Galvenokārt sūdzības saistītas ar acu gļotādas iekaisumu, kas izraisa asarošanu vai gļotaini ūdeņainus izdalījumus, apsārtumu, graušanas sajūtu.  Var novērot arī plakstiņu ādas apsārtumu, tūsku, niezi, tumšus  lokus  zem acīm. Bieži acu alerģija kombinējas ar izdalījumiem no deguna, šķavām, aizliktu degunu. Tas raksturīgs sezonālām alerģiskām izpausmēm.

Acu ārsts pārbauda redzes asumu, mēra acu spiedienu un biomikroskopiski izvērtē acs priekšējās un mugurējās daļas, lai diferencētu  acu diskomforta iemeslu, jo atsevišķām acu slimībām simptomi var noritēt līdzīgi.

Alerģisks konjunktivīts ~ 70% gadījumu saistīts ar personīgo atopiju vai tās esamību ģimenē. Tādēļ ārsts pacientu izjautā par polinozi (siena drudzi), astmu, atopisku dermatītu vai alerģisku ekzēmu un pārtikas alerģiju.

Alerģija var piemeklēt  arī kontaktlēcu nēsātājus vai cilvēkus ar acu protēzi. Kontaktlēcu nēsātājiem alerģiskās izpausmes ir mazāk izteiktas, ja izvēlas vienas dienas vai bieži nomaināmās (2-4nedēļu) kontaktlēcas.  Bet, ja parādās nieze, gļotaini izdalījumi, diskomforts, nēsājot kontaktlēcas, jāapmeklē acu ārsts, lai pārbaudītu acu veselību un pārrunātu kontaktlēcu nēsāšanas un kopšanas režīmu -- nomainot bojātas kontaktlēcas, samazinot nēsāšanas laiku un optimizējot kopšanas režīmu.

Acu ārstam bieži jāsastopas ar kontakta hipersensivitāti acu pilienu lietošanas dēļ. Hipersensivitāte arī  ir nepareiza organisma reakcija pret vielām, un tās izpausmes ir līdzīgas alerģijai, bet nav iesaistīta organisma imūnā sistēma. Tā izpaužas kā nieze, ar plakstu ādas sausumu un apsārtumu. Bieži apakšējos plakstiņus skar dermatīts,kas var stiepties līdz pat vaigiem. Šajos gadījumos iespēju robežās atceļ  kontakta dermatītu izraisošo medikamentu vai aizvieto to ar bez konservantu formu. Tādā gadījumā nepatīkamie simptomi pāriet pāris dienu laikā, bet nepieciešamības gadījumā jāuzsāk lokāla ārstēšana.

Akūta alerģija var noritēt  ar izteiktām konjunktīvas un sistēmiskām reakcijām.

Ārstēšana ietver:

1)izvairīšanos no alergēna, tādēļ ārsta ieteikumi  būs atkarīgi no izraisītāja dabas.

Pavasarī aktuāli būs ārējās vides alergēni – ziedputekšņi (bērzu, alkšņu, zāles utt.) Cilvēkam ar ziedputekšņu alerģiju jācenšas attiecīgā auga ziedēšanas laikā mazāk uzturēties dabā. Nomainīt apģērbu, uz kura atrodas alergēni pirms ieiešanas guļamistabā. Nēsāt cepuri vai lakatu, lai matos neuzkrājas ziedputekšņi.

Saulainā laikā brīvā dabā noteikti nēsāt saulesbrilles, lai pasargātu acis no UV starojuma!

Iekštelpu alergēni- mājas putekļu ērcītes izraisītas alerģijas gadījumos pastiprināta uzmanība jāpievērš gultasveļas, matraču, spilvenu higiēnas un telpu ventilācijas jautājumiem.

Dzīvnieku alergēnu izraisītas alerģijas gadījumos vēlams būtu šķirties no mājdzīvnieka vai neuzturēties ar to vienās telpās, bet ja tas nav iespējams, tad regulāri jāveic telpu uzkopšana, pastiprinātu uzmanību pievēršot mīkstajām mēbelēm, matračiem un paklājiem.

