Datora lietotāju redzes sindroms

Virsraksts — Evija Barkāne, februāris 25, 2015 09:00 | 746 skatījumi | Drukāt rakstu

Šodienā reti kurš darbs iedomājams bez datora – vai tas būtu nepieciešams regulārai rakstīšanai, vai atsevišķu procesu datēšanai. Taču, līdz ar daudzo stundu pavadīšanu pie tā, palielinās arī slodze acīm, bet tāpēc – nav izbēgamas veselības problēmas. Acis ir orgāns, kas jāsaudzē, tādēļ nedrīkst ignorēt simptomus, kas liecina, ka ir laiks rīkoties!

Optometriste Alise Kalteniece gan uzsver, ka nepareizi ir domāt, ka dators ir visu redzes problēmu galvenais iemesls. Atslēgas vārds šajā darbībā ir laiks. Respektīvi, laika nogrieznis, kuru cilvēks pavada pie datora. Aptuveni 15 vai 30 minūtes nenodarīs nekādu ļaunumu, taču ilgstošas stundas, kas pavadītas monotoni skatoties datora ekrānā, rada veselu problēmu kopumu. Optometriste paskaidro, ka, ilgstoši strādājot pie datora, acīm jāveic divi svarīgi uzdevumi – jāfokusē un jākonverģē.

Drukātajam ir nozīme

„Ir ievērojama atšķirība lasot tekstu datorā vai uz drukātas lapas – tas varbūt kontrasts, datora monitorā burti nav tik skaidri definēti, datorekrāna spožums un tā radītie refleksi var radīt ikdienas darbu apgrūtinošu. Nereti pat neizkoriģēta redze, kas ikdienā problēmas nerada, var izraisīt diskomfortu darbā ar datoru. Tāpēc bieži ikdienā strādājot ar datoru atklājas redzes problēmas, kas nav iepriekš izkoriģētas vai atklātas,” stāsta Alise Kalteniece un min, ka ilgstoši pavadītas stundas, neievērtējot minimālo laika limitu, rada veselu problēmu kopumu. Tā rezultātā ir pat ieviests termins -- datora redzes sindroms (computer vision syndrome – CVS), kas raksturo nevis konkrētu simptomu, bet veselu simptomu grupu. Vidēji datora redzes sindroms skar 64-90 % datorlietotāju.

Optometriste par galvenajiem simptomiem sauc: acu sāpes un nogurums; retāka mirkšķināšana; kairinājums – apsārtušas acis; to sausums; dedzinoša acu sajūta; galvassāpes; nereti – dubultošanās; redzes miglošanās; kā arī kakla un muguras sāpes. Jāatceras, ka nav jāpiemīt visiem simptomiem, lai apzinātos, ka pie problēmām vainojams darbs ar datoru, jo pietiek atzīmēt dažus no tiem, lai pārdomātu, ko darīt lietas labā.

Lai izvairītos

Ja nekas netiek darīts, lai uzlabotu pašsajūtu un novērstu simptomus, Alise Kalteniece brīdina, tas var nopietni ietekmēt ikdienas darbu. Liela kļūda ir vērsties pie ārsta tikai tad, kad vairs nespēj veikt ikdienas darbu un jau 15 minūtes pie tā šķiet par daudz, jo nespēj paskatīties datora ekrānā, sāp acis un galva. Optometriste gan mierina, ka datora redzes sindroma izraisītas sekas ir atgriezeniskas, ja problēmas saistītas ar acu sāpēm, galvassāpēm, acu kairinājumu. Tad datora redzes sindroms nebūs ilgstošs.

Lai saudzētu acis un nepieļautu sindroma rašanos, Alise Kalteniece iesaka acīm piemērot atpūtu. „To nav viegli ievērot, taču pietiktu ar divdesmit minūšu darbu un uz vienu vai divām minūtēm aizvērt acis, vai skatīties tālumā āra pa logu. Otrs variants – ik pēc četrdesmit minūtēm darba ar datoru, piecas atpūsties un skatīties tālumā.” Tāpat jāmēģina bieži mirkšķināt acis, lai tās pastāvīgi uzturētu mitras. Ja acis joprojām ir sausas, tad papildus jālieto acu mitrinošie pilieni.

Liela nozīme ir apgaismojumam. Ir jānoņem visas gaismas, kas rada žilbšanu strādājot pie datora (piemēram, gaisma no loga, tāpēc jāaizver žalūzijas vai aizkari). Ja šķiet, ka ar to nepietiek, uz datora monitora jāuzliek speciāls filtrs, kas to mazina. „Ergonomiski pareizi jāiekārto darba vieta – datora monitoram jābūt nedaudz zemāk par acu līmeni, aptuveni 50 -- 60 centimetru attālumā no acīm. Galvenais, lai ir ērti un nav jāsasprindzina acis un jāstiepjas tuvāk ekrānam, lai saskatītu, kas rakstīts uz ekrāna,” pamāca optometriste un norāda, ka datora uzstādījumi jāpielāgo savām vajadzībām – kontrasts, spožums, burtu lielums.

Kā briļļu lietotājiem?

Vai šie paši noteikumi attiecas arī uz briļļu vai lēcu lietotājiem? Alise Kalteniece paskaidro: „Dažkārt ikdienā vispārīgi (tālumam un tuvumam) lietojamās brilles vai kontaktlēcas var nederēt darbam ar datoru, tāpēc var būt nepieciešamas speciālas brilles darbam ar datoru – vai nu tas ir dizains, atsevišķs lēcu stiprums (atslābina acs akomodāciju), pārklājums (antirefleksais pārklājums) un/vai lēcu tonējums, kas mazina atspīdumus no datora ekrāna un uzlabo redzes komfortu.” Datorbrilles ir brilles ar optimālo stiprumu, kas izkoriģē redzi atbilstoši attālumam darbam ar datoru.

Viņa norāda, ka no cilvēka ir atkarīgs, viņš ikdienas lietošanai izvēlas kontaktlēcas vai brilles, tomēr brīdina, ka tieši kontaktlēcas var būt tās, kas veicina datora redzes sindroma simptomus. Lai no tā izvairītos, jāatrod atbilstošas kontaktlēcas, kas maksimāli mazinātu diskomfortu.

VESELS PROBLĒMU KOPUMS. Darbs ar datoru ilgtermiņā rada ne tikai nepatīkamas izjūtas acīm, bet arī nopietnas problēmas, tādēļ izveidots atsevišķs termins -- datora redzes sindroms, kas ietver veselu problēmu kopumu, ar ko saskaras datorlietotāji.

Raksta autore: Agnese Ģermāne, Neatkarīgā Rīta Avīze

Pateicamies par sadarbību.

Birkas: , , ,

  • Dalies Facebook