to, par tām būtu jārūpējas vienmēr.  Karstais laiks acīm nav īpaši draudzīgs, jo arvien biežāk pacienti sūdzās par acu kairinājumu, apsārtumu, niezēšanu un asarošanu. Lai arī šīs sūdzības nav uz ilgu laiku, tās nedrīkst būt nepamanītas. Pastāvīgi atrodoties saulē bez saulesbrillēm, vienkāršs acu kairinājums var pārtapt par ļoti nozīmīgu, neatgriezenisku acu problēmu.

Kādi būtu vienkāršākie padomi, kas jāievēro saules mīļotājiem?

• Kvalitatīvas saulesbrilles- brilles speciālisti iesaka pirkt optikas salonos, lai neradītu vēl lielāku kaitējumu savām acīm.  Tas ir tāpēc, ka bieži vien citās tirdzniecības vietās nopirktām saulesbrillēm nav UV aizsardzības. Un, kas tad notiek ar acīm? Kad cilvēks uzliek tumšas saulesbrilles, acu zīlītes paplašinās, jo, kā mēs zinām, tumsā zīlītes ir lielākas nekā gaismā. Ldz ar to, kaitīgais starojums vēl vienkāršāk tiek līdz dziļākajiem acs slāņiem un var radīt nopietnus bojājumus. Protams, nevienam nav aizliegts pirkt saulesbrilles sev tīkamā un pieejamā vietā, bet vēlos atgādināt, ja jums ir šādas saulesbrilles, tad būtu jāpārbauda, vai tām uz UV aizsardzība. Tas viss tikai tāpēc, lai jūs rūpētos par savām acīm. Saulesbrilles aizsargās ne tikai no UV starojuma, bet arī no putekļu, smilšu, sīko mušiņu iekļūšanas acīs.
• Polarizācija- kā “ekstra”.  Ja jūs bieži braucat pie stūres, atrodaties pie ūdeņiem vai kalnos- polarizētās brilles jums uzlabos redzes kvalitāti, jo noņems visus atspīdumus no horizontālām virsmām, radīs lielisku kontrastu. Kā piemēru var minēt saules atstarošanos no ūdens, no mitra asfalta, dažādām spoguļojošām horizontālām virsmām, kas žilbina un brīžiem pat rada ļoti lielu diskomfortu.
• Saulesbrillēm ir jāaizsargā acis arī no sāniem. Jāatceras, ka saulesbrilles ar plakanu frontālo virsmu neaizsargā acis no sāniem- līdz ar to gaisma, kas krīt uz saulesbriļl mugurējo virsmu, papildus atstarojas uz acu pusi. Ir ļoti labi, ja šādām saulesbrillēm ir antirefleksais jeb dzidrinātais pārklājums arī briļļu lēcu iekšpusē. Tad šī žilbinošā saules gaisma tiek atstarota un nerada diskomfortu, bet joprojām nepasargā acis no sānu gaismas, tāpēc aktīvās atpūtas laikā jāizvēlas saulesbrilles, kas aizsedz acis pilnībā vai jāliek platmale.
• Kontaktlēcas ar UV aizsardzību- kontaktlēcu lietotājiem radzene tiek pasargāta no UV  stariem arī tad, ja lēcām ir UV aizsardzība. Ideālākais variants ir, piemēram, Johnson&Johnson vienas dienas kontaktlēcas, kurām ir UV filtrs, kas samazina UV daudzuma nonākšanu acs dziļākās struktūrās. Bet nedrīkst aizmirst, ka kontaktlēca aizsargā tikai radzenes zonu, tāpēc saulesbrilles tik un tā ir jālieto, lai aizsargātu pārējo acs ābola virsmu, kur viena no komplikācijām var būt pingvēkula- konjunktīvas sabiezējums.
• Acu pilieni- ne tikai kontaktlēcu lietotājiem, bet visiem aktīvistiem. Atrodoties pludmalē vai aktīvā atpūtā jūs nekad nevarat zināt, kas var notikt. Vai tas būs kāds kairinājums, vai smilšu grauds- vislabāk to izskalot ar tīru ūdeni (nevis jūras sāļo ūdeni). Ja nav tīra ūdens, tad mitrinošie acu pilieni būs pats labākais variants. Speciālisti iesaka izvēlēties unidose (vienreizējās devas pilini) pilienus, kuri nesatur konservantus.  Ja atpūtas laikā iegūtais acs kairinājums nepāriet, tad nepieciešams doties pie acu speciālista.
• Kad sauļojaties bez saulesbrillēm, neaizmirstiet, ka acu plakstu āda ir ļoti plāna un jūtīga, līdz ar to ir nepieciešams uzmanīgi uzklāt aizsargkrēmu arī uz plakstiņiem, neieberzējot krēmu acīs. Lietojiet acu krēmus ar SPF aizsardzību, bet atcerieties, ka jāizvēlās mazāk alerģiski krēmi, jo jutīgākajiem cilvēkiem plānajai plakstu ādai var parādīties alerģiska reakcija.  Skin Cancer Foundation atklāj, ka plakstu ādas vēzis ir 5-10% vēžu slimniekiem.
• Cenšaties neuzturēties tiešos saules staros no plkst.11-15.
• Neaizmirstiet lietot uzturā daudz ūdens!
• Bieži vien vecāki parūpējas par savām acīm, bet aizmirst par saviem bērniem, tādēļ jāatceras, ka bērni ir vēl jutīgāki pret UV stariem- parūpēsimies arī par viņiem!

