Koronavīrusi ir parasto vīrusu grupa. Daži ietekmē tikai dzīvniekus (piemēram, sikspārņus, kaķus, kamieļus un liellopus), bet citi ietekmē arī cilvēkus, liecina ASV Nacionālā medicīnas bibliotēka. COVID-19 var izraisīt tādas kaites kā parasta saaukstēšanās vai tādas sekas kā bronhīts, pneimonija un nieru mazspēja. Smagākie gadījumi var būt dzīvībai bīstami. Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centriem (CDC) šis ir septītais zināmais koronavīrusa tips.

Kā jaunais koronavīruss ir saistīts ar jūsu acīm? Pacientiem, kuri ir saslimuši ar jauno koronavīrusu, var būt acu simptomi. Konjunktivīts ir membrānas iekaisums, kas aptver acs ābolu. To bieži sauc par “rozā aci”. Konjunktivīts bieži parādās kā inficēta / sarkana, “mitra un raudoša” acs. Ir zināms, ka vīrusu konjunktivīts var būt saistīts ar augšējo elpceļu infekcijām (saaukstēšanos, gripu utt.), un tas var būt vīrusa COVID-19 simptoms.

Nesenajā visu Ķīnas slimnīcu veiktajā pētījumā , kas publicēts New England Journal of Medicine, 9 no 1099 pacientiem (0,8%) tika konstatēts “konjunktīvas sastrēgums” (“conjunctival congestion” )vai sarkanas, inficētas acis ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Žurnāla Medical Medical Virology pētījumā, kurā piedalījās 30 hospitalizēti COVID-19 pacienti, bija tikai viens pacients, kuram diagnosticēts konjunktivīts. Balstoties uz šo informāciju, konjunktivīta sastopamība ir maza. Turklāt, saskaņā ar jauno pētījumu, kas publicēts Ophthalmology, jaunā koronavīrusa pārnešanas risks caur asarām ir zems. Pētnieki pārbaudīja asaru paraugus, kas savākti no pacientiem ar COVID-19 Singapūrā.

JA JŪS NEJŪTATIES LABI … Zvaniet savam ģimenes ārstam. Ja jums ir aizdomas, ka jums var būt konjunktivīts, zvaniet savam acu ārstam. Ir ieteicams, ka pacienti neierodas medicīnas vai acu aprūpes iestādēs bez iepriekšēja tālruņa zvana, lai palīdzētu samazināt vīrusa iespējamo izplatību. Tālruņa zvans ļauj ārstniecības iestādei sagatavoties jūsu apmeklējumam, veikt pareizu diagnostiku un pareizi ārstēt.

Saistība starp koronavīrusa pārnešanu un jūsu acīm ir sarežģīta.

Tiek uzskatīts, ka COVID-19 izplatās starp cilvēkiem galvenokārt caur gaisā esošām “elpceļu pilieniņiem”, kas rodas, kad kāds klepo vai šķauda, ​​līdzīgi kā gripas vīruss izplatās, vēsta CDC. Šīs pilītes var nolaisties tuvumā esošo cilvēku mutēs vai degunā un, iespējams, ieelpot plaušās. Tāpēc ļoti svarīgi ir arī pareizi elpot, vēdināt savas plaušas. Medicīnas eksperti nav pārliecināti, vai kāds var inficēties ar šo vīrusu, pieskaroties virsmai vai priekšmetam, piemēram, galdam vai durvju rokturim, uz kura atrodas COVID-19, un pēc tam pieskaroties viņu mutei, degunam vai, iespējams, acīm.

Pekinas universitātes elpoceļu speciālists Vangs Gufafa uzskata, ka viņš saslima ar  COVID-19, kad viņš nonāca saskarē ar pacientiem veselības klīnikās Ķīnā. Vangs ziņoja, ka kreisā acs pēc tam ir iekaisusi, kam seko drudzis un gļotu uzkrāšanās degunā un kaklā. Pēc tam viņam tika diagnosticēts jaunais koronavīruss. Saskaņā ar South China Morning Post, Vangs domā, ka vīruss iekļuva viņa kreisajā acī, jo viņš nebija valkājis aizsargbrilles.

Dr Jans Evanss Pattersons, Medicīnas un patoloģijas profesors Ilgstošo infekcijas slimību skolas nodaļā UT Health Sanantonio, apstiprina, ka tāds scenārijs kā Vangam varētu potenciāli notikt. Vanga situācijā inficētas personas elpošanas pilieni varētu būt sasnieguši viņa acis vai citas gļotādas. Tomēr kopumā COVID-19 izplatībā ir tik daudz nezināmā, ka ir “ticami, bet maz ticami”, ka tas pāriet no rokam uz acīm,  izmantojot tiešu kontaktu, saka Dr. Stefans Tomass no UNY Upstate Medical University in Syracuse, New York.

Cik lipīgs ir jaunais koronavīruss?

Saskaņā ar CDC šobrīd nav zināms, cik viegli vai ilgtspējīgi vīruss izplatās starp cilvēkiem. Daudzi lieli pulcēšanās un pasākumi ir atcelti vai atlikti dēļ sabiedrības veselības aizsardzības, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību. ASV veselības aizsardzības ierēdņi ir ieviesuši šos ārkārtas pasākumus kā labāko praksi, lai ierobežotu vīrusa pārnešanu. Skolas ir atcēlušas nodarbības un pārgājušas uz tiešsaistes kursiem. Tas pats notiek arī pie mums Latvijā. Ir jāpaļaujas un mūsu visu līdzestību un sapratni, ka tas var skart ikvienu- tādēļ ir jārīkojas atbilstoši ieteikumiem.

