“Nedrīkstam aizmirst, ka rūpes par redzes veselību attiecas uz katru no mums, jo redze ir tikai viena un tā rūpīgi jāsaudzē. Neviens nezina kā, kādos apstākļos un kad redze var pasliktināties, tāpēc katram par savu redzi ir jādomā ik dienu!” mudina acu ārste Baiba Rudāka-Skricka.

Regulāra redzes pārbaude

No 40 gadu vecuma – vienu reizi gadā, līdz tam – ik pa 2-3 gadiem. Savukārt pie kontaktlēcu nēsāšanas būtu nepieciešams reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati. Tiem, kuri lieto brilles, vizīte pie ārsta ir jāieplāno reizi gadā, turklāt tas attiecas arī uz bērniem.

Pēc slimībām, traumām vai kritieniem

Augsts asinsspiediens, diabēts vai jebkura cita slimība, kas ietekmē redzi, tāpat arī ilgstošas galvassāpes un Laima slimība var būt par iemeslu, kādēļ pasliktinās redze. Arī neveikls kritiens vai galvas sasitums ir pietiekoši nopietns brīdinājums, lai vērstos pie acu aprūpes speciālista, it īpaši, ja pēc traumas jau novērojat miglošanos, redzes asuma mazināšanos vai reiboņus.

Grūtniecība

Sievietēm, kas ir bērna gaidībās savai redzei jāpievērš papildu uzmanība, jo īpaši gadījumos, kad jau ir bijušas kādas problēmas ar redzi. Hormonu izmaiņu rezultātā var tikt izmainīta arī redze, tāpēc nereti sievietēm, kurām problēmas ar redzi iepriekš nav bijušas, tās mēdz parādīties tieši grūtniecības laikā. Tās pēc dzemdībām var arī pazust.

Apkārtējā vide un stress

Lai arī savādi šķiet, tomēr emocionālais saspridzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress, arī pamatīgs izbīlis var ietekmēt redzes funkcijas. Tāpēc regulāra acs atpūtināšana, svaigs gaiss, miegs, vitamīnu, kā arī augļu un dārzeņu lietošana uzturā palīdzēs acu veselības uzlabošanai.

Neaizmirstiet par saulesbrillēm!

UV aizsargbriļļu lietošana ir nepieciešama arī mūsu platuma grādos ne tikai vasarā, bet arī ziemā un dienās, kad ir spilgta saules gaisma. Marķējumam Pie saules briļļu iegādes noteikti pievērsiet uzmanību marķējumam. Pasargāt acis no kaitīgo staru iedarbības ir būtiski, bet izvēloties nekvalitatīvas saulesbrilles mēs redzei nodarīsim ļaunumu.

Aicinājums apmeklēt redzes speciālistus šonedēļ aktualizē arī Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) kopā ar sadarbības partneriem rīkotā informatīvā kampaņa “Kontaktlēcu lietotāju veselības nedēļa”. Tās ietvaros ikviens kontaktlēcu lietotājs varēs pārbaudīt gan redzi, gan arī pārliecināties par savām zināšanām par kontaktlēcu lietošanas norādījumiem. Plašāka informācija: www.optometrija.lv

Optometriste Alise Kalteniece gan uzsver, ka nepareizi ir domāt, ka dators ir visu redzes problēmu galvenais iemesls. Atslēgas vārds šajā darbībā ir laiks. Respektīvi, laika nogrieznis, kuru cilvēks pavada pie datora. Aptuveni 15 vai 30 minūtes nenodarīs nekādu ļaunumu, taču ilgstošas stundas, kas pavadītas monotoni skatoties datora ekrānā, rada veselu problēmu kopumu. Optometriste paskaidro, ka, ilgstoši strādājot pie datora, acīm jāveic divi svarīgi uzdevumi – jāfokusē un jākonverģē.

Drukātajam ir nozīme

„Ir ievērojama atšķirība lasot tekstu datorā vai uz drukātas lapas – tas varbūt kontrasts, datora monitorā burti nav tik skaidri definēti, datorekrāna spožums un tā radītie refleksi var radīt ikdienas darbu apgrūtinošu. Nereti pat neizkoriģēta redze, kas ikdienā problēmas nerada, var izraisīt diskomfortu darbā ar datoru. Tāpēc bieži ikdienā strādājot ar datoru atklājas redzes problēmas, kas nav iepriekš izkoriģētas vai atklātas,” stāsta Alise Kalteniece un min, ka ilgstoši pavadītas stundas, neievērtējot minimālo laika limitu, rada veselu problēmu kopumu. Tā rezultātā ir pat ieviests termins -- datora redzes sindroms (computer vision syndrome – CVS), kas raksturo nevis konkrētu simptomu, bet veselu simptomu grupu. Vidēji datora redzes sindroms skar 64-90 % datorlietotāju.

Optometriste par galvenajiem simptomiem sauc: acu sāpes un nogurums; retāka mirkšķināšana; kairinājums – apsārtušas acis; to sausums; dedzinoša acu sajūta; galvassāpes; nereti – dubultošanās; redzes miglošanās; kā arī kakla un muguras sāpes. Jāatceras, ka nav jāpiemīt visiem simptomiem, lai apzinātos, ka pie problēmām vainojams darbs ar datoru, jo pietiek atzīmēt dažus no tiem, lai pārdomātu, ko darīt lietas labā.