2) vēsas kompreses uz plakstiem vairākas reizes dienā, lai mazinātu tūsku un diskomfortu

3)mākslīgo asaru lietošana, lai noskalotu alergēnu no acs virsmas

4)lokāla ārstēšana ar pilieniem un ziedēm, deguna aerosoliem vai sistēmiski ar tabletēm acu ārsta, LOR vai alergologa uzraudzībā. Cilvēkiem ar sezonālām alerģijām iespējams savlaicīgi uzsākt profilaktisku pretalerģijas terapiju, pirms izraisītāja un līdz ar to arī simptomu parādīšanās.

Paldies par konsultciju Capital Clinic Riga oftalmoloģei Ilvai Pūķei.

SAS tiek raksturots kā asaru kvantitātes un/vai kvalitātes deficīts, nestabila asaru plēvīte, acs priekšējās virsmas bojājums, kā arī ar citiem būtiskiem simptomiem- tādiem kā acs kairinājums, sausuma sajūta, acu nogurums, plūstoši redzes traucējumi.

SAS var būt būtiska ietekme uz redzes funkcijām, kas samazina cilvēka ikdienas dzīves kvalitāti. Ir veikti daudzi pētījumi, kas pierāda, ka SAS spēj negatīvi ietekmēt ikdienas rutīnas darbu- lasīšanu, datoru lietošanu, profesionālo darbu, auto vadīšanu, TV skatīšanos.

Katrā acu mirkšķināšanas reizē, asaras mitrina acs priekšējo virsmu, radzeni. Asaras acīm ir kā aizsargslānis, samazina infekciju risku, aizskalo projām netīrumus un vielas, kas nokļuvušas acīs, saglabā acs virsmu tīru un gludu. Liekais asaru daudzums aizplūst pa asaru kanālu, kas atrodas acs plaktu iekšējā kaktiņā.

Sausās acs sindroms rodas asaru produktivitātes un drenāžas sistēmas disbalansa dēļ.  Jāatceras, ka SAS nav tikai tad, ja acis ir sausas. Vai jums ir stipra asarošana? Arī tas ir viens no simptomiem, kas rodas SAS gadījumā.

Sausās acs sindroms tiek iedalīts:

1. Nepietiekama daudzuma ūdeņainais slānis SAS gadījumā:
   • Sjogren Syndrome Dry Eye (SSDE)- asaru dziedzeru darbību ietekmē kāda cita autoimūna saslimšana.
   • Non- SSDE- parasti ir asaru disfunkcija. Izsauc biežāko – vecums izraisīto SAS. Neadekvāts asaru daudzums. Asaras producē asaru dziedzeri. Ar vecumu to daudzums samazinās, kā rezultātā rodas SAS simptomi. To daudzumu ietekmē apkārtējas vides faktori, medikamentu lietošana.
2. Evaporative dry eye (EDE)- asaru iztvaikošana. To iedala divās grupās – būtiska EDE ( meibona dziedzeru disfunkcija, slikta plakstu konfigurācija un dinamika, samazināta mirkšķināšana, medikamentu lietošana, kontaktlēcu leitošana) un nebūtiska EDE (acs virsmas patoloģisku izmaiņu radītā asaru iztvaikošana).

Asaras sastāv no 3 slāņiem: ārējais lipīdu slānis (to producē meibona dziedzeri, kas atrodas plakstu malās), vidējais  ūdeņainais slānis (to producē asaru dziedzeri) un iekšējais mucīna slānis. Katram slānītim ir sava funkcija acs virsmas aizsargāšanā. Gludais eļļainais slānis palīdz novērst ūdeņainā slāņa iztvaikošanu, kurš uztur acs virsmu mitru un aizskalo prom svešķermeņus, savukārt mucīna slānis – palīdz asarām izplatīties pa visu acs virsmu. Ja asaras iztvaiko pārāk ātri vai nav pārklājušas radzeni, rodas SAS simptomi.

Kas veicina SAS?