Pasākumu organizē Vision 2020 globāla iniciatīva, lai novērstu aklumu. To izveidoja  Pasaules Veselības organizācija un Starptautiskā aģentūra, kas cīnās ar akluma novēršanu. To mērķis ir  veicināt ikviena “tiesības uz redzi.”

Patiešām ir skumji, ka pasaulē ir tik daudz cilvēku, kas nespēj cīnīties ar aklumu to sociālo apstākļu dēļ. Ir aprēķināts, ka 90% aklo cilvēku dzīvo valstīs ar zemiem ienākumiem, bet 80%  gadījumu aklums ir novēršams tikai ar  ārstēšanu.

Piemēram, Dawi Denku Etiopijā. Viņai redze ir ļoti būtiska, jo viņai ir jabaro un jāapģerbj savi mazbērni. Diemžēl viņa savus darbus vairs nespēja darīt dēļ trihiāzes- stāvoklis, kad acu skropstas aug uz iekšu, sāpīgi skrāpē radzeni. Tās ir neizstāstāmas sāpes, ļoti nepatīkamas un traucē ikdienā. Dawi palaimējās, jo viņa tika izārstēta, un tagad spēj atkal dzīvot un strādāt.

Lielākā daļa no mums nemaz neaizdomājas par šo situāciju, jo nekad nav saskārušies ar redzes problēmām, savukārt, šādi stāsti ļauj reāli saskatīt pasaules problēmu. Tāpēc Pasaules redzes dienā tiek organizēti dažādi pasākumi, kas veicinātu šīs problēmas risināšanu.

www.worldsightday.net internacionālie atslēgas vārdi:

• Pasaulē aptuveni  285 milioni cilvēku ir vājredzīgi vai akli.
• 39 miljoni no tiem ir akli un 246 miljoniem ir  vidēji vai smagi redzes traucējumi.
• 90% aklo cilvēku dzīvo valstīs ar zemiem ienākumiem.
• 80% gadījumu šis acu problēmas ir daļēji vai pilnīgi ārstējamas.
• Pēdējo 20 gadu laikā aklo cilvēku skaits ir būtiski samazinājies.
• Tiek minēts, ka 19 miljoniem bērnu ir redzes traucējumi.
• 65 % no šiem cietējiem ir 50 gadu vecumā un vecāki,  bet jāņem vērā, ka šo vecuma grupu sastāda tikai 20% pasaules iedzīvotāju.
• Ik gadu, palielinoties šai populācijai, arvien pieaug ar vecumu saistīto acu poblēmu daudzums.

Piedāvājm noskatīties informatīvus video par Pasaules redzes dienas aktivitātēm.

Saudzēsim savas un savu tuvinieku acis! Rūpēsimies par tām savlaicīgi!

