Stress un redze!

Vispārējā veselībaEvija Barkāne, jūlijs 9, 2012 10:17 | 8,717 skatījumi | Drukāt rakstu

Stresa ietekme uz redzi ir diezgan būtiska. Jēdzieni stress un redze, nav atkarīgi tikai viens no otra, bet gan arī no emocijām, mentalitātes, fiziskām un psiholoģiskām funkcionālām organisma atbildes reakcijām.

Redzes sistēma ir ļoti cieši saistīta ar nervu sistēmu un endokrīno sistēmu, un tieši acis ir tās, kuras ar tīklenes gaismas receptoru palīdzību sūta signālus ne tikai uz redzes garozu smadzenēs, bet arī uz hipotalāmu un čiekurveida dziedzeriem.

Redzes asums ir tikai viens no redzes aspektiem. Optimāla redze ietver gan centrālo, gan perifēro redzi, kuru pārbauda, vērtējot redzes spējas dažādos apstākļos un distancēs. Redzes sistēma ir ļoti daudz studēta. Tā ļauj mums orientēties telpā, balansēt.

Uztvere darbojas ar sensori- motorās sistēmas palīdzību, līdz ar to, tā nav pasargāta no stresa. Tas, kā mēs uztveram konkrētu situāciju, ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem. Kamēr mēs saskaramies ar dažādiem dzīves notikumiem un gūstam pieredzi, tikmēr visi šīs mijiedarbības procesi var būt stresori. Stresa atbilde sākas, kad saņemam draudīgus vai nomācošus, nepārvaramus stimulus.

Autonomās nervu sistēmas (ANS) simpatiskā daļa ierosina stresa atbildi, kas ir zināma kā cīņas vai bēgšanas atbilde (fight or flight response ). Simpatiskās atbildes rodas jebkādas aktivitātes laikā, līdz ar to ilgstošas iedarbības rezultātā rodas izsīkums un nogurums. Hroniska zīlītes paplašināšanās un gaismas jutība norāda uz simpatiskās sistēmas dominēšanu organismā. Ja zīlīte nesašaurinās gaismā, tas norāda uz pastiprinātu vai pārlieku adrenalīna dziedzeru stimulāciju.

1.attēls Attēla augšējā daļā zīlīte nesašaurinās gaismas apstākļos, bet apakšējā attēla daļā normāla zīlītes reakcija uz gaismu- sašaurināšanās.

Stresa efekta simpatiskās nervu sistēmas atbilde:

  • Atbrīvošanās no adrenalīna
  • Gremošanas nomākšana
  • Pastiprināts sirds ritms
  • Sekla elpošana
  • Muskuļu saspringums
  • Artēriju kontrakcijas (paaugstina asins spiedienu)
  • Aizcietējumi
  • Paaugstināts cukura līmenis
  • Sauss deguns, rīkle un mute
  • Sausas acis
  • Paplašinātas zīlītes
  • Acu ābolu izvirzījums
  • Paaugstināts acu spiediens (glaukomas risks)
  • Palēnināta akomodācijas sistēmas darbība (fokusācija)
  • Palielināta eksoforija (acis diverģē)
  • Neadekvāta uzvedība

Kad mēs atpūšamies, tad strādā parasimpatiskās nervu sistēmas daļa. Tās ir pretējas simpātiskās sistēmas darbībai. Tās pamatprincips ir miera stāvoklis un „sagremošana”.  Stresa samazināšanai vajadzētu iekļaut nodarbes, kas aktivizē parasimpatisko nervu sistēmu, jo šī sistēma stimulē mūsu vitālās, dzīvei svarīgās funkcijas. Kad mēs neatpūšamies, dominēt sāk simpatiskā nervu sistēma.

ANS parasimpatiskā daļa uzlabo spēju konverģēt acis dažādās distancēs, it īpaši tuvumā. Konverģence ļauj mums noturēt acis noteiktā attālumā, piemēram lasot, rakstot, lietojot datoru noteiktu laika periodu. Kad cilvēkam dominē simpatiskā nervu sistēmas daļa, ir grūti konverģēt. Lai būtu vieglāk veikt darbu tuvumā cilvēks alternē   (maina acis), supresē (nospiež) vai sašaurina redzes lauku. Šāda veida adaptācija, alternējot  jeb izmantojot vienu aci tuvumam, bet otru- tālumam, var radīt nervu sistēmas disbalansu un radīt stresu.