Allaboutvision.com raksta, ka koronavīruss saistīts ar rozā aci: kā aizsargāt acis? Ja ir sauss klepus, iesnas un citi saaukstēšanās, gripas vai cita vīrusa simptomi, tad acis kļūst sarkanas un asarojošas, plaksti var būt pietūkuši. Tā var būt vīrusu rozā acs vai konjunktivīts. Daži no tiem pašiem vīrusiem, kas izraisa sezonālās slimības, piemēram, saaukstēšanos un gripu, var izraisīt arī konjunktivītu.

Kā tas var notikt?

Ja esat slims, jūs varat pārnest vīrusus uz aci, izpūšot degunu, pēc tam noslaukot asaru vai vienkārši pieskaroties zonai ap aci.

Koronavīruss un rozā acs Tagad ārsti ir secinājuši, ka jaunais koronavīruss var izraisīt rozā acu rašanos, liecina Amerikas Oftalmoloģijas akadēmijas (AAO) dati.

Ir divi galvenie veidi, kā jaunais koronavīruss un citi vīrusi var nokļūt acīs un, iespējams, izraisīt konjunktivītu:

1. Klepus un šķaudīšana Pirmkārt, koronavīruss varēja nokļūt acī, pilienu veidā. “Tas ir, ja jūs stāvat sešu pēdu attālumā (aptuveni 1.8m) no cilvēka, kam ir vīruss, viņš klepo vai šķauda, un jums nav aizsargbrilles,” saka Stephanie Marioneaux, MD, AAO klīniskā pārstāve.

2. Pieskaroties acīm Koronavīrusu var pārnest arī no rokām uz acīm. Piemēram, vīruss acīs varētu iekļūt, ja kāds, kuram ir šis vīruss, pieskaras pārtikas preču veikala groza rokturim, tad jūs izmantojat to pašu grozu un pieskaraties savām acīm, saka Marioneaux.

Labā ziņa ir tā, ka tikai aptuveni 1% līdz 3% koronavīrusu pacientu dabuj konjunktivītu, liecina AAO.

Adenovīrusa konjunktivīts: visizplatītākais veids Koronavīruss šobrīd atrodas priekšpusē un centrā, taču jūs, iespējams, neesat dzirdējuši par visbiežāk sastopamo rozā acs cēloni: adenovīruss! Adenovīrusa infekcijas simptomi var atgādināt saaukstēšanos vai gripu, un tie var ietvert:

• Drudzis
• Kuņģa-zarnu trakta simptomi, piemēram, caureja un slikta dūša
• Elpceļu un plaušu iekaisums, kas pazīstams kā akūts bronhīts
• Sāpošs kakls
• Pneimonija
• Rozā acs

Konjunktivīta simptomi parasti ietver sarkanu, injicētu aci, ūdeņainu izdalījumu un smilšainu, smilšainu sajūtu acī.

Adenovīrusi ir vīrusu grupa, kas izraisa saaukstēšanos un daudzas citas augšējo elpceļu izplatītās problēmas. Adenovīruss var būt viegla konjunktivīta cēlonis, kam nav citu simptomu, vai arī var izraisīt nopietnāku konjunktivīta formu, kas pazīstama kā epidēmiskais keratokonjunktivīts (EKC). Šim īpašajam konjunktivīta veidam raksturīgs tas, ka tas norit kopās, tas ir ļoti lipīgs un rada lielu diskomfortu acī. Adenovīrusi ilgstoši var dzīvot uz virsmām, saka Marioneaux. “Viņi var palikt uz durvju roktura 30 dienas un joprojām ir tikpat infekciozi kā pirmajā dienā,” viņa saka. Ir arī daudz citu vīrusu un vīrusu paveidi, kas var izraisīt konjunktivītu.

Vai gripa var izraisīt sārtu aci?

Daži gripas paveidi var izraisīt konjunktivītu. Tomēr Marioneaux saka, ka tas nav tik izplatīts iemesls kā adenovīruss.

Kā jūs varat novērst vīrusu konjunktivītu acīs?

PROFILAKSE IR LABĀKĀS ZĀLES. Šeit ir četri veidi, kā samazināt vīrusu konjunktivīta izredzes:

1. Mazgājiet rokas pareizi Pārskatiet piecus soļus, kā pareizi mazgāt rokas ( iesaka ASV Slimību kontroles un profilakses centri(CDC)). Jums ir jāsaslapina rokas, jāizslēdz krāns, 20 sekundes jāziepo, jāberž, pēc tam jānoskalo. Pēc roku mazgāšanas nosusiniet tās gaisā vai izmantojiet tīru dvieli.

2. Neaiztieciet acis Neatkarīgi no tā, vai ir simptomi, vai nav, NEDRĪKST berzēt vai noslaucīt acis vai pieskarties citām sejas daļām. “Neaiztieciet acis, ja vien nelietojat tīru salveti,” saka Marioneaux.

3. Nedalieties ar personīgām mantām Nedaliet priekšmetus, piemēram, kontaktlēcas, acu pilienus, sejas kosmētiku vai kosmētikas sukas, spilvendrānas vai vannas vai roku dvieļus, iesaka CDC. Konjunktivīts ir ļoti lipīgs, un pacients var izraisīt tā izplatīšanos no vienas acs uz otru. Runājot par dvieļiem- vislabāk lietot vienreizlietojamos papīra dvieļus, jo arī uz parastā dvieļa vīruss var nosēsties.

