Svešvārds “konjunktivīts”, iespējams, nemaz neizteiks šīs nepatīkamās acu kaites būtību. Taču, ja sakām “acu iekaisums”, daudzi mās ar galvu, sakot- jā, zināma un nepatīkama sajūta, no kuras atbrīvoties vēlamies pēc iespējas ātrāk!

Konjunktivīts ir ļoti bieži sastopama, nepatīkama, taču ne bīstama slimība. Pirmās pazīmes, kas palīdzēs atpazīt un liecinās par konjunktivītu:

• acs hiperēmija jeb apsārtums;
• plakstu konjunktīvas tūska (vieglākajos gadījumos) vai arī acs ābola konjunktīvas tūska (smagākajos gadījumos);
• asarošana;
• niezēšana;
• graušana jeb smilšu sajūta acīs;
• gļotaini (vīrusa konjunktivīta gadījumā) vai gļotaini-strutaini (bakteriālā konjunktivīta gadījumā) izdalījumi;
• plakstu tūska (pie alerģiska konjunktivīta);
• var būt nepatika pret gaismu;
• redzes traucējumi (galvenokārt akūta konjunktivīta gadījuma).

Tātad, kaite var izpausties atšķirīgi un izpausmes ietekmē konjunktivīta veids, kas skāris acis.

Pēc savas izcelsmes konjunktivīts var būt bakteriāls, vīrusa vai arī alerģisks.

Vīrusa konjunktivīts parasti rodas uzreiz abās acīs un kopā ar organisma vispārējo saaukstēšanos, vai nu kad ir iesnas, klepus vai elpceļu iekaisums.

Bakteriālo konjunktivītu izraisa baktērijas, visbiežāk tās ir stafilokoka vai streptokoka baktērijas. Tas visbiežāk rodas vienā no acīm, bet ātri var skart arī otro aci, jo konjunktivīts ir ļoti lipīgs- ja neievēro higiēnas prasības, var ļoti viegli inficēties. Vienīgais no konjunktivīta veidiem, kas nav lipīgs, ir alerģisks konjunktivīts, kas rodas, kad kāds konkrēts alergēns iekļūst acīs.

Kas ierosina konjunktivītu?

Par iemeslu konjunktivītam var arī būt vielmaiņas traucējumi, acs plakstu saslimšanas (blefarīts, mieža grauds), nekoriģēti refrakcijas traucējumi (tuvredzība, tālredzība, astigmātisms), deguna un arīdzan deguna blakusdobumu saslimšanas.

Konjunktivīts var rasties akūti, kas vēlāk, ja netiek ārstēts, var pāriet hroniskā formā. Akūts konjunktivīts var rasties mazinoties imunitātei vai arī pēc acs traumas, vai arī, ja infekcija iekļūst acīs tiešā veidā ar netīriem priekšmetiem vai rokām. Hronisks konjunktivīts rodas, kad konjunktīva tiek ilgstoši kairināta (dūmi, putekļi), vai arī avitaminozes gadījumā (kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā). Der atcerēties, ka vienreiz izārstēts konjunktivīts nenozīmē, ka mūsu acis kļūs imūnas pret to! Jā, konjunktivīts mēdz atkārtoties.

Cik ilgi un ar ko ārstēsim?

Ārstējot, konjunktivīts pāriet 7-10 dienu laikā, bet dažkārt ilgst līdz pat divām nedēļām. Ja manāt konjunktivīta pazīmes, pirmā palīdzība ir acu skalošana un mazgāšana vai mākslīgo asaru pilināšana. Vismaz divas reizes dienā acis jāskalo ar remdenu, tekošu ūdeni. Tāpat kā jaundzimušiem mazuļiem, ar verdošu ūdeni var apliet kumelītes. Kad uzlējums atdzisis, ar tīru vates plāksnīti noslaukām acis. Šis ieteikums vien nederēs, ja jūsu acis ir alerģiskas un nepanes ziedputekšņus. Tad kumelīšu vietā vislabāk ņemam talkā ūdeni! Vai arī nomazgāt acis ar bērnu ziepēm un noskalot ar lielu ūdens daudzumu. Atceries, katrai acij izmanto savu vates piciņu!