http://www.youtube.com/watch?v=q5N3gcyic8A

http://www.youtube.com/watch?v=cxEbXOXYHHY

http://www.youtube.com/watch?v=Jw939ARKGJ0

]]> http://www.acim.lv/2013/10/pasaules-redzes-diena/feed/ 0 http://www.acim.lv/2013/06/mellenes-redzes-uzlabosanai-ediet-drosi-un-daudz/ http://www.acim.lv/2013/06/mellenes-redzes-uzlabosanai-ediet-drosi-un-daudz/#comments Thu, 13 Jun 2013 13:45:43 +0000 Evija Barkāne http://www.acim.lv/?p=8555 Kādas redzes slimības cilvēku var piemeklēt ar gadiem un kā no tā izvairīties? Kas atkarīgs no paša un kad jāmeklē ārsts? Raidījumā “Kā labāk dzīvot” Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja RSU profesore Guna Laganovska un projekta www.acim.lv autore un vadītāja, “Fielmann Latvia” optometriste Evija Barkāne skaidro, kā parūpēties par savām acīm.
Mūsdienu dzīves veids un mūsdienu tehnoloģiju piedāvājums prasa labu un kvalitatīvu redzi. Tomēr datori, mobilie telefoni, i-pod rada papildus slodzi acīm un arī papildus stresu, un acu nogurumu. Bet, ne jau skatīšanās ekrānā bojā acis. Būtiskas, neatgriezeniskas slimības- katarakta, glaukoma, tīklenes izmaiņas- nerodas no skatīšanās, mūsu uzturs un gēni ir noteicošais, vai slimosim ar šīm slimībām. Tāpēc jāskatās, ar ko slimoja vecāki, jāpārbauda, vai tas nedraud arī mums. Profilaksei jāēd holesterīnu maz saturošus produktus un svarīgi- veselīgs dzīves veids.
Cilvēkiem vajadzētu izvērtēt, vai tiešām viņiem nepieciešama acu operācija. Lai nezaudētu redzi, piemēram, kataraktas un glaukomas gadījumā, to noteikti vajadzētu veikt. Ja operāciju veicam tikai tāpēc, lai nebūtu jānēsā brilles -- par to vajadzētu padomāt. Operācija vienmēr ir risks.
Ideāli būtu acu ārstu apmeklēt reizi 2- 3 gados. Cilvēkiem, vecākiem par 60 gadiem- reizi gadā.
Zinātnieki prognozē, ka cilvēki drīz dzīvos vismaz līdz 120 gadiem, skaidrs, ka arvien vairāk jādomā par to, kā ilgāk saglabāt arī mūsu acu veselību, lai sasniedzot šo vecumu mēs nebūtu akli.
A un E vitamīnus iespējams pārdozēt, tos vajadzētu lietot uzmanīgi. Mellenes redzes uzlabošanai ēdiet droši un daudz!

Radio diskusiju var noklausīties arhīvā. http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/26556.htm

Jaunās tehnoloģijas būtība ir attēla projicēšana arī uz tīklenes periferijas, vai pat tās priekšā, atstājot arī centrālo attēlu uz tīklenes.

Lēcas MyoVision tika izstrādātas īpaši bērniem. Tās ir izgatavotas no viegla izturīga polimēru materiāla, un tām  ir dizains, kas proijicē attēlu ne tikai tīklenes centrā, bet arī periferijā. Tāds dizains nodrošina mazāku  tuvredzības progresēšanu. Lēcas MyoVision nodrošina attēla projekciju pirms vai tieši uz perifēras tīklenes  (pretstatā standarta lēcu dizainam, kur attēls tiek projicēts uz tīkleni tikai centrālā daļā, perifēro attēlu atstājot aiz tīklenes. Pēdējā laikā tas tiek uzskatīts par iemeslu pārāk lielam acs ābola garuma pieaugumam, kas arī veicina tuvredzības progrēsiju).

Nesen iegūtie dati liecina, ka attēla veidošanai uz tīklenes perifērijas ir nozīme tuvredzības attīstībā. Tā veicina acu augšanu un tuvredzības palielināšanos. Pētījums veikts institūta BS Haldane (Brien Holden institūtā, New South Wales, Australijā) un Optometrijas (ASV) Houston universitātē saskaņā ar Vision CRC (Starptautiskās attīstības pētījumu centrs redzes korekcijā). Rezultātā ir izgudrotas briļļu lēcas un kontaktlēcas, kas īpaši paredzētas, lai kontrolētu perifērā attēla stāvokli. Klīniskie pētījumi, kuros piedalījās vairāk nekā 500 bērnu no Ķīnas un Austrālijas, deva cerīgus rezultātus.
Prof E. Smith no Optometrijas Universitātes koledžas (Houston) paskaidro- lai koriģētu redzes defektus, simtiem gadu uzmanība tika pievērsta vienkāršai attēla projicēšanai uz tīklenes centrālās daļas, izmantojot vienkaršās briļļu lēcas. Profesors konstatēja sekojošu faktu: ja attēls tiek projicēts centrālā daļā uz tīklenes, bet perifērais attēls tomēr paliek aiz tīklenes, tās var veicināt acs pagarināšanos un tādējādi radīs tuvredzības progresēšanu.