4. Briļļu vietā izvēlaties kontaktlēcas Kontaktlēcu nēsātāji, iespējams, uz laiku būtu ieteicams pāriet uz brillēm. “Daudzi kontaktlēcu pacienti pieskaras acīm, pat par to nedomājot,” saka Marioneaux. “Tāpēc varbūt nēsājiet brilles, līdz koronavīrusa izplatība ir beigusies.”

Ir grūti pārspīlēt labas higiēnas prakses nozīmi. “Jūs vienkārši nekad nezināt, ar kādām rokām ir saskārušies, kad jūs pieskārāties durvju rokturim, kādu zīmuli izmantojāt vai parakstījāt kredītkartes aiz kāda klienta ar numuru 1000,” stāsta Marioneaux.

Vīrusu konjunktivīta ārstēšana: Kas jums jāzina? Vīrusu izraisītā rozā acs, ieskaitot konjunktivītu, ko izraisa jaunais koronavīruss, netiek ārstēts, bet parasti tas izzūd patstāvīgi vienas līdz divu nedēļu laikā. Ja ir diagnosticēts vīrusu konjunktivīts, acu ārsts var ieteikt šādus mājas līdzekļus rozā acs ārstēšanai, lai atvieglotu simptomus:

• Lai atvieglotu diskomfortu, lietojiet bezrecepšu sāpju zāles, piemēram, ibuprofēnu.
• Uz dažām minūtēm uzlieciet siltu kompresi, katru reizi lietojot tīru mazgāšanas lupatu un katrai acij atšķirīgu mazgāšanas lupatiņu, lai izvairītos no stāvokļa pārnešanas no vienas acs uz otru.
• Lai nomierinātu kairinātu aci, izmantojiet eļļojošus acu pilienus, kas pazīstami arī kā “mākslīgās asaras”. Esiet piesardzīgs, lai nepieskartos pudeles galam pie acs, lai jūs neizplatītu infekciju. Vislabāk lietot unidose pilienus- katrai acij savu!

Jums jāzina, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir bieži nepareizi izrakstīt antibiotikas acu pilienus vīrusu rozā acij, it īpaši, ja dodaties pie ģimenes ārsta vai neatliekamās palīdzības sniedzēja, kam ir maza pieredze acu infekciju diferencēšanā. Tāpēc svarīgi, ka to dara tieši oftalmologs!

Faktiski vienā pētījumā par antibiotiku lietošanu rozā acī tika atklāts, ka lielākajai daļai cilvēku ar akūtu konjunktivītu tiek noteikta nepareiza ārstēšana. Pētījumā atklājās, ka 60% pacientu izraksta antibiotikas, kaut arī šīs zāles parasti nav nepieciešamas. Bieži vien pacients vai vecāks pieņem, ka tipisks vīrusu konjunktivīts neizzūd bez lokālu zāļu palīdzības un var pat piespiest ārstu izrakstīt. Tas ir nepareizs pieņēmums.

Tā ir problēma divu lielu iemeslu dēļ:

1. Nepareiza antibiotiku lietošana var izraisīt rezistenci Ja pacientam antibiotika tiek nozīmēta nevajadzīgi, nākotnē tā var būt mazāk efektīva nopietnu acu infekciju ārstēšanā, norāda Marioneaux. “Pacientiem, kuriem nav vajadzīgas antibiotikas, tiek nozīmēti medikamenti, kurus mēs rezervējam mūsu vissmagākajiem gadījumiem.”

2. Antibiotikas var pasliktināt vīrusu rozā acu stāvokli Acu pilieni ar antibiotikām var traucēt ķermeņa imūno reakciju, kas galu galā atbrīvojas no vīrusu konjunktivīta, saka Marioneaux. Ja tas notiek, dziedināšanu var aizkavēt.

Ir svarīgi pareizi diagnosticēt redzes aprūpes sniedzēju, lai izvairītos no nepareizas ārstēšanas un iegūtu pareizu diagnozi, izglītību un plānu. Var būt grūti atšķirt vīrusu konjunktivītu, ko izraisa adenovīruss, no citām acu infekcijām, ko izraisa dažādi vīrusi vai baktērijas. Sarkano acu efektam var būt dažādi cēloņi, saka Marioneaux.

Ko darīt, ja esat slims un jums ir acu simptomi? Ko darīt, ja jūs saskaraties ar drudzi, šņaukāšanos vai citiem simptomiem un rodas tā, kas izskatās kā rozā acs?

“Izvairieties no jebkādas DIY diagnozes,” saka Marioneaux, piebilstot, ka acu apsārtums, pat ja esat slims, nenozīmē, ka jums ir kāda infekcija. Piemēram, kairinājumu, apsārtumu vai pietūkumu var izraisīt alerģijas, antihistamīni, zāles pret klepu vai citas zāles, kas izžāvē deguna blakusdobumus un var izraisīt arī sausas acis. Tāpēc ir svarīgi konsultēties ar acu aprūpes speciālistu, lai uzzinātu, kas patiesībā notiek ar jūsu acīm, saka Marioneaux.

Bet, tā kā COVID-19 strauji izplatās visā pasaulē, svarīgāk nekā jebkad ir ievērot piesardzības pasākumus, lai neizplatītu vīrusus. Ja jums rodas aizdomas, ka acu apsārtums, konjuktivīts rodas no vīrusa, un, iespējams, COVID-19, nekādā gadījumā nedodieties uz optikām, ārstu praksēm vai slimnīcu. Vispirms sazinieties ar savu ģimenes ārstu, tad acu ārstu un viņi jums teiks, kā rīkoties. Neaizmirstiet par pašizolāciju un 2 m distanci! Sargāsim sevi un citus cilvēkus! Kopā mēs varam vairāk!

