﻿<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>acīm.lv &#187; redze</title>
	<atom:link href="http://www.acim.lv/tag/redze/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.acim.lv</link>
	<description>acīm.lv</description>
	<lastBuildDate>Sat, 07 Feb 2026 17:57:33 +0000</lastBuildDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.9.2</generator>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
			<item>
		<title>Vai Korona vīruss ietekmē acis?</title>
		<link>http://www.acim.lv/2020/03/vai-korona-viruss-ietekme-acis/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2020/03/vai-korona-viruss-ietekme-acis/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 27 Mar 2020 14:29:34 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Evija Barkāne</dc:creator>
				<category><![CDATA[Virsraksts]]></category>
		<category><![CDATA[acis]]></category>
		<category><![CDATA[brilles]]></category>
		<category><![CDATA[covid-19]]></category>
		<category><![CDATA[konjunktivīts]]></category>
		<category><![CDATA[paliecmajas]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[vīruss]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=13435</guid>
		<description><![CDATA[Ir zināms, ka COVID-19 izplatās caur gļotādu. Vai tas var izplatīties caur acīm?]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Mūsu acīm var ieņemt nozīmīgu loma jaunā koronavīrusa uzliesmojuma izplatīšanā un novēršanā visā pasaulē.  Piemēram, Pekinas universitātes ārsts uzskata, ka viņš, iespējams, ir saķēris koronavīrusu, jo viņam nebija acu aizsargbrilles, ārstējot pacientus. Medicīnas amatpersonas gan saka, lai arī tas varētu būt iespējams, tas tomēr ir maz ticams.  <strong>Lai samazinātu personīgo risku saslimt ar jauno koronavīrusu, neaiztieciet acis, degunu vai muti ar nenomazgātām rokām. Tieši gļotādas (membrānas, kuras klāj dažādus ķermeņa dobumus) ir visvairāk jutīgas pret vīrusa pārnešanu.</strong></p>
<div id="_mcePaste"><strong>Kas ir koronavīruss?</strong></div>
<div id="_mcePaste">Ziņojumi par jaunu koronavīrusu (sauktu arī par COVID-19) pirmo reizi parādījās 2019. gada decembra beigās Vuānā, Ķīnā.</div>
<p>Koronavīrusi ir parasto vīrusu grupa. Daži ietekmē tikai dzīvniekus (piemēram, sikspārņus, kaķus, kamieļus un liellopus), bet citi ietekmē arī cilvēkus, liecina ASV Nacionālā medicīnas bibliotēka.  COVID-19 var izraisīt tādas kaites kā parasta saaukstēšanās vai tādas sekas kā bronhīts, pneimonija un nieru mazspēja. Smagākie gadījumi var būt dzīvībai bīstami. Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centriem (CDC) šis ir septītais zināmais koronavīrusa tips.</p>
<p><strong>Kā jaunais koronavīruss ir saistīts ar jūsu acīm?</strong> Pacientiem, kuri ir saslimuši ar jauno koronavīrusu, <strong>var būt acu simptomi.</strong> <strong>Konjunktivīts </strong>ir membrānas iekaisums, kas aptver acs ābolu. To bieži sauc par “rozā aci”. Konjunktivīts bieži parādās kā inficēta / sarkana, “mitra un raudoša” acs.  Ir zināms, ka vīrusu konjunktivīts var būt saistīts ar augšējo elpceļu infekcijām (saaukstēšanos, gripu utt.), un <strong>tas var būt vīrusa COVID-19 simptoms.</strong></p>
<p><strong> </strong>Nesenajā visu Ķīnas slimnīcu veiktajā pētījumā , kas publicēts New England Journal of Medicine, 9 no 1099 pacientiem (0,8%) tika konstatēts “konjunktīvas sastrēgums” (“conjunctival congestion” )vai sarkanas, inficētas acis ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.</p>
<p>Žurnāla Medical Medical Virology pētījumā, kurā piedalījās 30 hospitalizēti COVID-19 pacienti, bija tikai viens pacients, kuram diagnosticēts konjunktivīts. Balstoties uz šo informāciju, konjunktivīta sastopamība ir maza.  Turklāt, saskaņā ar jauno pētījumu, kas publicēts Ophthalmology, jaunā koronavīrusa <em>pārnešanas risks caur asarām</em> ir zems. Pētnieki pārbaudīja asaru paraugus, kas savākti no pacientiem ar COVID-19 Singapūrā.</p>
<p>JA JŪS NEJŪTATIES LABI &#8230; Zvaniet savam ģimenes ārstam. Ja jums ir aizdomas, ka jums var būt konjunktivīts, zvaniet savam acu ārstam. Ir ieteicams, ka pacienti neierodas medicīnas vai acu aprūpes iestādēs bez iepriekšēja tālruņa zvana, lai palīdzētu samazināt vīrusa iespējamo izplatību. Tālruņa zvans ļauj ārstniecības iestādei sagatavoties jūsu apmeklējumam, veikt pareizu diagnostiku un pareizi ārstēt.</p>
<p>Saistība starp koronavīrusa pārnešanu un jūsu acīm ir sarežģīta.</p>
<p>Tiek uzskatīts, ka COVID-19 izplatās starp cilvēkiem galvenokārt caur gaisā esošām “elpceļu pilieniņiem”, kas rodas, kad kāds klepo vai šķauda, ​​līdzīgi kā gripas vīruss izplatās, vēsta CDC. Šīs pilītes var nolaisties tuvumā esošo cilvēku mutēs vai degunā un, iespējams, ieelpot plaušās. Tāpēc ļoti svarīgi ir arī pareizi elpot, vēdināt savas plaušas.  Medicīnas eksperti nav pārliecināti, vai kāds var inficēties ar šo vīrusu, pieskaroties virsmai vai priekšmetam, piemēram, galdam vai durvju rokturim, uz kura atrodas COVID-19, un pēc tam pieskaroties viņu mutei, degunam vai, iespējams, acīm.</p>
<p>Pekinas universitātes elpoceļu speciālists Vangs Gufafa uzskata, ka viņš saslima ar  COVID-19, kad viņš nonāca saskarē ar pacientiem veselības klīnikās Ķīnā.  Vangs ziņoja, ka kreisā <strong>acs pēc tam ir iekaisusi, kam seko drudzis un gļotu uzkrāšanās degunā un kaklā. Pēc tam viņam tika diagnosticēts jaunais koronavīruss.</strong> <strong>Saskaņā ar South China Morning Post, Vangs domā, ka vīruss iekļuva viņa kreisajā acī, jo viņš nebija valkājis aizsargbrilles.</strong></p>
<p><strong> </strong> Dr Jans Evanss Pattersons, Medicīnas un patoloģijas profesors Ilgstošo infekcijas slimību skolas nodaļā UT Health Sanantonio, apstiprina, ka tāds scenārijs kā Vangam varētu potenciāli notikt. Vanga situācijā <strong>inficētas personas elpošanas pilieni varētu būt sasnieguši viņa acis vai citas gļotādas.</strong> Tomēr kopumā COVID-19 izplatībā ir tik daudz nezināmā, ka ir “ticami, bet maz ticami”, ka tas pāriet no rokam uz acīm,  izmantojot tiešu kontaktu, saka Dr. Stefans Tomass no UNY Upstate Medical University in Syracuse, New York.</p>
<p><strong>Cik lipīgs ir jaunais koronavīruss?</strong></p>
<p><strong></strong> Saskaņā ar CDC šobrīd nav zināms, cik viegli vai ilgtspējīgi vīruss izplatās starp cilvēkiem.  Daudzi lieli pulcēšanās un pasākumi ir atcelti vai atlikti dēļ sabiedrības veselības aizsardzības, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību. ASV veselības aizsardzības ierēdņi ir ieviesuši šos ārkārtas pasākumus kā labāko praksi, lai ierobežotu vīrusa pārnešanu. Skolas ir atcēlušas nodarbības un pārgājušas uz tiešsaistes kursiem. Tas pats notiek arī pie mums Latvijā. Ir jāpaļaujas un mūsu visu līdzestību un sapratni, ka tas var skart ikvienu- tādēļ ir jārīkojas atbilstoši ieteikumiem.</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-13439" href="http://www.acim.lv/2020/03/vai-korona-viruss-ietekme-acis/sarkanaacs_/"><img class="alignnone size-full wp-image-13439" title="sarkanaacs_" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2020/03/sarkanaacs_.jpg" alt="" width="299" height="168" /></a></p>
<p><a href="https://www.allaboutvision.com/conditions/coronavirus-cold-flu-pink-eye/" target="_blank">Allaboutvision.com</a> raksta, ka koronavīruss saistīts ar rozā aci: kā aizsargāt acis?  Ja ir sauss klepus, iesnas un citi saaukstēšanās, gripas vai cita vīrusa simptomi, tad acis kļūst sarkanas un asarojošas, plaksti var būt pietūkuši. Tā var būt vīrusu rozā acs vai konjunktivīts. Daži no tiem pašiem vīrusiem, kas izraisa sezonālās slimības, piemēram, saaukstēšanos un gripu, var izraisīt arī konjunktivītu.</p>