Lai izvairītos

Ja nekas netiek darīts, lai uzlabotu pašsajūtu un novērstu simptomus, Alise Kalteniece brīdina, tas var nopietni ietekmēt ikdienas darbu. Liela kļūda ir vērsties pie ārsta tikai tad, kad vairs nespēj veikt ikdienas darbu un jau 15 minūtes pie tā šķiet par daudz, jo nespēj paskatīties datora ekrānā, sāp acis un galva. Optometriste gan mierina, ka datora redzes sindroma izraisītas sekas ir atgriezeniskas, ja problēmas saistītas ar acu sāpēm, galvassāpēm, acu kairinājumu. Tad datora redzes sindroms nebūs ilgstošs.

Lai saudzētu acis un nepieļautu sindroma rašanos, Alise Kalteniece iesaka acīm piemērot atpūtu. „To nav viegli ievērot, taču pietiktu ar divdesmit minūšu darbu un uz vienu vai divām minūtēm aizvērt acis, vai skatīties tālumā āra pa logu. Otrs variants – ik pēc četrdesmit minūtēm darba ar datoru, piecas atpūsties un skatīties tālumā.” Tāpat jāmēģina bieži mirkšķināt acis, lai tās pastāvīgi uzturētu mitras. Ja acis joprojām ir sausas, tad papildus jālieto acu mitrinošie pilieni.

Liela nozīme ir apgaismojumam. Ir jānoņem visas gaismas, kas rada žilbšanu strādājot pie datora (piemēram, gaisma no loga, tāpēc jāaizver žalūzijas vai aizkari). Ja šķiet, ka ar to nepietiek, uz datora monitora jāuzliek speciāls filtrs, kas to mazina. „Ergonomiski pareizi jāiekārto darba vieta – datora monitoram jābūt nedaudz zemāk par acu līmeni, aptuveni 50 -- 60 centimetru attālumā no acīm. Galvenais, lai ir ērti un nav jāsasprindzina acis un jāstiepjas tuvāk ekrānam, lai saskatītu, kas rakstīts uz ekrāna,” pamāca optometriste un norāda, ka datora uzstādījumi jāpielāgo savām vajadzībām – kontrasts, spožums, burtu lielums.

Kā briļļu lietotājiem?

Vai šie paši noteikumi attiecas arī uz briļļu vai lēcu lietotājiem? Alise Kalteniece paskaidro: „Dažkārt ikdienā vispārīgi (tālumam un tuvumam) lietojamās brilles vai kontaktlēcas var nederēt darbam ar datoru, tāpēc var būt nepieciešamas speciālas brilles darbam ar datoru – vai nu tas ir dizains, atsevišķs lēcu stiprums (atslābina acs akomodāciju), pārklājums (antirefleksais pārklājums) un/vai lēcu tonējums, kas mazina atspīdumus no datora ekrāna un uzlabo redzes komfortu.” Datorbrilles ir brilles ar optimālo stiprumu, kas izkoriģē redzi atbilstoši attālumam darbam ar datoru.

Viņa norāda, ka no cilvēka ir atkarīgs, viņš ikdienas lietošanai izvēlas kontaktlēcas vai brilles, tomēr brīdina, ka tieši kontaktlēcas var būt tās, kas veicina datora redzes sindroma simptomus. Lai no tā izvairītos, jāatrod atbilstošas kontaktlēcas, kas maksimāli mazinātu diskomfortu.

VESELS PROBLĒMU KOPUMS. Darbs ar datoru ilgtermiņā rada ne tikai nepatīkamas izjūtas acīm, bet arī nopietnas problēmas, tādēļ izveidots atsevišķs termins -- datora redzes sindroms, kas ietver veselu problēmu kopumu, ar ko saskaras datorlietotāji.

Raksta autore: Agnese Ģermāne, Neatkarīgā Rīta Avīze

Pateicamies par sadarbību.

Redzes sistēma ir ļoti cieši saistīta ar nervu sistēmu un endokrīno sistēmu, un tieši acis ir tās, kuras ar tīklenes gaismas receptoru palīdzību sūta signālus ne tikai uz redzes garozu smadzenēs, bet arī uz hipotalāmu un čiekurveida dziedzeriem.

Redzes asums ir tikai viens no redzes aspektiem. Optimāla redze ietver gan centrālo, gan perifēro redzi, kuru pārbauda, vērtējot redzes spējas dažādos apstākļos un distancēs. Redzes sistēma ir ļoti daudz studēta. Tā ļauj mums orientēties telpā, balansēt.

Uztvere darbojas ar sensori- motorās sistēmas palīdzību, līdz ar to, tā nav pasargāta no stresa. Tas, kā mēs uztveram konkrētu situāciju, ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem. Kamēr mēs saskaramies ar dažādiem dzīves notikumiem un gūstam pieredzi, tikmēr visi šīs mijiedarbības procesi var būt stresori. Stresa atbilde sākas, kad saņemam draudīgus vai nomācošus, nepārvaramus stimulus.