Izmantotā literatūra:

https://www.allaboutvision.com/conditions/coronavirus-cold-flu-pink-eye/

https://www.angieslist.com/articles/what-causes-pink-eye.htm

“Nedrīkstam aizmirst, ka rūpes par redzes veselību attiecas uz katru no mums, jo redze ir tikai viena un tā rūpīgi jāsaudzē. Neviens nezina kā, kādos apstākļos un kad redze var pasliktināties, tāpēc katram par savu redzi ir jādomā ik dienu!” mudina acu ārste Baiba Rudāka-Skricka.

Regulāra redzes pārbaude

No 40 gadu vecuma – vienu reizi gadā, līdz tam – ik pa 2-3 gadiem. Savukārt pie kontaktlēcu nēsāšanas būtu nepieciešams reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati. Tiem, kuri lieto brilles, vizīte pie ārsta ir jāieplāno reizi gadā, turklāt tas attiecas arī uz bērniem.

Pēc slimībām, traumām vai kritieniem

Augsts asinsspiediens, diabēts vai jebkura cita slimība, kas ietekmē redzi, tāpat arī ilgstošas galvassāpes un Laima slimība var būt par iemeslu, kādēļ pasliktinās redze. Arī neveikls kritiens vai galvas sasitums ir pietiekoši nopietns brīdinājums, lai vērstos pie acu aprūpes speciālista, it īpaši, ja pēc traumas jau novērojat miglošanos, redzes asuma mazināšanos vai reiboņus.

Grūtniecība

Sievietēm, kas ir bērna gaidībās savai redzei jāpievērš papildu uzmanība, jo īpaši gadījumos, kad jau ir bijušas kādas problēmas ar redzi. Hormonu izmaiņu rezultātā var tikt izmainīta arī redze, tāpēc nereti sievietēm, kurām problēmas ar redzi iepriekš nav bijušas, tās mēdz parādīties tieši grūtniecības laikā. Tās pēc dzemdībām var arī pazust.

Apkārtējā vide un stress

Lai arī savādi šķiet, tomēr emocionālais saspridzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress, arī pamatīgs izbīlis var ietekmēt redzes funkcijas. Tāpēc regulāra acs atpūtināšana, svaigs gaiss, miegs, vitamīnu, kā arī augļu un dārzeņu lietošana uzturā palīdzēs acu veselības uzlabošanai.

Neaizmirstiet par saulesbrillēm!

UV aizsargbriļļu lietošana ir nepieciešama arī mūsu platuma grādos ne tikai vasarā, bet arī ziemā un dienās, kad ir spilgta saules gaisma. Marķējumam Pie saules briļļu iegādes noteikti pievērsiet uzmanību marķējumam. Pasargāt acis no kaitīgo staru iedarbības ir būtiski, bet izvēloties nekvalitatīvas saulesbrilles mēs redzei nodarīsim ļaunumu.

Aicinājums apmeklēt redzes speciālistus šonedēļ aktualizē arī Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) kopā ar sadarbības partneriem rīkotā informatīvā kampaņa “Kontaktlēcu lietotāju veselības nedēļa”. Tās ietvaros ikviens kontaktlēcu lietotājs varēs pārbaudīt gan redzi, gan arī pārliecināties par savām zināšanām par kontaktlēcu lietošanas norādījumiem. Plašāka informācija: www.optometrija.lv

• Neļaujiet acīm izžūt. Atrodoties telpās, kur ir karsti un ir sauss gaiss vai arī uzturoties ugunskura tuvumā, acīm rodas sausuma un  kairinājuma sajūta. Tā ir ļoti nepatīkama, it īpaši tiem , kuriem jau ir sausās acs sindroms. Šādos gadījumos uzturieties pēc iespējas tālāk no sildīšanas iekārtām, mitriniet telpās gaisu, kāa arī centieties mitrināt acis ar mitrinošajiem pilieniem. Lietojiet uzturā daudz ūdens.
• Obligāti lietojiet saulesbrilles ar UV aizsardzību. Ziemas aukstajā laikā saule var radīt acīm vēl lielāku kaitējumu nekā vasaras laikā, jo kaitīgie UV stari atstarojas arī no sniega, līdz ar to acīs nonāk 2x vairāk UV starojuma. Augstu kalnos, kur ir ļoti augsts starojuma līmenis, ir iespējami pat radzenes apdegumi, sniega un saules izraisītais acs bojājums- snowblindness, tāpēc atcerieties  šo faktu.
• Lieto goggles jeb brilles-masku. Slēpotājiem un snovbordistiem goggles ir neatņemama ekipējuma sastāvdaļa, jo tās aizsargā ne tikai no UV starojuma, bet arī no sniega, vēja un gružiem, līdz ar to ir mazāks risks iegūt kaut kādu traumu.

Ievērojot drošību, vienmēr samazinās risks. Tāpat ir arī šajā gadījumā. Tomēr, ja ziemas atpūtas laikā jums rodas kaut kādas sūdzības par acīm, redzi, tad ir jādodas pie sava acu speciālista.

Rūpēsimies par savām acīm arī ziemā!

Piedāvājam jums ieskatu acu speciālista ikdienā- kā viss izskatās no speciālista puses un ko mēs redzam ikdienā.

http://www.youtube.com/watch?v=BPAbANevTqM

Lai ikvienam ir možs skats, lai katra diena atnes krāsainus notikumus un neaizmirstiet arī paši jau laicīgi parūpēties par savām acīm!