<p><strong>Kā tas var notikt? </strong></p>
<p><strong></strong>Ja esat slims, jūs varat pārnest vīrusus uz aci, izpūšot degunu, pēc tam noslaukot asaru vai vienkārši pieskaroties zonai ap aci.</p>
<p><strong>Koronavīruss un rozā acs</strong> Tagad ārsti ir secinājuši, ka jaunais koronavīruss var izraisīt rozā acu rašanos, liecina Amerikas Oftalmoloģijas akadēmijas (AAO) dati.</p>
<p><strong>Ir divi galvenie veidi, kā jaunais koronavīruss un citi vīrusi var nokļūt acīs un, iespējams, izraisīt konjunktivītu:</strong></p>
<p><strong></strong> <strong>1. Klepus un šķaudīšana</strong> Pirmkārt, koronavīruss varēja nokļūt acī, pilienu veidā. &#8220;Tas ir, ja jūs stāvat sešu pēdu attālumā (aptuveni 1.8m) no cilvēka, kam ir vīruss, viņš klepo vai šķauda, <strong>un jums nav aizsargbrilles</strong>,&#8221; saka Stephanie Marioneaux, MD, AAO klīniskā pārstāve.</p>
<p><strong>2. Pieskaroties acīm</strong> Koronavīrusu var pārnest arī no rokām uz acīm. Piemēram, vīruss acīs varētu iekļūt, ja kāds, kuram ir šis vīruss, pieskaras pārtikas preču veikala groza rokturim, tad jūs izmantojat to pašu grozu un pieskaraties savām acīm, saka Marioneaux.</p>
<p><strong>Labā ziņa ir tā, ka tikai aptuveni 1% līdz 3% koronavīrusu pacientu dabuj konjunktivītu, liecina AAO.</strong></p>
<p><strong>Adenovīrusa konjunktivīts: visizplatītākais veids</strong> Koronavīruss šobrīd atrodas priekšpusē un centrā, taču jūs, iespējams, neesat dzirdējuši par visbiežāk sastopamo rozā acs cēloni: adenovīruss!  Adenovīrusa infekcijas simptomi var atgādināt saaukstēšanos vai gripu, un tie var ietvert:</p>
<ul>
<li>Drudzis</li>
<li>Kuņģa-zarnu trakta simptomi, piemēram, caureja un slikta dūša</li>
<li>Elpceļu un plaušu iekaisums, kas pazīstams kā akūts bronhīts</li>
<li>Sāpošs kakls</li>
<li>Pneimonija</li>
<li>Rozā acs</li>
</ul>
<p><strong>Konjunktivīta simptomi </strong>parasti ietver sarkanu, injicētu aci, ūdeņainu izdalījumu un smilšainu, smilšainu sajūtu acī.</p>
<p><strong>Adenovīrusi ir vīrusu grupa, kas izraisa saaukstēšanos un daudzas citas augšējo elpceļu izplatītās problēmas.</strong> Adenovīruss var būt viegla konjunktivīta cēlonis, kam nav citu simptomu, vai arī var izraisīt nopietnāku konjunktivīta formu, kas pazīstama kā epidēmiskais keratokonjunktivīts (EKC). Šim īpašajam konjunktivīta veidam raksturīgs tas, ka tas norit kopās, tas ir ļoti lipīgs un rada lielu diskomfortu acī.  Adenovīrusi ilgstoši var dzīvot uz virsmām, saka Marioneaux. &#8220;Viņi var palikt uz durvju roktura 30 dienas un joprojām ir tikpat infekciozi kā pirmajā dienā,&#8221; viņa saka. Ir arī daudz citu vīrusu un vīrusu paveidi, kas var izraisīt konjunktivītu.</p>
<p><strong>Vai gripa var izraisīt sārtu aci?</strong></p>
<p>Daži gripas paveidi var izraisīt konjunktivītu. Tomēr Marioneaux saka, ka tas nav tik izplatīts iemesls kā adenovīruss.</p>
<p><strong>Kā jūs varat novērst vīrusu konjunktivītu acīs?</strong></p>
<p><strong>PROFILAKSE IR LABĀKĀS ZĀLES. Šeit ir četri veidi, kā samazināt vīrusu konjunktivīta izredzes:</strong></p>
<p><strong>1. Mazgājiet rokas pareizi</strong> Pārskatiet piecus soļus, kā pareizi mazgāt rokas ( iesaka ASV Slimību kontroles un profilakses centri(CDC)). Jums ir <em>jāsaslapina rokas, jāizslēdz krāns, 20 sekundes jāziepo, jāberž, pēc tam jānoskalo. Pēc roku mazgāšanas nosusiniet tās gaisā vai izmantojiet tīru dvieli.</em></p>
<p><em></em> <strong>2. Neaiztieciet acis</strong> Neatkarīgi no tā, vai ir simptomi, vai nav, NEDRĪKST berzēt vai noslaucīt acis vai pieskarties citām sejas daļām. “Neaiztieciet acis, ja vien nelietojat tīru salveti,” saka Marioneaux.</p>
<p><strong>3. Nedalieties ar personīgām mantām</strong> Nedaliet priekšmetus, piemēram, kontaktlēcas, acu pilienus, sejas kosmētiku vai kosmētikas sukas, spilvendrānas vai vannas vai roku dvieļus, iesaka CDC. Konjunktivīts ir ļoti lipīgs, un pacients var izraisīt tā izplatīšanos no vienas acs uz otru. Runājot par dvieļiem- vislabāk lietot vienreizlietojamos papīra dvieļus, jo arī uz parastā dvieļa vīruss var nosēsties.</p>
<p><strong>4. Briļļu vietā izvēlaties kontaktlēcas</strong> <strong>Kontaktlēcu nēsātāji, iespējams, uz laiku būtu ieteicams pāriet uz brillēm. “Daudzi kontaktlēcu pacienti pieskaras acīm, pat par to nedomājot,” saka Marioneaux. &#8220;Tāpēc varbūt nēsājiet brilles, līdz koronavīrusa izplatība ir beigusies.&#8221;</strong></p>
<p><strong>Ir grūti pārspīlēt labas higiēnas prakses nozīmi.</strong> “Jūs vienkārši nekad nezināt, ar kādām rokām ir saskārušies, kad jūs pieskārāties durvju rokturim, kādu zīmuli izmantojāt vai parakstījāt kredītkartes aiz kāda klienta ar numuru 1000,” stāsta Marioneaux.</p>
<p><strong>Vīrusu konjunktivīta ārstēšana: Kas jums jāzina?</strong> Vīrusu izraisītā rozā acs, ieskaitot konjunktivītu, ko izraisa jaunais koronavīruss, netiek ārstēts, <em>bet parasti tas izzūd patstāvīgi vienas līdz divu nedēļu laikā.</em> Ja ir diagnosticēts vīrusu konjunktivīts, acu ārsts var ieteikt šādus mājas līdzekļus rozā acs ārstēšanai, <em>lai atvieglotu simptomus:</em></p>
<ul>
<li>Lai atvieglotu diskomfortu, lietojiet bezrecepšu sāpju zāles, piemēram, ibuprofēnu.</li>
<li>Uz dažām minūtēm uzlieciet siltu kompresi, katru reizi lietojot tīru mazgāšanas lupatu un katrai acij atšķirīgu mazgāšanas lupatiņu, lai izvairītos no stāvokļa pārnešanas no vienas acs uz otru.</li>
<li>Lai nomierinātu kairinātu aci, izmantojiet eļļojošus acu pilienus, kas pazīstami arī kā “mākslīgās asaras”. Esiet piesardzīgs, lai nepieskartos pudeles galam pie acs, lai jūs neizplatītu infekciju. Vislabāk lietot <em>unidose</em> pilienus- katrai acij savu!</li>
</ul>
<p>Jums jāzina, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir bieži nepareizi izrakstīt antibiotikas acu pilienus vīrusu rozā acij, it īpaši, ja dodaties pie ģimenes ārsta vai neatliekamās palīdzības sniedzēja, kam ir maza pieredze acu infekciju diferencēšanā. Tāpēc svarīgi, ka to dara tieši oftalmologs!</p>
<p>Faktiski vienā pētījumā par antibiotiku lietošanu rozā acī tika atklāts, ka lielākajai daļai cilvēku ar akūtu konjunktivītu tiek noteikta nepareiza ārstēšana. Pētījumā atklājās, ka 60% pacientu izraksta antibiotikas, kaut arī šīs zāles parasti nav nepieciešamas.  Bieži vien pacients vai vecāks pieņem, ka tipisks vīrusu konjunktivīts neizzūd bez lokālu zāļu palīdzības un var pat piespiest ārstu izrakstīt. Tas ir nepareizs pieņēmums.</p>
<p>Tā ir problēma divu lielu iemeslu dēļ:</p>
<p>1. Nepareiza antibiotiku lietošana var izraisīt rezistenci  Ja pacientam antibiotika tiek nozīmēta nevajadzīgi, nākotnē tā var būt mazāk efektīva nopietnu acu infekciju ārstēšanā, norāda Marioneaux. &#8220;Pacientiem, kuriem nav vajadzīgas antibiotikas, tiek nozīmēti medikamenti, kurus mēs rezervējam mūsu vissmagākajiem gadījumiem.&#8221;</p>
<p>2. Antibiotikas var pasliktināt vīrusu rozā acu stāvokli  Acu pilieni ar antibiotikām var traucēt ķermeņa imūno reakciju, kas galu galā atbrīvojas no vīrusu konjunktivīta, saka Marioneaux. Ja tas notiek, dziedināšanu var aizkavēt.</p>
<p>Ir svarīgi pareizi diagnosticēt redzes aprūpes sniedzēju, lai izvairītos no nepareizas ārstēšanas un iegūtu pareizu diagnozi, izglītību un plānu. Var būt grūti atšķirt vīrusu konjunktivītu, ko izraisa adenovīruss, no citām acu infekcijām, ko izraisa dažādi vīrusi vai baktērijas.  Sarkano acu efektam var būt dažādi cēloņi, saka Marioneaux.</p>
