OneSight misija Indijā

Redze un acisBeāte Baranceva, maijs 18, 2012 09:34 | 390 skatījumi | Drukāt rakstu

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, 284 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no sliktas redzes, jo redzes aprūpe nav pieejama vai arī viņi to vienkārši nevar atļauties.

OneSight, Luxottica fonds, ir labdarības redzes aprūpes programmu kopums, kas paredzēts, lai sniegtu veselīgu redzi, acu un saules aizsardzību, tiem, kam tā nav sasniedzama. Kopš 1988. gada, labdarības centieni ir nodrošinājuši bezmaksas redzes aprūpi un brilles vairāk nekā astoņiem miljoniem cilvēku, un ir ieguldījuši miljoniem dolāru optiskajā pētniecībā un izglītībā.

Luxottica dāsni sedz visus OneSight administratīvos izdevumus, lai ziedojumi tiešā veidā atbalstītu OneSight redzes aprūpes programmas visā pasaulē. Katru gadu apmācīti brīvprātīgie un ārsti dodas uz valstīm, lai sniegtu primāro redzes aprūpi un brilles, kam tās nepieciešamas. Lai nodrošinātu vislabāko kvalitāti un pilnu aprūpi, fonds sadarbojas ar vietējiem oftalmologiem vai starptautiskām ārstu organizācijām acu operāciju veikšanai.

Ziedot lietotas brilles ir iespējams visās Luxottica piederošajās mazumtirdzniecības vietās. Apmācīti brīvprātīgie tās tīra un sagatavo 15 globālajos briļļu resursu centros Austrālijā, Itālijā un ASV. Divi miljoni pāru ir nepieciešami ik gadu, lai atbalstītu OneSight misijas. Savukārt jaunas brilles tiek radītas Luxottica ražotnēs, lai palīdzētu sarežģītu pacientu gadījumos misijas laikā. Tāpat ikviens ir aicināts atbalstīt fonda darbību ar finansiāliem ziedojumiem. Pavisam 2012. gadā ir plānotas 12 misijas 4 pasaules valstīs.

Šogad man tika piedāvāta vienreizēja iespēja piedalīties OneSight misijā. Kad pieteicu savu dalību Luxottica darbinieku konkursam pagājušajā gadā, man bija jābūt gatavai doties jebkurā laikā un uz jebkuru vietu pasaulē. Nepacietīgi gaidīju rezultātu paziņošanu decembrī un, kad mūsu kolektīvs mani sveica ar ziņu, ka esmu izraudzīta piedalīties misijā Indijā šī gada aprīlī, -- tā bija lieliska Ziemassvētku dāvana, jo pirmo reizi kādam no mūsu Baltijas reģiona tika dota šāda iespēja! Ne mirkli nešaubījos, ka vēlos un esmu gatava gan psiholoģiski, gan fiziski piedalīties.

Mūsu Indijas komanda sastāvēja no 30 Luxottica darbiniekiem un misijā piedalījās tādu nāciju pārstāvji kā itāļi, ķīnieši, kanādieši, Āzijas indieši, amerikāņi, somi, korejieši, briti un citi. Tie visi -- visdažādāko profesiju pārstāvji- ārsti, cilvēki strādājoši rūpnīcās, vadītāji, grāmatveži, cilvēkresursu, zīmolu un mārketinga vadītāji, grafiskie dizaineri. Tas šķiet neticami, ka mūs visus apvieno viena globāla kompānija un viens mērķis. Šajās divās nedēļās mēs visi ļoti satuvinājāmies, iemācījāmies ātri pielāgoties un darboties efektīvi kā komanda.

Pirmie iespaidi iebraucot Džodpūrā bija šokējoši, tik daudz dažādu skaņu, košu krāsu, visdažādāko braucamrīku, pus -pabeigtu ēku, klaiņojošu govju, kamieļu un mežacūku, karstums, smogs un atkritumi. Džodpūru dēvē arī par ‘’Zilo pilsētu’’. Mājas krāsotas gaiši zilos toņos pasargā iedzīvotājos no karstuma un, kā runā, atbaida odus. Lai gan nācās izjust kultūršoku, es atgriezos mājās ar pārsteidzošām atmiņām un pieredzi.

Katru dienu devāmies pusotras stundas braucienā ar autobusu turp un pusotras stundas braucienā atpakaļ no un uz klīniku divos tuksneša ciematos. Pieņemu, ka redzējām un sajutām indiešu dzīves stilu, kurš lielākajai daļa tūristu parasti paliek nepamanīts. Mūsu darba dienas ritēja ļoti ātri un darbs bija intensīvs, tuksnesī ar temperatūru no četrdesmit līdz četrdesmit pieciem grādiem pēc Celsija, bez kondicionieriem. Laiks, braucot autobusā cauri ciematiem, un saskaroties darbā ar pacientiem, lika apdomāt un atcerēties tās pamatlietas, kuras ikdienā šķiet tik pašsaprotamas, taču šeit tā ir nesasniedzama ekstra, par kurām mums patiesībā ir jāpateicas.