Autonomās nervu sistēmas (ANS) simpatiskā daļa ierosina stresa atbildi, kas ir zināma kā cīņas vai bēgšanas atbilde (fight or flight response ). Simpatiskās atbildes rodas jebkādas aktivitātes laikā, līdz ar to ilgstošas iedarbības rezultātā rodas izsīkums un nogurums. Hroniska zīlītes paplašināšanās un gaismas jutība norāda uz simpatiskās sistēmas dominēšanu organismā. Ja zīlīte nesašaurinās gaismā, tas norāda uz pastiprinātu vai pārlieku adrenalīna dziedzeru stimulāciju.

1.attēls Attēla augšējā daļā zīlīte nesašaurinās gaismas apstākļos, bet apakšējā attēla daļā normāla zīlītes reakcija uz gaismu- sašaurināšanās.

Stresa efekta simpatiskās nervu sistēmas atbilde:

• Atbrīvošanās no adrenalīna
• Gremošanas nomākšana
• Pastiprināts sirds ritms
• Sekla elpošana
• Muskuļu saspringums
• Artēriju kontrakcijas (paaugstina asins spiedienu)
• Aizcietējumi
• Paaugstināts cukura līmenis
• Sauss deguns, rīkle un mute
• Sausas acis
• Paplašinātas zīlītes
• Acu ābolu izvirzījums
• Paaugstināts acu spiediens (glaukomas risks)
• Palēnināta akomodācijas sistēmas darbība (fokusācija)
• Palielināta eksoforija (acis diverģē)
• Neadekvāta uzvedība

Kad mēs atpūšamies, tad strādā parasimpatiskās nervu sistēmas daļa. Tās ir pretējas simpātiskās sistēmas darbībai. Tās pamatprincips ir miera stāvoklis un „sagremošana”.  Stresa samazināšanai vajadzētu iekļaut nodarbes, kas aktivizē parasimpatisko nervu sistēmu, jo šī sistēma stimulē mūsu vitālās, dzīvei svarīgās funkcijas. Kad mēs neatpūšamies, dominēt sāk simpatiskā nervu sistēma.

ANS parasimpatiskā daļa uzlabo spēju konverģēt acis dažādās distancēs, it īpaši tuvumā. Konverģence ļauj mums noturēt acis noteiktā attālumā, piemēram lasot, rakstot, lietojot datoru noteiktu laika periodu. Kad cilvēkam dominē simpatiskā nervu sistēmas daļa, ir grūti konverģēt. Lai būtu vieglāk veikt darbu tuvumā cilvēks alternē   (maina acis), supresē (nospiež) vai sašaurina redzes lauku. Šāda veida adaptācija, alternējot  jeb izmantojot vienu aci tuvumam, bet otru- tālumam, var radīt nervu sistēmas disbalansu un radīt stresu.

Parasimpatiskā sistēma nepieciešama akomodācijas darbībai. Acis gluži kā kamera maina savu fokusu dažādās distancēs. Acis maina fokusāciju  ikreiz, kad tās kustās. Neskaidra redze var radīt papildus stresu. Stresa samazināšana un redzes treniņi uzlabo redzes skaidrību.

httpv://www.youtube.com/watch?v=hMHKJF31lBg&feature=related

Cilvēks ar konverģences un akomodācijas problēmām var izjust grūtības, diskomfortu, strādājot ar datoru un veicot tuvuma darbu. Kad cilvēks neatlaidīgi veic darbu distresa gadījumā (izjūt bēdas, ciešanas, ir  nomocīts), tad visbiežāk viņš izjutīs galvas sāpes, nespēju koncentrēties, nogurumu.  Tā kā mūsdienās visi darbi ir saistīti ar datoru, tad datoru lietotāju sindroms ir bieža parādība.

Datoru radītā stresa simptomi:

• Sausuma, dedzināšanas un kairinājuma sajūta acīs
• Zemas fokusācijas spējas
• Novājināta perifērā redze
• Galvassāpes
• Ķermeņa saspringums- tai skaitā sprandas, plecu sāpes
• Roku krampji, stīvas vai sāpīgas plaukstu locītavas.
• Nogurums
• Neapmierinātība
• Zemas koncentrēšanās spējas un uzmanības zudums
• Reiboņi, nelabums, depresija

Redzes sistēmas apstrādes problēmas augstākos neirālos ceļos rodas, kad ir traucēta redzes uztvere, kas var radīt arī uzmanības trūkumu un traucēt darba procesu. Ar redzes stresu var sastapties jau skolas vecumā, kad ir neadekvāta redzes uztvere- rezultātā rodas tuvredzība, tālredzība vai astigmātisms. Reizēm var sākties šķielēšana, kad abas acis nespēj vienādi fokusēt.

Lai būtu laba vispārējā veselība un  redzes sistēma būtu stabila, ir nepieciešama sabalansēta nervu sistēma.  Problēmu gadījumā speciālisti parasti nozīmē gaismas terapiju- syntonic, tiešā nozīmē  “to bring into balance” jeb sabalansēt. To lieto no 1920. gada funkcionālie, speciāli apmācītie optometristi un citi speciālisti, lai sabalansētu nervu sistēmu, endokrīno sistēmu un redzes sistēmu. Ar šīs metodes palīdzību veiksmīgi ir izārstētas redzes  disfunkcijas, adrenalīna izsīkums, depresija un citas radītās problēmas. Dziļa elpošana, Yoga, Reiki un citas relaksācijas formas var stimulēt parasimpatiskās nervu sistēmas atbildi. Vispārsteidzošākais ir tas, ka, līdz ar redzes sistēmas darbības uzlabošanos, mainās pats cilvēks- viņa uztvere, pieradumi, atbildes reakcijas.