Parasimpatiskā sistēma nepieciešama akomodācijas darbībai. Acis gluži kā kamera maina savu fokusu dažādās distancēs. Acis maina fokusāciju  ikreiz, kad tās kustās. Neskaidra redze var radīt papildus stresu. Stresa samazināšana un redzes treniņi uzlabo redzes skaidrību.

httpv://www.youtube.com/watch?v=hMHKJF31lBg&feature=related

Cilvēks ar konverģences un akomodācijas problēmām var izjust grūtības, diskomfortu, strādājot ar datoru un veicot tuvuma darbu. Kad cilvēks neatlaidīgi veic darbu distresa gadījumā (izjūt bēdas, ciešanas, ir  nomocīts), tad visbiežāk viņš izjutīs galvas sāpes, nespēju koncentrēties, nogurumu.  Tā kā mūsdienās visi darbi ir saistīti ar datoru, tad datoru lietotāju sindroms ir bieža parādība.

Datoru radītā stresa simptomi:

  • Sausuma, dedzināšanas un kairinājuma sajūta acīs
  • Zemas fokusācijas spējas
  • Novājināta perifērā redze
  • Galvassāpes
  • Ķermeņa saspringums- tai skaitā sprandas, plecu sāpes
  • Roku krampji, stīvas vai sāpīgas plaukstu locītavas.
  • Nogurums
  • Neapmierinātība
  • Zemas koncentrēšanās spējas un uzmanības zudums
  • Reiboņi, nelabums, depresija

Redzes sistēmas apstrādes problēmas augstākos neirālos ceļos rodas, kad ir traucēta redzes uztvere, kas var radīt arī uzmanības trūkumu un traucēt darba procesu. Ar redzes stresu var sastapties jau skolas vecumā, kad ir neadekvāta redzes uztvere- rezultātā rodas tuvredzība, tālredzība vai astigmātisms. Reizēm var sākties šķielēšana, kad abas acis nespēj vienādi fokusēt.

Lai būtu laba vispārējā veselība un  redzes sistēma būtu stabila, ir nepieciešama sabalansēta nervu sistēma.  Problēmu gadījumā speciālisti parasti nozīmē gaismas terapiju- syntonic, tiešā nozīmē  “to bring into balance” jeb sabalansēt. To lieto no 1920. gada funkcionālie, speciāli apmācītie optometristi un citi speciālisti, lai sabalansētu nervu sistēmu, endokrīno sistēmu un redzes sistēmu. Ar šīs metodes palīdzību veiksmīgi ir izārstētas redzes  disfunkcijas, adrenalīna izsīkums, depresija un citas radītās problēmas. Dziļa elpošana, Yoga, Reiki un citas relaksācijas formas var stimulēt parasimpatiskās nervu sistēmas atbildi. Vispārsteidzošākais ir tas, ka, līdz ar redzes sistēmas darbības uzlabošanos, mainās pats cilvēks- viņa uztvere, pieradumi, atbildes reakcijas.

Apkopojot apskatīto, ir jāatceras, ka pēkšņas redzes problēmas var būt viens no stresa simptomiem. Parasti tiek izjusta miglošanās, tuneļa redze, iedomāti silueti. Stress parasti pārņem cilvēka organismu palēnām un var radīt nopietnas fiziskas un psiholoģiskas problēmas.  Ja redzes problēmas ir stresa radītas, tad ir muskuļu vājums, nogurums, kā arī pārmērīga adrenalīna izstrādāšanās.

Tātad būtiskākais ir tas, ka hronisks stress rada adrenalīna pārprodukciju. Tas var ietekmēt gan organisma vispārējo stāvokli, gan palielināt intraokulāro (acu) spiedienu, kas rada ne tikai redzes miglošanos- izplūdušu redzi, tuneļa redzi, bet arī perifērās (sānu) redzes problēmas. Šāda veida cilvēki parasti pārlieku jutīgi uztver apkārtējas vides apstākļus, baidās no ēnām, gaismas, augstuma, pat vēja. Reizēm šādi cilvēki redz oreolus ap gaismas objektiem, dzirksteļošanu, redz peldošus objektus. Ir jāatceras, ka tas var būt saistīts arī ar nopietnu acu problēmu (ir jāizmeklē tīklene). Ja šādas redzes izmaiņas tiek izjustas, nekavējoties ir jāapmeklē savs acu speciālists, lai rastu piemērotāko risinājumu.

Birkas: , ,

  • Dalies Facebook