Būsim kopā arī nākošajā 2015. gadā!

1.att. UVC, UVA, UVB, redzamās gaismas viļņa garuma diapazoni.

Intensitāte. Jo lielāka gaismas intensitāte, jo lielāks risks uz bojājumiem. Piemēram, acs var tikt bojāta no saules gaismas, kas atstarojās no sniega. Bojājumus var iegūt, ja skatās uz sauli aptumsuma laikā (1).

Viļņa garums. Jo īsāks viļņa garums, jo lielāka ir šīs gaismas enerģija, bet, jo garāks viļņa garums, jo dziļāk acī šī gaisma nonāk (skat. 2. att.) (1).

2.att. Acs struktūru caurlaidība atkarībā no UV viļņa garuma.

Tā kā bērniem ir ļoti dzidra lēca, tad līdz tīklenei nonāk arī UVB ar viļņa garumu 320 nm. Bērniem ir ļoti būtiski pasargāt acis lietojot saulesbrilles. Bet vacākiem cilvēkiem lēca kļūst iedzeltena un līdz tīklenei nenonāk liela daļa zilās gaismas (400nm-500nm) (1).

Aci no bojājumiem sargā antioksidantu sistēma. Šie pigmenti absorbē apkārtesošo starojumu un izklīdina neradot bojājumus. Pusmūžā šo antioksidantu daudzums samazinās un aizsargājošie pigmenti izmainās. Intensīva mākslīgā apgaismojuma un saules gaismas ietekmē var rasties vai pastiprināties ar vecumu saistītas acu saslimšanas (1).

UV radītās sekas

Radzenes epitēlija un endotēlija šūnas var viegli bojāt radot keratītu, bet pateicoties to atjaunošanās spējām bojājumi lielākoties ir pārejoši. UV ietekmē var rasties arī pinguekula un pterigium (skat. 3. att.) (1).

3.att. Pterygium (9)

Varavīksneni ietekmē UV un redzamā gaisma, bet šīs šūnas satur daudz pigmenta melanīna, līdz ar to ir samērā pasargātas, ja vien iedarbība nav ilgstoša un šūnas novecojušas. Ilgstoša UV starojuma ietekmē var rasties melanomas (1).

Lēcas struktūras bojājumi noved pie acs lēcas apduļķošanās (kataraktas veidošanās) (1).

Tīklenē, ja bojājums nav plašs, audu atlabšanu nodrošina speciāli mehānismi, bet plašu bojājumu gadījumā var iestāties neatgriezenisks aklums (skat. 4. att.). Makulas (tīklenes centrālās daļas) distrofija ir vadošais akluma cēlonis vecāka gada gājuma cilvēkiem (14% virs 55 gadiem; 37% virs 75 gadiem) (5, 8).

4.att. Centrālās redzes pasliktināšanās ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas progresijas gadījumā (10).

Kaut arī makulas deģenerācijas  (AMD) etioloģija ir nezināma, tomēr riska grupās ir cilvēki virs 55 gadiem, ģimenes vēsture, rase (gaiša ādas krāsa), aptaukošanās, uzturā netiek lietoti augļ un dārzeņi, augsts asinsspiediens, sievietes, gaiša acu krāsa, sirds un asinsvadu saslimšanas, smēķēšana, UV starojums, zilās gaismas ietekme, mazkustīgums (1, 3, 5, 8).

Luteīna (L) un zeaksantīna (Z) loma tīklenes aizsardzībā

Luteīns kopā ar zeaksantīnu un tā izomēru mezo-zeaksantīnu, pārstāv pigment molekulu, kas izvietojas makulā (acs tīklenes centrālajā daļā). Luteīns var atrasties tīklenes perifērijā, tīklenes pigmentepitēlijā, horioidea, ciliārajā ķermenī un nedaudz varavīksnenē un lēcā. Tiek uzskatīts, ka saņemot ikdienā papildus luteīnu un zeaksantīnu samazinās riks iegūt kataraktu un AMD, kā arī palēnināt attīstības gaitu (5).

LED (gaismu izstarojošas diodes) ietekme uz redzi

Daudzos pētījumos tiek parādīts, ka redzamā gaisma rada acu audu bojājumus, īpaši zilā gaisma no 430 nm- 500 nm tiek saistīta ar tīklenes bojājumiem. Tā kā salīdzinoši nesen ir parādījušās LED (gaismu izstarojošas diodes) un tās kļūst ar vien izplatītākas, tad tika pētīta šīs gaismas ietekme uz tīklenes audiem. LED ir sastopamas, piemēram, datoru monitoru ektrānos, TV, ekonomiskajās spuldzēs un cita veida apgaismojumos. Pētījumi parāda, ka zilā gaima nodara kaitējumu tīklenes fotoreceptoriem un fotoreceptoru (tīklenes šūnu) bojāeja var tikt saistīta ar uzturēšanos LED apgaismotā vidē. Autori gan norāda, ka pētījumā izmantotais apgaismojums nav pilnībā identisks normāliem apstākļiem. Nav atrasti tieši pierādījumi, ka fotoreceptoru bojāeja ir saistāma ar AMD, bet ir daudz sakritību un netiešu pierādījumu par iepējamu saistību (2, 4).