Austrālijas zinātnieki uzsvēra jauno tehnoloģiju izmantošanas nepieciešamību balstoties uz  komerciāliem pamatiem, ņemot vērā tās lielo potenciālu, lai saglabātu redzi.

Licenci attiecībā uz jaunajām briļļu lēcām, kas kontrolē perifēro attēlu, ieguva Carl Zeiss.
Jaunās tehnoloģijas var palīdzēt ne tikai bērniem, bet arī tiem, kas jau ir kļuvuši par miopiem  koledžas gados vai ilgstoši strādājot ar datoru. Cerams, ka  drīzumā tādas lēcas paradīsies arī citur pasaulē, un pie mums, Latvijā.

Rakstā izmantoti dati no

Optical World, August 2010,

http://www.optica4all.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=1644:-myovision-carl-zeiss-&catid=441&Itemid=5

http://www.optometry.co.uk

Angļu valodā ir termins „ Healthy Sight” (burtiski tulkojot veselīga redze jeb redzes sistēma). Tas nav sauklis, bet gan dzīvesveids, kas uzlabo jūsu ikdienas redzējumu, vienlaikus saglabājot labklājību jūsu acīm. Tas norāda uz  precīzu briļļu un kontaktlēcu lietošanu , pacientu izglītošanu, lai zinātu, kā jāaizsargā acis no apžilbuma, UV starojuma, traumām, sīkiem negadījumiem.  Ikvienam ir jāsaprot, kā ikdienas ieradumi, diētas un dzīvesveids ietekmē acu veselību.

Kad runājam par acu veselību, protams, ir jāatceras par bērniem.

Vesels ķermenis. Veselīgi ieradumi. Veselas acis.

Jūsu acis ir daļa no jūsu ķermeņa.  Daži no ikdienas ieradumiem, kas palīdz uzturēt formā jūsu ķermeņa veselību, veicina acu veselību:

• Sabalansēts uzturs- bagātināts ar šķiedrvielām, augļiem un dārzeņiem.
• Ūdens lietošana atjauno organisma šūnas un mitrina acis.
• Izvairīšanās no smēķēšanas un uzturēšanās dūmos.
• UV aizsargbriļļu lietošana.
• Vitamīnu lietošana.

Ir pierādīts, ka antioksidanti- tādi kā C un E vitamīni- un karotinoīdi- Luteīns un Zeaxantīns samazina kataraktas un makulas deģenerācijas rašanos.

Kas vēl būtu jāatceras, rūpējoties par acu veselību?

Pētījumi sniedz pārsteidzošus datus par to, ka rūpes par acīm tiek aizmristas. Tas norāda uz to, ka cilvēki nenāk uz atkārtotām pārbaudēm, bet, piemēram, pasūta brilles ar vecās receptes datiem, kamēr tā nav pazudusi. Rezultātā acu veselības stāvoklis var krietni mainīties.

Ierodoties uz redzes pārbaudi, ir jāatceras, ka acu speciālistam ir jāzin viss par jūsu veselību. Ja tiek lietoti medikamenti- tas vienmēr jāpiemin, jo medikamentu lietošana var būtiski ietekmēt acu veselību.

Jūs nespējat iedomāties, cik daudzi no mums strādā sliktā apgaismojumā. Pirmajā mirklī tas var izklausīties maldinoši, bet  šādā apgaismojumā ir nepieciešama daudz lielāka koncentrēšanās, kas rezultātā var pazemināt jūsu darba kvalitāti. Nedrīkst aizmirst arī par datoru monitru pieregulēšanu.

Svarīgs faktors, kas būtu jāatceras, ir UV radiācija. Gan UV radiācija, gan apžilbums rada stresu redzes sistēmai un bojā to.  Un tie ir tikai daži no faktoriem, kas var ietekmēt acu veselību. Dr. Roberts Goldbergs atgādina, ka ir jāatvēl mazliet vairāk laika lēmumu pieņemšanai, kad izvēlaties redzs korekcijas veidu. Padomājiet, kāds atvieglojums būs redzes sistēmai, kad jūs būsiet izvēlejies labāko! Acis ir logs uz pasauli. Padomājiet, cik skaidri jūs to vēlaties redzēt!