Mūsu pirmā misijas nedēļa noritēja Nagana ciematā Indijā. Pacientu kopskaits pirmajās četrās dienās sasniedza 2134 pacientus un katram no tiem tika izsniegti vai nu pāris ziedoto briļļu, kuras atbilda viņu redzes vajadzībām, vai arī, sarežģītākos gadījumos, -- uz vietas izgrieztas lēcas ievietotas metāla rāmī, kā arī lasīšanas brilles un/vai saulesbrilles. Ciemata iedzīvotāji mūs pateicībā sildīja ar starojošiem smaidiem. Lai sasniegtu rezultātu un kvalitatīvi nodrošinātu aprūpi mums palīdzēja vietējā sadarbības partnera organizētie tulki un brīvprātīgie. Par to viņiem īpašs paldies, jo bez šīs palīdzības nebūtu iespējama komunikācija ar pacientiem.

Ar vienas dienas vizīti mūsu klīniku Nagana ciemā pagodināja Džaipūras Maharadža Gaj Singh II ar sievu Hemlata Rajye. Tas bija svarīgs solis turpmāko misiju atbalstam Indijā.

Iedzīvotāju redzes kvalitātes pētījumi Indijā atklāja, ka noslieci uz aklumu var labot 80% gadījumu. Minētā procentuālā daļa 20% attiecas uz redzes refrakcijas kļūdām, kuras ir viegli atjaunot ar piemērotu briļļu valkāšanu. Savukārt 60% pacientu to var izslēgt, veicot kataraktas operāciju. Pirmajās misijas dienās divi no mūsu komandas ārstiem tikās ar vietējām slimnīcām, lai vienotos par kataraktas operāciju veikšanu tiem pacientiem, kuriem tās nepieciešamība tiks konstatēta misijas laikā. Indijā kataraktas operācijas apmaksā valsts, tādējādi mūsu uzdevums bija informēt pacientus par pieejamo valsts programmu. Vēl vairāk-katru dienu mūsu komandā strādāja vietējās slimnīcas pārstāvis, kurš reģistrēja visus pacientus, kuriem nepieciešama kataraktas operācija.

Otrajā misijas nedēļā devāmies strādāt uz nākamo ciematu -- Kanadestaru. Brauciens ar autobusu ilga īsāku laiku, un ceļi šķita kvalitatīvāki nekā iepriekšējās maršrutā. Darbojāmies skolā lielākās telpās. Šajā skolā izglītojas ap 400 dažādu vecumu skolnieku 8 skolotāju vadībā. Lai gan starp pirmo un otro ciematu attālums bija niecīgs, tā iedzīvotāju ārējais stils atšķīrās. Tas bija vēl kolorītāks, piemēram, sievietes ar greznu, apaļu zelta deguna riņķi, slēpjot seju ​​zem košiem sari.

Misijas laikā mēs katru dienu veicām dažādus pienākumus, lai katram būtu iespēja iziet cauri visam pacientu apkalpošanas procesam, sākot no acu dilatācijas līdz piemērotu briļļu izsniegšanai jau gala rezultātā. Ārsti darbojās divās stacijās, pie manuālas redzes pārbaudes, un strādājot datorsistēmā, kura atlasīja pēc visiem parametriem piemērotākās brilles no ziedoto briļļu noliktavas. Šajā misijā es iemācījos veikt redzes pirmspārbaudi ar autorefraktoru, sildīt, taisnot, locīt, saīsināt briļļu kājiņas metāla rāmjiem un adaptēt brilles katra pacienta vajadzībām pie briļļu izsniegšanas -- tieši tas bija mans lielākais izaicinājums!  Sākumā baidījos to darīt, ja salauztu brilles, tas nozīmētu, ka pacientam būtu jāpavada papildus laiks rindā, kamēr ārsti piemeklētu citas piemērotas brilles sistēmā, un būtu žēl, ja jāšķiras no kāda cilvēka ziedojuma, izmetot to ārā. Taču man viss izdevās, pateicoties komandas biedru palīdzībai un drosmei vienkārši darīt!

Lielākajai daļai pacientu no vairāk kā 5000, kam mums bija iespēja palīdzēt, vēl nekad iepriekš nav bijusi iespēja iegūt to, ko mēs uzskatām par pamata nepieciešamību. Daudzi bija vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nekad savā dzīvē nav redzējuši skaidri. Vienreizējas sajūtas vērot cilvēku sajūsmu par to, ka viņi saredz jaunu, spilgtu un krāsainu pasauli caur brillēm! Tā ir nenovērtējama redzes dāvana.

Pateicos visiem, kas atbalstīja un iedrošināja mani piedalīties šajā piedzīvojumā!

Beāte Baranceva

Par OneSight Fondu: http://www.onesight.org/eur/

Par Luxottica: www.luxottica.com

Birkas: , , ,

  • Dalies Facebook