Profilakse

Lai samazinātu risku saslimt ar AMD un mazinātu zilās gaismas ietekmi uz tīkleni nepieciešams:

• fiziskās aktivitātes,
• veselīgs vitamīniem bagāts uzturs,
• atmest smēķēšanu,
• lietot saulesbrilles,
• speciālas optiskās brilles, kas bloķē zilo gaismu,
• iesakāms pārtraukt lietot elektroniskās ierīces aptuveni 2h pirms miega,
• nozīme ir arī antioksidantiem, īpaši C vitamīnam,
• luteīnā un zeaksantīna uzņemšana (1, 3, 8).

Luteīnu un zeaksantīnu satur lapu kāposti 0.021 mg/100g, skābenes 0,0163 mg/100g, spināti 0.0126 mg/100g, kresu lapas 0.0125 mg/100g, Šveices mangolds 0.011 mg/100g, cigoriņu lapu izejvielas 0.0103 mg/100g, pētersīļi 0.0102 mg/100g, sinepju zaļumi 0.0099 mg/100g, biešu zaļumi 0.0077 mg/100g, okras 0.0068 mg/100g, sarkanie pipari 0.0068 mg/100g, dilles 0.0067 mg/100g, selerija 0.0036 mg/100g, sīpolloki 0.0021 mg/100g, puravi 0.0019 mg/100g, brokoļi 0.0018 mg/100g (skat. 9. att.) (3).

9. att. Luteīnu un zeaksantīnu saturoši produkti (3)

Vitamīns C pārtikā: zaļais čili 245/100g, gvajave 228mg/100g, paprika 184mg/100g (viena paprika atuveni 341g), svaigi zaļumi (timiāns, pētersīļi) 160mg/100g, zaļi lapotie dārzeņi 120mg/100g, brokoļi 89mg/100g, kivi 93mg/100g, papaija 62mg/100g, apelsīni 59mg/100g, zemenes 59mg/100g (skat. 8. att) (3).

8. att. C vitamīna avoti pārtikā. C vitamīna daudzums uz 100 gramiem produkta samazinās virzienā uz leju (3)

Zilo gaismu filtrējošas optiskās lēcas

Tā kā cilvēki pavada daudz laika pie datoru ekrāniem, pie TV, mobilajiem telefoniem un citām zilo gaismu izstarojošām ierīcēm, kas iespējams var palielināt risku iegūt AMD, tad acu veselības aprūpes sistēmas pēta un izstrādā iespējas šī riska mazināšanai (7).

Nikon firma ir izstrādājusi SeeCoat Blue- pirmais un vienīgais lēcas klājums Kanādā, kas filtrē zilo gaimsu, lai optimizētu kontrasu, mazinātu acu saspringumu un uzlabotu veselību.  SeeCoat Blue nav tonis, bet gan dzidrs antireflekss klājums ar iestrādātu zilās gaismas filtru (7).

Essilor firma ir izstrādājusi Crizal® Prevencia™- lēca, kas cauri laiž noderīgo zilo gaismu, bloķē kaitīgo zili-violeto gaismu, kas var veicināt AMD un kataraktas rašanos tāpat kā UV gaisma. Tajā pašā laikā lēca ir dzidra un caurspīdīga (6, 7).

Centennial Optical ir izveidojusi BluTech Lenses Kanādā, kas bloķē UV un kaitīgo zilo gaismu.  BluTech Lenses būtu jāpasargā makula no oksidatīvā stresa un kaitīgās zilās gaimas ietekmes. Šo lēcu materiālā ir iestrādāts dabīgais melanīns un acu lēcas pigments (7).

HOYA izstrādājusi Recharge glasses, kuru antirefleksais klājums samazina augstās enerģijas redzamo gaismu (7).

Izmantotā literatūra:

1. J. E. Roberts, Ocular phototoxicity, Journal of Photochemistry and Photobiology B: Biology 64 (2001) 136-14.
2. Mei-Ling Peng, Cheng-Yu Tsai, Chung-Liang Chien, The influence of Low-powered Family LED Lighting on Eyes in Mice Experimental Model, Life Science Journal, 2012; 9 (1):447-482.
3. Steven M. Newman, O. D., C.N.S., ARMD Nutritional Update, CEing is Believings, Optometry’s Virtual Conference, 2013, 17-18 July.
4. C. Roehlecke, U. Schumann, M. Ader, Influence of blue light on photoreceptors in a live retinal explant system, Molecular Vision 2011; 17:876-884, 2011.
5. K. Koushan, R. Rusovici, W. Li, Lee R. Ferguson, K. V. Chalam, The Role of Lutein un Eye-Related Diseas, Nutrients, 5, 1823-1839, 2013.
6. Essilor Press Release, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.essilor.com/en/Press/News/Documents/2013/ESSILOR_Press_Release_Crizal_Prevencia_28022013.pdf
7. S. McGoldrick, BeatingThe Blues: Blue Light Technology, Optical Prism Magazine, 2013, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.opticalprism.ca/beating-the-blues/
8. M. Boname, Preventive Optometry: The Foundation of Optometric Practice, CEing is Believings, Optometry’s Virtual Conference, 2013, 17-18 July.
9. http://www.angelarteaga.es/en/pterigium-pinguecula-c-20.php
10. http://www.missionhealthtechindia.com/armd.html

Pasākumu organizē Vision 2020 globāla iniciatīva, lai novērstu aklumu. To izveidoja  Pasaules Veselības organizācija un Starptautiskā aģentūra, kas cīnās ar akluma novēršanu. To mērķis ir  veicināt ikviena “tiesības uz redzi.”