• Vecums – viens no svarīgākajiem faktoriem. Cilvēkiem virs 40 gadiem ļoti bieži konstatē SAS.
• Vispārējie faktori - sievietēm biežāk novēro SAS nekā vīriešiem. To saista ar hormonu izmaiņām grūtniecības laikā, kontraceptīvo tablešu lietošanu un menopauzi.
• Medikamenti - piemēram, antihistamīns, dekongistanti, asins spiedienu regulējošie medikamenti, antidepresanti, kuri samazina asaru daudzumu acīs.
• Vispārējās saslimšanas  - personām ar reimatoīdo artrītu, Sjögren’s syndrome, Stevens-Johnson sindromu ,  diabētu un vairogdziedzera problēmām bieži novēro SAS simptomus. SAS var izraisīt arī plakstu iekaisumi (blefarīts), acs priekšējās virsmas iekaisumi, kā arī nepareizs plakstu novietojums (entropion,extropion) .
• Apkārtējās vides faktori - pastiprināta jutība uz dūmiem, vējains un sauss klimats paaugstina asaru iztvaikošanu, kas izraisa SAS simptomus. Strādājot ar datoru, ir krietni samazināta acu mirkšķināšana. Ir jāpiemin arī nepareizs skata leņķis. Skatoties taisni uz priekšu uz ekrānu acis ir plati vaļā, samazinās mirkšķināšana, un līdz ar to palielinās asaru iztvaikošana. Arī sausais gaiss telpās izsauc ātru acu noguršanu, acis ir apsārtušas, reizēm var būt pārejoša redzes miglošanās, kas visbiežāk rodas darbdienas beigās. Asarošana parasti ir raksturīga jauniem cilvēkiem, bet patiesībā asaras ir nepilnvērtīgas.
• Citi faktori - kontaktlēcas (ilgstoša to lietošana izraisa sūdzības par izplūdušu redzi), acu ķirurģiskās operācijas (piemēram, LASIK) var izsaukt samazinātu asaru sekrēciju un sausas acis.

SAS simptomi.

• Sausas, saberzētas acis
• Dedzināšanas sajūta, niezēšana
• Asarošana, kas pastiprinās vējainā, aukstā laikā
• Acu apsārtums
• Svešķermeņa sajuta acīs
• Gaismas jutība
• Acis ātri nogurst, sāk sāpēt- grūti lasīt, skatīties TV, vadīt auto
• Pārejošas redzes asuma izmaiņas – miglošanās

Kad tiek konstatēti šie simptomi, un vēl pievienojas acu sāpes, tad nekavējoties ir jādodas pie speciālista.

Kā diagnosticēt SAS?

Sausās acs sindroms tiek diagnosticēts pilnas apskates laikā. Tiek izmantoti testi, kas pārbauda asaru kvalitāti un kvantitāti (piemēram, Širmera tests, fluoresīna vai bengalrozā krāsvielas tests). Svarīgi ir neaizmirst izstāstīt savam acu ārstam vai optometristam slimības vēsturi, vai jūs lietojat kādus medikamentus, apkārtējās vides faktorus, kas kairina jums acis, kā arī darba apstākļus. Pamatojoties uz šiem faktoriem ir vieglāk atklāt sūdzību cēloni, rast risinājumu.

Kā ārstēt?

Lai arī SAS medikamenti ir pieejami arī bez receptēm, tomēr būtu svarīgi apmeklēt acu ārstu. Tas veiks klīniskos izmeklējumus un izlems, ko darīt tālāk.

• Viens no pirmajiem ārstēšanas veidiem ir mākslīgās asaras. Tie ir acu pilieni , kuru sastāvs ir tuvs cilvēka asarām, atvieglo sausās acs simptomus, tādejādi, mitrinot acis, atjauno pilnvērtīgu asaru sastāvu. Pozitīvi ir tas, ka mākslīgo asaru iedarbība ir vērsta uz pašu saslimšanas cēloni, nevis tikai uz kādu no simptomiem.