<p><strong>Ko darīt, ja esat slims un jums ir acu simptomi?</strong> <strong>Ko darīt, ja jūs saskaraties ar drudzi, šņaukāšanos vai citiem simptomiem un rodas tā, kas izskatās kā rozā acs?</strong></p>
<p>“Izvairieties no jebkādas DIY diagnozes,” saka Marioneaux, piebilstot, ka acu apsārtums, pat ja esat slims, nenozīmē, ka jums ir kāda infekcija.  Piemēram, kairinājumu, apsārtumu vai pietūkumu var izraisīt alerģijas, antihistamīni, zāles pret klepu vai citas zāles, kas izžāvē deguna blakusdobumus un var izraisīt arī sausas acis.  Tāpēc ir svarīgi konsultēties ar acu aprūpes speciālistu, lai uzzinātu, kas patiesībā notiek ar jūsu acīm, saka Marioneaux.</p>
<p><strong>Bet, tā kā COVID-19 strauji izplatās visā pasaulē, svarīgāk nekā jebkad ir ievērot piesardzības pasākumus, lai neizplatītu vīrusus. Ja jums rodas aizdomas, ka acu apsārtums, konjuktivīts rodas no vīrusa, un, iespējams, COVID-19, nekādā gadījumā nedodieties uz optikām, ārstu praksēm vai slimnīcu. Vispirms sazinieties ar savu ģimenes ārstu, tad acu ārstu un viņi jums teiks, kā rīkoties. Neaizmirstiet par pašizolāciju un 2 m distanci! Sargāsim sevi un citus cilvēkus! Kopā mēs varam vairāk!</strong></p>
<p><strong>Izmantotā literatūra:</strong></p>
<p><strong></strong><strong> </strong> <strong> </strong><a href="https://www.allaboutvision.com/conditions/coronavirus-cold-flu-pink-eye/">https://www.allaboutvision.com/conditions/coronavirus-cold-flu-pink-eye/</a></p>
<p><a href="https://www.angieslist.com/articles/what-causes-pink-eye.htm">https://www.angieslist.com/articles/what-causes-pink-eye.htm</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2020/03/vai-korona-viruss-ietekme-acis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kontaktlēcu lietotāju visbiežāk pieļautās kļūdas.</title>
		<link>http://www.acim.lv/2017/10/kontaktlecu-lietotaju-visbiezak-pielautas-kludas/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2017/10/kontaktlecu-lietotaju-visbiezak-pielautas-kludas/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 27 Oct 2017 14:30:49 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Evija Barkāne</dc:creator>
				<category><![CDATA[kontaktlēcas]]></category>
		<category><![CDATA[aci]]></category>
		<category><![CDATA[acu diskomforts]]></category>
		<category><![CDATA[acu veselība]]></category>
		<category><![CDATA[konktaktlēcu lietotāji]]></category>
		<category><![CDATA[kontaktlēcu kopšana]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[sausums]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=12870</guid>
		<description><![CDATA[Kontaktlēcu lietošana ir ļoti smalks un uzmanību prasošs process. Ievērojot visus lietošanas norādījumus, kontaktlēcu lietošana kļūst vienkārša, patīkama un var ievērojami atvieglot ikdienas dzīvi. Tomēr nereti gan kontaktlēcu lietošanas noteikumus, gan speciālistu norādījumus pacienti uztver tikai rekomendējoši, tādēļ vairums kontaktlēcu lietotāju pieļauj kļūdas to nēsāšanā. Kādas tās ir? – atbildes sniedz kontaktlēcu ražotāju speciālisti.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><strong>Kontaktlēcu lietošana ir ļoti smalks un uzmanību prasošs process. Ievērojot visus lietošanas norādījumus, kontaktlēcu lietošana kļūst vienkārša, patīkama un var ievērojami atvieglot ikdienas dzīvi. Tomēr nereti gan </strong><strong>kontaktlēcu lietošanas noteikumus, gan speciālistu norādījumus pacienti uztver tikai rekomendējoši, tādēļ vairums kontaktlēcu lietotāju pieļauj kļūdas to nēsāšanā. Kādas tās ir? – atbildes sniedz kontaktlēcu ražotāju speciālisti.</strong></p>
<p>&#8220;Kontaktlēcas ir unikālas, jo tās piemērojas valkātājam, sekojot it visām acs ābola kustībām.  Lai ikdiena būtu droša, komfortabla un ērta, ir būtiski ikdienas rituālus, kas saistīti ar lēcu lietošanu, veikt precīzi un tieši tā, kā speciālists ir norādījis,&#8221; uzsver Linards Kovaļevskis, Optikas preču vairumtirdzniecības un briļļu lēcu ražotāja SIA &#8220;Liko-R&#8221; vadītājs.</p>
<p><strong>Nepareiza kopšana</strong></p>
<p>Kontaktlēcas pēc to izņemšanas no oriģinālā iepakojuma ir jāglabā konteinerī, kurā atrodas speciāls šķīdums kontaktlēcu tīrīšanai. Cilvēki mēdz to neievērot un kontaktlēcas tajā neglabāt, tomēr, atstājot tās bez šķīduma, kontaktlēcas izžūst, maina savas īpašības un vairs nav lietojamas. Jāatceras, ka vienu un to pašu šķīdumu nedrīkst izmantot atkārtoti – katru reizi tas ir jāmaina. Nereti kontaktlēcu tīrīšanai jeb skalošanai tiek izmantots krāna ūdens, kas ir ļoti bieži pieļauta kļūda. Ūdenī esošie netīrumi, mikroelementi un mikroorganismi var izmainīt kontaktlēcu materiāla īpašības un izraisīt acu slimības. Jāatceras, ka pirms kontaktlēcu ielikšanas un izņemšanas rūpīgi jānomazgā un jānoslauka rokas.</p>
<p><strong>Derīguma termiņa neievērošana</strong></p>
<p>Tāpat kā jebkuram produktam, arī kontaktlēcām ir derīguma termiņš, kas stingri jāievēro. Nekādā gadījumā nedrīkst tās lietot ilgāk, nekā to paredz ārsts un kontaktlēcu ražotājs – derīguma termiņa neievērošana radīs ne tikai acu diskomfortu, bet var izraisīt arī nopietnas acu saslimšanas un redzes pasliktināšanos. Tāpat jāseko līdzi kontaktlēcu konteinera derīguma termiņam – tas jāmaina vismaz katru trešo mēnesi. Pērkot kontaktlēcu šķīdumu, jauns konteineris visticamāk būs iekļauts komplektā.</p>
<p><strong>Kontaktlēcu nēsāšana tam neparedzētos gadījumos </strong></p>
<p>Arī kontaktlēcu lietošana neparedzētos gadījumos ir viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām. Kontaktlēcas nedrīkst lietot, ejot dušā un pirtī, arī peldoties tās ir jāizņem. Acu aprūpes speciālisti un kontaktlēcu ražotāji norāda, ka nedrīkst doties gulēt pirms kontaktlēcu izņemšanas, un atgādina, ka kontaktlēcas nevar nēsāt ilgāk par divpadsmit stundām diennaktī. Kontaktlēcas kategoriski aizliegts valkāt iesnu, vīrusu un infekciju slimību gadījumā. Sievietēm ir jāatceras, ka matu kosmētika jālieto pirms kontaktlēcu ielikšanas, tomēr dekoratīvā kosmētika gan būs jāuzklāj pēc tam.</p>
<p><strong>Regulāra ārsta neapmeklēšana</strong></p>
<p>Svarīgs priekšnoteikums kontaktlēcu lietošanai ir regulāra ārsta apmeklēšana. Lēcu lietotājiem tas būtu jādara reizi pusgadā. Nozīmīgi ir ievērot visus ārsta ieteikumus, piemēram, jālieto redzes speciālista ieteiktais kopšanas līdzeklis, lai novērstu alerģiju un citu komplikāciju risku, kā arī kontaktlēcas būtu vēlams nesāt pārmaiņus ar briļļu valkāšanu, lai acis tiktu atpūtinātas. Gadījumos, ja ir jāveic ilgstošs darba pie datora vai jāvada auto, ārsts var ieteikt izmantot mitrinošus acu pilienus. Tomēr visbūtiskākais faktors, kas jāatceras ikvienam kontaktlēcu lietotājam – ja nēsājot kontaktlēcas parādās apsārtums, acs sāpes vai pēkšņi pasliktinās redzes, kontaktlēcas nekavējoties jāizņem un jāgriežas pie ārsta!</p>
<p>Atgādinām, ka vēl līdz 29. oktobrim kampaņas “Kontaktlēcu lietotāju veselības nedēļa” ietvaros kontaktlēcu lietotāji bez maksas varēs pārbaudīt redzi un uzdot sev interesējošos jautājumus par kontaktlēcām 35 Latvijas pilsētu optikas salonos. Lai uzzinātu vairāk par pārbaužu procesu, aicinām sekot līdzi informācijai www.optometrija.lv.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2017/10/kontaktlecu-lietotaju-visbiezak-pielautas-kludas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kā ikdienā rūpēties par savu acu veselību?</title>