Patiešām ir skumji, ka pasaulē ir tik daudz cilvēku, kas nespēj cīnīties ar aklumu to sociālo apstākļu dēļ. Ir aprēķināts, ka 90% aklo cilvēku dzīvo valstīs ar zemiem ienākumiem, bet 80%  gadījumu aklums ir novēršams tikai ar  ārstēšanu.

Piemēram, Dawi Denku Etiopijā. Viņai redze ir ļoti būtiska, jo viņai ir jabaro un jāapģerbj savi mazbērni. Diemžēl viņa savus darbus vairs nespēja darīt dēļ trihiāzes- stāvoklis, kad acu skropstas aug uz iekšu, sāpīgi skrāpē radzeni. Tās ir neizstāstāmas sāpes, ļoti nepatīkamas un traucē ikdienā. Dawi palaimējās, jo viņa tika izārstēta, un tagad spēj atkal dzīvot un strādāt.

Lielākā daļa no mums nemaz neaizdomājas par šo situāciju, jo nekad nav saskārušies ar redzes problēmām, savukārt, šādi stāsti ļauj reāli saskatīt pasaules problēmu. Tāpēc Pasaules redzes dienā tiek organizēti dažādi pasākumi, kas veicinātu šīs problēmas risināšanu.

www.worldsightday.net internacionālie atslēgas vārdi:

• Pasaulē aptuveni  285 milioni cilvēku ir vājredzīgi vai akli.
• 39 miljoni no tiem ir akli un 246 miljoniem ir  vidēji vai smagi redzes traucējumi.
• 90% aklo cilvēku dzīvo valstīs ar zemiem ienākumiem.
• 80% gadījumu šis acu problēmas ir daļēji vai pilnīgi ārstējamas.
• Pēdējo 20 gadu laikā aklo cilvēku skaits ir būtiski samazinājies.
• Tiek minēts, ka 19 miljoniem bērnu ir redzes traucējumi.
• 65 % no šiem cietējiem ir 50 gadu vecumā un vecāki,  bet jāņem vērā, ka šo vecuma grupu sastāda tikai 20% pasaules iedzīvotāju.
• Ik gadu, palielinoties šai populācijai, arvien pieaug ar vecumu saistīto acu poblēmu daudzums.

Piedāvājm noskatīties informatīvus video par Pasaules redzes dienas aktivitātēm.

Saudzēsim savas un savu tuvinieku acis! Rūpēsimies par tām savlaicīgi!

http://www.youtube.com/watch?v=q5N3gcyic8A

http://www.youtube.com/watch?v=cxEbXOXYHHY

http://www.youtube.com/watch?v=Jw939ARKGJ0

]]> http://www.acim.lv/2013/10/pasaules-redzes-diena/feed/ 0 http://www.acim.lv/2013/03/ka-mes-varam-palidzet-savai-acu-veselibai/ http://www.acim.lv/2013/03/ka-mes-varam-palidzet-savai-acu-veselibai/#comments Tue, 12 Mar 2013 10:17:01 +0000 Evija Barkāne http://www.acim.lv/?p=7895 Kas ir OptiPro?

OptiPro iz no zivju eļļas iegūtas dokosaheksaēnskābes (DHA) un luteīna kombinācija, kas kopīgā savienojumā palīdz aizsargāt aci no intensīvas pārslodzes un uzturēt redzes fizioloģiskos procesus.

Luteīns – tas ir tīklenes galvenais pigments. Luteīnam ir spēcīga antioksidanta iedarbība, kas aizsargā aci no kaitīgās brīvo radikāļu iedarbības un veicina redzes asumu. Pētījumi parādīja, ka pietiekams tā daudzums aizsargā acu audus no pāragras novecošanas un audu sairšanas, kas pastiprinās, iedarbojoties kaitīgam datora starojumam. Luteīns pasargā acis no UV stariem, neitralizējot to negatīvo ietekmi uz acīm, darbojoties kā acī iebūvētas saulesbrilles, filtrējot zilo gaismu.

Dokozaheksaēnskābe (DHA) ir viena no svarīgākajām taukskābēm cilvēka organismā. Galvenokārt, dokosaheksaēnskābe uzkrājas galvas smadzeņu struktūrās, tīklenē un reproduktīvajā sistēmā. DHA nepieciešama normālai smadzeņu darbībai, jo nodrošina ātru enerģijas pieplūdi, palīdz nodot impulsus, kas nes signālu no vienas šūnas uz otru. DHA taukskābe palīdz saglabāt veselu tīkleni, palīdz uzturēt veselīgas redzes funkcijas un uzlabo mikrocirkulāciju.

Kāpēc ir ieteicams lietot OptiPro uztura bagātinātāju ikdienā?

Organisms luteīnu nesintezē un ar laiku tā koncentrācija samazinās un acs kļūst neaizsargātāka. Svarīgi atcerēties, ka ilgstoša luteīna deficīta gadījumā, cilvēka redzes asums pasliktinās neatgriezeniski, tāpēc svarīgi to lietot profilakses nolūkā. Luteīna uzņemšanai uzturā jālieto daudz dārzeņu: spināti, brokoļi, zaļumi, bietes, rāceņi. Dienā nepieciešams uzņemt vismaz sešus miligramus luteīna. Lai to izdarītu tikai ar pārtiku, dienā būtu jāapēd desmitiem kilogramu tomātu, kāpostu un ievērojams daudzums brokoļu un spinātu. Tas nav iespējams, tāpēc profilaktiski ieteicamas uzņemt luteīnu uztura bagātinātāju veida. DHA taukskābe arī nesintezējās cilvēka organismā, tāpēc ir svarīgi katru dienu uzņemt DHA taukskābes pietiekamā daudzumā vai nu ar pārtiku, vai uztura bagātinātāju veidā. OptiPro atšķiras ar to ka luteīns organismā nokļūst izšķīdinātā veidā, kas nodrošina vislabāko uzsūkšanos.