Modernākie mākslīgo asaru pilieni ir pietiekoši efektīva terapija lielākajai slimnieku daļai. Vislabāk izvēlēties mākslīgās asaras bez konservanta. Sūdzību gadījumā rekomendējams 2-4 nedēļas medikamentu lietot vismaz 2-6 reizes dienā, kā to jums noteicis  speciālists, bet pēc tam pāriet uz brīvāku lietošanas režīmu.

Cilvēki ir pieraduši paši pirkt sev pilienus, bet reizēm tas var nodarīt vēl lielāku ļaunumu, jo bieži vien priekšroku dod pilieniem, kas noņem acs apsārtumu. Tie ir pilieni, kas satur asinsvadu sašaurinātājus vai citas aktīvas vielas.To iedarbība nav vērsta uz normālas asaru darbības atjaunošanu, bet tikai uz atsevišķiem simptomiem, t.i., acs apsārtuma noņemšanu. Bet ir jāatceras, ka sarkanas acis var izraisīt dažādi faktori – alerģijas, infekcijas. Tātad tas ir būtisks faktors diagnostikā.

Pacientiem, kuri lieto kontaktlēcas, ir jālieto mitrinošie pilieni, kas paredzēti tieši kontaktlēcu nēsātājiem, jo cita veida pilieni veido nosēdumus uz kontaktlēcu virsmas.

• Smagākos gadījumos pielieto asaru punktu oklūziju vai ķirurģisku iejaukšanos.

http://www.allaboutvision.com/conditions/dryeye.htm

http://www.aoa.org/dry-eye.xml

http://www.helpfordryeyes.com/index.php/what-is-dry-eye.html

Tās ir gaismas bailes vai simptomi?

Tādas baiļu sajūtas kā arahnofobija (bailes no zirnekļiem), klaustrofobija (bailes no slēgtām telpām) un akrofobija (bailes no augstuma) ir labi zināmas. Kopš fotofobija (no grieķu valodas “gaismas bailes”) tiek klasificēta pie baiļu sajūtām, tā norāda uz acs nespēju paciest spožu gaismu. Precīzāk būtu teikt, ka fotofobija ir nepatika pret gaismu.

Pastiprināta jutība uz saules gaismu, fluorescento vai spožo gaismu parasti cilvēkiem ar gaišām acīm, bet tā netiek uzskatīta par lielu problēmu.  Ļoti jutīgi uz gaismu un spožumu var būt cilvēki, kuriem ir migrēna un katarakta. Savukārt, fotofobija var būt kādas citas problēmas simptoms, kas jāņem vērā kā brīdinājuma signāls. Fotofobija var radīt arī citas medicīniskas problēmas- galvassāpes, dezorientāciju. Šādi cilvēki parasti izvairās no došanās ārā spožā, saulainā laikā, kā arī telpās izvēlas mērenu apgaismojumu.

Biežāk minētie simptomi:

• Diskomforts
• Nepieciešamība aizvērt un piemiegt acis
• Dedzināšanas sajūta
• Pastiprināta asarošana

Cēloņi

Daudziem cilvēkiem ir iedzimta fotofobija, kas rada pastiprinātu jutību uz gaismu. Ja jums kādreiz ir bijušas paplašinātas zīlītes acu pārbaudes laikā, jūs zināt, ka acis ir jutīgas uz gaismu. Tad tieši šādu stāvokli jūs varat salīdzināt ar fotofobiju. Tā rodas, jo acī iekļūst liels gaismas daudzums, kas pārāk daudz stimulē acs jutīgos receptorus un rada acu sāpes.

Kontaktlēcu kairinājums, saules apdegums, refraktīvā ķirurģija (piemēram, LASIK) un  medikamenti (quinine, tetracycline un doxycycline) var radīt fotofobiju. Bieži tik minēts, ka sirds medikamenti var radīt fotofobiju.