Silta vide vairo baktērijas- rūpējies par higiēnu!

Nedrīkst taisīt siltas kompreses, jo silta, mitra un noslēgta vide ir perfekta vieta mikrobu un baktēriju vairošanai. Cilvēkam, kurš sirgst ar konjunktivītu, acu higiēna ir ļoti svarīga. Tā kā konjunktivīts ir ļoti lipīgs, jāievēro noteiktās higiēnas prasības, lai neinficētu apkārtējos. Lieku reizi nepieskarties sejai un acīm, biežāk mazgājiet rokas, tāpat mainiet biežāk gultas veļu, jo īpaši spilvendrānas, bet sejas slaucīšanai lietojiet papīra dvieļus/salvetes, nevis auduma dvieļus un kabatlakatiņus! Izmantojiet personīgos higiēnas priekšmetus, nevis svešus! Vēdiniet telpas, biežāk veiciet mitro uzkopšanu un iesaku nomazgāt arīdzan durvju rokturus!

Ja 3-4 dienu laikā nejūtat uzlabojumu un iekaisums nepāriet, noteikti konsultējieties ar acu ārstu! Acu ārsts var paņemt uzsējumu, lai noskaidrotu konjunktivīta izraisītāju un nozīmētu konkrētu medikamentozu ārstēšanu.

Vecāki, nevediet slimus mazuļus uz bērnu dārzu!

No konjunktivīta neesam pasargāti neviens un tas var rasties jebkurā vecumā. Ļoti bieži to novēro arī bērniem un zīdainīšiem. Ja konjunktivīta pazīmes ir paradījušās bērnam, to nedrīkst atstāt bez uzmanības un nepieciešama konsultācija ar acu ārstu. Nedrīkst novilcināt laiku un gaidīt, kad tas pats no sevis pāries pēc dažām dienām! Biežākais konjunktivīta veids, kas piemeklē bērnus, ir bakteriāls konjunktivīts, jo bērni bieži berzē acis ar netīrām rokām. Jāatceras, ka bakteriāls konjunktivīts ir ļoti lipīgs! Bērns jāuzrauga, kā arī jānodrošina viņam personīgie higiēna līdzekļi, ko neviens cits bērns vai pieaugušais nelietos.

Optikas salonu Metropole optometriste Viktorija Vlasenko atgādina: kamēr bērnam ir konjunktivīts, viņš nedrīkst apmeklēt sabiedriskas vietas, it īpaši viņu nevajag vest uz bērnudārzu vai skolu, citādāk ar konjunktivītu var viegli saslimt arī pārējie bērni!

Tās ir gaismas bailes vai simptomi?

Tādas baiļu sajūtas kā arahnofobija (bailes no zirnekļiem), klaustrofobija (bailes no slēgtām telpām) un akrofobija (bailes no augstuma) ir labi zināmas. Kopš fotofobija (no grieķu valodas “gaismas bailes”) tiek klasificēta pie baiļu sajūtām, tā norāda uz acs nespēju paciest spožu gaismu. Precīzāk būtu teikt, ka fotofobija ir nepatika pret gaismu.

Pastiprināta jutība uz saules gaismu, fluorescento vai spožo gaismu parasti cilvēkiem ar gaišām acīm, bet tā netiek uzskatīta par lielu problēmu.  Ļoti jutīgi uz gaismu un spožumu var būt cilvēki, kuriem ir migrēna un katarakta. Savukārt, fotofobija var būt kādas citas problēmas simptoms, kas jāņem vērā kā brīdinājuma signāls. Fotofobija var radīt arī citas medicīniskas problēmas- galvassāpes, dezorientāciju. Šādi cilvēki parasti izvairās no došanās ārā spožā, saulainā laikā, kā arī telpās izvēlas mērenu apgaismojumu.