Luteīns un DHA:

• veicina redzes asuma paaugstināšanos
• aizsarga pret brīvo radikāļu kaitīgas iedarbības
• mazina acs nogurumu
• palīdz uzturēt veselīgas redzes funkcijas
• samazina risku acu slimību attīstībai

Kādos gadījumos rekomendē lietot OptiPro?Ja uzturā nav pietiekami daudz svaigu augļu, dārzeņu, vitamīnu un minerālvielu, īpaši ieteicams cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā pie datora, pavada laiku pie televizora vai daudz lasa un arī veciem cilvēkiem.

Piedāvājam noskatīties raidījuma “Dzīvīte” sižetu par acīm, kurā acu ārste Māra Briede atgādina redzes funkciju būtību, kā arī izskaidro uztura bagātinātāju, vitamīnu, acu pilienu lietošanas nepieciešamību.

http://www.youtube.com/watch?v=8U5ldZ81dRk

Materiāls tapis sadarbībā  ar medpro.lv

Latīniski varavīksnene ir iris. Irisa – seno grieķu varavīksnes dieviete, dievu vēstniece. Tāpat kā varavīksne savieno debesis un zemi, Irisa tika uzskatīta par starpnieci starp dieviem un cilvēkiem. Pati varavīksne pēc vecās derības parādījas pēc Grēku plūdiem kā Dieva mūžīgas derības zīme Viņa zemes rādībām.

Īriss ir arī ļoti krāšņa puķe

Varavīksnene novietojas acī starp radzeni un lēcu. Tā ir acs asinsvada apvalka priekšēja daļa. Varavīksnene ir plāns un muskuļots slānis diska formā, kura centrā atrodas atverums -- zīlīte. Varavīksnenes biezums variē no 0,2-0,4 mm, tā ir visplānākā perifērijā (tālāk no zīlītes). Varavīksnene ir atbildīga par zīlītes platuma regulēšanu, reaģējot uz gaismas daudzumu, tādā veidā regulējot gaismas daudzumu, kas sasniedz tīkleni.

Varavīksnene sastāv no 3 slāņiem: priekšējā (zīm. 1 -7), stromālā (zīm. 1 -8) un mugurējā (zīm.1 -9). Priekšējais slāni veido fibroblasti, kas savienojas savā starpā ar daudziem izaugumiem, veidojot kriptas (lakūnas) (zīm. 1 -5). Stromā atrodas kapilāru (zīm. 1 -2) un kolagēna šķiedru tīkls.

Varavīksnenes mugurējā slānī izšķir divus muskuļus:

• Paplašinātājmuskulis (m.dilatator pupillae, zīm. 1 -11) – radiāli novietotas gludas muskulatūras šķiedras, ko kontrolē simpātiskā nervu sistēma, aktivizējas gaismas daudzumam mazinoties.
• Sašaurinātājmuskulis (m.sphincter pupillae, zīm. 1 -10) – cirkulāri novietotas glūdas muskulatūras šķiedras, ko kontrolē parasimpātiskā nervu sistēma, darbojas gaismas daudzumam palielinoties.

Mugurēja varavīksnenes virsma pārklāta ar 2 pigmentepitēlija šunu slāņiem (zīm. 1 -3), kas nodrošina varavīksnenes gaismas necaurlaidību.

Varavīksnene ir viens no labākiem biometriskiem raksturojumiem, tāpat kā pirkstu nospiedumi. Varavīksnene neatkārtojas pat dvīņiem un neizmainas mūža garumā. Varavīksnenes zīmējums ir ļoti sarežģīts, kas ļauj precīzi identificēt cilvēku.

Par acu krāsu īstenībā tiek saukta varavīksnenes krāsa. Varavīksnenes krāsojums ir atkarīgs no pigmenta melanīna daudzuma un no stromas blīvuma. To nosaka iedzimtība, tātad nacionalitāte.

Gaiši zila varavīksnenes krāsa norāda uz irdeniem audiem un mazu pigmenta koncentrāciju. Pigmentu šūnu (hromatoforu) slānis ir ļoti tievs. Varavīksnenes asinsvadiem ir  zilgans tonējums.

Zaļām varavīksnenēm arī ir irdeni audi, bet pigmenta koncentrācija ir pietiekoša.

Pelēkā krāsa atbilst varavīksnenēm ar biezu, bet maz pigmentētu hromatoforu slāni.

Brūnā un melnā krāsa liecina par biezu, stipri pigmentētu pigmentu šūnu slāni.

Acu krāsu ietekmē iedzimtība, klimats… Piemēram, gaiši zilā acu krāsa ir biežāk sastopama ziemeļu reģionos (Skandināvijā), merēnā joslā – brūna krāsa, dienvidos – melnā. Tomēr ir izņēmumi.

Bērni parasti piedzimst ar gaišām acīm. Galīga varavīksnes krāsa izveidojas 2-3 gadu vecumā.

Dažiem cilvēkiem ir novērota heterohromija – dažāda varavīksneņu krāsa. Tas ir tad, kad vienam cilvēkam ir dažādas acu krāsas. Pasaulē ir tikai 0.5% tādu cilvēku.

Mūsdienās cilvēks pats var i”zvēlēties”  sev acu krāsu visdažādākos toņos, lietojot krāsainas kontaktlēcas.