Ja ir pēkšņa jutība uz gaismu, ir acs apsārtums, acu sāpes, galvas sāpes, kakla stīvums un miglaina redze, kas nepāriet dažu dienu laikā, tad tas norāda uz nopietnu problēmu:

• Radzenes erozijas, čūlas, infekcijas;
• Citas acu saslimšanas, ievainojumi vai infekcijas (konjunktivīts, glaukoma, episklerīts)
• Meningīts ;
• Uveīts;
• Botulisms
• Trakumsērga
• Saindēšanās ar dzīvsudrabu (mercury poisoning)
• Amfetamīnu, kokaīna lietošana (use of “street” drugs)

Ārstēšana

Visefektīvākā ārstēšana ir šīs cēloņa atklāšana. Taču ir jāatceras, ka bailes nevar novērst. Ja tiek novērsts problēmas cēlonis, tad samazinās jutība un fotofobijai būtu jāpazūd. Ja tiek lietoti medikamenti, kas izraisa fotofobiju, ir jāpārtrauc to lietošana vai jāpiemeklē cita alternatīva. Ja cēlonis netiek atklāts, tad jāizvairās no spožas gaismas un jāizsargā debesu zilās acis, liekot platmali un saulesbrilles, kas principā tiek ieteikts jebkuram cilvēkam, kurš tiek pakļauts UV starojuma iedarbībai.

Izvēloties brilles, jāatceras par briļļu lēcu dažādību. Cilvēkiem, kuriem ir fotofobija, jāizvēlas ikdienai nedaudz tonētas brilles, kas samazinās acī ienākošās gaismas daudzumu, kā arī pasargās no apžilbšanas. Spožākām vidēm jāizvēlas polarizētas brilles. Ir jāatceras, ka katram cilvēkam jutība pret gaismu ir atšķirīga, līdz ar to risinājumi var būt dažādi.

Redzes speciālisti jums palīdzēs piemeklēt jums ērtāko variantu, lai pasargātu jūsu acis no apžilbšanas. Esiet atvērti un neaizmirstiet izstāstīt par savu problēmu.

Kad ieradīsities pie acu speciālista, tiks veikta redze pārbaude, kā arī Jums jābūt gataviem atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

• Kad sākās pastiprināta jutība uz gaismu?
• Vai sāpju sajūta ir vienmēr vai tikai reizēm?
• Cik stipras ir sāpes?
• Vai ir nepieciešams uzlikt tumšas saulesbrilles un vieglāk ir palikt tumšā telpā?
• Vai nesen nav bijusi redzes pārbaude, kad tiek paplašinātas zīlītes?
• Vai jūs lietojat kontaktlēcas?
• Vai nav lietoti losjoni, krēmi, kosmētika acu rajonā?
• Vai apkārtējā vidē nav netīrumi, spoža saule, vējš, putekšņi vai ķimikālijas?
• Vai ir brīži, kad jutība pret gaismu mainās- ir labāk vai sliktāk?
• Vai nav bijis ievainojums?
• Vai tiek lietoti kādi medikamenti?
• Vai ir vēl kādi simptomi?

Acu speciālists būtu jāinformē par sekojošiem simptomiem:

• Acu sāpes;
• Galvassāpes;
• Nelabums- slikta dūša;
• Reibonis;
• Kakla sprandas stīvums;
• Redzes miglošanās;
• Smaguma vai sāpju sajūta acīs;
• Acu apsārtums;
• Acu niezēšana un pietūkums;
• Tirpšanas sajūta vai nejutīga kāda ķermeņa daļa.
• Dzirdes izmaiņas.

Izmantotā literatūra:

http://www.rebuildyourvision.com/blog/vision-conditions/photophobia-fear-of-light/

http://www.wisegeek.com/what-is-photophobia.htm

http://www.umm.edu/ency/article/003041trt.htm

http://www.eyecaresource.com/problems/photophobia.html

Vispirms ir jāzin asaru produkcijas veids un to nozīme. Kad kāds svešķermenis tiek acī, asaru plēvīte palīdz aizsargāt aci, aizvadot svešķermeni prom. Acis tiek mitrinātas un samazina iekaisumu risku. Ne velti sausās acs gadījumā acis ir apsārtušas un reizēm pat iekaisušas.