Biežāk minētie simptomi:

• Diskomforts
• Nepieciešamība aizvērt un piemiegt acis
• Dedzināšanas sajūta
• Pastiprināta asarošana

Cēloņi

Daudziem cilvēkiem ir iedzimta fotofobija, kas rada pastiprinātu jutību uz gaismu. Ja jums kādreiz ir bijušas paplašinātas zīlītes acu pārbaudes laikā, jūs zināt, ka acis ir jutīgas uz gaismu. Tad tieši šādu stāvokli jūs varat salīdzināt ar fotofobiju. Tā rodas, jo acī iekļūst liels gaismas daudzums, kas pārāk daudz stimulē acs jutīgos receptorus un rada acu sāpes.

Kontaktlēcu kairinājums, saules apdegums, refraktīvā ķirurģija (piemēram, LASIK) un  medikamenti (quinine, tetracycline un doxycycline) var radīt fotofobiju. Bieži tik minēts, ka sirds medikamenti var radīt fotofobiju.

Ja ir pēkšņa jutība uz gaismu, ir acs apsārtums, acu sāpes, galvas sāpes, kakla stīvums un miglaina redze, kas nepāriet dažu dienu laikā, tad tas norāda uz nopietnu problēmu:

• Radzenes erozijas, čūlas, infekcijas;
• Citas acu saslimšanas, ievainojumi vai infekcijas (konjunktivīts, glaukoma, episklerīts)
• Meningīts ;
• Uveīts;
• Botulisms
• Trakumsērga
• Saindēšanās ar dzīvsudrabu (mercury poisoning)
• Amfetamīnu, kokaīna lietošana (use of “street” drugs)

Ārstēšana

Visefektīvākā ārstēšana ir šīs cēloņa atklāšana. Taču ir jāatceras, ka bailes nevar novērst. Ja tiek novērsts problēmas cēlonis, tad samazinās jutība un fotofobijai būtu jāpazūd. Ja tiek lietoti medikamenti, kas izraisa fotofobiju, ir jāpārtrauc to lietošana vai jāpiemeklē cita alternatīva. Ja cēlonis netiek atklāts, tad jāizvairās no spožas gaismas un jāizsargā debesu zilās acis, liekot platmali un saulesbrilles, kas principā tiek ieteikts jebkuram cilvēkam, kurš tiek pakļauts UV starojuma iedarbībai.

Izvēloties brilles, jāatceras par briļļu lēcu dažādību. Cilvēkiem, kuriem ir fotofobija, jāizvēlas ikdienai nedaudz tonētas brilles, kas samazinās acī ienākošās gaismas daudzumu, kā arī pasargās no apžilbšanas. Spožākām vidēm jāizvēlas polarizētas brilles. Ir jāatceras, ka katram cilvēkam jutība pret gaismu ir atšķirīga, līdz ar to risinājumi var būt dažādi.

Redzes speciālisti jums palīdzēs piemeklēt jums ērtāko variantu, lai pasargātu jūsu acis no apžilbšanas. Esiet atvērti un neaizmirstiet izstāstīt par savu problēmu.

Kad ieradīsities pie acu speciālista, tiks veikta redze pārbaude, kā arī Jums jābūt gataviem atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

• Kad sākās pastiprināta jutība uz gaismu?
• Vai sāpju sajūta ir vienmēr vai tikai reizēm?
• Cik stipras ir sāpes?
• Vai ir nepieciešams uzlikt tumšas saulesbrilles un vieglāk ir palikt tumšā telpā?
• Vai nesen nav bijusi redzes pārbaude, kad tiek paplašinātas zīlītes?
• Vai jūs lietojat kontaktlēcas?
• Vai nav lietoti losjoni, krēmi, kosmētika acu rajonā?
• Vai apkārtējā vidē nav netīrumi, spoža saule, vējš, putekšņi vai ķimikālijas?
• Vai ir brīži, kad jutība pret gaismu mainās- ir labāk vai sliktāk?
• Vai nav bijis ievainojums?
• Vai tiek lietoti kādi medikamenti?
• Vai ir vēl kādi simptomi?