Apkopojot apskatīto, ir jāatceras, ka pēkšņas redzes problēmas var būt viens no stresa simptomiem. Parasti tiek izjusta miglošanās, tuneļa redze, iedomāti silueti. Stress parasti pārņem cilvēka organismu palēnām un var radīt nopietnas fiziskas un psiholoģiskas problēmas.  Ja redzes problēmas ir stresa radītas, tad ir muskuļu vājums, nogurums, kā arī pārmērīga adrenalīna izstrādāšanās.

Tātad būtiskākais ir tas, ka hronisks stress rada adrenalīna pārprodukciju. Tas var ietekmēt gan organisma vispārējo stāvokli, gan palielināt intraokulāro (acu) spiedienu, kas rada ne tikai redzes miglošanos- izplūdušu redzi, tuneļa redzi, bet arī perifērās (sānu) redzes problēmas. Šāda veida cilvēki parasti pārlieku jutīgi uztver apkārtējas vides apstākļus, baidās no ēnām, gaismas, augstuma, pat vēja. Reizēm šādi cilvēki redz oreolus ap gaismas objektiem, dzirksteļošanu, redz peldošus objektus. Ir jāatceras, ka tas var būt saistīts arī ar nopietnu acu problēmu (ir jāizmeklē tīklene). Ja šādas redzes izmaiņas tiek izjustas, nekavējoties ir jāapmeklē savs acu speciālists, lai rastu piemērotāko risinājumu.

1. Pamirkšķini!

Koncentrējot uzmanību uz datora ekrānu, mums ir tendence mirkšķināt daudz retāk – līdz 3 reizēm minūtē, lai gan vajadzētu mirkšķināt  apmēram 20 reizes minūtē. Mirkšķināšana palīdz samazināt asaru iztvaikošanu no acs virsmas un atjaunot asaru plēvīti, kas ir ļoti svarīgi ne tikai acs komforta sajūtai, bet arī redzes kvalitātei. Vienkārša atcerēšanās par mirkšķināšanu bieži palīdz izvairīties no acu diskomforta.

2. „Pārslēdzies” uz 20 sekundēm ik pēc 20 minūtēm!

Ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm safokusē skatu uz objektu 5-6 metru attālumā. Tas palīdzēs izvairīties no acs muskuļu pārslodzes, acu un galvassāpēm un miglainas bildes pie skata tālumā.

3. Sakārto darbavietu savai ērtībai!

Organizē savu darba vietu, lai ķermeņa stāvoklis būtu maksimāli ērts. Ekrānam nevajadzētu būt novietotam tuvāk par 60 cm no acīm un labāk, lai skats būtu vērsts mazliet uz leju strādājot ar datoru.

4. Aizver acis uz 20 sekundēm vismaz reizi pusstundā!

Īstenībā, tas dos atslodzi ne tikai acīm, bet arī smadzenēm.

5. Piemēro drukas izmēru savai redzei!

P.S. Izteikta acu noguruma gadījumā ir jānoskaidro cēlonis. Apmeklējot speciālistus, noskaidrojiet gan savu redzes, gan vispārējo veselības stāvokli, jo arī augsts asins spiediens vai problēmas ar sprandu var izsaukt redzes problēmas.

Arvien vairāk arī literatūrā parādās raksti par tā saukto COMPUTER VISON SYNDROM (CVS) - datoru lietotāju redzes sindromu. Dažādos pētījumos ir izpētītas sūdzības, kuras var rasties datoru lietotājiem, jo ikdienas praksē arvien vairāk var sastapties ar pacientiem, kas sūdzas par nogurumu un diskomfortu, strādājot ar datoru. Ļoti plaši tiek runāts par miopijas izveidošanos datoru lietotājiem, jo pacienti bieži sūdzas par redzes kvalitātes pasliktināšanos, īpaši vakaros.

Kas ir datoru lietotāju redzes sindroms?

Datora lietotāju redzes sindroms ir acu un redzes problēmu komplekss, kas rodas pēc ilgstoša darba ar datoru. Pētījumos ir pierādīts, ka 50% -90% cilvēku izjūt CVS simptomus. Tomēr rūpīgi sekojot dažādiem norādījumiem, ir iespējams izvairīties no šiem simptomiem. Ikdienā cilvēki veicot savus darba pienākumus ļoti reti ievēro darba režīmu -- pauzes. Acis visu laiku skatās uz datoru, tiek fokusētas vienā attālumā, līdz ar to tiek novājināta redzes sistēma. Lai noturētu skaidru attēlu, datorlietotāji nemitīgi maina fokusāciju, līdz ar to tiek noslogoti acu muskuļi, kas rada atkārtotu stresu.