Asaras producē asaru dziedzeris, kas atrodas acs augšpusē zem uzacīm. Mikršķināšana ir nepieciešama, jo tā palīdz novaīdt asaras uz acs spraugu, lai to mitrinātu un aizsarātu. Tālāk asaras tiek novadītas caur augšējo un apakšējo asaru punktiņu,kas atrodas plakstu iekspusē pie deguna puses, uz kanālīšiem, kas apvienojas, un tālāk asaras nonāk asaru maisā, kurš atrodas blakus degunam. No asaru maisa asaras plūst uz deguna-asaru kanālu.

Asarošana norāda uz nepareizu asaru kanālu darbību vai asaru produkcijas daudzuma izmaiņām, tomēr asarošanas simptomi var būt dažādi.

Simptomi:

• Izplūdusi redze (miglošanās);
• Paaugstināta asaru produkcija;
• Apsārtums (izteikts acu kaktiņos);
• Kairināti plaksti;
• Neliels pietūkums acu kaktiņos.

Vai jūs aizdomājaties kādreiz, kas izraisa acu asarošanu? Tā var ietekmēt visas vecuma grupas, tomēr ieaugušie un vecāki cilvēki biežāk tiek pakļauti šim riskam.

Iespējamie cēloņi:

• Visbiežāk asarošanu izraisa sausās acs sindroms. Sausuma sajūta, asarošana, apsārtums un smilšu sajūta acīs ir galvenie sauso acu cēloņi, kas rada diskomfortu.
• Asarošanu rada asaru kanāla aizsērēšanās, iekaisums. Rezultātā asaras netiek novadītas uz deguna kanālu un rada asarošanu.
• Asaru novadošās sistēmas patoloģijas- asaru punktiņa iegriešanās uz iekšu,izvēršanās uz āru, aizaugšana.
• Blefarīts. Bakteriālas infekcijas gadījumā rodas plakstu iekaisums, rodas folikuļi. Blefarītu var radīt arī acu plakstu alerģijas, dermatīti, kas rada sūrstēšanas sajūtu plakstos un asarošanu. Var mainīties plakst stāvoklis- noslīd vai izliecas, līdz ar to asaras netiek novadītas caur asaru punktiņu uz asaru kanālu, bet gan tek pār vaigiem.
• Asarošanu rada kairinājums- dūmi, putekļi, vējš, smogs, kā arī acu mikrotraumas.
• Konjunktīvas iekaisuma (konjunktivīta) gadījumā asarošana ir pastiprināta.
• Vecums.
• Ja cilvēks ir slims, tam ir iekaisuma un infekcijas slimība, kas skar elpceļus, tad iespējams, ka infekcija izplatās arī acīs, līdz ar to ir sagaidāma arī asarošana.

Ārstēšana:
Ārstēšana atkarīga no asarošanas cēļoņa, jo ir ļoti būtiskinoteikt pareizo asarošanas cēloni. Ja asarošanu rada apkartējā vide- dūmi, netīrumi, ķīmiskās vielas, sauss gaiss, to var ārstēt ar mitrinošo pilienu palīdzību. Alerģijas gadījumā acu ārsts izraksta antiistamīna līdzekļus. Bieži vien asarošana ir tikai neliela komplikācija kādai nopietnākai problēmai, līdz ar to ir obigāti jāapmeklē acu ārsts, jo viņš var nosūtīt uz papildus izmeklēšanu, ja tas ir nepieciešams.

Acu speciālists veic Širmera testu, kas palīdz noteikt asaru kvalitāti un daudzumu. Sausās acs gadījumā lieto lublikantus, bet nopietnākos gadījumos, kad nekas nelīdz, ārst asaru kanāliņā ievieto tapiņu, lai asaras neplūstu tik strauji prom, lai acs virsma tiktu mitrināta. Būtiska ir telpas gaisa kontrole, kā arī laika apstākļu ietekme. Vējainā, mitrā, saulainā un akstuma laikā saulesbrilles ir labs aizsarglīdzeklis, tas mazina acu jutību, samazinās asarošana. Saules un vējš var tikai apsliktināt situāciju, tādēļ aizsargbrilles ir jālieto. Tādas infekcijas kā blefarīts, konjunktivīts tiek ārstētas ar antibiotikām.