Acu speciālists būtu jāinformē par sekojošiem simptomiem:

• Acu sāpes;
• Galvassāpes;
• Nelabums- slikta dūša;
• Reibonis;
• Kakla sprandas stīvums;
• Redzes miglošanās;
• Smaguma vai sāpju sajūta acīs;
• Acu apsārtums;
• Acu niezēšana un pietūkums;
• Tirpšanas sajūta vai nejutīga kāda ķermeņa daļa.
• Dzirdes izmaiņas.

Izmantotā literatūra:

http://www.rebuildyourvision.com/blog/vision-conditions/photophobia-fear-of-light/

http://www.wisegeek.com/what-is-photophobia.htm

http://www.umm.edu/ency/article/003041trt.htm

http://www.eyecaresource.com/problems/photophobia.html

Vispirms ir jāzin asaru produkcijas veids un to nozīme. Kad kāds svešķermenis tiek acī, asaru plēvīte palīdz aizsargāt aci, aizvadot svešķermeni prom. Acis tiek mitrinātas un samazina iekaisumu risku. Ne velti sausās acs gadījumā acis ir apsārtušas un reizēm pat iekaisušas.

Asaras producē asaru dziedzeris, kas atrodas acs augšpusē zem uzacīm. Mikršķināšana ir nepieciešama, jo tā palīdz novaīdt asaras uz acs spraugu, lai to mitrinātu un aizsarātu. Tālāk asaras tiek novadītas caur augšējo un apakšējo asaru punktiņu,kas atrodas plakstu iekspusē pie deguna puses, uz kanālīšiem, kas apvienojas, un tālāk asaras nonāk asaru maisā, kurš atrodas blakus degunam. No asaru maisa asaras plūst uz deguna-asaru kanālu.

Asarošana norāda uz nepareizu asaru kanālu darbību vai asaru produkcijas daudzuma izmaiņām, tomēr asarošanas simptomi var būt dažādi.

Simptomi:

• Izplūdusi redze (miglošanās);
• Paaugstināta asaru produkcija;
• Apsārtums (izteikts acu kaktiņos);
• Kairināti plaksti;
• Neliels pietūkums acu kaktiņos.

Vai jūs aizdomājaties kādreiz, kas izraisa acu asarošanu? Tā var ietekmēt visas vecuma grupas, tomēr ieaugušie un vecāki cilvēki biežāk tiek pakļauti šim riskam.

Iespējamie cēloņi:

• Visbiežāk asarošanu izraisa sausās acs sindroms. Sausuma sajūta, asarošana, apsārtums un smilšu sajūta acīs ir galvenie sauso acu cēloņi, kas rada diskomfortu.
• Asarošanu rada asaru kanāla aizsērēšanās, iekaisums. Rezultātā asaras netiek novadītas uz deguna kanālu un rada asarošanu.
• Asaru novadošās sistēmas patoloģijas- asaru punktiņa iegriešanās uz iekšu,izvēršanās uz āru, aizaugšana.
• Blefarīts. Bakteriālas infekcijas gadījumā rodas plakstu iekaisums, rodas folikuļi. Blefarītu var radīt arī acu plakstu alerģijas, dermatīti, kas rada sūrstēšanas sajūtu plakstos un asarošanu. Var mainīties plakst stāvoklis- noslīd vai izliecas, līdz ar to asaras netiek novadītas caur asaru punktiņu uz asaru kanālu, bet gan tek pār vaigiem.
• Asarošanu rada kairinājums- dūmi, putekļi, vējš, smogs, kā arī acu mikrotraumas.
• Konjunktīvas iekaisuma (konjunktivīta) gadījumā asarošana ir pastiprināta.
• Vecums.
• Ja cilvēks ir slims, tam ir iekaisuma un infekcijas slimība, kas skar elpceļus, tad iespējams, ka infekcija izplatās arī acīs, līdz ar to ir sagaidāma arī asarošana.