		<link>http://www.acim.lv/2017/10/ka-ikdiena-rupeties-par-savu-acu-veselibu/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2017/10/ka-ikdiena-rupeties-par-savu-acu-veselibu/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 26 Oct 2017 08:31:06 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Evija Barkāne</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vispārējā veselība]]></category>
		<category><![CDATA[acis]]></category>
		<category><![CDATA[acu nogurums]]></category>
		<category><![CDATA[acu pārbaude]]></category>
		<category><![CDATA[acu veselība]]></category>
		<category><![CDATA[brilles]]></category>
		<category><![CDATA[dubultošanās]]></category>
		<category><![CDATA[grūtniecība un redze]]></category>
		<category><![CDATA[miglošanās]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=12864</guid>
		<description><![CDATA[Miglošanās, ņirboņa, regulārs acu nogurums vakaros, attēla dubultošanās ir nopietni signāli, kas liecina par nepieciešamību apmeklēt acu ārstu. Diemžēl tie var arī izvērsties par tādiem būtiskiem redzes traucējumiem, kas liks ārstam nozīmēt steidzamus profilaktiskus vai ārstēšanas pasākumus. ]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;"><strong>Miglošanās, ņirboņa, regulārs acu nogurums vakaros, attēla dubultošanās ir nopietni signāli, kas liecina par nepieciešamību apmeklēt acu ārstu. Diemžēl tie var arī izvērsties par tādiem būtiskiem redzes traucējumiem, kas liks ārstam nozīmēt steidzamus profilaktiskus vai ārstēšanas pasākumus.</strong></span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;">&#8220;Nedrīkstam aizmirst, ka rūpes par redzes veselību attiecas uz katru no mums, jo redze ir tikai viena un tā rūpīgi jāsaudzē. Neviens nezina kā, kādos apstākļos un kad redze var pasliktināties, tāpēc katram par savu redzi ir jādomā ik dienu!&#8221; mudina acu ārste Baiba Rudāka-Skricka.</span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;"><strong>Regulāra redzes pārbaude</strong></span></span></span></p>
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;">No 40 gadu vecuma – vienu reizi gadā, līdz tam – ik pa 2-3 gadiem. Savukārt </span><span style="font-family: Arial, serif;">pie kontaktlēcu nēsāšanas būtu nepieciešams reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati. Tiem, kuri lieto brilles, vizīte pie ārsta ir jāieplāno reizi gadā, turklāt tas attiecas arī uz bērniem. </span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;"><strong>Pēc slimībām, traumām vai kritieniem</strong></span></span></span></p>
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;">Augsts asinsspiediens, diabēts vai jebkura cita slimība, kas ietekmē redzi, tāpat arī ilgstošas galvassāpes un Laima slimība var būt par iemeslu, kādēļ pasliktinās redze. Arī neveikls kritiens vai galvas sasitums ir pietiekoši nopietns brīdinājums, lai vērstos pie acu aprūpes speciālista, it īpaši, ja pēc traumas jau novērojat miglošanos, redzes asuma mazināšanos vai reiboņus.</span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;"><strong><a href="http://www.acim.lv/2014/06/vai-grutniecei-jadodas-pie-acu-arsta/" target="_blank">Grūtniecība</a></strong></span></span></span></p>
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;"><a href="http://www.acim.lv/2011/07/grutnieciba-un-tiklene/" target="_blank">Sievietēm, kas ir bērna gaidībās savai redzei jāpievērš papildu uzmanība, </a>jo īpaši gadījumos, kad jau ir bijušas kādas problēmas ar redzi. Hormonu izmaiņu rezultātā var tikt izmainīta arī redze, tāpēc nereti sievietēm, kurām problēmas ar redzi iepriekš nav bijušas, tās mēdz parādīties tieši grūtniecības laikā. Tās pēc dzemdībām var arī pazust.</span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;"><strong><a href="http://www.acim.lv/2012/07/stress-un-redze/" target="_blank">Apkārtējā vide un stress</a></strong></span></span></span></p>
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;">Lai arī savādi šķiet, tomēr emocionālais saspridzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress, arī pamatīgs izbīlis var ietekmēt redzes funkcijas. Tāpēc regulāra acs atpūtināšana, svaigs gaiss, miegs, vitamīnu, kā arī augļu un dārzeņu lietošana uzturā palīdzēs acu veselības uzlabošanai.</span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;"><strong>Neaizmirstiet par <a href="http://www.acim.lv/2011/03/optiskas-saulesbrilles-vai-hameljoni/" target="_blank">saulesbrillēm</a>! </strong></span></span></span></p>
<p><span style="color: #000000;"><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Arial, serif;">UV aizsargbriļļu lietošana ir nepieciešama arī mūsu platuma grādos ne tikai vasarā, bet arī ziemā  un dienās, kad ir spilgta saules gaisma. Marķējumam Pie saules briļļu iegādes noteikti pievērsiet uzmanību marķējumam. <a href="http://www.acim.lv/2010/12/saules-intensitate/" target="_blank">Pasargāt acis no kaitīgo staru iedarbības ir būtiski</a>, bet izvēloties nekvalitatīvas saulesbrilles mēs redzei nodarīsim ļaunumu. </span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="font-family: Arial, serif;">Aicinājums apmeklēt redzes speciālistus šonedēļ aktualizē arī </span><span style="font-family: Arial, serif;">Latvijas </span><span style="font-family: Arial, serif;">Optometristu un optiķu asociācijas (</span><span style="font-family: Arial, serif;">LOOA) kopā ar sadarbības partneriem rīkotā informatīvā kampaņa “Kontaktlēcu lietotāju veselības nedēļa”.  Tās ietvaros </span><span style="font-family: Arial, serif;">ikviens kontaktlēcu lietotājs varēs pārbaudīt gan redzi, gan arī pārliecināties par savām zināšanām par kontaktlēcu lietošanas norādījumiem. Plašāka informācija: www.optometrija.lv</span></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2017/10/ka-ikdiena-rupeties-par-savu-acu-veselibu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Pasaules Diabēta diena!</title>
		<link>http://www.acim.lv/2015/11/pasaules-diabeta-diena-2/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2015/11/pasaules-diabeta-diena-2/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 12 Nov 2015 13:55:34 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Evija Barkāne</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vispārējā veselība]]></category>
		<category><![CDATA[acis un cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[cukura diabēts]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=11388</guid>
		<description><![CDATA[Veselības pārbaudes liecina par cukura diabētapacientu veselības stāvokļa pasliktināšanos.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: left;"><strong style="font-size: large; font-family: 'Times New Roman', serif;">Pasaules Diabēta dienas pasākuma laikā veikto veselības pārbaužu rezultāti (glikozes līmenis asinīs, asinsspiediens un ārstu sniegtās konsultācijas) liecina, ka cukura diabēta pacientu veselības stāvoklis pasliktinās, tāpat arī pieaug to cilvēku skaits, kuriem  konstatē paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, kas var liecināt par cukura diabētu.</strong></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Latvijas Diabēta asociācija 2015. gada 7. novembrī Rīgas Kongresu namā rīkoja šā gada plašāko Pasaules Diabēta dienas pasākumu, ko 4 stundu laikā apmeklēja vairāk kā 1000 cilvēku. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja bez maksas noteikt glikozes līmeni asinīs, asinsspiedienu, ķermeņa svaru, ķermeņa masas indeksu, tauku % organismā, veikt kaulu blīvuma pārbaudi, analizēt miega traucējumus, saņemt endokrinologu, internistu, kā arī podologa padomus, gūt informāciju par cukura diabētu. </span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Vairāk kā 10 cilvēkiem ar cukura diabētu glikozes līmenis asinīs bija ekstremāli paaugstināts 18,2–26,2 mmol/L. Neārstējot diabētu un pacientiem savlaicīgi nekoriģējot šādu glikozes līmeni asinīs, cilvēka dzīvība ir apdraudēta. Pie tam <span style="color: #000000;">samazinās dzīvildze par 6</span>–<span style="color: #000000;">10 gadiem, pasliktinās dzīves kvalitāte un palielinās mirstība. </span>Pasaules Diabēta dienas pasākuma laikā 3,3% cilvēku pirmo reizi tika konstatēts paaugstināts glikozes līmenis asinīs, kas varētu liecināt par cukura diabētu. 61% no pasākuma apmeklētājiem, kuri noteica asinsspiedienu, tas bija paaugstināts, bet 57% no cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu to vai nu neārstē vai arī to dara neregulāri. 38% no cilvēkiem, kuri noteica asinsspiedienu, tas bija ievērojami paaugstināts un pārsniedza 170/115 mm Hg st. <span style="color: #000000;">Šie skaitļi liecina par to, ka netiek sasniegti asinsspiediena ārstēšanas mērķi, kā rezultātā palielinās saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām un palielinās mirstība no insulta, miokarda infarkta un sirds mazspējas, kā arī samazinās dzīves kvalitāte un dzīvildze. </span></span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;"><span style="color: #000000;">Kopumā veselības pārbaužu rezultāti ir satraucoši un liecina, ka pacientu aprūpe, kā arī izmeklējumu, kompensējamo medikamentu un speciālistu konsultāciju pieejamība ir neapmierinoša, turklāt arī ģimenes ārstu sniegtā aprūpe nav efektīva un rezultatīva, jo to ierobežo kvotas un tas, ka cukura diabēta pacientiem noteiktais līdzmaksājums par kompensējamām zālēm, kas krīzes laikā tika palielināts no 50% uz 75%, vēl jorojām nav atgriezts pirmskrīzes līmenī.</span></span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Pasākumā piedalījās brīvprātīgie no Latvijas Diabēta asociācijas, 15 medicīniskās kompānijas, Latvijas Medicīnas studentu asociācija (LAMSA), Latvijas Podologu biedrība, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsti. </span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Pasaules Diabēta dienas pasākumi ir labdarības pasākumi pacientiem ar cukura diabētu, viņu līdzcilvēkiem, kā arī visai sabiedrībai un šo pasākumu rīkošanai netiek saņemts finansējums no valsts budžeta. </span></span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Ingvars Rasa</span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Latvijas Diabēta asociācijas prezidents</span></span></p>
<p lang="pt-BR">
<p lang="pt-BR"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Kontaktinformācija: </span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Ingvars Rasa, mob.tālr.: 29238563, e-pasts: </span></span><span style="color: #0000ff;"><a href="mailto:dr.irasa@inbox.lv"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">dr.irasa@inbox.lv</span></span></span></a></span></span></p>
<p lang="pt-BR">
<p lang="lv-LV">
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;"><strong>ĪSA PAPILDINFORMĀCIJA PAR CUKURA DIABĒTU</strong></span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Tā kā cukura diabēts ir tas, kurš ietekmē arī <a href="http://www.acim.lv/2012/12/diabeta-ietekme-uz-acim/" target="_blank">redzi</a>, mēs atgādinām arī saviem lasītājiem, kāpēc tam būtu jāpievērš lielāka uzmanība.</span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekoši daudz insulīna (1.tipa cukura diabēts – apm. 3–5% no visiem cukura diabēta pacientiem) vai organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot (2.tipa cukura diabēts – apm. 97–95% no visiem cukura diabēta pacientiem). 2.tipa cukura diabēta izcelsmē liela nozīme ir palielinātam ķermeņa svaram, nepietiekošai fiziskai aktivitātei un citiem dzīvesveida faktoriem. Latvijā ir vairāk kā 87 000 cukura diabēta pacientu. Saslimstība ar cukura diabētu pieaug visā pasaulē, t.sk. arī Latvijā. Domājams, ka patiesībā diabēta pacientu skaits Latvijā ir pat 2 reizes lielāks, jo bieži vien cukura diabētu konstatē novēloti.</span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Katru gadu Latvijā vairāk nekā 7000 cilvēkiem pirmo reizi nosaka cukura diabēta diagnozi un vairāk kā 1000 cilvēku uzsāk ārstēties ar insulīna preparātiem. Saslimstības pieauguma cēloņi ir populācijas novecošanās, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgi uztura ieradumi, un neveselīgs dzīves veids. </span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Cukura diabēts ir piektais izplatītākais nāves cēlonis. Pasaulē katru minūti no diabēta mirst 6 cilvēki. Mūsdienās 5–10% no veselības aprūpes budžeta tērē diabēta ārstēšanai. Diabēts ir galvenais akluma un nieru mazspējas cēlonis. Diabēta pacientiem apakšstilba amputācija tiek veikta 15–40 reizes biežāk nekā vidēji populācijā.</span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">1.tipa cukura diabēta profilakses pasākumi nav zināmi. 2.tipa cukura diabētu var novērst vai slimības attīstību aizkavēt, samazinot lieko ķermeņa svaru, palielinot fizisko aktivitāti, ievērojot speciālu diētu un citus veselīga dzīvesveida principus.</span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;"><strong>LATVIJAS DIABĒTA ASOCIĀCIJA</strong> dibināta 1993. gadā un tā apvieno cukura diabēta pacientus, ārstus, medicīnas māsas, farmaceitus, citus veselības aprūpes profesionāļus un labas gribas cilvēkus ar mērķi risināt cukura diabētu saistītās medicīniskās, sociālās un psiholoģiskās problēmas. Asociācija ir Starptautiskās Diabēta Federācijas (IDF) biedrs kopš 2005.gada. </span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Latvijas Diabēta asociācijas birojs atrodas Rīgā, Kr. Barona ielā 133. Tālr.: 67378231. E-pasts: </span></span><span style="color: #0000ff;"><a href="mailto:latvdiab@latnet.lv"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">latvdiab@latnet.lv</span></span></span></a></span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">. Mājas lapas adrese </span></span><span style="color: #0000ff;"><span style="text-decoration: underline;"><a href="http://www.diabetsunveseliba.lv/"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">www.diabetsunveseliba.lv</span></span></a></span></span><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">. </span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;"><strong>PASAULES DIABĒTA DIENA</strong> ir Pasaules Veselības organizācijas noteikta diena – 14.novembris, kas izvēlēta šajā datumā tāpēc, ka 14.novembrī dzimis viens no insulīna atklājējiem Frederiks Bantings. Ārstēšana ar insulīnu dod iespēju glābt cukura diabēta pacientu dzīvību. Līdz insulīna atklāšanai 1922.gadā 1.tipa cukura diabēta pacienti bija lemti bojāejai.</span></span></p>
<p><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Atzīmējot Pasaules Diabēta dienu, Latvijas Diabēta asociācija izdeva speciālu avīzes Diabēts un Veselība numuru. Pirmie bez maksas saņēma minētā pasākuma dalībnieki Rīgā, 7.novembrī. Avīze Diabēts un Veselība ir unikāls projekts Latvijā – krāsaina, 36 lpp. avīze iznāk bez maksas 2 valodās 40 000 ekemplāru tirāžā.</span></span></p>
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Pasaules Diabēta dienai veltītus pasākumus Latvijas Diabēta asociācija šogad rīko jau 22.reizi. Latvijas Diabēta asociācijas rīkotie Pasaules Diabēta dienas pasākumi jau notikuši vai vēl visu novembra mēnesi notiks arī Rīgā un tās priekšpilsētās, Aizputē, Alūksnē, Cēsīs, Limbažos, Siguldā, Valkā, u.c.</span></span></p>