Reizēm ir nepieciešama acu skalošana vai pat ķirurģiska iejaukšanās, kuras laika atbloķē noslēgto asaru kanālu vai punktiņu.

Tā kā acu asarošanu izraisa daudzi faktori, ir nekavējoties jādodas pie acu speciālista un jānoskaidro problēmas cēlonis. Ja jūsu acis nepārtraukti asaro, jādodas pie speciālista un jātiek galā ar problēmu!

Nogurušu acu cēloņi:

1. Alerģijas;
2. Acu sāpes;
3. Nogurums;
4. Konjunktivīts;
5. Neizgulēšanās;
6. Ilgstoša raudāšana;
7. Neadekvāta skābekļa piegāde radzenei;
8. Piesārņojums, putekļi;
9. Ilgstoša, pastāvīga datora lietošana;;
10. Ilgstoša lasīšana;
11. Atrašanās spilgtā apgaismojumā, apžilbums;
12. Sasprindzinājums, skatoties krēslas un tumsas apstākļos.

Nogurušu acu simptomi:

1. Smaguma sajūta acīs;
2. Dedzināšanas sajūta;
3. Kairinājums;
4. Acu apsārtums;
5. Niezēšana;
6. Sāpes;
7. Asarošana;
8. Sausuma sajūta;
9. Izplūdusi redzes, dubultošanās;
10. Galvas sāpes;
11. Sāpes sprandā;
12. Paaugstināta jutība uz gaismu.

Nogurušas acis mūsdienās ir ļoti bieži sastopama problēma. Daudzi pacienti optometrista vizītes laikā uzdod jautājumus, vai varētu ieteikt kādus vingrinājumus, kas uzlabo redzi. Pirmkārt ir jārunā ar pacientu par tā darba vietas iekārtošanu, kas tika minēts rakstā par ergonomiku darbā ar datoru. Protams, eksistē daudz un dažādi vingrinājumi, bet datorlietotājiem principā vislabāk būtu izskaidrot, ka šie vingrinājumi ir domāti acu atpūtināšanai nevis redzes uzlabošanai.

Katru vingrojumu atkārtot piecas reizes. Sākuma stāvoklis: sēdus, taisna mugura, skatiens vērsts tālumā.

1. Pacelt uzacis uz augšu, palikt šādā stāvoklī 3 sekundes. Tad cieši aizvērt acis un relaksēties 10-15 sekundes.
2. Nepagriežot galvu, vērst skatienu pa labi. Tad skatīties taisni uz priekšu. Pēc tam nepagriežot galvu, vērst skatienu pa kreisi. Skatīties taisni uz priekšu. To pašu atkārtot, vēršot skatienu uz augšu un leju.
3. Aizvērt labo aci, paturot kreiso aci vaļā. Tad aizvērt kreiso aci, paturot labo aci vaļā. Vingrojumu veikt ātrā tempā (5-10 sekundes).
4. Rādītājpirkstu pielikt pie degungala un skatīties uz to 3-5 sekundes. Tad skatīties tālumā 10-15 sekundes.
5. Aizvērt acis, nesasprindzinot acu muskulatūru (10-15 sekundes). Tad skatīties tālumā (10-15 sekundes).

Acu atpūtināšanai ir pieejami ļoti daudz dažādi vingrinājumi. Kādus padomus varat apskatīt arī šajā informatīvā publikācijā:  http://www.wikihow.com/Exercise-Your-Eyes

Izmantotā literatūra:

1. Juris Borzovs u.c. Informatīvais materiāls datoru lietotājiem DARBS AR DATORU. SIA Brigitas tipogrāfija, Rīga, 2002

2.http://www.iloveindia.com/home-remedies/symptoms-tired-eyes.html