Daudzi pētījumi liecina, ka 75%-90% datorlietotāju izjūt redzes problēmas, bet 22% ir balsta kustību aparāta problēmas. Visbiežāk tiek minētas sekojošas datorlietotāju sūdzības: acu sāpes; dubultošanās; galvas sāpes; fotofobija- gaismas bailes; neskaidra redze; seku attēli; sausas, kairinātas acis; kakla un muguras sāpes.

Baush & Lomb ir veikuši pētījumu, ka 60 miljoniem cilvēku ir problēmas, strādājot ar datoru. Palielinoties datorlietotāju skaitam, pieaug arī sūdzības, līdz ar to šī problēma ļoti plaši tiek apspriesta medicīnas literatūrā. Indijas oftalmologu pētījumi pierāda, ka 90% no 70 miljoniem datorlietotāju tiek konstatēts CVS.

Amerikas optometristu asociācijas veiktajā pētījumā minēts, ka vairāk kā 80% pacientiem, kuri lieto datoru, būtiskākās sūdzības ir acu sasprindzinājums jeb nogurums, kā arī 50% sūdzas par izplūdušu redzi un galvassāpēm.

Raksturīgākās datora lietotāju simptomu kategorijas

Sheedy klasificē sekojošas simptomu kategorijas, kur klāt ir simptomi un iespējamās diagnozes.

Kas izraisa CVS un kā atšķiras datoru lietotājs no datoru nelietotāja?

Datoru lietotāju sindroma simptomus visbiežāk rada:

• slikts apgaismojums;
• žilbinājums uz datora ekrāna;
• distances neievērošana un darba vietas apstākļi;
• nepareizs skata leņķis;
• nekoriģētās redzes problēmas;
• visu faktoru savstarpējās kombinācijas.

Datorlietotājiem un nelietotājiem ir kopīga iezīme -- tie visi veic ilgstošu tuvuma darbu. Tomēr pastāv atšķirība, kāda veida tuvuma darbs tas ir. Ir pierādīts, ka no visiem video displeju terminālu (VTD) lietotājiem visbiežāk sūdzības rodas datu ievades operatoriem.

Datoru lietotājiem par spīti atspīdumiem no monitora un flikera efektam, akomodācijas darbībai jābūt adekvātai. Salīdzinot datorlietotājus un cilvēkus, kam darbs saistīts ar drukātu tekstu uz papīra, vienmēr tiek minēta būtiskākā atšķirība:

1. Skata leņķis. Drukāts teksts lasītājiem parasti ir novietots zemāk par horizontālo acu līniju, līdz ar to acis skatās uz leju. Savukārt datora ekrāns parasti ir novietots nedaudz zemāk kā acu līmenis, bet reizēm pat standarti netiek ievēroti, un sūdzības rodas biežāk. Skata leņķis datora lietotājiem var būt dažāds:

• Kad skatiens vērsts taisni uz priekšu, acis ir palti atvērtas, un asaras iztvaiko daudz ātrāk. Šādos gadījumos parādās sausās acs simptomi. Stāvokli var pasliktināt sliktais gaiss telpās, kondicionieri.
• Kad skata leņķis vērsts uz leju- lai lasītu tekstu (arī drukātu tekstu), plaksti nedaudz nosedz zīlīti, līdz ar to samazinot akomodācijas slodzi.
• Skatiens vērsts uz augšu parasti visbiežāk ir bifokālo briļļu nēsātājiem, kad tie meklē ērtāko pozīciju, lai varēt salasīt tekstu uz ekrāna.

2. Visatšķirīgākā sūdzība ir apžilbums (glare) - žilbināšana, kas var izraisīt datorlietotāju simptomus. Šai kategorijai var pieskaitīt arī ekrāna refleksus, fotofobiju.

Atspīdumi no datora virsmas rodas daudz vairāk kā no papīra, līdz ar to diskomforts datoru lietotāju vidū pieaug.

Kā izvairīties no datoru lietotāju sindroma?

Optometristam un oftalmologam ir jāsaprot, kas ir īstais problēmas cēlonis -- vai nu nepareizie darba vietas apstākļi vai akomodācijas un binokularitātes problēmas. Papildus ikdienas izmeklēšanai, ir jāatgriežas pie sākotnējām sūdzībām, ar kurām nācis pacients. Problēmas risināšana ir ergonomiskie apstākļu izvērtēšana (ergonomika) vai refrakcijas koriģēšana jo ir pierādīts, ka pat neliels astigmātisms rada diskomfortu, strādājot ar datoru, līdz ar to datora lietotājiem ir nepieciešama pilna korekcija.

To pierāda arī pētījums, kas tika veikts pētījums optometrista praksē noteiktai cilvēku grupai, kuri lieto datoru. Visbiežāk par nogurumu pie datora sūdzas nekoriģētie pacienti. Tika konstatēts, ka neviens no datorlietotājiem šajā grupā neievēro mikropauzes. Apskatītajai populācijai bija raksturīgas datora lietotāju redzes sindroma sūdzības, kontaktlēcas nēsājošiem datora lietotājiem biežākā sūdzība ir sausas acis, acu nogurums un graušanas sajūta, kas norāda, ka kontaktlēcas nav labākais korekcijas līdzeklis darbā ar datoru. 45% koriģēto pacientu ar miopiju sūdzas par redzes pazemināšanos tālumā, kas liek domāt par miopijas progresēšanu pieaugušo vecumā.