<p lang="lv-LV">
<p lang="lv-LV"><span style="font-family: 'Times New Roman', serif;"><span style="font-size: medium;">Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Diabēta asociāciju</span></span></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2015/11/pasaules-diabeta-diena-2/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Acu možums ziemā!</title>
		<link>http://www.acim.lv/2015/01/acu-mozums-ziema/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2015/01/acu-mozums-ziema/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 14 Jan 2015 10:45:40 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Evija Barkāne</dc:creator>
				<category><![CDATA[Virsraksts]]></category>
		<category><![CDATA[acis]]></category>
		<category><![CDATA[Acu aizsardzība]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[sausuma sajūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=10620</guid>
		<description><![CDATA[Arī ziemā neaizmirstiet rūpēties par savām acīm!]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Ziemā cilvēki bieži vien vairāk domā par to, kā sasildīties un nenosalt, nekā par savām acīm. Tomēr ir jāatceras, ka Janvārī ir iespējams dabūt kādu acu problēmu (kairinājumu vai traumu) tik pat bieži, cik Jūnijā. Neatkarīgi no tā, vai jūs dodaties uz kalniem, vai sildāt telpas ar sildītājiem, vai vienkārši ejat ziemas pārgājienā un sildaties pie ugunskura, jums ir jāatceras par acu drošību. Rūpējoties par acīm arī ziemā, atcerieties 3 galvenos faktus:</p>
<ul>
<li><strong>Neļaujiet acīm izžūt. </strong>Atrodoties telpās, kur ir karsti un ir sauss gaiss vai arī uzturoties ugunskura tuvumā, acīm rodas sausuma un  kairinājuma sajūta. Tā ir ļoti nepatīkama, it īpaši tiem , kuriem jau ir sausās acs sindroms. Šādos gadījumos uzturieties pēc iespējas tālāk no sildīšanas iekārtām, mitriniet telpās gaisu, kāa arī centieties mitrināt acis ar mitrinošajiem pilieniem. Lietojiet uzturā daudz ūdens.</li>
<li><strong>Obligāti lietojiet saulesbrilles ar UV aizsardzību. </strong>Ziemas aukstajā laikā saule var radīt acīm vēl lielāku kaitējumu nekā vasaras laikā, jo kaitīgie UV stari atstarojas arī no sniega, līdz ar to acīs nonāk 2x vairāk UV starojuma. <a href="http://www.acim.lv/2012/12/acu-aizsardziba-kalnos/" target="_blank">Augstu kalnos</a>, kur ir ļoti augsts starojuma līmenis, ir iespējami pat radzenes apdegumi, sniega un saules izraisītais acs bojājums- <em>snowblindness</em>, tāpēc atcerieties  šo faktu.</li>
<li><strong>Lieto goggles</strong> jeb brilles-masku. Slēpotājiem un snovbordistiem <a href="http://www.acim.lv/2011/12/katram-oakley-saulesbrillem-ir-savs-stasts/" target="_blank"><em>goggles</em></a> ir neatņemama ekipējuma sastāvdaļa, jo tās aizsargā ne tikai no UV starojuma, bet arī no sniega, vēja un gružiem, līdz ar to ir mazāks risks iegūt kaut kādu traumu.</li>
</ul>
<p>Ievērojot drošību, vienmēr samazinās risks. Tāpat ir arī šajā gadījumā. Tomēr, ja ziemas atpūtas laikā jums rodas kaut kādas sūdzības par acīm, redzi, tad ir jādodas pie sava acu speciālista.</p>
<p>Rūpēsimies par savām acīm arī ziemā!</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-10624" href="http://www.acim.lv/2015/01/acu-mozums-ziema/d06ab265b975aa5b143f14f9d5b7571d/"><img class="aligncenter size-full wp-image-10624" title="d06ab265b975aa5b143f14f9d5b7571d" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2015/01/d06ab265b975aa5b143f14f9d5b7571d.jpg" alt="" width="358" height="239" /></a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2015/01/acu-mozums-ziema/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kādus noslēpumus mums atklāj acis?</title>
		<link>http://www.acim.lv/2014/12/kadus-noslepumus-mums-atklaj-acis/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2014/12/kadus-noslepumus-mums-atklaj-acis/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 23 Dec 2014 10:37:33 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Evija Barkāne</dc:creator>
				<category><![CDATA[Virsraksts]]></category>
		<category><![CDATA[acis]]></category>
		<category><![CDATA[acu slimības]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=10497</guid>
		<description><![CDATA[ Acis spēj atkāt tādas lietas, par kurām jūs nekad nebūtu iedomājušies. ]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p style="text-align: center;">Acis nav tikai mūsu dvēseles spogulis. Tās ir mūsu seja. Tās spēj atkāt tādas lietas, par kurām jūs nekad nebūtu iedomājušies. Stress, asinsrites problēmas, augsta asinsspiediena problēmas, sistēmiskas saslimšans- tās ir tikai dažas veselības problēmas, kas atspoguļojas mūsu acīs.</p>
<p style="text-align: center;"><strong>Piedāvājam jums ieskatu acu speciālista ikdienā- kā viss izskatās no speciālista puses un ko mēs redzam ikdienā. </strong></p>
<p style="text-align: center;"><a rel="nofollow" href="https://www.youtube.com/watch?v=BPAbANevTqM" target="_blank"><p><a href="http://www.youtube.com/watch?v=BPAbANevTqM">http://www.youtube.com/watch?v=BPAbANevTqM</a></p></a></p>
<p style="text-align: center;">
<p style="text-align: center;"><strong>Lai ikvienam ir možs skats, lai katra  diena atnes krāsainus notikumus un neaizmirstiet arī paši jau laicīgi  parūpēties par savām acīm! </strong></p>
<p style="text-align: center;">Būsim kopā arī nākošajā 2015. gadā!</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2014/12/kadus-noslepumus-mums-atklaj-acis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Gaismas ietekme uz redzi. Kā aizsargāt acis?</title>
		<link>http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 20 May 2014 13:59:24 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Agnese Jēce</dc:creator>
				<category><![CDATA[Virsraksts]]></category>
		<category><![CDATA[acis]]></category>
		<category><![CDATA[gaisma]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=9683</guid>
		<description><![CDATA[Cilvēka acs nepārtraukti tiek pakļauta saules gaismas un mākslīgā apgaismojuma ietekmei. Acs tiek pakļauta UV un redzamajai gaismai. Kā tā ietekmē acis?]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Cilvēka acs nepārtraukti tiek pakļauta saules gaismas un mākslīgā apgaismojuma ietekmei. Acs tiek pakļauta UV un redzamajai gaismai (skat. 1.att). Gaisma iziet cauri acij un signalizē smadzenēm par apkārt redzēto un diennakts ritmu (1).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9714" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/spektrs2/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9714" title="spektrs2" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/spektrs2.png" alt="" width="387" height="212" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>1.att.</em> <strong>UVC, UVA, UVB, redzamās gaismas viļņa garuma diapazoni.</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p><strong><em> Intensitāte.</em></strong> Jo lielāka gaismas intensitāte, jo lielāks risks uz bojājumiem. Piemēram, acs var tikt bojāta no saules gaismas, kas atstarojās no sniega. Bojājumus var iegūt, ja skatās uz sauli aptumsuma laikā (1).</p>
<p><strong><em> Viļņa garums.</em></strong> Jo īsāks viļņa garums, jo lielāka ir šīs gaismas enerģija, bet, jo garāks viļņa garums, jo dziļāk acī šī gaisma nonāk (skat. 2. att.) (1).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9715" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/acs-uv/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9715" title="acs-uv" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/acs-uv.png" alt="" width="429" height="232" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>2.att</em>. <strong>Acs struktūru caurlaidība atkarībā no UV viļņa garuma</strong>.</p>