Raksts tapis sadarbībā ar dr. Robertu Goldbergu.

Dr. Robert Goldberg received his Bachelor of Arts degree in Biology from the University of Rhode Island.  He graduated Magna cum Laude from the Southern California College of Optometry and was a member of Beta Sigma Kappa, the optometric honor fraternity.  Dr. Goldberg has been practicing in New York City for over 25 years.  He is a member of the American Optometric Association, the New York State Optometric Association, the Optometric Society of the City of New York, and the Association of LensCrafters Leaseholding Doctors.  Dr. Goldberg is committed to providing the highest quality of care to his patients.  His professional experience includes extensive knowledge in specialty contact lens fitting, diagnosis and management of ocular disease, ocular trauma and primary care optometry

Simptomi

• Progresējoša redzes pasliktināšanās
• Attēls ar ēnām, ko rada progresējošs astigmātisms
• Kopredzes traucējumi
• Kontrastredzes traucējumi krēslā un naktī
• Pastiprināta acu jutība uz gaismu
• Pastiprināta asarošana
• Dubultošanās
• Iepriekš diagnosticētais astigmātisms progresē un var izmainīt asi

Diagnostika

Precīza keratokonusa diagnostika ir iespējama, tikai veicot radzenes topogrāfiju. Mūsu klīnikā izmantojam Allegro Oculyzer datorizēto topogrāfiju, kur radzenes parametri tiek analizēti pēc šādiem kritērijiem:

• Radzenes biezums centrā un visplānākajā radzenes vietā
• Radzenes priekšējās un mugurējās virsmas liekuma rādiusi dažādos radzenes punktos
• Keratokonusa indekss
• Virsmas atšķirības indekss (ISV)
• Astigmātisma asimetrijas indekss (IHA)
• Radzenes astigmātisms (ir arī lēcas astigmātisms)
• Specifiski koeficienti (Zernike)

Normāla radzene (topogrāfijas bilde)

Keratokonuss (topogrāfijas bilde)

Keratokonusa ārstēšanas iespējas

Redzes korekcija ar brillēm un mīkstajām kontaktlēcām nenodrošina pietiekamu redzes asumu, kas rada problēmas sadzīvē, padara problemātisku auto vadīšanu, kā arī cilvēks nespēj strādāt profesijās, kur nepieciešama precizitāte.

Keratokonusu sākumstadijās var koriģēt ar speciālām keratokonusa gāzu caurlaidīgām kontaktlēcām.

Agrāk progresējošs keratokonuss noveda pie radzenes transplantācijas, vai novēlotos gadījumos -- pie radzenes plīsuma jeb perforācijas. Pašreiz keratokonusa progresiju iespējams apturēt ar ķirurģisku metodi - kolagēna krosslinkinga metodi (Corneal Cross Linking jeb CCL), kuras mērķis ir paaugstināt radzenes mehānisko izturību. Ārstēšanu ar krosslinkingu piedāvā arī Dr. Lūkina acu klīnika.

Procedūrā vispirms ar lāzera palīdzību noņem radzenes epitēliju (transepiteliāla virsmas ārstēšana jeb Trans-Epithelial Surface Treatment), pēc tam, apmēram, 30 minūtes radzeni apstaro ar UV-A stariem. Procedūras nobeigumā uzliek terapeitisko kontaktlēcu. Pēcoperācijas periodā lieto pretiekaisuma pilienus.

Šī metode būtu izmantojama, ja radzene nav plānāka par 400 mikrometriem, jo citādi pastāv risks sabojāt radzenes endotēliju. Jo ātrāk operē ar krosslinkinga metodi, jo labāki rezultāti. Jaunākais vecums, kad varētu veikt procedūru, ir 18 gadi, bet ir arī izņēmumi, ja keratokonuss strauji progresē.

Redzes asums pirmo mēnesi var pat pasliktināties, bet pēc tam uzlabojas, maksimālo efektu sasniedzot 6 mēnešus pēc procedūras. Pēc krosslinkinga var lietot arī cietās kontaktlēcas, lai uzlabotu redzi, bet nogaidot stabilizācijas laiku.

Ja progresējošs keratokonuss ir abās acīs, parasti procedūru starplaiks ir vismaz trīs mēneši.

Papildus informāciju par keratokonusu, tā simptomiem un ārstēšanu Jūs varat saņemt, konsultējoties ar acu ārstu.