Izmantotā literatūra:

1. James E. Sheedy, O.D., Ph.D. The Bottom Line on Fixing Computer -- Related Vision ang Eye Problems. Journal of the American Optometric Associantion, September 1996
2. Scheiman M. Accomodative and binocular vision disorders associated with video display termināls: diagnosis and management issues. J Am Optom Assoc 1996
3. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002
4. Mutti, Zdnik K. Is computer use a risk factor for myopia? J Am Optom Assoc 1996 September
5. W. David Thomson Eye problems and visual display termināls- the facts and fallacies. Opthal.Physiol.Opt. 1998
6. Dillon, A. Reading from paper versus screens: a critical review of the empirical literature. Ergonomics, 1992
7. Larry K. Wan, OD, Gary Heiting, OD Computer Eye Strain:10 Steps for Relief.

Arvien biežāk tiek veiktas lāzeroperācijas, lai uzlabotu redzi, lai nebūtu jālieto brilles.Savukārt, bieži vien cilvēks nepadomā par savu ikdienas ritmu, jo redze ātri vien atkal var pasliktināties. Neievērojot veselīgu dzīves veidu, ikdienas ritma maiņu, redzes kvalitāte pazeminās, rodas acu nogurums, kas rada diskomfortu.

Šodienas dzīves stils neabvēlīgi ietekmē redzi, acu stāvokli. Cilvēks lielāko daļa laika pavada pie TV un datora. Acis nav pielāgotas ilgstošai, nepārtrauktai fokusācijai vienā attālumā. Tāda situācija rada galvassāpes, acu sāpes un spiediena sajūtu uz acīm. Mūsu acis ir kā jebkurš cits muskulis organismā- arī tām ir nepeiciešami vingrinājumi un atpūta. Darba laikā ir nepieciešamas pauzes, lai atpūtinātu acis. Modernais dzīveveids acīm rada stresu. Ilgstoši strādājot tuvumā, acis fiksē skatu vienā attālumā, uz vienu objektu, rezultātā tās kļūst slinkas un rodas miglošanās. Tas paātrina acu nogurumu, stimulē tuvredzības, tālredzības vai asigmātisma rašanos. Šādos gadījumos parasti jādodas pie acu speciālista. Visbiežāk šādos gadījumos tiek ietekts lietot brilles vai kontaktlēcas. Bet gadījumi var būt dažādi. Reizēm acu vinrinājumi  palīdz uzlabot, atjaunot redzes funkcijas un korekcija nav nepieciešama. Bet jāatceras, ka tikt vaļā no mīnusiem acu vingrinājumi nepalīdzēs. Iesakot veikt acu vingrinājumus, acu speciālistu mērķis ir uzlabot redzes funkcijas, akomodācijas sistēmas darbību, kā arī stimulēt pacientus ievērot pauzes, lai atpūtinātu acis no saspringtā darba.

Kad cilvēks sāk lietot brilles, viņs kļūst nedaudz atkarīgs no tām, jo pierod skaidri redzēt. Ja izjūtat redzes pasliktināšanos, jāsāk ar acu atpūtināšanu, slodzes samazināšanu, jāpavēro, vai nav uzlabojums vai redzes stabilizācija.

1880 gadā Dr. William Bates formulēja speciālu uzdevumu krājumu acu atpūtināšanai. Viņa eksperimenti bija veiksmīgi, kļuva polulāri visā pasaulē. Tie ir daži efektīvi vingrinājumi ar plaukstas palīdzību, zīmuli un dažādiem acs rotācijas virzieniem, kā arī veselīgu diētu. Tas palīdz saglabāt redzi nemainīgu vai uzlabot to.

Dr. Bates ir devis lielu ieguldījumu redzes zinātnē, izgudrojot šos acu vingrinājumus un atpūtināšanas uzdevumus.

Te ir redzams video ar dažiem acu vingrinājumiem, ko regulāri varat veikt acu atpūtināšanai iesaka Dr. Bates. Vingrināsim acis!

http://www.youtube.com/watch?v=W10j2fL0hy0

Piedāvājam dažus vingrinājumus, kas palīdzēs atslābināt acis un trenēt acu muskuļus.

1. Ērti apsēdies uz krēsla. Berzē rokas tik ilgi, kamēr tās kļūst siltas, aizver acis un uzliec tām virsū plaukstas, neuzspiežot uz acīm ar spēku. Iedomājies pilnīgu tumsu un fokusējies uz to, atslābinies un domā par jaukiem notikumiem vai iedomājies skaistu ainavu. Radi savu vizualizāciju. Pēc brīža atver acis, atkārto acu aizklāšanu 3 minūtes.