Ārstēšana:
Ārstēšana atkarīga no asarošanas cēļoņa, jo ir ļoti būtiskinoteikt pareizo asarošanas cēloni. Ja asarošanu rada apkartējā vide- dūmi, netīrumi, ķīmiskās vielas, sauss gaiss, to var ārstēt ar mitrinošo pilienu palīdzību. Alerģijas gadījumā acu ārsts izraksta antiistamīna līdzekļus. Bieži vien asarošana ir tikai neliela komplikācija kādai nopietnākai problēmai, līdz ar to ir obigāti jāapmeklē acu ārsts, jo viņš var nosūtīt uz papildus izmeklēšanu, ja tas ir nepieciešams.

Acu speciālists veic Širmera testu, kas palīdz noteikt asaru kvalitāti un daudzumu. Sausās acs gadījumā lieto lublikantus, bet nopietnākos gadījumos, kad nekas nelīdz, ārst asaru kanāliņā ievieto tapiņu, lai asaras neplūstu tik strauji prom, lai acs virsma tiktu mitrināta. Būtiska ir telpas gaisa kontrole, kā arī laika apstākļu ietekme. Vējainā, mitrā, saulainā un akstuma laikā saulesbrilles ir labs aizsarglīdzeklis, tas mazina acu jutību, samazinās asarošana. Saules un vējš var tikai apsliktināt situāciju, tādēļ aizsargbrilles ir jālieto. Tādas infekcijas kā blefarīts, konjunktivīts tiek ārstētas ar antibiotikām.

Reizēm ir nepieciešama acu skalošana vai pat ķirurģiska iejaukšanās, kuras laika atbloķē noslēgto asaru kanālu vai punktiņu.

Tā kā acu asarošanu izraisa daudzi faktori, ir nekavējoties jādodas pie acu speciālista un jānoskaidro problēmas cēlonis. Ja jūsu acis nepārtraukti asaro, jādodas pie speciālista un jātiek galā ar problēmu!

Konjunktivīta pazīmes:

• kairinājuma sajūta acī
• graušana
• acs apsārtums
• izdalījumi no acs
• asarošana
• plakstiņa tūska

Vīrusu konjunktivīts. Pie visām iepriekš minētām pazīmēm jāpiemin arī tas, ka raksturīgi ūdeņaini izdalījumi. Iekaisums parasti sākas vienā acī, bet viegli var pāriet arī uz otru aci. Var būt palielināti pieauss limfmezgli. Lipīgs -- var inficēt citus cilvēkus. Vīrusu konjunktivītam nav specifiskas ārstēšanas; tomēr simptomus samazina vēsas kompreses un mākslīgās asaras, ko var nopirkt gan aptiekās, gan optikās bez receptes. Smagākos gadījumos var tikt nozīmēti steroīdus saturoši acu pilieni.

Alerģisks konjunktivīts. Alerģiskais konjunktivīts parādās abās acīs vienlaikus. Tam raksturīga spēcīga nieze, dedzināšanas sajūta, izteikta asarošana un plakstiņu pietūkums. Nav lipīgs. Slimības ārstēšanai lieto gan acu pilienus, gan antihistamīna (pretalerģijas) līdzekļus. Ir daudz pretalerģiskie pilieni, bet bez receptes var iegādāties Lecrolyni.

Bakteriāls konjunktivīts. Raksturīgi biezi strutaini izdalījumi, kas var izraisīt plakstiņu salipšanu un redzes miglošanos, acs gļotādas pietūkums. Iekaisums parasti sākas vienā acī, bet viegli var pāriet arī uz otru aci. Lipīgs -- var inficēt citus cilvēkus. Bakteriālu konjunktivītu ārstē ar plašas iedarbības antibakteriāliem acu pilieniem vai ziedēm.

Bakteriāla un virāla konjunktivīta gadījumos ļoti svarīgi ir ievērot higiēnas pasākumus, lai neinficētu apkārtējos cilvēkus.