<p><strong> </strong>Tā kā bērniem ir ļoti dzidra lēca, tad līdz tīklenei nonāk arī UVB ar viļņa garumu 320 nm. Bērniem ir ļoti būtiski pasargāt acis lietojot saulesbrilles. Bet vacākiem cilvēkiem lēca kļūst iedzeltena un līdz tīklenei nenonāk liela daļa zilās gaismas (400nm-500nm) (1).</p>
<p>Aci no bojājumiem sargā antioksidantu sistēma. Šie pigmenti absorbē apkārtesošo starojumu un izklīdina neradot bojājumus. Pusmūžā šo antioksidantu daudzums samazinās un aizsargājošie pigmenti izmainās. Intensīva mākslīgā apgaismojuma un saules gaismas ietekmē var rasties vai pastiprināties ar vecumu saistītas acu saslimšanas (1).</p>
<p><strong>UV radītās sekas</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p><strong><em><strong> Radzenes</strong></em></strong> epitēlija un endotēlija šūnas var viegli bojāt radot keratītu, bet pateicoties to atjaunošanās spējām bojājumi lielākoties ir pārejoši. UV ietekmē var rasties arī pinguekula un pterigium (skat. 3. att.) (1).</p>
<p><a rel="attachment wp-att-9716" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/pterygium/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9716" title="pterygium" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/pterygium.png" alt="" width="345" height="210" /></a><span style="font-style: italic; text-align: center;"> </span></p>
<p style="text-align: center;"><span style="font-style: italic; text-align: center;">3.att.</span><em> Pterygium (9)</em></p>
<p><strong><em> </em></strong></p>
<p><strong><em> Varavīksneni</em></strong> ietekmē UV un redzamā gaisma, bet šīs šūnas satur daudz pigmenta melanīna, līdz ar to ir samērā pasargātas, ja vien iedarbība nav ilgstoša un šūnas novecojušas. Ilgstoša UV starojuma ietekmē var rasties melanomas (1).</p>
<p><strong><em> Lēcas</em></strong> struktūras bojājumi noved pie acs lēcas apduļķošanās (kataraktas veidošanās) (1).<em> </em></p>
<p><strong> <em>Tīklenē</em></strong>, ja bojājums nav plašs, audu atlabšanu nodrošina speciāli mehānismi, bet plašu bojājumu gadījumā var iestāties neatgriezenisks aklums (skat. 4. att.). Makulas (tīklenes centrālās daļas) distrofija ir vadošais akluma cēlonis vecāka gada gājuma cilvēkiem (14% virs 55 gadiem; 37% virs 75 gadiem) (5, 8).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9717" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/amd/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9717" title="AMD" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/AMD.png" alt="" width="501" height="170" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>4.att. </em><strong>Centrālās redzes pasliktināšanās ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas progresijas gadījumā (10).</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Kaut arī makulas deģenerācijas  (AMD) etioloģija ir nezināma, tomēr riska grupās ir cilvēki virs 55 gadiem, ģimenes vēsture, rase (gaiša ādas krāsa), aptaukošanās, uzturā netiek lietoti augļ un dārzeņi, augsts asinsspiediens, sievietes, gaiša acu krāsa, sirds un asinsvadu saslimšanas, smēķēšana, UV starojums, zilās gaismas ietekme, mazkustīgums (1, 3, 5, 8).</p>
<p><strong>Luteīna (L) un zeaksantīna (Z) loma tīklenes aizsardzībā</strong></p>
<p>Luteīns kopā ar zeaksantīnu un tā izomēru mezo-zeaksantīnu, pārstāv pigment molekulu, kas izvietojas makulā (acs tīklenes centrālajā daļā). Luteīns var atrasties tīklenes perifērijā, tīklenes pigmentepitēlijā, horioidea, ciliārajā ķermenī un nedaudz varavīksnenē un lēcā. Tiek uzskatīts, ka saņemot ikdienā papildus luteīnu un zeaksantīnu samazinās riks iegūt kataraktu un AMD, kā arī palēnināt attīstības gaitu (5).</p>
<p><strong>LED (gaismu izstarojošas diodes) ietekme uz redzi</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Daudzos pētījumos tiek parādīts, ka redzamā gaisma rada acu audu bojājumus, īpaši zilā gaisma no 430 nm- 500 nm tiek saistīta ar tīklenes bojājumiem. Tā kā salīdzinoši nesen ir parādījušās LED (gaismu izstarojošas diodes) un tās kļūst ar vien izplatītākas, tad tika pētīta šīs gaismas ietekme uz tīklenes audiem. LED ir sastopamas, piemēram, datoru monitoru ektrānos, TV, ekonomiskajās spuldzēs un cita veida apgaismojumos. Pētījumi parāda, ka zilā gaima nodara kaitējumu tīklenes fotoreceptoriem un fotoreceptoru (tīklenes šūnu) bojāeja var tikt saistīta ar uzturēšanos LED apgaismotā vidē. Autori gan norāda, ka pētījumā izmantotais apgaismojums nav pilnībā identisks normāliem apstākļiem. Nav atrasti tieši pierādījumi, ka fotoreceptoru bojāeja ir saistāma ar AMD, bet ir daudz sakritību un netiešu pierādījumu par iepējamu saistību (2, 4).</p>
<p><strong>Profilakse</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Lai samazinātu risku saslimt ar AMD un mazinātu zilās gaismas ietekmi uz tīkleni nepieciešams:</p>
<ul>
<li>fiziskās aktivitātes,</li>
<li>veselīgs vitamīniem bagāts uzturs,</li>
<li>atmest smēķēšanu,</li>
<li>lietot saulesbrilles,</li>
<li>speciālas optiskās brilles, kas bloķē zilo gaismu,</li>
<li>iesakāms pārtraukt lietot elektroniskās ierīces aptuveni 2h pirms miega,</li>
<li>nozīme ir arī antioksidantiem, īpaši C vitamīnam,</li>
<li>luteīnā un zeaksantīna uzņemšana (1, 3, 8).</li>
</ul>
<p><em> </em><span style="text-decoration: underline;">Luteīnu un zeaksantīnu</span><em> s</em>atur lapu kāposti 0.021 mg/100g, skābenes 0,0163 mg/100g, spināti 0.0126 mg/100g, kresu lapas 0.0125 mg/100g, Šveices mangolds 0.011 mg/100g, cigoriņu lapu izejvielas 0.0103 mg/100g, pētersīļi 0.0102 mg/100g, sinepju zaļumi 0.0099 mg/100g, biešu zaļumi 0.0077 mg/100g, okras 0.0068 mg/100g, sarkanie pipari 0.0068 mg/100g, dilles 0.0067 mg/100g, selerija 0.0036 mg/100g, sīpolloki 0.0021 mg/100g, puravi 0.0019 mg/100g, brokoļi 0.0018 mg/100g (skat. 9. att.) (3).</p>
<p style="text-align: center;"><a rel="attachment wp-att-9718" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/luteins/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9718" title="luteins" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/luteins.png" alt="" width="492" height="439" /></a><br />
<em>9. att.</em> Luteīnu un zeaksantīnu saturoši produkti (3)</p>
<p><span style="text-decoration: underline;">Vitamīns C pārtikā:</span> zaļais čili 245/100g, gvajave 228mg/100g, paprika 184mg/100g (viena paprika atuveni 341g), svaigi zaļumi (timiāns, pētersīļi) 160mg/100g, zaļi lapotie dārzeņi 120mg/100g, brokoļi 89mg/100g, kivi 93mg/100g, papaija 62mg/100g, apelsīni 59mg/100g, zemenes 59mg/100g (skat. 8. att) (3).</p>
<p><a rel="attachment wp-att-9719" href="http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/c-vitamins/"><img class="aligncenter size-full wp-image-9719" title="c-vitamins" src="http://www.acim.lv/wp-content/uploads/2014/05/c-vitamins.png" alt="" width="460" height="276" /></a></p>
<p style="text-align: center;"><em>8. att.</em> <strong>C vitamīna avoti pārtikā. C vitamīna daudzums uz 100 gramiem produkta samazinās virzienā uz leju (3)</strong></p>
<p><strong>Zilo gaismu filtrējošas optiskās lēcas</strong></p>
<p><strong> </strong></p>
<p>Tā kā cilvēki pavada daudz laika pie datoru ekrāniem, pie TV, mobilajiem telefoniem un citām zilo gaismu izstarojošām ierīcēm, kas iespējams var palielināt risku iegūt AMD, tad acu veselības aprūpes sistēmas pēta un izstrādā iespējas šī riska mazināšanai (7).</p>