2. Aizver acis uz 3-5 sekundēm, tad atver uz 3-5 sek. Uzdevumu atkārto 7-8 reizes.

3. Masē acis:

• Aukstas un siltas kompreses. Samitrini vienu dvieli ar aukstu ūdeni, otru ar siltu. Piespiežot pie sejas dvieli, pamīšus aizklājam acis un seju ar vienu un otru dvieli vairākas reizes tā, lai pabeigtu ar auksto kompresi.
• Pilna sejas masāža. Samitrini dvieli karstā ūdenī, berzē kaklu, pieri un vaigus, neaiztiekot acis. Pēc tam ar pirkstu galiem viegli masē pieri un aizver acis.
• Plakstu masāža. Aizver acis un masē tās ar cirkulārām kustībām 1-2 min. Jāatceras, ka uz acīm nedrīkst stipri spiest, kustībām jābūt vieglām, lai nesavainotu acis.

4. Ar katras rokas 3 pirkstiem viegli uzspiežam uz augšējiemplakstiem. Paturam 1-2 sekundes un atlaižam vaļā. Atkārtojam 5 reizes.

5. Apsēdies un atpūties. Apļo acis pulksteņa rādītāja virzienā un tad pretējā virzienā. Atkārto 5 reizes, starplaikā pamirkšķinot.

6. Fokusējies uz tālumā esošu objektu (50m attālumā) 10-15 sek. Tad lēnām safokusējam skatu uz tuvāk esošu objektu (10m attālumā) 10-15 sek, nemainot galvas stāvokli. Atkārtojam 5 reizes. Līdzīgi var veikt uzdevumu, stāvot pie loga. Uz loga uzlīmē nelielu objektu vai uzzīmē punktu (melnu vai sarkanu) acu līmenī 15 cm attālumā no loga un fokusē skatu uz to, tad maina skatu uz tāumā esošu objektu. Atkārto vairākas reizes.

7. Paņem pildspalvu un tur to acu līmenī, fokusē skatu uz to un tuvina uz deguna pusi, kamēr var safokusēt, līdz sadubultošanās punktam. Tad sāk no jauna- atkārto 10 reizes.

8. Skaties uz istabas pretējo sienu un iedomājies, ka tu raksti ar acīm, nekustino galvu. Pirmajā brīdī tas var likties sarežģiti, bet būs vieglāk, ja sāksiet ar lielāku burtu rakstīšanu un tad pakāpeniski var pāriet uz mazāku burtu rakstīšanu.

9. Ritmiskās kustības treniņš:

• Galvas kustības- aizver 1 aci un, ar otru aci skatoties, uzzīmē astotnieku. Tad to pašu ar otru aci. Turpini 2-3 min.
• Fokusējies uz tālumu, tuvu horizontam, atslābinies un pārnes svaru no vienas kājas uz otru, ar perifērās redzes palīdzību mēģini saskatīt apkārtni. Neaizmirsti mirkšķināt, veicot uzdevumu 2-3 min.

10. Iedomājies, ka stāvi pretī lielam pulkstenim. Skaties pa vidu tam, tad skaties uz kādu šī pulksteņa iezīmi (piemēram uz 2 ) un tad atpakaļ uz centru. Šādi uzdevumu atkārto vismaz 12 reizes, skatoties katru reizi citā virzienā. Var veikt ar acīm ciet.

11. Ik pēc pusstundas fokusē skatu uz tālumā esošu objektu, kas atrodas uz zemāka kontrasta fona.

12. Kustini acis no augšas uz leju. Vismaz 8 reizes. Tad no sāna uz sānu- no kreisās puses uz labo 8 reizes.

13. Vienmēr pabeidz vingrinājumus, aizklājot acis ar plaukstām.

Tiek izdalītas galvenās galvassāpju iemeslu grupas:

• Muskuļu kontrakcijas. Sāpes rodas, piepūlot kakla un sprandas muskuļus Sāpes jūt pieres, deniņu un acu rajonā. Tiek saistītas ar:
  • stresa un nemiera situācijām ikdienā;
  • neizgulēšanos;
  • ilgstošu tuvuma darbu;
  • spondilītu (spondilytis);
  • depresiju.
• Migrēna. Iemesls ir galvas asinsvadu paplašināšanās. Tipiskās migrēnas pacientiem jūtamas intermitējošas (saraustītas) galvas sāpes, ko papildina nelabums un vemšana. Var būt arī temporāli redzes traucējumi. Savukārt atipiskai migrēnai ir smagas galvas sāpes, bez simptomiem.
• Acu saslimšanas un refrakcijas problēmas:
  • Nekoriģētas refrakcijas kļūdas;
  • Acu muskuļu disbalanss- latentā šķielēšana, konverģences problēmas;
  • Acu slimības- akūta glaukoma, akūts uveīts.
• Citas saslimšanas- zobu problēmas, deguna, blakusdobumu iekaisums, kakla spondolīts, augsts asinsspiediens u.c.