Svarīgi:

• ar nemazgātām rokām nepieskarties acīm
• pēc acu aizskaršanas ar rokām, rokas obligāti jānomazgā
• regulāri jāvēdina telpas
• regulāri jāveic telpu uzkopšana, īpaši akcentējot durvju rokturu un krēslu atzveltņu tīrīšanu
• aci nedrīkst aizsiet, jo mikrobi siltā, mitrā un noslēgtā vidē vairojas aktīvāk
• izdalījumi no acs regulāri jānotīra ar novārītā ūdenī vai stiprā tējas uzlējumā samitrinātu tamponu
• nelietot slima cilvēka spilvenus, dvieļus, kosmētikas piederumus

References:

http://www.laac.lv/main.php?item=160

http://www.mansmazais.lv/article/230712/

Nogurušu acu cēloņi:

1. Alerģijas;
2. Acu sāpes;
3. Nogurums;
4. Konjunktivīts;
5. Neizgulēšanās;
6. Ilgstoša raudāšana;
7. Neadekvāta skābekļa piegāde radzenei;
8. Piesārņojums, putekļi;
9. Ilgstoša, pastāvīga datora lietošana;;
10. Ilgstoša lasīšana;
11. Atrašanās spilgtā apgaismojumā, apžilbums;
12. Sasprindzinājums, skatoties krēslas un tumsas apstākļos.

Nogurušu acu simptomi:

1. Smaguma sajūta acīs;
2. Dedzināšanas sajūta;
3. Kairinājums;
4. Acu apsārtums;
5. Niezēšana;
6. Sāpes;
7. Asarošana;
8. Sausuma sajūta;
9. Izplūdusi redzes, dubultošanās;
10. Galvas sāpes;
11. Sāpes sprandā;
12. Paaugstināta jutība uz gaismu.

Nogurušas acis mūsdienās ir ļoti bieži sastopama problēma. Daudzi pacienti optometrista vizītes laikā uzdod jautājumus, vai varētu ieteikt kādus vingrinājumus, kas uzlabo redzi. Pirmkārt ir jārunā ar pacientu par tā darba vietas iekārtošanu, kas tika minēts rakstā par ergonomiku darbā ar datoru. Protams, eksistē daudz un dažādi vingrinājumi, bet datorlietotājiem principā vislabāk būtu izskaidrot, ka šie vingrinājumi ir domāti acu atpūtināšanai nevis redzes uzlabošanai.

Katru vingrojumu atkārtot piecas reizes. Sākuma stāvoklis: sēdus, taisna mugura, skatiens vērsts tālumā.

1. Pacelt uzacis uz augšu, palikt šādā stāvoklī 3 sekundes. Tad cieši aizvērt acis un relaksēties 10-15 sekundes.
2. Nepagriežot galvu, vērst skatienu pa labi. Tad skatīties taisni uz priekšu. Pēc tam nepagriežot galvu, vērst skatienu pa kreisi. Skatīties taisni uz priekšu. To pašu atkārtot, vēršot skatienu uz augšu un leju.
3. Aizvērt labo aci, paturot kreiso aci vaļā. Tad aizvērt kreiso aci, paturot labo aci vaļā. Vingrojumu veikt ātrā tempā (5-10 sekundes).
4. Rādītājpirkstu pielikt pie degungala un skatīties uz to 3-5 sekundes. Tad skatīties tālumā 10-15 sekundes.
5. Aizvērt acis, nesasprindzinot acu muskulatūru (10-15 sekundes). Tad skatīties tālumā (10-15 sekundes).

Acu atpūtināšanai ir pieejami ļoti daudz dažādi vingrinājumi. Kādus padomus varat apskatīt arī šajā informatīvā publikācijā:  http://www.wikihow.com/Exercise-Your-Eyes

Izmantotā literatūra:

1. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002

2.http://www.iloveindia.com/home-remedies/symptoms-tired-eyes.html