<p><strong> Nikon</strong> firma ir izstrādājusi <strong>SeeCoat Blue</strong>- pirmais un vienīgais lēcas klājums Kanādā, kas filtrē zilo gaimsu, lai optimizētu kontrasu, mazinātu acu saspringumu un uzlabotu veselību.  SeeCoat Blue nav tonis, bet gan dzidrs antireflekss klājums ar iestrādātu zilās gaismas filtru (7).</p>
<p><strong>Essilor</strong> firma ir izstrādājusi <strong>Crizal® Prevencia™</strong>- lēca, kas cauri laiž noderīgo zilo gaismu, bloķē kaitīgo zili-violeto gaismu, kas var veicināt AMD un kataraktas rašanos tāpat kā UV gaisma. Tajā pašā laikā lēca ir dzidra un caurspīdīga (6, 7).</p>
<p><strong> Centennial Optical</strong> ir izveidojusi <strong>BluTech Lenses</strong> Kanādā, kas bloķē UV un kaitīgo zilo gaismu.  BluTech Lenses būtu jāpasargā makula no oksidatīvā stresa un kaitīgās zilās gaimas ietekmes. Šo lēcu materiālā ir iestrādāts dabīgais melanīns un acu lēcas pigments (7).</p>
<p><strong> HOYA</strong> izstrādājusi <strong>Recharge glasses</strong>, kuru antirefleksais klājums samazina augstās enerģijas redzamo gaismu (7).</p>
<p><strong>Izmantotā literatūra:</strong></p>
<ol>
<li><strong>J. E. Roberts</strong>, Ocular phototoxicity, <em>Journal of Photochemistry and Photobiology B: Biology</em> 64 (2001) 136-14.</li>
<li><strong>Mei-Ling Peng, Cheng-Yu Tsai, Chung-Liang Chien</strong>, The influence of Low-powered Family LED Lighting on Eyes in Mice Experimental Model,<em> Life Science Journal</em>, 2012; 9 (1):447-482.</li>
<li><strong>Steven M. Newman, O. D., C.N.S</strong>., ARMD Nutritional Update, <em>CEing is Believings,</em> <em>Optometry&#8217;s Virtual Conference</em>, 2013, 17-18 July.</li>
<li><strong>C. Roehlecke, U. Schumann, M. Ader</strong>, Influence of blue light on photoreceptors in a live retinal explant system, <em>Molecular Vision</em> 2011; 17:876-884, 2011.</li>
<li><strong>K. Koushan, R. Rusovici, W. Li, Lee R. Ferguson, K. V. Chalam,</strong> The Role of Lutein un Eye-Related Diseas,<em> Nutrients</em>, 5, 1823-1839, 2013.</li>
<li><em>Essilor Press Release</em>, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.essilor.com/en/Press/News/Documents/2013/ESSILOR_Press_Release_Crizal_Prevencia_28022013.pdf</li>
<li><strong>S. McGoldrick</strong>, BeatingThe Blues: Blue Light Technology, <em>Optical Prism Magazine</em>, 2013, [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.opticalprism.ca/beating-the-blues/</li>
<li><strong>M. Boname</strong>, Preventive Optometry: The Foundation of Optometric Practice, <em>CEing is Believings</em>, <em>Optometry&#8217;s Virtual Conference</em>, 2013, 17-18 July.</li>
<li><a href="http://www.angelarteaga.es/en/pterigium-pinguecula-c-20.php"><em>http://www.angelarteaga.es/en/pterigium-pinguecula-c-20.php</em></a></li>
<li><a href="http://www.missionhealthtechindia.com/armd.html"><em>http://www.missionhealthtechindia.com/armd.html</em></a></li>
</ol>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2014/05/gaismas-ietekme-uz-redzi-ka-aizsargat-acis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>2</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kā mēs varam palīdzēt savai acu veselībai?</title>
		<link>http://www.acim.lv/2013/03/ka-mes-varam-palidzet-savai-acu-veselibai/</link>
		<comments>http://www.acim.lv/2013/03/ka-mes-varam-palidzet-savai-acu-veselibai/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 12 Mar 2013 10:17:01 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Evija Barkāne</dc:creator>
				<category><![CDATA[Vispārējā veselība]]></category>
		<category><![CDATA[acis]]></category>
		<category><![CDATA[acu ārste Māra Briede]]></category>
		<category><![CDATA[redze]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.acim.lv/?p=7895</guid>
		<description><![CDATA[Kas ir OptiPro? Kāpēc tas nepieciešams acīm? Saglabā acu veselību ar OptiPro!]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><strong>Kas ir OptiPro?</strong></p>
<p>OptiPro iz no zivju eļļas iegūtas dokosaheksaēnskābes (DHA) un luteīna kombinācija, kas kopīgā savienojumā palīdz aizsargāt aci no intensīvas pārslodzes un uzturēt redzes fizioloģiskos procesus.</p>
<p><a href="http://www.acim.lv/2012/09/kas-ir-luteins-kapec-tas-nepieciesams-acim/" target="_blank"><strong>Luteīns </strong></a>– tas ir tīklenes galvenais pigments. Luteīnam ir spēcīga antioksidanta iedarbība, kas aizsargā aci no kaitīgās brīvo radikāļu iedarbības un veicina redzes asumu. Pētījumi parādīja, ka pietiekams tā daudzums aizsargā acu audus no pāragras novecošanas un audu sairšanas, kas pastiprinās, iedarbojoties kaitīgam datora starojumam. Luteīns pasargā acis no UV stariem, neitralizējot to negatīvo ietekmi uz acīm, darbojoties kā acī iebūvētas saulesbrilles, filtrējot zilo gaismu.</p>
<p><strong>Dokozaheksaēnskābe (DHA</strong>) ir viena no svarīgākajām taukskābēm cilvēka organismā. Galvenokārt, dokosaheksaēnskābe uzkrājas galvas smadzeņu struktūrās, tīklenē un reproduktīvajā sistēmā. DHA nepieciešama normālai smadzeņu darbībai, jo nodrošina ātru enerģijas pieplūdi, palīdz nodot impulsus, kas nes signālu no vienas šūnas uz otru. DHA taukskābe palīdz saglabāt veselu tīkleni, palīdz uzturēt veselīgas redzes funkcijas un uzlabo mikrocirkulāciju.</p>
<p style="text-align: center;">
<p><strong>Kāpēc ir ieteicams lietot OptiPro uztura bagātinātāju ikdienā?</strong></p>
<p>Organisms luteīnu nesintezē un ar laiku tā koncentrācija samazinās un acs kļūst neaizsargātāka. Svarīgi atcerēties, ka ilgstoša luteīna deficīta gadījumā, cilvēka redzes asums pasliktinās neatgriezeniski, tāpēc svarīgi to lietot profilakses nolūkā. Luteīna uzņemšanai uzturā jālieto daudz dārzeņu: spināti, brokoļi, zaļumi, bietes, rāceņi. Dienā nepieciešams uzņemt vismaz sešus miligramus luteīna. Lai to izdarītu tikai ar pārtiku, dienā būtu jāapēd desmitiem kilogramu tomātu, kāpostu un ievērojams daudzums brokoļu un spinātu. Tas nav iespējams, tāpēc profilaktiski ieteicamas uzņemt luteīnu uztura bagātinātāju veida. DHA taukskābe arī nesintezējās cilvēka organismā, tāpēc ir svarīgi katru dienu uzņemt DHA taukskābes pietiekamā daudzumā vai nu ar pārtiku, vai uztura bagātinātāju veidā. OptiPro atšķiras ar to ka luteīns organismā nokļūst izšķīdinātā veidā, kas nodrošina vislabāko uzsūkšanos.</p>
<p>Luteīns un DHA:</p>
<ul>
<li>veicina      redzes asuma paaugstināšanos</li>
<li>aizsarga      pret brīvo radikāļu kaitīgas iedarbības</li>
<li>mazina      acs nogurumu</li>
<li>palīdz uzturēt      veselīgas redzes funkcijas</li>
<li>samazina      risku acu slimību attīstībai</li>
</ul>
<p><strong>Kādos gadījumos rekomendē lietot OptiPro?</strong>Ja uzturā nav pietiekami daudz svaigu augļu, dārzeņu, vitamīnu un minerālvielu, īpaši ieteicams cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā pie datora, pavada laiku pie televizora vai daudz lasa un arī veciem cilvēkiem.</p>
<p>Piedāvājam noskatīties raidījuma<strong> &#8220;Dzīvīte&#8221;</strong> sižetu par acīm, kurā <strong>acu ārste Māra Briede</strong> atgādina redzes funkciju būtību, kā arī izskaidro uztura bagātinātāju, vitamīnu, acu pilienu lietošanas nepieciešamību.</p>
<p style="text-align: center;"><p><a href="http://www.youtube.com/watch?v=8U5ldZ81dRk">http://www.youtube.com/watch?v=8U5ldZ81dRk</a></p></p>
<p>Materiāls tapis sadarbībā  ar medpro.lv</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.acim.lv/2013/03/ka-mes-varam-palidzet-savai-acu-veselibai/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