Kad galvassāpju cēlonis ir redzes sistēmas problēmas, tad tās pastiprināsies atkarībā no acu noslogojuma veida. Sāpes raksturīgas pieres rajonā pa uzacu līniju, līdz pat deniņiem. Sāpes ir trulas, nospiedošas un apnicīgas. Zemāk ir minēti dažādi galvas sāpju iespējamie cēloņi, kas saistīti ar redzes sistēmu:

• Astigmātisms. Kad mēs skatāmies uz objektu, akomodācijas darbība ir apgrūtināta. Acīm ir ļoti jāpiepūlas, lai saskatītu skaidru attēlu, spētu to noturēt fokusā. Līdz ar to rodas acu sāpes un galvas sāpes. Pastāv dažādi astigmātisma veidi- horizontālais, vertikālais un slīpais. Vertikālais un slīpais astigmātisms ir problemātiskākie, jo par mazas pakāpes astigmātisms var radīt galvas sāpes un diskomfortu.
• Hipermetropija jeb tālredzība. Hipermetropam relatīvi labāk redz tālumā nekā tuvumā. Lai arī tālumā ir jāakomodē, lai saskatītu skaidru attēlu, tuvumā akomodācijas piepūle ir vēl lielāka. Pārmērīga akomodācijas piepūle rada acu muskuļu un galvas sāpēm. Palīdzēs tikai korekcija.
• Presbiopija. Cilvēkiem gados tuvuma redze ir apgrūtināta, jo, piemkārt, lēca ir kļuvusi biezāka un nespēj mainīt formu, otrkārt, acs sistēma vairs nav tik elastīga, līdz ar to fokusēšanas spējas ir apgrūtinātas. Pārlieku liela piepūle rada galvassāpes.
• Anizometropija. Acu refrakcija ir dažāda. Piemēram, viena acs var būt tuvredzīga, otra- tālredzīga. Šī atšķirība rada nelīdzvērtīgu akomodācijas darbību un acu koordinācijas problēmas. Līdz ar to tas izsauc galvassāpes. Risinājums ir piemērota optiskā briļļu korekcija vai kontaktlēcas. Kad anizometropija ir liela, tādos gadījumos vieglāk panesama būs korekcija ar kontaktlēcām.
• Anizeikonija. Anizometropijas tips, kad tā it tik liela, ka rada attēlu izmēru starpību. Kad attēla palielinājums vienā acī atšķiras par vairāk kā 4%, tad tas rada dezorientāciju, acu sāpes, galvas sāpes, fokusācijas problēmas, kā arī reiboni un balansa traucējumus. Atrisinājums: kontaktlēcas vai speciālas izokoniskas lēcas, kas radītu līdzīgus attēlu izmērus.
• Akomodatīvas problēmas. Fokusācijas problēmas izraisa miglošanos, muskuļu spazmu, acu sāpes, nogurumu un rezultātā rada galvassāpes. Problēmas risināšanai izmanto medikamentus, kas uzlabo muskuļa elasticitāti un funkcijas, kā arī izraksta brilles, kas atvieglo akomodācijas darbu. 
• Binokulāras problēmas. Binokularitāte parāda, kā acis sadarbojas kopā kā viens vesels, jo katra acs mums uztver savu attēlu un tālāk notiek attēlu sapludināšana. Ja ir binokulārās funkcijas disbalanss, rodas acu sāpes, dubultošanās, nogurums, kas izraisa arī galvas sāpes.
• Glaukoma. Acu spiediena rezultātā notiek redzes zudums. Visizplatītākais glaukomas veids ir atvērta kakta glaukoma, kas lēnām progresē un ir nesāpīga. Otrs glaukomas tips ir akūta slēgta kakta glaukoma, kas rada spēcīgas acu un galvas sāpes. Nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība un agresīva medikamentoza terapija.
• Iritis. Tas ir iekaisuma cēlonis ir autoimūna saslimšana, trauma, sistēmiska slimība, kā arī reizēm iemesls nav zināms. Acis ir sarkanas, asaro un ir jutīgas uz gaismu. Redze var kļūt miglaina. Dziļas, nospiedošas sāpes acīs, kā arī pavadošas sāpes deniņu rajonā.

Kas būtu jāievēro? Kā ārstēt galvassāpes?

• Izvairīties no trokšņainām vidēm un asām smakām;
• Krīzes laikā jāatrod laiks atpūtai klusā, tumšā istabā komfortablā krēslā, jāaizver acis un jāabalsta galva.
• Pretsāpju medikamentu lietošana pēc ārsta ieteikuma.
• Neaizmirstiet uzlikt redzi koriģēošas brilles, skatoties TV, lasot vai lietojot datoru.
• Attālumam no TV jabūt ne mazāk kā 3m.
• Strādājot ar datoru jāievēro ergonomika.
• Sprandas masāža.
• Ja ir sausuma sajūta acīs, jāizskalo acis ar aukstu ūdeni un jālieto acu mitrinošie pilieni.
• Regulāri jāapmeklēacu speciālists, ja darba saistīts ar ilgstošu tuvuma slodzi.
• Ilgstoši lasot, jāatpūtina acis ik pēc 10 min, vēršot skatu tālumā.
• Ja galvas sāpes ir radušās no acu sāpēm un nepāriet, tad jāapmeklēoftalmologs, jo tas var būt saistīts ar nopietnu acu slimību, kam nepieciešama medikamentoza ārstēšana.

Izmantotā literatūra:

http://www.buzzle.com/articles/headache-behind-eyes.html

http://www.lakshdeep.com/headache.htm

http://www.headacheexpert.co.uk/headaches-and-eyesight.html

http://www.manageyourlifenow.com/Articles/tabid/60/articleType/ArticleView/articleId/46/Eye-and-Headache-causes-and-cure.aspx